Pirms gada man bija aktuāls jautājums par to, kur noguldīt brīvos līdzekļus. Toreiz uzmanības lokā pagadījās Kapitālā apkopotās banku depozītu likmju salīdzinājumu par 2009.gadu. Tirgus ļoti šūpojās un likmes kāpa kosmosā. Šķiet, ka lielākā gada depozīta procentu likme, ko kāda banka piedāvāja bija ap 14%. It kā jau risks bija, lai gan mēs zinām, ka teorētiski visi iedzīvotāju noguldījumi tiek apdrošināti un tā, bet tomēr.
It kā jau ar katru mēnesi procenti auga, bet skaidrs bija, ka vienā brīdī tie kritīsies un tad jau būs par vēlu. Decembrī nolēmu, ka neizaicināšu likteni un padošos kārdinājumam – noguldīju līdzekļus vairākās bankās uz tiem augstajiem procentiem.
Pēc mēneša gribēju pārliecināties vai biju izdarījis pareizu lēmumu un ieskatījos banku piedāvājumos. Tad arī pamanīju, ka Swedbanka bija samazinājusi depozītu procentu likmes par kādiem 5%. Sapriecājos, ka trāpīju īstajā brīdī un pieņēmu pareizu lēmumu.
Termiņš nāk uz beigām un sāku skatīties apkārt, ko darīt tālāk. Tagad tās pašas Swedbankas (tāpat kā arī citu banku) depozītu gada procentu likmes ir tik smieklīgi mazas, ja salīdzina kaut ar to, kas bija gada sākumā, ka pat neredzu jēgu iesaldēt to naudu.
Laikam šobrīd vienīgais prātīgākais veids ir investēt kādā biznesā.
Var arī ieguldīt akcijās, ja nav bail riskēt. Peļņas potenciāls daudz lielāks.
Akcijas/bizness būtu visriskantākais. Vēl var fondos, vai fondu fondos. Es ieguldītu kādā “dinamiskajā” (“aktīvajā”) depozītā. Ja trāpīsi tikpat pareizi kā pirms gada, varēsi labi nopelnīt. Ja nē – nezaudēsi pamatdaļu.
Smieklīgais moments ir tas, ka pati Swedbank zvanās apkārt un mēģina pierunāt cilvēkus likt naudu krājkontos. Par 0.5% gadā tīri vai gribas pasmieties sejā 🙂
Ingus, “mana” menedžere arī zvanīja un piedāvāja noguldīt līdzekļus depozītā, tad mēs draudzīgi pajokojām par lielisko piedāvājumu, pasmējāmies un saruna beidzās ar sazvanīšanos nākotnē.
Apskaties, kādas tagad ir starpbanku likmes. RIGIBORs vakar sasniedza savu vēsturisko minimumu. Bankām nav kur likt latus, biznesiem aizdot nevar, jo tie neko nepelna un notrallina visu naudu. Tāpēc arī par depozītiem neko nemaksā.
Pats pirms pāris mēnešiem, kad apnika turēt naudu “zeķē”, veicu līdzīgu pētījumu un sapratu, ka depozītā naudu likt nav jēgas. Nopirku ASV akcijas, kuras ir labi uzkāpušas, bet to kāpumu nonullēja dolāra kursa kritums. Tā ka pat nevaru īsti pateikt, kur tagad labāk ieguldīt naudu. Pagaidām palikšu ASV akcijās.
Bija laiks kad Latu Rezerves fondā varēja izcelt bet tagad tas jau 1/2 gadu ir kā nokrities līdz minimumam, dienas izmaiņas ir labi ja 4 zīme aiz komata(0,000x% dienā). Ar nopietnām summām riskēt fondos, kur var pagrūst ieguldīto summu nu nez nez…
Ir variants progresīvie depozīti – lasīti pāris veiksmes stāsti, bet ilgs termiņš un situācija var mainīties….
Vēl ir variants aizdot uz pieklājīgākiem procentiem kādam, kurš ir pagrābis labu hipotekāro uz pamatīgiem procentiem, lai nodzēš pamatsummas daļu, bet spēcīgi jāpārdomā kā sarakstīt papīrus, lai nepaliktu bez naudas. Un vai nepastāv iespēja sabojāt draudzību, kā tas bieži mēdz gadīties aizdodot naudu.
CooLynx, pasaki te visiem skaļi, ka esi gatavs vismaz 10k ieguldīt kādā biznesā – iespējas uz līdzenas vietas radīsies 😉
tik tiesam nezinu kur ieguldit naudu ,jo dzivoju no depozita %. Tagad tie ir loti zemi . Ko darit?
