Sarkanais vesterns jeb patiesība par Čingačguku

Šodien, spaidot kanālu pogas, nejauši uzslēdzu uz kādu dokumentālo filmu «Главный индеец страны Советов. Гойко Митич». Документальный фильм (Россия), kurā pastāstīja patiesību par to padomju laika bērnu un jauniešu elku – Gojko Mitiču.

Starp citu, rīt no rīta vēl var paspēt noskatīties atkārtojumu Pēterburgas 5 kanālā plkst. 9:45.

No savas bērnības man ir palikušas atmiņā tikai divu veidu filmas – “za roģinu” un par Čingačguku. Ar pirmā tipa filmām viss ir skaidrs. Skaidro cik gribi — jaunā paaudze tāpat nesapratīs, ko nozīmē sarunāties ar apkārtējiem uz ielas, autobusā un veikalā svešā valodā, nest saorganizētos gājienos izdomātas un uzspiestas valsts karogu un sajūsmināties par okupantu svētkiem. Kā mīl jokot – krievi mūs atbrīvoja no pārticības un kultūras, bet tā vietā iemācīja normāli lamāties ar deviņstāvīgajiem. Attiecīgi arī za roģinu tipa filmas bija neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, jo tas bija veids kā okupācijas režīms varēja uzturēt pareizo viedokli sabiedrībā un izdalīt visus citādi domājošos, lai vieglāk tos būtu izolēt.

Ar Čingačguku bija nedaudz citādāk.

Čingačguka tēls bija kaut kas cēls un varens, bet tajā pašā laikā tāls un netverams. Tur bija ļaunie amerikāņi, kas apspieda pamatiedzīvotājus indiāņus un mēģināja viņiem darīt pāri. Bet Čingačguks bija viens no sarkanādainajiem varoņiem, kas cīnījās pret “bļednaļicijiem” jeb bālģīmjiem un vairumā gadījumu arī tos sakāva. Es nezinu, kas šobrīd jaunatnei ir varoņi, bet toreiz pilnīgi noteikti katrs sevi cienošs padomju jaunietis gribēja līdzināties sarkanādainajam indiāņu vadonim Gojko Mitičam.

Zirnekļa cilvēks zibens ātrumā notītos un gribētu ieritināties vistumšākajā stūrītī vai arī sāktu nervozi pīpēt, ja scenārija autors būtu paredzējis, ka viņam šādas īpašības piemīt, bet tā vietā viņš sapītos savos tīklos kā pēdējais lempis un nokristu uz zemes kā sūdu čupiņa, izdzirdot varonīgā indiāņu vadoņa Čingačguka kaujas saucienu – Haijā!

Pat blogeru blogeris laacz savā emuārā pirms četriem gadiem bija pagodājis slaveno Gojko Mitiču un apsveicis viņu 65 gadu jubilejā. Tā kā, ja kāds domā, ka es šeit ņirgājos savā nodabā, tad padomā vēlreiz. 🙂

Bet patiesība izrādījās daudz skarbāka. Izrādās. Toreizējā padomju Vācija jeb Demokrātiskās Vācijas Republika, tieši tāpat kā Padomju Savienība, cīnijās ar pūstošo kapitālismu. Amerikāņu vesterni gāja mums secen, jo dzelzs aizkars šāda tipa filmas nelaida cauri, jo kārtīgam padomju cilvēkam bija lemts skatīties tikai za roģinu tipa filmas. Tā kā agri vai vēlu, bet arī šāda tipa filmas pieriebjās, tad vācijas gudrie prāti sanāca kopā un nolēma, ka vajag sadot tam kapitālistam ar savu kino — sarkano vesternu. Un nolēma, ka uztaisīs savus varoņus – sarkanādainos indiāņus, jo pēc krāsas tie atbilst komunistiem, kā arī pēc būtības tiem ir liela līdzība ar apspiesto darba tautu, kuru apceļ riebīgie kapitālisti.

