Sadaļas arhīvs: Humors

Internet Explorer lietotājiem ir zemāks IQ (papildināts)

Vakar sasmējos par pētījumu, kas mērkaķa ātrumā izplatījās internetos (AptiQuant pētījuma rezultāti PDF formātā). Saiti izvilku no Google+ dzīlēm.

Pēc AptiQuant petījuma, pārlūka “Internet Explorer 6” lietotāju vidējais IQ ir aptuveni 80, savukārt pārlūku “Firefox” un “Chrome” lietotāju vidējais IQ ir aptuveni 110. Cilvēki ar vislielāko IQ – 120 un vairāk – lieto pārlūkus “Opera” un “Camino”.

Amizantākais grafiks.

Visvairāk sasmējos par to, ka IE lietotāji esot ļoti sāpīgi uztvēruši šo informāciju un pat draudot iesūdzēt tiesā pētījuma veicējus.

AptiQuant stressed that using IE doesn’t mean you have low intelligence. “What it really says is that if you have a low IQ then there are high chances that you use Internet Explorer,” said AptiQuant CEO Leonard Howard.

Ja tu lieto IE, tad nesatraucies – vienkārši esi informēts, ka šo pārlūku vairāk lietos cilvēki, kuriem ir zems IQ. Tavs IQ var būt pat ļoti augsts. 🙂

Papildināts #1

Pēc N.R. ieteikuma te būs arī iespējamie iemesli šiem pētījuma rezultātiem.

  • IE has about twice the installed base of any other browser, so IQs are more likely to tend toward the mean.
  • IE is the default browser of 95% of people who don’t know how to download and install a new browser, which drags down the average. (Mac users in this boat stick with Safari.)
  • People who use other browsers include a disproportionate number of computer geeks, which brings their averages up.
  • Online IQ tests — or IQ tests in general — are silly.
  • IE users really are kind of dumb.
Papildināts #2
Desa iemeta saiti par to, ka šis ir bijis veiksmīgs joks uz kuru uzrāvās interneta mediji.
A story which suggested that users of Internet Explorer have a lower IQ than people who chose other browsers appears to have been an elaborate hoax.
A number of media organisations, including the BBC, reported on the research, put out by Canadian firm ApTiquant.

It later emerged that the company’s website was only recently set up and staff images were copied from a legitimate business in Paris.

Šis gadījums kārtējo reizi pierāda to, ka nevar ticēt visam, ko publicē internetā. 🙂

Jautājums Putinam par jaunajiem policistu nosaukumiem

Pirms kaut kāda laika internetos klīda jautri teksti par to, ka Krievijā ir plānotas milicijas reformas, kuru rezultātā kā viens no punktiem būs nosaukuma maiņa. Ja agrāk ceļu policiju sauca par GBBDšņikiem, tad tagad viņus sauktu par PIDRiem.

Nosaukumi bija visai radoši izdomāti un pat ticami. Tik ticami, ka kāda studentu pārstāve uzdeva tiešu jautājumu Putinam, lai viņš nokomentē šos jautros nosaukumus. Iz Youtube dzīlēm.

Atradu te.

Kā tikt galā ar troļļiem un nīdējiem?

Noskatījos foršu prezentāciju par to kā tikt galā ar nīdējiem un dažādiem troļļiem. Tim Ferriss pusstundu garā video klipā stāsta par to kā viņš iemācījās mīlēt nīdējus.

Viņš stāsta ne tikai par komentāru spameriem, kas mums jau ir ierasta lieta virtuālajā pasaulē, bet arī par to kā rīkoties, kad reālajā pasaulē kāds tevi mēģina izprovocēt uz darbībām par kurām tu vēlāk varētu nožēlot. Prezentācija varētu būt īpaši noderīga jaunajām “dīvām”, kas domā, ka ar sava jaunā bloga palīdzību izcīnīs taisnību uz pasaules.

Man gan šajā prezentācijā nedaudz pietrūka stāsta par pašiem nīdējiem — kas tie ir par dīvaiņiem, kāds ir viņu mērķis, ko viņi grib panākt ar savām aktivitātēm. Saprotot motivāciju, kas mudina troļļus un nīdējus uz šādām aktivitātēm, arī var ļoti viegli atbilstoši noreaģēt.