Nu man arī tāda pati skāde. Tas procents nav nemaz tik smieklīgs, cik pazemojošs.
Īsti nesaprotu tos gudros “menedžerus”, vai tiešām tie domā, ka atradīsies kāds muļķis likt uz tik zemiem procentiem.
Laimīgie jums ir ko likt depozītos, man naf. 🙁
Šādi noguldītāji var samesties, atrast, kurš kādu IT projektu spēj iesākt un pabeigt, un tad sadalīt peļņu uz visiem. Risks lielāks, bet, ja labs projekts un labs realizētājs, tad visi būs plusos.
Lai arī piekritīšu, ka lata (un eiro) procenti ir ļoti zemi, tomēr ieteikšu nebūt tik apmāti ierobežotiem. Swedb un SEB šobrīd ir līdz izsmieklam zemi procenti, bet ir tādas bankas, kā piemēram, Hipotēku un Zemes banka, kur procentu likmes ir pat vairāk nekā divreiz lielākas nekā zviedru piedāvājums. Pirms gada pārgāju pie šitajiem un tad priecājos, ka lata % turējās virs 10% pat tad, kad zviedru bankās bija lieli kritumi. Vasarā vēl bija virs 5%, bet tagad jau noslīdējuši zem 4 par gadu.
Manuprāt, tuvākajā nākotnē nevarēs sagaidīt procentu likmes virs 10%, jo tas jau bija krīzes vienreizējais piedāvājums, kad visiem vajadzēja naudu. Ja tagad kāds piedāvā lielus procentus, drīzāk būtu jāuztraucas par tās bankas maksātspēju.
Neesmu atradis normālu vietu, kur tagad ieguldīt naudu.
Tīri intereses pēc – kādi ir vidējie termiņdepozītu gada procenti Rietumvalstu bankās? Skaidrs, ka 10% ir nedaudz par daudz. Bet cik skaitās normāli?
Pirms gada skriet prom no Swedbank/SEB īsti gan jēgas nebija, jo bija skaidrs, ka pārējās bankas pēc kāda pusgada arī metīs procentu likmes zemē.
Man ir līdzīga problēma, tāpēc beigās nolēmu ieguldīt naudu jauna uzņēmumā. Risks protams ir daudz lielāks par depozītu, bet iespējas nopelnīt ari nesalīdzināmas.
10%? Latos varbūt arī vēl iespējams kādreiz, dies’ vien to zin, bet 10% ir fantastisks procents, nemaz nerunājot par 14% gadā. Tās ir teju mafijas cenas.
Lūk deutsche-bank likmes: 1-2% gadā par Eiro.
http://www.deutsche-bank.de/pbc/pk-sparen_geldanlage-festzinssparen.html
Man vairāk interesē no otras puses, likme pašlaik eiro kredītam ir ~2.6%, kur 1.4% ir tīrais bankas “navars” uz EURIBOR likmes… Atceros vēl, kā eiro kredīta likme bija ~6%. Tāda droši vien būs atkal, kad Eiropas ekonomika uzsāks nopietnu augšupeju, es kā reiz, ceru, ka ne tik drīz 😉
Vēl ir, protams, iespēja ieguldīt atvērt savu lombardu, kaut kur redzēju, ka nedēļas likme ir 7%! ;))
Raimonds: bija gan jēga, ja vēlējās turpināt ieguldīt depozītos. zviedru bankas: 1-2%, dažas citas bankas: 5-8%. Pie lielākiem naudas apjomiem starpība ir grandioza. Vēl arvien tā ir. Pat aplūkojot minimālo ieguldāmās summas 100ls atdevi pēc 1 gada – 1,8 lati Swedbankā pret 4,5 PrivatBank (neskaitot nodokļus par depozītu).
Ārzemēs, manuprāt, procenti ir atšķirīgi. ES teritorijā, laikam, ir 2-3%. Iespējams, ka Zimbabvē būs vairāk, bet tur cits āķis. Krievu SberBankā tagad par 100 ls (~6000 rub) dod 4,4% likmi.
Ak, jā, kādēļ gan neiet sms-kredītu biznesā, kāmēr vēl šī vide nav sakārtota ar likumdošanu. Ja vien pietiks muļķu visiem spēlētājiem šajā tirgū… Tur netīrā peļņā ir ne mazāk ne vairāk kā 10% mēnesī!!! 120% un vairāk gadā…
Sandis
Manā skatījumā pie noguldījumu summām līdz 10k no tā “grandiozā” ieguvuma nav jēgas (90 Ls gadā par 1% no 10k, ar atvilktu nodokli), ņemot vērā riskus, ka jebkura no tām citām bankām var noiet pa burbuli. Ja ir vēlme riskēt vai ja summa ir lielāka, tad jāskatās biznesa vai vērtspapīru tirgu virzienā.
