Pavisam īsa video intervija ir publicēta Dienā. Viņi visticamāk, ka to uztaisīja pēc viņa prezentācijas KSunī, kura audio var noklausīties manā ierakstā – Podkāstā Артемий Троицкий par autortiesībām un parazītiem.
Redzot šo video, es atcerējos par saviem pirmajiem iespaidiem, kas radās, kad ieraudzīju viņu uz skatuves. Šajā video klipiņā var redzēt, ka viņam kājās ir rozā bikses. Loģiski, ka kārtīgam padomju cilvēkam pirmā doma, kas iešaujās prātā ir ku – 3 reizes, jo tie ir “maļinovije štani”. Interesantākais ir tas, ka viņš pats pašā sākumā attaisnojās par savām biksēm, ka vienkārši bija labs laiks un tā sanāca.
No viņa teiktā var secināt, ka visas peripētijas saistībā ar parazītiem no AKKA/LAA tipa organizācijām būs vēsture.
Beidzot palielinās attaisnotos izdevumus par medicīnu un izglītību
Valdība beidzot ir tikusi līdz attaisnoto izdevumu summas pacelšanas no esošajiem 150 līdz 300 latiem.
Izstrādātie grozījumi paredz palielināt attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīnu no 150 līdz 300 latiem, tuvinot tos reālajām izmaksām. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līgumā noteikto pamatbrīvību ievērošanu, attaisnotajos izdevumos tiks iekļauti arī maksājumi par izglītību citās ES dalībvalstīs.
Es izlasīju šīs rindiņas un īsti nesapratu – smieties vai raudāt.
Attaisnoto izdevumu apjoms par izglītību un medicīnas pakalpojumiem nav mainīts kopš 1995. gada, tādēļ tas neatbilst šī brīža ekonomiskajai situācijai.
Tālajā 1995.gadā, kad tika pieņemti šobrīd spēkā esošie noteikumi, maksa par studijām bija labi ja nedaudz virs tiem simts latiem. Šodien reti, kurā universitātē tev paprasīs mazāk par 800 latiem gadā.
Praksē tas nozīmē to, ka iesniedzot visus dokumentus par ataisnotajiem izdevumiem, t.i., izdrukājot no internetbankas pārskaitījuma izrakstu, aiznesot to uz banku apzīmogot, tālāk iesniedzot šos dokumentus savā VID nodaļā un aizpildot deklarāciju, mēs varam saņemt nedaudz vairāk par 37.5 latiem. Līdz ar jaunajiem noteikumiem varētu sanāk 75 lati. Domāju, ka tas būs stimuls atsākt šo procedūru, jo pēc pirmās reizes es šai lietai atmetu ar roku, jo iztērētais laiks neatsver tos atgūtos 37.5 latus un es to uzskatīju par klaju ņirgāšanos.
Amerikā nepalielina nodevu uz mūziku
Izrādās, ka mūsu bāleliņi no AKKA/LAA sāka bīdīt datu nesēju noteikumu izmaiņas vienā laikā ar līdzīgām aktivitātēm Amerikā. Tur līdzīga tipa organizācijas vēlējās palielināt starpnieku nodevu no 9.1 centiem uz 15 centiem par vienu dziesmu (Bildi no šejienes paņēmu).
Apple has decided against pulling it from existence. The Copyright Royalty Board in Washington declined a request by the National Music Publishers Association to increase royalties from 9 cents to 15 cents per song purchase.
Līdz šim veiksmīgais biznesa modelis, kas strādāja mūzikas tirgotājam iTunes, varēja sabrukt, ja tiktu pieņemts lēmums par nodevas palielināšanu.
Apple pat draudēja pievērt iTunes bodīti, ja tiks pacelta starpnieku maksa par mūzikas izplatīšanu. Bildītē var redzēt, ka no 99 centiem, kas ir vienas dziesmas cena, ko var nopirkt iTunes, 70 centi aiziet ierakstu kompānijām, no kuriem 9 tiek starpniekiem par autoratlīdzībām un tikai 29 centi paliek Apple, kā arī no šīs summas tīrā peļņa varētu būt pat mazāka nekā 10 centi. Līdz ar to sanāk, ka paceļot nodevu, parazītorganizācijas pa taisno lien iekšā Apple kabatā.
Artemijs Troickis savā prezentācijā Rīgā minēja šo biznesa modeli, bet arī teica, ka šis bija kompromiss starp pirātisko mūzikas izplatīšanu un daudz maz legālu tās tirdzniecību, kā arī, ka tas drīzumā nomirs dabīgā nāvē.
