Iekš Apollo izlasīju gana interesantus izrāvumus no intervijas ar kādu holandieti, kurš izsakās par Latviju. Viņa vārdi mani aizskāra līdz sirds dziļumiem. Es patiesībā nekad tā īsti nebiju par šīm lietām domājis un skatījies uz tām no šādas puses.
Sākumā tiek izstāstīts par Stokholmas sindromu ar ko mēs visi sirgstam.
Latvijas draugs no Nīderlandes Rolands Reuderinks intervijā «Latvijas Avīzei» uzsver, ka Latvijas situācija un vēsture pasaulē jāstāsta intensīvāk. «Mēs, holandieši, esam ļoti tieši, ne tik diplomātiski, un es šajā ziņā esmu ļoti holandisks. Latvieši ir pārāk kautrīgi, kolektīva Stokholmas sindroma skarti. Kas ir Stokholmas sindroms? Tas rodas, kad teroristi nolaupa noteiktus, parasti ietekmīgus cilvēkus. Kā atklāj pētījumi, šie cilvēki gūstā cenšas izdzīvot, pieņemot savu nolaupītāju, teroristu, idejas. Tas ir īpašs psiholoģisks fenomens; turklāt šīs idejas pieņem patiesi un tās viņos paliek visas turpmākās dzīves laikā. Diemžēl man jāsaka, ka, raugoties uz Baltiju, tieši Latvijā cilvēki ir visvairāk ideoloģiski apstrādāti. Viņi par pagātni izvairās runāt tieši, atklāti,» stāstījis viņš.
Tad seko belziens tieši acī un tu esi uz pakaļas.
«Jums ir iedvests, ka bijis «padomju laiks», nevis padomju okupācija. Mēs Nīderlandē nekad, es uzsveru, nekad nerunājam par vācu okupāciju kā par «vācu laiku». Redziet, te nu ir tā jūsu kolektīvā Stokholmas sindroma izpausme. Rietumu pasaulē atšķirība starp jēdzieniem «padomju okupācija» un «padomju laiks» ir ļoti būtiska. Padomju okupācija nozīmē, ka valsts bija okupēta, ka nebija brīvas Latvijas valsts ar tās pilsoņiem, un tad vēlāk jūs atjaunojāt Latvijas valsts neatkarību. Līdz ar to Latvijas pilsonību atguva vēsturiskie Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji. Tiem cilvēkiem, kuri bija ieradušies okupācijas laikā, tātad nelegāli, valsts jāpamet. Bet, ja jūs runājat un rakstāt par «padomju laiku», tad Nīderlandē un citur Rietumos saprot, ka Latvija ir vienkārši atdalījusies no Padomju Savienības, izveidota jauna valsts. Bet tad ikvienam šīs valsts iedzīvotājam, kurš te bija valsts dibināšanas brīdī, ir tiesības uz šīs valsts pilsonību. Šie jēdzieni Rietumos ir ļoti skaidri. Viena no manām problēmām Nīderlandē ir panākt, lai, runājot par Baltiju, nelietotu jēdzienu «padomju laiki».»
Un tiešām – gan es, gan apkārtējie runā par vācu laikiem un krievu laikiem. Terminu “padomju laiki” lieto, kad tiek runāts sabiedrībā.
Ar lielu interesi izlasīju visu interviju Latvijas Avīzē.
Holandiešu vēsturnieks, kurš jau vairākus desmitus gadus aizstāv Latvijas intereses Rietumeiropā iesaka mums:
– Nīderlandē vēsturnieki vienmēr lieto jēdzienu “okupācija” un – runājot par visiem pieciem okupācijas gadiem. Tomēr Nīderlandē piecu okupācijas gadu laikā proporcionāli bija mazāk zaudējumu nekā Latvijā viena padomju okupācijas gada laikā. Jums stingri jāturas pie jēdziena “padomju okupācija”, jo citādi Latvijas vēsturi Rietumos uztvers sagrozītā veidā.
Ir par ko padomāt, vai ne? 🙂