Cik paskatījos depozītu procentu likmes Lielbritānijas un ASV bankās, dolāriem un eiro augstāku likmi par 1,4% gadā neredzēju.
Ej uz banku, kurai labāki %.
http://www.gudriem.lv/depoziti?lng=lv/
Es gan ieteiktu uzmest aci kādiem vērtspapīru fondiem. Ja māc šaubas par iespējamo krīzes otru (at)vilni, tad atsevišķu fondu cenas vēl nav sasniegušas pat 2005. gada līmeni un turpinās atgūties ar 8-10 % gadā vismaz.
Swedbankas Internetbankā tas ir skaidri apskatāms 🙂
Ja nav vēlēšanās aktīvi sekot notiekošajam, var veltīt laiku, izpētīt augšanas potenciālu pa nozarēm (nafta, IT, NĪ, akcijas), un veikt ieguldījumus fondos. Protams, tas nav 100% drošs pasākums, ka nauda nevar būt zaudēta, bet izvēloties ieguldījumu atbilstoši gatavībai riskēt peļņa no ieguldījuma fondos var būt n-reizes lielāki nekā no depozītiem. Šis laiks varētu būt viens no izdevīgākajiem – tautsaimniecība atgūstas no krīzes – viss ir lēti.
Tas pats attiecas uz akcijām, tikai risks var būt salīdzinoši lielāks pie mazām naudas summām – lieli operāciju izdevumi. Ja apskatāmies, Apple, piemēram, ilgākā laika posmā – varēja būt labs ieguldījums pasludinātās krīzes laikā: http://www.google.com/finance?q=NASDAQ%3AAAPL Ap 2009. gada sākumu bija ap $90, šobrīd – $317. Bet vai pirkt šobrīd? “Kad mājsaimniece sāk interesēties par akciju pirkšanu – tās steidzami ir jāpārdod. :)” Vilciens varētu būt nokavēts – bet jāpēta.
Nevaig pelnīt tik daudz, lai nebūtu galvassāpes par to kur to likt. Ja tas ir kā garantijas ieguldijums nākotnei tad pārvērt zeltā tam cena toč tikai kāps.
Nu zelts ir ok ilgtermiņam, tas pie nosacījuma, ja tev viss tagad ir un netaisies kaut ko dižu mainīt. Citādi turp-šurp mainīt zeltu, ja nu savajadzēs naudu – zaudētājs būsi.
Jāpapēta būs vien akcijas 🙂
nelasiju komentarus bet ja nauda ir lieka, perc zeltu. protams jaskatas tendence, bet ilgterminja zelta cena kaapj un po visas krizes – zelta stienis tev stav bankaa un vari aiziet un fiziski vinju iznjemt un naudu nepakaasiisi 🙂
vel interesantak ir pirkt citus metalus – platiinu utt
>kas
>kādēļ gan neiet sms-kredītu biznesā
Tādēļ, ka vismaz 50% peļņas jānoraksta zaudējumos, neatdod jau tos sms kredītus.
Diezgan nereāli atrast iespēju ininvestēt biznesā. Ja ir cipars ap 10K, tad tādu vajag tikai mazajiem kantorīšīem / startupiem, kuru risks ir ļoti liels. Lielākiem uzņēmumiem 10K nekas nav, citreiz pat 50-100K ir par mazu.
Iespējams, ka labākais variants ir sadalīt investīcijas pa daļām, daļu depozītā, daļu obligācijās, daļu akcijas. Tad kopējā atdeve var savilkt uz 10%, un risks nav tik liels.
Visas olas noteikti nevajag likt vienā groziņā, to tagad es noteikti zinu 🙂
2012.gads strauji tuvojas. Jāpērk zeme laukos, lāpstas, dīzeļģenerators, …
… un jākrāj nauda zemes nodoklim !
2012.gads strauji tuvojas. Jāpērk zeme laukos, lāpstas, dīzeļģenerators, …
tiem, kas nezina, kur investēt – lūdzu: http://tinyurl.com/25utaw9
Coolynx,
Vai tad tev tava menedžere nepastāstīja par uzkrājošo apdrošināšanu, ar termiņu vismaz 5 gadi kas tiek piesaistīta jebkuram fondam pēc tavas izvēles un tu vari saņemt atpakaļ 25% IIN maksimums 10% apmērā no bruto algas? Pieņemot vidēji sliktu gadījumu, ka fonda ienesīgums būs ~ cik depozīta procenti, tad vēl 25% uz 5 gadiem ir 5% gadā – nu sanāks kādi 8% gadā, ja fondam veiksies, tad visi 10, vai pad padsmit procenti, pie tam 25% jau dabūsi atpakaļ pēc gada, kas nebūt nav tas sliktākais gadījums. Tik deklarācija būs jāiesniedz.