Laikam tas ir veids kā es uztveru lietas. Ja es izprotu lietas būtību, tad varu da jebko iemācīties un apgūt. Bet, ja neesmu sapratis, kur ir sāls, tad neviena tehnika man nelīdz, jo fiziski nespēju neko iezubrīt no galvas — organisms to neņem pretī. Lai gan, atceroties skolas gadus, iezubrīt varu, bet pēc tam pielietot nē. 😉

Bet atgriežoties pie tēmas, šajā prezentācijā runāja par tehniku kā tikt galā ar nīdējiem, bet neizstāstīja būtību. Ja es ar nīdējiem nebūtu saskāries pirms daudziem gadiem un uz savas ādas izbaudījis visus priekus, tad visticamāk, ka neizprastu to kāpēc viņš piedāvā tieši šādi reaģēt uz provokācijām.

Gana bieži no paziņām, kas nesen ienākuši internetos, ir nācies dzirdēt, ka kāds viņiem “brauc augumā”, bet viņi nesaprot par ko tāds naids. It īpaši, ja tas ir kāds uzņēmums, kas ir sadzirdējis, ka internetos tagad viss notiek un arī viņiem ir jāpabradā internetu plašumi.

Ko darīt, ja kāds pēkšņi sāk braukt augumā vai gānīties?

Vienas universālas atbildes noteikti, ka nav, jo katrs gadījums ir jāskata atsevišķi. Bet ir pāris lietas, kas nostrādās neatkarīgi no situācijas.

1. Pieņem to, ka visi cilvēki ir labi savā visdziļākajā būtībā. Bet paturi prātā, ka viss šajā dzīvē ir relatīvs un tas, kas vienam ir labi, citam var būt slikti. Atkarībā no tā, kā mēs uz šīm lietām skatāmies.

Apskatījis pacientu, ārsts pasauc malā viņa sievu un saka:
– Ziniet, man jūsu vīrs nepatīk…
– Man arī, dakter! Bet kā ģimenes cilvēks viņš ir labs.

2. Neuztver visu personīgi. Kā viņš varēja noteikt tavu diagnozi? Viņš tiešām ir bijis tavos Tvaika ielas apartamentos un redzējis slimības vēsturi? Ja viņš nav tavs ārstējošais ārsts, tad varbūt viņš gultas kaimiņš ar kuru tu naktī sacenties piršanas sacensībās. Piedāvā viņam padoties turpmākās 3 naktis, ja viņš apsolās neatriebties komentāros un redzēsi kā viņa attieksme mainīsies.

… par diagnozes noteikšanu.

Igaunis aizgājis pie ārsta – venerologa:
– Dakter, paskatieties, lūdzu! Man pil…kaut kas nav kārtībā.
Ārsts veic apskati un jautā:
– Tā, tā…kad pēdējoreiz jums bija sekss?
– Pirms 3 dienām.
– Nu ko, draugs, apsveicu, jūs beidzat!

3. Nomierinies. Izskaiti līdz 10 vai kā citādāk nolaid tvaiku un neatbildi uz agresiju ar agresiju, jo tas ir tieši tas, ko no tevis sagaida. Ja nekas nedeg, tad “pārguli” ar šo sāpi un no rīta ar skaidru galvu vēlreiz padomā vai vajag atbildēt, kā arī izdomā, ko tieši gribi atbildēt. Ko tu iegūsi, ja atbildēsi trollim?

Pie psihiatra atnācis vīrietis un stāsta:
– Dakter, palīdziet, lūdzu! Pēdējā laikā esmu palicis pavisam nervozs, agresīvs. Gandrīz visiem metos virsū. Ko darīt?
Ārsts, pabeidzis aizpildīt kaut kādus dokumentus, paceļ galvu un jautā:
– Atvainojiet, ko jūs teicāt?
– Maita, johaidī! Tu mani te nekaitini!

4. Ja tas ir sakarīgs cilvēks, kas uzvedās kā “trollis”, tad mēģini saprast, kāpēc viņš tā dara. Visticamāk, ka grib kaut ko no tevis, bet nezina kā to dabūt.

Blondīne ieiet ārsta kabinetā.
– Vai esat ārsts?
– Jā.
– Ginekologs?
– Nē…bet paskatīties varu!