Ultimately, the music industry could suffer if Apple were somehow forced to raise its prices, some analysts say. “If the price is too high, everyone is going to go the other way, which is free,” says Daniel Ernst, an analyst at Soleil-Hudson Square Research, which has a buy rating on Apple.
Līdzīga situācija ir arī Latvijā, tikai cipari ir lielāki.
Podkāstā Артемий Троицкий par autortiesībām un parazītiem
Latvian Art Directors Club pagājušo piektdien 3.oktobrī kinoteātrī KSuns bija uzaicinājuši ciemos Artemiju Troicki. Teikšu godīgi, ka man šī vīra vārds neko neizteica, lai gan pilnīgi pieļauju domu, ka esmu viņu kādreiz arī redzējis kādā raidījumā vai arī kādā bildē.
Tā kā šīs tikšanās apraksts bija gana vilinošs, tad nolēmu, ka būtu vērtīgi notriekt darba devēja 30 latus, lai paklausītos, ko kāds gudrs vīrs no Krievijas mums pastāstīs.
Ja kādam šis vārds vēl nav zināms, ir pat diezgan grūti uzskaitīt visu ievērojamo un vēl pareizā secībā pēc svarīguma, ko tikai šis cilvēks nav darījis 🙂
Artemijs ir Krievijas mūsdienu kultūras autoritāte, labi pazīstams žurnālists, kritiķis, roka vēsturnieks, DJ, pasniedzējs Maskavas universitātē, Playboy izdevējs un vēl un vēl..
Aicinām uz sarunu/diskusiju par interneta pieaugošo nozīmi, intelektuālo īpašumu, mūzikas industrijas (kādu mēs to zinājām līdz šim) galu – par jauno pasaules kārtību.
Ja godīgi, tad es biju gaidījis kaut ko pavisam atšķirīgu no tā, ko dzirdēju šajā prezentācijā. Biju gaidījis, ka viņš padalīsies ar savu pieredzi par to, kā būtu jātaisa bizness internetā. Bet viņš ļoti veiksmīgi nolasīja lekciju par mums tik sasāpējušo autortiesību un pirātisma tēmu. Ja mēs šeit mēģinām cīnīties ar sekām, kuru rezultātā mums tādas organizācijas kā AKKA/LAA lobē valdību, lai pieņemtu kaitnieciskus likumus, tad patiesībā jau vajadzētu cīnīties ar iemesliem. Starp citu, viņš arī šos starpniekus sauc par parazītiem, kas sūc asinis no autoriem.
iPhone Latvijas mobilo operatoru logo v2.0
Ar katru reizi, kad redzu kā cilvēki taisa visādus niekus rotaļlietai, ko sauc par iPhone un, kura nesen pavisam oficiāli ienāca arī Latvijā, es nostiprinu sevī pārliecību, ka mans nākamais telefona aparāts būs bāzēts uz Android platformas. Vienkārši Android platformai jau ir izstrādāta kaudze ar labām programmām un lielu daļu no tām nevajadzēs lauzt.
Šoreiz, tas pats autors, kurš uztaisīja latviešu valodas saskarni, ir sazīmējis arī Latvijas mobilo operatoru logotipus, lai uz iPhone tie izskatītos stilīgāk.
Delfi.lv atver korporatīvo blogu
Pirms gada es atļāvos minēt, ka Delfi ir atvēruši savu korporatīvo blogu. Te nu es atļaušos citēt pats sevi, no raksta par krievu Delfu vēsturi.
Beigās izrādījās, ka tas ir Rus.Delfi galvenā redaktora Anatolija Golubova blogs un tā adrese vēlāk nomainījās uz anagol.org.
Ja pirms gada, tas bija privātais blogs, tad šobrīd tiešām Delfi ir palaiduši savu korporatīvo blogu. Pagaidām tas izskatās diezgan sauss, neinteresants, garlaicīgs veidojums un pat bez neviena komentāra, lai gan Delfi ir slaveni ar savu komentāru jūru.
Interesantākais tas, ka par šo blogu uzzināju no kāda Twitter ieraksta un patiesībā pašos Delfos man nācās ļoti iespringt, lai atrastu norādi uz šo blogu. Labi, atzīšos, es vienkārši ierakstīju Firefox “blog” un atradu bloku kreisajā pusē. 😉 Bet ļoti gribētos, lai viņu uzstādījums realizētos dzīvē.