Vai tad nebiji uz Lattelekom konferenci šogad ;-)? Tur arī skaidri un gaiši pastāstīja ko darīt ar naudu krīzes laikos vai vispār par visiem šiem attīstības posmiem. Tagad nauda jāinvestē nekustamajā īpašumā, jo tā vērtība ir ļoti zema. Attiecīgi nākotnē varēsi uzvārīties ;-). Es jau savu mazo īpašumiņu paspēju iepirkt un liekās naudas arī vairs nav ;-).
Coolynx, labāk pastāsti, kā neesot Rīgas ostas valdē u.tml. vietās, ar darba algu vien tikt pie brīvajiem līdzekļiem 😉
Artis, man pirms 3 gadiem bija vēlme un interese kaut ko darīt ar uzkrājošo apdrošināšanu un fondiem. Kaut kāds augstākais spēks mani nosargāja un neieguldīju nekur – paliku pie depozītiem.
Krotow, strādāt vajag labāk, pelnīt vairāk un naudu mīlēt, tad arī nauda mīlēs Tevi. 🙂
Man nesen zvanīja no Honkongas un pusotru stundu nevarēju nolikt trubiņu – gribēja, lai investēju nelielu nauds summiņu akcijās. Sākotnējā investīciju pakete – 100 akcijas. Tas ir 115 000 USD.
Vismaz tajā pusstunda dikti daudz interesanta uzzināju… Nav mana specifika, bet Coolynx gan varētu jautājumu papētīt un iespējams investēt.
Fiška tāda, ka Ķīnā ir bišķi savādāks režīms nekā Anglosākšu kontrolētajā pārējā informatīvajā telpā. Attiecīgi ķīnai ir savs Feisbuks, google u.t.t. kas viss darbojas vienā lielā koncernā, kuram tikai šogad jaunpienākušos reģistrēto lietotāju skaits ir… 64 000 000.
Tad lūk, tie frīki, kas nodarbojas ar šīm investīcijām, šie tur baigi analizē visu informāciju par dažādiem kantoriem, to perspektīvām un tamlīdzīgi. Tādejādi liela izmēra firmu vadītājiem sniedz konsultācijas par visādiem investīciju projektiem, ar cerību apkalpot šo investīcijas (esmu kaut kā iticis šo sarakstos ar savas darbavietas nosaukumu, attiecīgi man no āzijas ik pa laikam uzzvana ar projectiem – es, protams, pasmejos, bet īstenībā google klusē, jebšu parezāk sakot, pēdējoreiz zvanīja pārstāvis, kura tel nr. sakrita ar netā atrodamo info, maila IP adrese bija no honkongas, IP bija reģistrēts uz to pašu debesskrāpi un investīciju fondu – bīški tā kā ticās).
Tad lūk, čuvaki iz honkongas investīcijām domā, ka baidu.com akciju cenas nākamā gada sākumā aizlidos kosmosā.
http://www.google.com/finance?q=NASDAQ%3Abidu
Pēc grafika spriežot (uzklikājot uz 5Y, man gribētos domāt, ka IT burbulis arī tur plīsīs un nāks lejā tā izaugsme kā tāds akmens, bet… Var būt cena līdz tam laikam 10x vai 20x uzrāpsies).
Vēl fiška tam Baidu, kamdēļ viņi vispār kotēja NASDAQ un pārdod savas akcijas baltajiem cilvēkiem, kur pensiju fondi dikti kāri tajā investē un cena lido kosmosā – tamdēļ, ka šie grib garantijas, lai varētu mierīgi turpināts izspiest no Ķīnas tādus fufeļus kā Google un Facebook. Kas var būt labāks garants kā visādu investējušu Sorosu nauda. Arī Coolynxsa 😉
So, www.baidu.com (ļoti labs resurss, apskaties – visu var saprast un izlasīt 😛 )
Ā, un jā… Ja man būtu bijušas 80 000 amerikāņu naudiņas, tad uz doto brīdi es jau būtu pap*sis 110-86 = šitik daudz neigūtas štukas. Bet man tik daudz naudiņu nav, tādejādi nejūtos apbižots ar savu neesošo zaudējumu. 😉
Vaards, ak tu mans naivais slāvu draugs. Tevi tur “baidu” sastāstītu, apčakarētu un paliktu ar 0.
