Šodien paziņoja par to, kas it kā ir Dienas un Dienas biznesa jaunie saimnieki. Es liku likmes, ka tas būs nevienam nezināms investīciju fonds, bet realitātē izrādījās, ka tā ir kāda Roulendu ģimenīte no Anglijas.
Roulendu ģimene iepriekš bija izsniegusi aizdevumu, lai Tralmakam piederošais uzņēmums «Nedela S.A.» iegādātos minētos laikrakstus. Tagad šis aizdevums restrukturizēts par 100% akcijām uzņēmumā «Nedela S.A.», līdz ar to Tralmaks vairs nav šo laikrakstu īpašnieks.
Jūlija beigās sākās teātris Dienā un šodien tas beidzās, jo aizgāja daļa no Dienas komandas – Izdevniecības «Dienas mediji» galvenā redaktore Nellija Ločmele un laikraksta «Diena» galvenā redaktore Anita Brauna.
Atlūgumus iesnieguši arī Dace Smildziņa, Guntis Keisels, žurnālisti Sanita Jemberga, Inga Spriņģe, Rita Ruduša.
Pēc Braunas teiktā, viņas nekavējoties lūgtas atstāt redakcijas telpas un viņām aizliegts kontaktēties ar darbiniekiem.
Laikraksta nu jau bijusī galvenā redaktore stāstīja, ka atlūgumus iesnieguši vēl vairāki darbinieki, to starpā arī komentētājs Pauls Raudseps.
Raudseps sacījis, ka pēdējais piliens bija šodienas sapulce, kad tika paziņoti jaunie avīzes finansētāji. Nemitīgi mēs tiekam maldināti un nevar saprast, kam te kas pieder, sacīja Raudseps. Viņam nav pieņemama arī Tralmaka nostāja, ka tam, kas tika teikts iepriekš, vairs nav nozīmes, ziņo «Diena.lv».
Pametot redakciju notika arī kas negaidīts. Papildus izsauktā apsardze pārbaudīja Raudsepa somas saturu. Kā stāstīja žurnālists, viņi gribēja redzēt, vai viņš no redakcijas neiznes kādus finanšu dokumentus.
Kā iekšējie avoti saka, ka Dienas komanda visu laiku esot pukojusies un tagad laikam uzsprāga. Beigsies ar to, ka Dienas biznesa komandai būs jātaisa visi Dienas mediju izdevumi.
Papildināts
master pameta saiti, ka Dienas komanda ir izveidojusi blogu, kurā var izlasīt arī viņu viedokli par šo tēmu.
“Šaubos, vai kvalitatīva žurnālistika ir ilgtspējīgs biznesa modelis” – šī Dienas redaktoru komandai šovasar paustā īpašnieka atziņa man šķiet kā visu jauno pārmaiņu vadmotīvs.
Saprotot, ka nebūs iespējams ar jauno īpašnieku turpināt veidot Dienu kā kvalitatīvu mediju, redakcijas vadība piedāvāja atpirkt izdevniecību un atrada investorus, kas gatavi pilnīgi caurskatāmā veidā uzņemties šādu atbildību. Saņemot noraidījumu šim priekšlikumam, iespējas jēgpilni turpināt darbu esošajā uzņēmumā ir izsmeltas.
Mediji ir uzticēšanās bizness. Šobrīd man vajadzētu lūgt Jūs uzticēties Dienai arī turpmāk un ar savu abonēšanas naudu nobalsot par to, lai nākamo gadu pavadītu kopā. Tā vietā esmu spiesta atvadīties. Ir skumji. Bet – aizejot no uzņēmuma, es palieku uzticīga Dienas zīmolam, kādu to esmu cienījusi un līdzveidojusi.
Šodien Twitterī izlasīju divus komiskus ierakstus. Viens saka, ka Diena ir mainījusies, bet otra, ka viss ir kā vajag.