Sākumā Vācijā neviens īpaši neticēja, ka šāda tipa filma varētu aiziet un pat filmēšanai tika pieaicināti speciālisti no citām brālīgajām socvalstīm, jo vietējie atteicās tādu drazu filmēt. Bet tā kā aģitācija bija nepieciešama, tad nauda atradās un filma tika uzņemta. Tālāk stāstīt nav jēgas, jo filmas aizgāja uz urrā un kļuva par mega grāvējiem. Mūsdienu valodā – torrentos nedēļu iepriekš jau pieņemtu reģistrāciju uz screeneriem no filmas pirmizrādēm. Kā arī vajadzētu lielu reitingu, lai tiktu pie vilkšanas.

Vienīgais, ko es nesaprotu – kā varēja izaugt tāds fašists kā es, kas 9.maiju uztver kā okupantu svētkus,lai gan visu savu apzinīgo padomju bērnību skatījās, kā šodien izrādās, tikai viena veida filmas – par saranajiem, kur tieši pasaka, kurš ir savējas, bet kuru vajag nošaut un sarkanajiem, kur netieši pasaka, kurš ir savējas un kuru vajag nošaut.

Varbūt vajag Putina TV uztaisīt kā vēl vienu obligāto kanālu valstī, lai cilvēki redzētu, ka šodien Krievijas aģitācijas mašīna pilnīgi ne ar ko neatšķiras no tās, kas bija padomju laikā. Vienīgi tagad ienaidnieku ir daudz vairāk un praktiski visas citas televīzijas melo.

Kaut kā sāku par vienu, bet pabeidzu par to pašu 9.maiju. Līdz ar hokeja čempionātu mani pārņēma patriotiskas jūtas, jo es uz ielām, ierastās maija atribūtikas vietā (oranži-melni svītrotās lenītes), redzu sarkanbaltsarkanos karodziņus. Tas nekas, ka tie ir fanu karodziņi. Tas ir manas valsts karogs, kuru es gribu redzēt uz Latvijas ielām un mašīnām, lai nerastos jautājumi par to kāpēc tik daudz tūristu ar krievijas karodziņiem braukā pa Latvijas ielām…

Padomju laikā man nebūtu ne mazāko šaubu par to, ka par šo tekstu mani iesēdinātu uz kādiem 10 gadiem. Šobrīd es raustos, jo īsti nezinu vai es drīkstu rakstīt savas domas — man nav skaidra valdības nostāja šajā jautājumā. Lai gan no otras puses, vai ir kāds jautājums, kur ir skaidra valdības nostāja? 😉

Lūk tādas pārdomas.

58 komentāri par “Sarkanais vesterns jeb patiesība par Čingačguku

  1. ZBH

    da ne tikai vesterns kaa zanrs (pie kur pieder arri megahits Beloje Solnce Pustini), vecs tak padomj Svarcs sanaac buutiibaa 🙂 tas nekas, ka peec centimetriem nevelk liidz Arnoldam, PSRSaa kultuurisms biij aizliegts buutiibaa, ibo prieks kam PSRS sports, kas orienteets tiir uz kaukaad skaistum – nepraktisk no militaaraa viedokl.

    Atbildēt
  2. budzis

    Nu vesterns tapec ari ir vesterns, ka darbiba notiek mezonigajos Rietumos 🙂
    Un sha iemesla del ari shai dikja puse tie vesterni nav un nebus masveida. Isteniba vesterns vien ir “bojeviks” vai “action”, zem kura nosaukuma var mierigi pabazt ari visus to “za rodinu” murgus 🙂

    Tiri tehniski runajot par Gojko, tad tas filmas stipri vien atpaliek no jenku talaika analogiem. Bet Cingacguks tik un ta ir un paliek lielai dalai no mums bernibas atminjas 🙂

    Atbildēt
  3. Dreef

    Es kā reizi savā dienasgrāmatā uzrakstīju, ko domāju par 9.maiju un tā biki pa kaklu dabūju no “atbrīvotājiem”. Neko traku neuzrakstīju, tikai to, kas patiesībā notika Berlīnē tajā 9.maijā un ko tie “atbrīvotāji” tur darīja ;-). Lūk dažas saites:
    http://www.zemessargs.lv/forums/viewtopic.php?f=76&t=119
    http://klab.lv/users/teja/377590.html?replyto=2480630
    http://en.wikipedia.org/wiki/Marta_Hillers
    http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_Berlin
    http://www.dailymail.co.uk/news/article-1080493/Stalins-army-rapists-The-brutal-war-crime-Russia-Germany-tried-ignore.html
    http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/russia/1382565/Red-Army-troops-raped-even-Russian-women-as-they-freed-them-from-camps.html
    Vispār lasat paši: http://www.google.lv/search?hl=lv&num=20&q=russian+army+rape+berlin
    Bet vispār es tā arī nesapratu, kas tajā dokumentālajā filmā bija par to Gojko Mitiču ;-).

