Izdomāju, ka jāuzraksta beidzot kaut kas par reliģisku tēmu. 🙂
Runā, ka no rītdienas Latvijā oficiāli ienāks Apple iPad 2.
Esmu spēlējies ar iPad un ar Android tabletēm. Androidi man patīk reliģijas dēļ, bet Apple kvalitātes ziņā labāki. It kā varētu paņemt vienu tādu mantiņu, bet naudas žēl. 🙂 Rīt noteikti, ka gāzīs riņķi tos veikalus. Lai gan visi gribētāji visticamāk, ka jau internetos sapirkušies.
Stulba sajūta – zini, ka tev to nevajag, bet tāpat gribās.
Šorīt no rīta noņēmām dzelzs plīvuru jeb ielūgumu režīmu un palaidām tautās Lattelecom.TV.
Tādi sīkumi sastāda dzīves lielāko daļu un citiem sīkumiem vairs neatliek laika.
Šodien pārskatīju e-pastus un pamanīju vienu uzaicinājumu uz pasākumu par nodokļu vizualizāciju. Sākumā neiebraucu tēmā, bet, kad iebraucu, tad sapratu, ka tas ir mans pienākums – kaut ko par šo tēmu uzrakstīt.
Pirms kaut kāda laika internetos klīda jautri teksti par to, ka Krievijā ir plānotas milicijas reformas, kuru rezultātā kā viens no punktiem būs nosaukuma maiņa. Ja agrāk ceļu policiju sauca par GBBDšņikiem, tad tagad viņus sauktu par PIDRiem.
Nosaukumi bija visai radoši izdomāti un pat ticami. Tik ticami, ka kāda studentu pārstāve uzdeva tiešu jautājumu Putinam, lai viņš nokomentē šos jautros nosaukumus. Iz Youtube dzīlēm.
Atradu te.
Biju dzirdējis, ka arī mani varēs saskaitīt. Atceries pasaciņu par kazlēnu, kurš mācēja skaitīt līdz 10? 🙂 Nu lūk, to varot izdarīt arī internetos. Spiedu uz saites un vēru skatīties – www.tautasskaitisana.lv. Pirmajā reizē atvērās viss labi, kad spiedu uz saitēm, tad sāka līst ārā kļūdu paziņojumi un lapa vairs nevērās. Pieļauju domu, ka visi atnākuši uz darbu gribēja tikt saskaitīti, bet līdzīgi kā es – aplauzās.
Gribēju apskatīties, kā tad īsti mani saskaitīs, bet video kaut kur sākumā pačibēja.
Vēršu vaļā vēlāk, kad lielā masa būs saskaitījusies, jo šobrīd tā lapa ir nelietojama.
Pēc ilgiem laikiem atradu motivāciju uzcept vienu gabaliņu. Šoreiz kā izklaides objekts kalpoja Swedbankas Zelta apkalpošanas programmas klientiem izsūtītais ikmēneša izdevums “Mana banka”. Principā tas ir smalks izdevums, kura mērķis ir pamudināt mūs – zelta apkalpošanas programmas klientus, iztērēt pēc iespējas vairāk naudas, pakalpojumos, kurus piedāvā banka. No šī izdevuma var saprast, kas ir tas, ko banka mēģina iepārdot saviem klientiem.
Ar depozītiem iet grūti, tad nu tagad jādomā kaut kas cits. Nekustamie īpašumi jau sāk pelēt, uzkrājošā apdrošināšana un 3.pensiju fonds ir lietas, kuras šobrīd ir izvirzījušās karstākajos piedāvājumos. Es pirms diviem gadiem naivi domāju, ka notiks kaut kāda rosība uzkrājošajā apdrošināšanā, bet laikam toreiz vēl nebija pienācis īstais laiks, jo depozītos varēja vairāk nopelnīt un uzkrājošās apdrošināšanas bija pārāk nedrošs ilgtermiņa ieguldījums. Ja 2010.gada sākumā depozītu likmes sāka kristies, tad 2010.gada beigās tās jau bija izkritušas cauri grīdai, kas padarīja šo pasākumu gaužām nožēlojamu.
Nu ko, neskumsim. Ja nekustamo tirgus vēl nav līdz galam nogāzies un cenām vēl ir, kur krist, tad apdrošināšanai un pensiju fondiem kā reizi varētu būt zināmas perspektīvas. Ir pienācis laiks izvilkt no noputējušiem plauktiem karstākos uzkrājošās apdrošināšanas un pensiju 3.līmeņa piedāvājumus. Šīs dienas piedāvājums – slaucam valsti uz nodokļu atmaksu. Uztaisīju ekrānuzņēmumu no lieliskā ikmēneša izdevuma. Ļoti vienkārši un salīdzinoši pārskatāmi paskaidrots, kas būs, ja būs.