Paša Tralmaka viedoklis par tēmu.
http://citadiena.wordpress.com/
Sen bija laiks izmēzt tos gudri dirsošos dižgarus no redakcijas vadības. Viņi tā arī līdz pēdējam nesaprata, ka laikraksts nevar dzīvot tikai no koncentrētas diršanas vienā virzienā, ka tas ir bizness un tādēļ ir jārada saturs, kas ir gan aktuāls, gan vienlaikus tāds, kas neizsauc vēmas nozīmīgā auditorijas daļā.
Kopumā interesanti. Jautājumi ir šādi: 1.vai drukātā diena nākošgad vispār vēl būs? Jo kurš gan abonēs avīzi, par kuras saturu nākotnē nav ne mazākās nojausmas. 2.Vai aizgājušajiem izdosies kaut ko uzmeistarot vietā? Uz abonēšanas kampaņu vairs paspēt nevar, investīcijas vajag lielas, un Tralmakam ir taisnība tādā ziņā, ka kvalitatīva žurnālistika nav pelnošs pasākums. 3.WTF ir Rolendi un ko viņi dara Latvijā? No biznesa viedokļa, absolūti jocīga investīcija – ja man būtu daudz brīvas un liekas naudas, brūkošas valsts mēdiji būtu pēdējā vieta, kur es investētu.
Nedaudz smiekliigi sevi nosaukt par “ietekmiigiem” zhurnalistiem, bet nu ok. Tralmaks nav tiiri normals dzeks, bet nu lai nu seezh tur ar savu aviiziiti roka.
Ansis Egle ir panikas cēlājs. Viņu pašu Tralmks pirmo patrieca.
patiesībā viņu nepatrieca tieši Tralmaks un stāsts tur arī bija mazliet citādāks, nesaistīts ar pārņemšanu.
starp citu, šodienas laikraksts ir pieejams http://www.diena.lv/lv/laikraksts un visi raksti, kuri ir wordpresā, ir redzami arī tur, tātad nav izņemti no laikraksta.
“ģeniāla putra”, hihi
Šis raksts pieejams tikai reģistrētiem* lietotājiem
http://www.diena.lv/images/subscription/rekins.jpg
?
http://www.diena.lv/lv/registracija/privata
man vienīgam liekās, ka tie žurnaļugas ir galvu saspieduši? Viņiem ko, nedeva rakstus rakstīt? Cenzēja? Kautkā iebiedēja? “Viedokļa veidotāji”, ibio. Jebkurā citā uzņēmumā tiklīdz algots darbinieks sāk skaļi nodirst savu tiešo darba devēju – tiek izsviests ārā, bet šeit – redz cik sūdīgi šiem, nepateica investoru!
Diena bija īpaša, lai arī pēdējos 2os gados tā tika downgreidota priekš mazāk intelektuāliem lasītājiem (lai neciestu bizness). Ja tagad īpašnieks pasaka ka tas būs 100% bizness kāda jēga vispār vairs abonēt? Problēma ir ka kvalitatīvam Latviešu valodas saturam nav pietiekama auditorija lai tur sanāktu bizness.
ivanZ, ja Tava darbavieta ir armija, kur Tu kā profesionālis strādā jau daudzus, dadzus gadus, tad Tu varbūt arī nespēj iedomāties citas attiecības… 😉
Esmu strādājis daudzās vietās, taču nekur nav bijis tā, ka uzņēmuma (lasi – īpašnieka) algoti darbinieki atklāti paustu savu negatīvu noskaņu un izmantotu tā paša uzņēmuma resursus, lai negatīvi vērstos pret priekšniecību. Ceru ka neviens investors šiem žurnaļugām nedos naudu, jo 1-kārt – viņi nodeva savus abonentus (arī mani), 2-kārt – kur garantija, ka tāpat netiks nodirsts jaunais priekšnieks?