    Atbildēt
  4. Kŗemilek

    Mjā, šito izlasot nudiem rodas nostaļģiska vēlme kādu Čingačguku paskatīties, bet – bail.
    Nesen Pjēra Rišāra “slaido gaišmati” skatījos un jutos traki vīlies. Toreiz, 70-80. gados tas likās sasodīti labs un no smiekliem bija taisni vai no krēsla jākrīt. Tagad paskatījos – un nesapratu, par ko toreiz tik ļoti sajūsminājos. Slikts jau nav, bet nu ne tuvu ne _tik_ labs kā bija palicis atmiņā…
    Ka tik ar Čingačguku neiznāk tāpat…

    Atbildēt
  5. Dreef

    Es kā reizi savā dienasgrāmatā uzrakstīju, ko domāju par 9.maiju un tā biki pa kaklu dabūju no “atbrīvotājiem”. Neko traku neuzrakstīju, tikai to, kas patiesībā notika Berlīnē tajā 9.maijā un ko tie “atbrīvotāji” tur darīja ;-). Lūk dažas saites:
    http://www.zemessargs.lv/forums/viewtopic.php?f=76&t=119
    http://klab.lv/users/teja/377590.html?replyto=2480630
    http://en.wikipedia.org/wiki/Marta_Hillers
    http://en.wikipedia.org/wiki/History_of_Berlin
    Vispār lasat paši, jo Googlē var daudz vairāk atrast ;-).
    Bet vispār es tā arī nesapratu, kas tajā dokumentālajā filmā bija par to Gojko Mitiču ;-).

    Atbildēt
  6. Smirnoff

    Mani arvien spēcīgāk sāk saviļņot lielā kaimiņa krāsas mašīnās uz paneļa.

    Vai tas ir tā, ka: “Zhivu ja v Latvii, no Rossija po lube lutse, i ctebi vi, Latisi, moe mnenie znali, von, poveshu ko ja tut flazhok! Na vam!”

    Tiešām nesaprotu domu gājienu.
    Kāds iemesls augstāk aprakstītajiem tipāžiem turpināt savu eksistenci Latvijas valsts teritoriālajos apvidos?
    Ja jau “matuška Rossija” ir tik sirdij tuva, tad varbūt nevis karodziņi no pievārtes jāvicina, bet jāpedāļo vien uz austrumiem?

    Atbildēt
  7. ragnarok

    es noskatos, un ar prieku pelavas no graudiem. taadeejaadi daljeeji piekriitu #9. tomeer taisniiba Kŗemilek ir. mans piemeers ir krievu sherloka holma seriaals => nu baisa garlaiciiba.

    Atbildēt
  8. budzis

    ragnarok, nu tev isti nav taisniba par Holmsu. Garlaiciba nav noteikti, bet cik tad reizu var skatities ? Jataisa 1-2 gadu pauzes 😉

    Atbildēt
  9. straava

    Es gan piekritu ragnarok! Tas sherloks holms nenormala tufta.Stulbaka lieta ko esmu redzejis.Tadu murgu tikai slimie dandri var skatities.Krieviem galigi nesanaca labi vinu uzfilmet 🙂

    Atbildēt
  10. cyxob

    Nezinu vai taisnība, bet Anglijas karaliene esot izteikusies, ka padomju Holmss viņai tīk vislabāk. Man arī neviens no ārzemju (arī pašu angļu) ekranizējumiem nav paticis.