5. Nenolaidies līdz viņu līmenim, jo viņi tevi pievarēs ar pieredzi. Bet, ja reiz pieņēmi izaicinājumu, tad dari to gaumīgi, lai pašam būtu prieks. Izglītotie troļļi uzdod labus jautājumus. Ja esi uzrāvies uz tādiem, tad izmanto to savā labā, jo tas palīdz izkustināt pelēkās šūniņas un izlocīt mēli. Šajā sakarā vēl viena anekdote par tēmu.

Armijā notiek mācības automāta izjaukšanā un salikšanā. Čukča jautā:
– Bet kāpēc cilvēku nevar izjaukt un salikt atpakaļ kā automātu?!
– Bet tu iedomājies šādu variantu: jūs visi esat devušies pie miera, bet te pēkšņi – trauksme! Visi lec kājās, sāk ģērbties, bet tu sāc stellēt kopā savu ķermeni. Protams, ka ir milzīga steiga un apjukums, tāpēc tu galvas vietā uzliec sev pakaļu. Un kas notiek? Cepure vairs neder, bikses nevar dabūt ciet, visi sauc: „Urrā!”, bet ko tu…?

Man šķiet, ka šai reizei pietiks. Veiksmi cīņā ar troļļiem. 🙂

Video: Hitlers uzzināja par jauno Operu

Mega labs gabals sanācis puišiem. Protams, tas būtu vēl labāks, ja Goblins to būtu ierunājis. Vienīgi, tad plašākā pasaule to nesaprastu.

Laikam jau tiešām pārlūku karā Operai iet galīgi čābīgi, ja reiz fani ķeras pie pēdējā glābiņa – Hitlera. Šobrīd Latvijā Chrome ir divreiz populārāks nekā Opera. Lai vai kā, bet video ir labs. 🙂

No TechCrunch dzīlēm.

Blogeri – bezdarbnieki

Katru reizi, kad piesēžos pie datora, lai apskatītos, kas notiek internetā un ko atkal cilvēki ir sarakstījuši, es uzskrienu uz visādām jautrām lietām. Vienā mirklī paskatos, ka pulkstenis jau rāda, ka laiks ir čučēt, bet no n-padsmit/desmit atvērtajām cilnēm esmu apskatījies tikai dažas, tad nolēmu, ka kaut ko uzrakstīšu.

Nespēju paiet mierīgi garām šim te jaukumam.

Ļoti sasmējos par šo sludinājumu un pēc tam padomāju par vienu cilvēku. Kāpēc tā? Nezinu. Sagadīšanās pēc, tieši šodien lasīju vienu interviju. Laikam tāpēc arī tā padomāju. 😉 Bilde zemāk.

Lasīt tālāk

Samsing spešal

Smējāties par Nasing spešal? Patiesībā vīrs ar gudru galvu un veiklām rokām ir spējis nopelnīt 415 546 latus. Laikā, kad valsts iestādēs samazina darbiniekus un algas.

Saeimas deputāts Atis Slakteris (TP) pērn guvis kopumā 415 546 latu ienākumus, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu.

Saeimas maksātā alga pērn bijusi 11 640 lati, kompensācija — 3731 lats, Valsts kancelejas maksātā alga bijusi 6007 lati.

Tautas Partijā ir spēks. Viņi zina, kuros uzņēmumos vajag ieguldīt. Strādāt vajag, tad arī būs normālas dividendes.

Savukārt SIA «Mālnieki», kurā Slakterim pieder 940 kapitāla daļas 94 000 latu vērtībā, dividendēs samaksājusi 379 169 latus un 21 343 eiro (14 999 latus). Viņš norādījis, ka dividendes izmaksātas par vairākiem gadiem.

Tā kā nav viņš nekāds nasing spešal, bet gan reāls samsing spešal. Tādiem ir jādod vadības groži rokās un lai izvelk mūs no krīzes.

Es jau izdarīju savu izvēli – ja Tautas Partija kandidēs, tad balsošu par viņiem! Šajos vīros ir spēks.

iPad priekšrocības attiecībā pret netbook

Es ilgi nevarēju izlemt, ko darīt, bet tad ieraudzīju rakstu, ka Latvijā ir kāds cilvēks, kurš vēl pirms produkta parādīšanās jau ir to pasūtījis. Tad nu nespēju noturēties un dalos priekā ar pārējiem.

Kas tad ir tās jaunā iPad priekšrocības attiecībā pret netbook.

Kā teica Steve Jobs – “The problem is, netbooks arn’t better at anything”. Tad nu vīri ir sataisījuši to salīdzinājumu.