Nav tādas lietas kā viegla nauda, lai cik tu būtu par konkrēto lietu.
P.S. Viņi tur stundām zvanās un meklē tādus kas sadomājuši patēlot krutos “investorus”. Piebaros ar ātru nelielu peļņu vēlāk pierunās uz kādu riskantāku dīlu un paliksi ar ‘dirku ot bubļika’.
Kargincc: 2010.11.15 @ 05:03:18
Vai tad māmiņa Tevi nav mācījusi, ka nav labi jaukties iekšā onkuļu runās? Labāk būtu klausījis un sēdējis mājās, mācījies matemātiku un angļu valodu, savādāk iedošu tev kompeti un aizvedīšu līdzi uz mežu. Piel lielajiem vilkiem.
Kad būsu gana labi iemācījies nagļu valodu un matemātiku, tad sāc lasīt šos divus resursus:
http://www.nasdaq.com/help/help-faq.aspx —> par akciju tirgu kā tādu.
http://www.finra.org/Investors/SmartInvesting/GettingStarted/SelectingInvestmentProfessional/P117280 —> par brokeriem, kas tad arī veic to fizisko nopirkšanas/pārdošanas darbu.
zinu, kur droshi var dabuut 8% gadaa… ja vien nauda ir galvenais…
#37. +1
Nu viņi jau tik pelna uz tādiem viegli ietekmējamiem cilvēkiem kā Vaards. Citādi jau neviens nestrādātu tik akcijotu, bet diemžēl naivu cilvēku ir gana. :-[
Viktors mums atklāj patiesību: “Citādi jau neviens nestrādātu tik akcijotu, bet diemžēl naivu cilvēku ir gana. :-[” Labi, ka Viktors strādā un rada paliekošas vērtības.
Pamatskolā direktore izteica tādu repliku: “Darbs muļkus mīl. Darbs vienmēr atrod muļķus, kas pie tā pieturēsies”. Patīk tas Viktoram vai nē, bet mulķi strādās, kamēr citi rīkosies ar šiem darba augļiem. Un tas vēl ir labākais scenārijs – bez šīm “gudrajo” veiktajām darba augļu sadales rīcībām un atbilstošām investīcijām muļķu darbs vispār ir bezjēdzīgs. Kā mēs to Latvijā bieži redzam – pilns ar interneta veikaliem un citādiem bezjēdzīgiem darbiņiem, kur muļķi strādā, neko reālu nerada un arī neko nesaņem.
Bet runājot par investīcijām, iekopēšu vienu citātiņu.
• Microsoft’s initial public offering was on March 14th, 1986. The stock was offered at $21. After its first day of trading, the stock ended the day $27.75.
• Since its IPO, Microsoft’s stock has increased over 19 000 percent.
Read more: Microsoft Stock Price History | eHow.com http://www.ehow.com/facts_5014777_microsoft-stock-price-history.html#ixzz15QwAATZa
“Darbs muļkus mīl. Darbs vienmēr atrod muļķus, kas pie tā pieturēsies”
Kas nestrādā tam nebūs ēst! Bet, cilvēkiem jau patīk iesaistīties lohotronos… kamēr paši nedabū ar grābekli pa pieri.
Es arī esmu inwest0rZ! ez nopirku guugli !!!11 jaaaa
0neoneeleven
> Kas nestrādā tam nebūs ēst! Bet, cilvēkiem jau patīk iesaistīties lohotronos…
Tava māte ir ļoti bezatbildīgs cilvēks – nedrīkst atstāt datoru bez uzraudzības, jo atnākot no skolas tu internetā daudz visādas muļķības saraksti. Būtu labāk mājasdarbus cītīgāk pildījis.
Runa nav par strādāšanu. Runa ir par to, ka cītīgie strādātāji nav apēduši visu to ko strādājot spējuši sapelnīt. Attiecīgi ir radies jautājums – ko darīt? Apēst sastrādāto, atstāt zviedru bankā vai kā savādāk izrīkoties. Ir kādi priekšlikumi?
Vaards, man liekas tev pašam kaut kādas problēmas, ja visus sauc par bērniem. Vecuma marasms, skumjas par aizgājušo jaunību vai tamlīdzīgi. Griezies pie speciālista, ja nemāki diskutēt bez apvainojumiem.
#44. Es gan teiktu, ka kaut kādas pedo noslieces ka visur bērni rādās.
#42. Neies jau atzīt ka savervēts lohotronam. ;>
#46. Boti jau iemācījušies JS formas aizsardzību apiet un Google Translate lietot. :O
Izskatās, ka tie ir indieši.