    Atbildēt
  11. xc

    #12 “jāpedāļo vien uz aust”
    manuprāt ir vēl sliktāk – nevis vienkārši kautkā tuvs dzimtais krajs, bet gan … šī zeme tiek uzskatīta par savu dzimto kraju; tieši tā – kāda te vēl Latvija, tas tak dzimtais krajs
    diemžēl… tāds fakts manuprāt ir it īpaši manāms šeit un ievērojami mazāk dienvidu un ziemeļu kaimiņzemēs

    Atbildēt
  12. xc

    Coolynx – varbūt var provēt seriālu par Puaro, ar to francūzi laikam galvenajā lomā…
    tā aktiera pēc gan ir vērts paskatīt …

    Atbildēt
  13. CooLynX Raksta autors

    xc, piekrītu, vienīgi es nedaudz pārteicos par to detektīvu žanru, jo patiesībā jau domāju vairāk tieši Holmsa ekranizējumus. Puaro esmu skatījies un man patīk, bet es viņu neuztveru kā Šerloku Holmsu. Tāpat kā Miss Mārpla arī zināmā mērā spārda. Krievu Holms man ir iegājis asinīs un citu nespēju pieņemt.

    Atbildēt
  14. xc

    aha, krievu Šerloku Holmsu domāju gan, ka nav iespējams pārspēt …
    ja nu vienīgi to principā nerādot un barojot tikai jaunlaiku produktus

    Atbildēt
  15. Stefuks

    Patiesībā star padomju kino var joprojām atrast super pērles 🙂 Tas pats Šerloks Holms – neko labāku par šo slaveno detektīvu neesmu redzējusi. Tad šādas tādas krievu komēdijas – Šurika piedzīvojumi, Ivans Vasliļjevičs maina profesiju, Kaukāza gūstekne utt. Tad šis tas no romantikas – Vieglu garu, Maskava asarām netic, Dienesta romāns. Gan jau katrā žanrā kādu pērli var atrast. Domāju, ka tas tādēļ, ka padomijā filmu varēja pilnībā nokomlektēt ar ģeniāliem aktieriem, jo nav kā Holivudas grāvējos vienam krutikam baisie ļimoni jānoskaita, bet par atlikušo piķi tikai daži laimes meklētāji sanāk (haļva, ja kādam no viņiem ir talants). Tad vēl tā laika humors… Vienkārši vajag skatoties filtrēt ideoloģiju laukā, ko gadiem mūsu vecāki un vecvecāki šajā režīmā ir darījuši.

    Bet Čingačguks Lisā Ola bērnībā rullēja uz nebēdu – ne velti pagalmā tika taisīti loki ar bultām no lazdām 🙂 Kā man te viens paziņa teica, ka krievu laikos pēc sīčiem pagalmā varēja redzēt, ko vakar pa teļuku rādījuši – ja loki ar bultām, tātad Čingačguks, ja ar pistikiem – 17 pavasara mirkļi utt. :-DDDD

    Atbildēt
  16. Kŗemilek

    🙂
    Krievu Šerloka Holmsa labums slēpjas tajā, ka viņi ir visumā stingri turējušies pie oriģinālā teksta.
    Diemžēl milzum daudzu labu darbu ekranizējumus sabojā trešās šķiras scenāristi, kuri domā, ka spēj uzrakstīt labāk par oriģinālo Meistaru. “Gredzenu pavēlnieka” filmas tam ir labs piemērs.

    Atbildēt
  17. Vaarna

    Nesaprotu vienu – kā cilvēks, kurš perfekti saprot padomju režīma kultūras produktus – filmas, perfekti saprot lietoto valodu, nianses, jēgu u.c. fiškas, ko rietumniekam nekad nesaprast, var maldīgi sevi uzskatīt par fašistu, tātad par tās sistēmas, kas viņam ir asinīs, naidnieku? Tāda savdabīga (lai neteiktu, ka stulba) cīņa ar savu iekšējo “es” sanāk.

    Atbildēt
  18. xc


    ups!

    izdarīju varenu atklājumu sev

    izrādās, ka SWH radio nu jau ir Apollo portāla daļa

    akurāt pirmā lapā zem e-pasts – klausies tiešraidi

    nebiju pievērsis uzmanību, iespējams, ka jau krietnu laiku tā ir

    Atbildēt
  19. ragnarok

    piekriitu, ka pjestraja ljenta un baskervilu suns (kaut gan n.mixailkovs kaa lord baskerville vnk suukaa) ir veel skataami (arii uz aizmigshanas robezhas). visi paareejie ir 100% guljamgabali. buus interesanti paskatiities gaja richija geju gabalu driizumaa.

    visa visumaa (!) piekriitu vaarnas #28 => dilemma. g.berelja vaardiem, veidojas jauna paradigma un diemzheel krievu vatsons un holmss neiztur klasikja nastu.