DELFI Bloga autori būs dažādi mūsu uzņēmuma darbinieki. Gan žurnālisti, gan reklāmas, marketinga speciālisti un citi. Mēģināsim stāstīt par to, kas mums šķiet pavēstāms plašākai publikai nevis sausi, korporatīvi, kā tas ir pierasts oficiālās preses relīzēs, bet daloties ar savām personīgajām emocijām.
Veiksmi blogošanā!
AKKA/LAA meklē jaunus datu nesēju nodokļa upurus
Domāju, ka grūti aizmirst kā Kultūras ministrija sadarbībā ar AKKA/LAA un mūsu brašajiem likumdevējiem nogremdēja matricu tirgu Latvijā, kad pieņēma datu nesēju nodokļa noteikumus. Cik miljonus zaudēja valsts līdz ar neieņemtiem nodokļiem, nevienu neinteresēja. Kāpēc? Nezinu, bet ja pieņem, ka šo shēmu ar datu nesēju nodokli lobēja tie paši cilvēki, kas ceļ zelta tiltu vai briljanta bibliotēku, tad nav brīnums, ka nav tāda spēka, kas varētu šo procesu apturēt.
Vakar ienāca kāds epasts ar lūgumu palīdzēt, jo AKKA/LAA mēģina izbīdīt izmaiņas esošajā datu nesēju nodokļa noteikumos – viņi grib saraust vēl vairāk naudas un aplikt ar nodokli arī atlikušās preces, kas uz doto brīdi nav apliktas. Bet nu par visu pēc kārtas.
IE8 būs krāsainas cilnes jeb tabi
Lai arī ir pieejams Firefox 3 un Google Chrome, tomēr IE komanda nenolaiž rokas un turpina darbu pie sava pārlūka IE8 izstrādes. IE blogā ir atrodams raksts par IE8 ciļņu jeb tabu iekrāsošanu.
Izskatās aptuveni šādi.
Šīs izmaiņas ir tapušas pateicoties lietotāju ieteikumiem un veiktajiem pētījumiem.
In addition to listening to different IE Feedback channels, we worked with user researchers here at Microsoft to hold Usability Studies in which users came in, browsed the web, and explained why and how they were accomplishing their browsing tasks.
During these usability studies, we found a few interesting trends:
- Users queue up a set of tabs. In other words, users will search for something and open up a handful of the search results to read later. This trend also happens with online news sites; users queue up a set of articles they’d like to read later.
- Users use one window to handle multiple tasks (i.e. I have 4 tabs open on work-related sites, 3 tabs for news articles I want to read later, and 3 tabs for restaurants I’d like to take my mother to when she visits)
- After switching from another application, users frequently spend a lot of time looking for a specific tab
Latvijai būs savs satelīts kosmosā – mākslīgais pavadonis Venta-1
x-f informēja, ka Latvija izies kosmosā ar savu pirmo mākslīgo pavadoni Venta-1.
Nākamgad Latvija varētu iesoļot to kosmosa nāciju lokā, kuras tuvējā kosmosā ir novietojušas savu mākslīgo pavadoni. Latvijas satelīts Venta-1 startēs 2009. gada nogalē no Indijas kosmodroma.
Satelītu iecerēts izmantot kuģu satiksmes uzraudzībā un navigācijā.
Venta-1 prototips izskatās šādi.
Es biju neaudz pārsteigts par salīdzinoši zemajām izmaksām.
Ēģiptiešu noslēpumi
Skatos TV un “hujeju”. Tur stāsta par ēģiptiešu pirdamīdām un tehnoloģijām, kas tika izmantotas, lai apstrādātu akmeņus un citus materiālus.
Senajiem ēģiptiešiem esot bijuši urbji, kas spējuši ar vienu apgriezienu ieurbties 2mm dziļumā jeb 500 reizes ātrāk nekā šobrīd izmantotās tehnoloģijas spēj izdarīt. Diarītu (ļoti ciets materiāls) esot griezuši kā sviestu, lai gan tas esot stingrāks par dzelzi.
Granīta griešanas zāģi ēģiptiešiem bija 3mm biezi jeb 10 reizes plānāki nekā mūsdienās un pārvietojami. Mūsdienās ir pieejami tikai stacionāras ierīces, lai zāģētu granītu vai citus cietos materiālus.
Parādīja vāzi ar garu un ļoti tievu kakliņu un komentēja, ka šobrīd pasaulē vēl neeksistē tāda ierīce ar kuru varētu kaut ko tādu izveidot. Nu, kaut kā tā. Principā velk uz citplanētiešiem un lielas cerības liek uz nano tehnoloģijām. 😉