Banka ir izveidojusi arī kalkulatoru, kas domāts tiem, kuri vēlas paspēlēties un parēķināt cik, tad var naudiņas dabūt atpakaļ. Kalkulatorā man pietrūka kopsumma, kas sanāk, ja kādam ir tik ļoti daudz brīvo līdzekļu, ka viņš ir parāvis gan pensiju 3.līmeni, gan uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu.
Vakar Panorāmā skatījos sižetu par jauno E-paraksta virtuālo versiju.
Atšķirībā no iepriekšējiem E-paraksta mēģinājumiem, kuros iztērēti 7 miljoni latu, jaunajai e-paraksta versijai ir iztērēti tikai 190 000Ls un ar šo versiju plānots tuvāko 3-4 gadu laikā atpelnīt investīcijas.
Pele norāda, ka Delfi ir pamainījuši savas lapas augšējo daļu. Tas ir vēl pēc pilnās dizaiņa nomaiņas, ko viņi veica pagāšgad novembrī.
Jaunajā galvā ir iestrādātas saites uz sociālajiem tīkliem un sānos mēs redzam lielu Twitter reklāmas baneri. No sērijas – 600 000 lietotājiem reklamē, ka ir tāds publiskais čats, kurā tusē 6 000 lietotāji un garlaikojās. Būs jautri.
Principā lietotāji tiek sagatavoti, ka tur augšā tagad būs liels reklāmas laukums, kurā varēs izvietot kaut ko jauku un mirgojošu. 🙂
Jau vairākus gadus cenšos izmantot vai nu bezmaksas, vai arī atvērtā koda programmatūru, lai gan lietoju licencēto Windows un neesmu Linux (kā darbstacijas) piekritējs. Ar katru gadu kļūst arvien grūtāk un grūtāk atrast šo programmatūru tajā miskastē, ko sauc par internetu.
Kā parasti saku paziņām – principā pēdējo 10 gadu laikā internetā nekas pēc būtības nav mainījies, ja agrāk bija grūti atrast informāciju tāpēc, ka nebija liels piedāvājums un bija zināms informācijas vakuums, tad tagad ir tika pat grūti atrast noderīgu informāciju, jo ir nevajadzīgas informācijas pārpilnība.
Šodien vajadzēja atrast vienu programmu un gāju citu ceļu – neizmantoju Googli, jo tur ir pārāk daudz drazas, bet gan iebridu vienā atvērtās programmatūras katalogā un atradu to, ko meklēju.
Iesaku šo katalogu, jo varbūt, ka vēl kādam tas var noderēt – Open Source Living.
Šodien beidzot izdomāju, ka vajag pabradāt pa internetiem. Palasīju dažus interesantus ierakstus par šo un to, bet gribēju iemūžināt jauno HTML5 logo, kuru mums piedāvā W3C.
An HTML5 Logo
It stands strong and true, resilient and universal as the markup you write. It shines as bright and as bold as the forward-thinking, dedicated web developers you are. It’s the standard’s standard, a pennant for progress. And it certainly doesn’t use tables for layout.
We present an HTML5 logo.
Tiem, kas tikko no koka nokāpa un izbolītām acīm skatās ekrānā, pāris saites iz arhīva – kā W3C atgriezās uz pareizā ceļa un kā tapa pirmais HTML5 standarta uzmetums. Lai gan šaubos, ka būs tādi interneta pārlūkotāji, kas nebūs dzirdējuši par jauno modes lietiņu – HTML5. Jā, lai arī joprojām esmu HTML4/HTML5 standartu atbalstītājs, tomēr uztveru visu šo haipu kā šī brīža modes lietu. Tas nav slikti, nebūt ne.
Tas ir mārketings. Vienkārši, lai pavilktos tik lielas masas, ir nepieciešams sausu, garlaicīgu un neinteresantu dokumentu kopu par to kā būtu jāveido lietas internetā, padarīt kā pielūgsmes objektu un lietas aizies. Pēc līdzīga principa tika glorificēti XHTML un CSS standarti, kas pavēra jaunas iespējas web izstrādē un dizainā.
Tad nu cienīsim to, jo pateicoties cilvēkiem, kuri ir strādājuši pie šī standarta, mēs turpmāk varēsim vēl labāk baudīt interneta āres.