    Atbildēt
  20. xc

    nuja – ir viena parādība uzradusies – daļai šāsdienas publikai ir abzolūti neizturamas filmas, kurās nekas nenotiek, nu tā teikt – nav nekāda ekšn, laikam jau tos sauc guļamgabali
    diemžēl – skatīties filmu kurā itkā nekas nenotiek, tikai teksts, nedaudz darbības un viss – tagad ir nepieveicami smags darbs…
    diemžēl tāpēc, ka dažas no šīm ir ģeniālas; ir gadījies, ka tās nepilnās pāris stundas pagājušas kā mirklis, bet.. tai filmā tak nekādas darbības nebija… tikai teksts, daži aktieri un dažas ainas, visss, bet kino super…
    manuprāt precīzāk būtu teikt – modernais skatītājs neiztur krievu holmsu un vatsonu vai līdzīgas filmas… nu tā viš i… tā tas cilvēks pārveidojas (vai uzlabojas? nez vai)

    Atbildēt
  21. ragnarok

    xc, saprotu tas bija meerkjeets man.

    vispaar piekriitu.

    taa kaa uztveeru komentu adreseetu man, tad gribeetu noraadiit, ka nepiecieshamiiba peec akshen nebuutu attiecinaama uz mani. mineeshu dazhas filmas, ko varu skatiities akal un akal => Kin Dza Dza (ru), Ceplis (lv), Kingsize (pl) Ozas pilseetas burvis (us)

    Atbildēt
  22. Stefuks

    Neziņa – elementāri. Hitlera fašisms bija etnisks (vērsts pret konkrētu tautu), bet Staļina sociāls (vērsts pret konkrētu šķiru). Eh, vēsturi taču jāzina ;-))))

    Atbildēt
  23. pods to vaarna

    Cik atceros krievu Holmsam nebija pilnīgi nekāda sakara ar padomju režīmu. Vismaz es tur nekādu padomju propagandu nepamanīju. Vienīgi tas ka filma ir krievu valodā, bet apgalvot ka viss kas nāk no Krievijas (vai psrs) ir slikts var tikai pilnīgi aptaurēti rusofobi.

    Atbildēt
  24. Vaarna to pods

    Kā reizi Kuulinks teitan izpenderējas kā afigennākais rusofobs. Tikai redz, kā – suni jau var iemācīt staigāt uz pakaļkājām, bet viņš vienlaga paliks suns. Un var jau letiņi tērpties pastalās un stāstīt, kā krievi:
    > krievi mūs atbrīvoja no pārticības un kultūras, bet tā vietā iemācīja normāli lamāties ar deviņstāvīgajiem,

    kamēr pats Kuulinks ir krievs savās smadzenēs, jo ir uzaudzis šajā režīmā. Tas nav nedz labi, nedz slikti, tas tā vienkārši ir.

    Sōre, koņešno, ka es nekomentēju rakstu, bet pašu autoru. Tak kamēr mēs dīksim, kā krievi mūs apbižoja, mēs nekad netiksim vaļā no šī pagātnes apbižoto statusa. Krievi ir krievi, viņu kultūra ir bagāta, un liels paldies dzīvei un vēsturei, ka mēs esam spējīģi šo bagāto kultūru saprast.

    Atbildēt
  25. Vaarna

    K staķi, kas attiecas uz lelo bubuli – 9.maiju. Iesaku rīt aizstaigāt līdz Uzvaras piemineklim. Tur jūs redzēsiet tādas kultūras izpausmes, kādu mums – tiklajiem un labajiem latvijāņiem vairs nav. Tur ir kultūršoks, bet jāsaka, ka viņiem par labu.

    Atbildēt
  26. GhettoKID

    Runājot par valstu karogiem.

    Principā man nekas nav pret, visām tām lentītēm un Krievijas karogiem mašīnās, bet vienu es nesaprotu. Cilvēks, kas visu mūžu ir nodzīvojis Latvijā un runā krieviski, kā arī viņam ir Latvijas pilsonība un nekad nav bijis Krievijā, kam vienīgā saistība ir ar Krieviju, to ka viņa vecāki ir krievi, un šitāds cilvēks stiprina pie mašīnas vai mašīnā Krievu karogu vai Georga lentīti.