IvanZ – Tev var piekrist, ka īpašnieka nodiršana no algoto darbinieku puses ir negatīvi vērtējama parādība, BET… Masu mediji nav kaut kāds parasts uzņēmums, bet gan ceturtās varas pārstāvji, tāpēc IR svarīgi zināt to īpašniekus visai sabiedrībai. Tralmaks trīs mēnešus kaut kādas muļķības stāstīja, meloja, izlocījas, pie tam mēs nemaz nezinam, kas notika nepubliski starp Tralmaku un redakciju. Skaidrs, ka “Diena” vairs nav tā “Diena”.
Nu nebij 3 mēnešus Tralmakam tās naudas. Savukārt, ja runājam par laikraksta pārdošanu, jau pats fakts par sevi liecina, ka Dienas vadība bija sūdīga. Jo to pārdeva ne jau tāpēc, ka labi gāja.
Ivanz, nekur tu neesi strādājs un neko nesajēdz.
Pieņemsim, ek, iedomājos, ka slimnīcā ārsti saniknotos, ja šamiem pateiktu – tagad būs 100% bizness. Zāles tikai no savējiem, pacientus līdz galam izārstēt nedrīkst, aptuveni tā.
labs komentaars –
http://klab.lv/users/indulgence/100328.html
Pašlaik jau lielajos uzņēmumos ir parasta prakse, ka vadītājiem/īpašniekiem par viņu pašu naudu lec acīs. Sadibina arodbiedrības un sāk “cīnīties par savām tiesībām” reāli neko nedarot. Medijos vispār tā ir vispārpieņemta lieta – ja nemaldos piemēram LTV ir kādas 4 arodbiedrības .
Vaards…
paga, a vai tad tā jau tagad nav?
#15
Jau šobrīd tā ir – tik neko nedzird ka kāds baigi ārdītos.
#16 – desmitniekā!
ivanZ : aciimredzam nespeej atskirt objektiiv kritik no nodirsans.
Ex-Insaideris : ahoi, ceri pieraadiit, ka visiem var izpatikt? nu ceri, ceri buut pirmais, tik incant, ar ko?
Ar laika distanci.
Mediju tirgu un vispār nosacīti dalītas jomas Latvijā nekādā mērā nevar pakļaut plikai tirgus ekonomikas mācību grāmatai. Tas ir Tuvredzīgi vai pat akli.
Pirms strebiet karstu vai d*** par kāda mugurkaulu atbildiet uz jautājumiem:
Kas ir ir informācijas medijs un cik liela ietekme tam ir sabiedrībā – jeb kā izplatītā informācija faktiski ietekmē tirgu. a) īstermiņā, B) ilgtermiņā.
Kad esat tikuši galā ar šo vienkāršo uzdevumu atbildiet uz vēl vienu jautājumu – kādā pasaulē jūs vēlaties dzīvot? Cik ļoti tā atšķiras no esošās un kādēļ?
Un pats pēdējais – kam tas ir izdevīgi. Nevis kurš šobrīd saņem lielāku algu par kolēģi, bet kuram patiešām tas ir izdevīgi ilgtermiņā.
||Mugurkauls – balsta un kustību sistēmas centrālā daļa. No kā seko, ka mugurkauls ir cilvēka vērtību sistēma, kurai viņš pakļauj savu uzvedību.=>Ja cilvēks izlemj atstāt savu darba vietu, jo darbavietas vērtību sistēma nesakrīt vai ir pretrunā ar cilvēka vērtību sistēmu, tad šim cilvēkam ir stiprs mugurkauls.
Fakultatīvi:
Atbildiet uz vienkāršu jautājumu – Kas ir nauda mūsdienās?
Atbildi pamatojiet ar mūsdienu finanšu struktūras faktoloģiju. Kā palīgjautājums atbildes meklēšanai – kā nosaka naudas cenu un vērtību? Jeb atskaites sistēmas mūsdienu monetārajā politikā.