    Vai patiešām tādiem cilvēkiem nav veselā saprāta? Un paliek atklāts jautājums, kas un kur samācijis viņus tā darīt?

    Atbildēt
  27. pods to vaarna

    ko tu īsti saproti ar ”pagātnes apbižoto statusu”? Vēstures fakti paliek vēstures fakti un no tiem vaļā netiek neviens, grib viņš to vai negrib.

    Atbildēt
  28. De_Grad

    Runaajot par Sherloku Holmsu – krievu ekranizaacija ar atziita par labaako – arii pashaa Konana Doila dzimtenee, taaka nosaukt to par garlaiciigu vai neizdevushos ir visai nekorekti..
    Par politisko “apetiiti” buus jaapiekriit Vaarnai ..
    Bet GhettoKID tikai viens jautaajums,- vai Braziilijaa, vai jebkuraa citaa pasaules nostuurii dziivojosha latviesha maajaa vai auto ieraugot Latvijas simboliku Tev tas arii liktos tik pat nenormaali ?

    Atbildēt
  29. japets

    De_Grad:
    Taisnība. Krievu simbolika ir saprotama. Padomju simbolika gan ne. Tā ekvivalenta nacistu simbolikai.
    Vēsture tiešām ir vēsture un žēl, ka šī brīža Krievijas varenie to negrib atzīt, negrib atzīt savas tautas pagātni. Tas tikai liecina par to, ka viņi nav ne par mata tiesu mainījušies.

    Atbildēt
  30. GhettoKID

    De_Grad:
    Saprotu tavu nostāju, bet es runāju par tādiem cilvēkiem, kuriem jau 2 paaudzes nav nekas kopējs ar Krieviju, un viņus vieno tikai kopēja valoda un pēkšņi viņš ir Krievijas patriots, kautgan pats nekad nav bijis tuvu Krievijas robežai.

    Un tādu brīnumu Latvijā ir daudz.

    Atbildēt
  31. Sarky

    De_Grad

    Brazilijā ‘brazīliešiem’ Latvijas karogs logā nesaistīsies ar sibīriju, genocīdu, iznīcību, meliem, apmelojumiem, un tekstiem “govorite po chelevecheski” ar to, ka jājūtas “atbrīvotam”, un kultūru saņēmušam, ar nemitīgu svešvalodu apkārt.

    Ja / kad Īrijā latviešu būs jau puse iedzīvotāju, principiāli atteiksies runāt angliski, bet pieprasīs “tiesības”, sludinās labklājību, ko it kā nesuši (taču smagi strādājuši zemeņu dobēs īru labā!), tad arī rezultāts būs tāds pats.

    Un pamattautas nicības pret viņiem man nebūs žēl.

    Uzķēri atšķirību?

    Atbildēt
  32. Toska

    Nezinu, kas to izdomaja, bet tas ir vnk. debīli, ielikt to uzlecošo joslu IE is missing updates.. un tad redirektēt uz Mozilla…

    Atbildēt
  33. Toska

    Līdz šim jūs man kā saits simpatizējāt, bet ja šitā varat izdarīties.. nu sorry, tā ir kā sava browsera uzspiešana un brīvas izvēles ierobežošana. Būtu nokaunējošies.

    Atbildēt
  34. Toska

    Vnk. tāda dusma par to, gandrīz gribētos, lai to poda lapu ar visiem tā arhīviem vēlreiz nones, kā jau tas notika dažus gadus atpakaļ.

    Atbildēt
  35. Krotow

    2 Toska: Un IE uzspiešana no MS puses, manipulējot ar Web standartiem, nav uzspiešana? Vai nu tu esi jauns un nezini vēsturi, vai, atvaino – vienkārši kretīns.

    Atbildēt
  36. sapieris

    Kā, runājot par krievu (nevis padomju) filmām, var nepieminēt “Garazh”.
    Tas ir darbs, kuram nekas klāt nelīdzinās.
    p.s. Tie, kuriem nav 30, var neskatīties 🙂

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.