Apple iPhone 5, Samsung Galaxy S3 vai Nexus 4 (papildināts)

Joprojām esmu uzticīgs Nokia E51 lietotājs. Lai gan mūsdienās mani var uzskatīt par ōpi ar stāžu, jo kuram gan ir 5 gadus vecs telefons vēl lietošanā? 🙂

Iemesls kāpēc gribu ņemt Apple iPhone 5 ir gaužām vienkāršs – tas ir pēdējais modes pīkstiens. Bet ir daudzi, kas saka, ka šobrīd labākais mobilais ir Samsung Galaxy S3. Patiesība ir vēl skarbāka – Nokia E51 baterija beidzot sāk kašķēties. Tātad tā ir zīme, ka ir pienācis laiks mainīt aparātu.

Es neesmu lietojis nedz vienu, nedz otru. No Apple ražojumiem es fanoju par viņu iPad un uzskatu, ka nav nekas labāks vēl izveidots – vienkāršības un lietošanas ērtuma ziņā. Ir bijusi iespēja patestēt iepriekšējos Samsung Galaxy modeļus un jāsaka, ka man tie neuzrunāja – vispār. Lai gan mani uzrunā cena ~Ls300.

Lai vieglāk būtu pieņemt lēmumu, te būs video ar iPhone 5 un Galaxy S3 salīdzinājumu.

Bet te būs normāls salīdzinājums. 😉

Papildināts

Nexus 4 no Googles. Principā jau taisnība vien ir, ja skatās uz Android pusi, tad jāskatās uz Googles pusi un tās primāro ierīci.

Parazīti tikuši līdz USB flash (zibatmiņām) kartēm

Mūsu parazītorganizācijām naudas aptrūcies – aizskrējuši pie Ministru Kabineta ar sarakstiņu par jauniem nodokļiem.

Grozījumi noteikumos paredz, ka atlīdzības lielumu nosaka kā procentuālu likmi no datu nesēja vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas pirmās pārdošanas cenas Latvijas teritorijā. Visa veida CD un DVD tie būs 6%, USB zibatmiņām – 4%, bet visa veida personālajiem datoriem – 1%.

Patlaban spēkā esošajos noteikumos atlīdzību par tukšajiem datu nesējiem noteikta kā konkrēta summa par vienību. Par audiokaseti un minidisku (MD) jāmaksā trīs santīmi, par videokaseti – seši santīmi, par CD-R un CD-RW disku – 10 santīmi un par DVD-R un DVD-RW disku – 20 santīmu. Savukārt par dažādām iekārtām, kas var tikt izmantotas autordarbu pārrakstīšanai, piemēram, CD un DVD rakstītāju, videomagnetofonu, MP3 atskaņotāju ar integrētu cieto disku jāmaksā viens lats.

Prieks, ka vismaz vienam cilvēkam valdībā nav mīzali galvā sakāpuši.

Pēc visu pušu uzklausīšanas Ministru kabineta komiteja šodien kopumā atbalstīja Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus attiecīgajos valdības noteikumos, taču premjers Valdis Dombrovskis (V) iestājās pret datoru aplikšanu ar nodevu, jo tāda ir retā Eiropas valstī. Viņš mudināja līdz jautājuma izskatīšanai valdības sēdē vēlreiz izvērtēt nepieciešamību ieviest šādu maksājumu.

Diemžēl tas nav nekas jauns, jo jau 2005.gadā šādā veidā parazīti likvidēja CD un DVD matricu tirgu Latvijā ar savu datu nesēju likumu. Kopš tā laika Latvijas uzņēmēji zaudēja vairākus simtus tūkstošus peļņu, iedzīvotāji iespēju iegādāties matricas par konkurētspējīgām cenām, bet valsts nodokļus. Toties parazīti varēja uzgavilēt, jo viņu ieņēmumi auga. Piemēram, Akka/Laa gadā noēd ap pusmiljonu latu administratīvajos izdevumos, lai nodarbotos ar legālo reketu un lobētu savu biznesu.

2008.gadā viņi mēģināja uzlabot savu finansiālo stāvokli, iesniedzot grozījumus datu nesēju likumā, bet toreiz viņiem nepaveicās, jo grozījumi netika pieņemti.

Interesanti tas kā tapa grozījumi.

Nesēja atlīdzība saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu ir jāmaksā par likumīgi iegūto darbu kopēšanu personiskai lietošanai. Likumā ir noteikts, ka atļauta vienas šādas kopijas izgatavošana. Nesēja atlīdzība nav paredzēta autordarbu pirātisma radīto zaudējumu kompensēšanai.

Lai izpildītu tiesas spriedumu, Kultūras ministrija veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Tas parādīja, ka likumīgi iegūtus autordarbus personiskai lietošanai šogad ir kopējuši vien 13% iedzīvotāju.

Vairumā gadījumu jeb 56% respondentu minējuši, ka darbus kopējuši datora cietajā diskā, 44% aptaujāto kopējuši USB zibatmiņā, savukārt 32% respondentu – DVD. Pārējos datu nesējus ir izmantojusi mazāk nekā ceturtā daļa respondentu, kas ir veikuši autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai, jeb mazāk nekā 3% no visiem pētījumā aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Ir divas ziņas – viena laba, bet otra ne pārāk. Sāksim ar otro.

Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā noteikto termiņu, grozījumiem noteikumos «Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību» jāstājas spēkā jau šā gada novembrī.

Savukārt labā ziņa ir tā, ka šie grozījumi vēl nav pieņemti valdībā.

Grozījumi gan vēl jāpieņem valdībai.

Tīri teorētiski, ja uztaisa lielu troksni un normāli pamato, tad var atkal tos sprukstiņus nolikt pie vietas. Lai gan es šim variantam kaut kā neticu, jo domāju, ka viņi būs labi sagatavojušies, kopš pēdējās reizes.

Iz Apollo.

Forbes Latvia tagad pieejams arī elektroniskā formātā

Tā kā esmu žurnāla Forbes Latvia abonents, tad mana e-pasta adrese ir viņiem pieejama. Šodien saņēmu reklāmu par to, ka viņu žurnāls tagad ir pieejams arī elektroniskā formātā.

Mani drukātā versija apmierina. Kopš pirmā numura tā ir mainījusies uz labo pusi, jo gandrīz vienmēr ir pietiekami daudz interesantu rakstu un es pat sāku to abonēt. Vēl man patīk tas, ka žurnāls nāk iesaiņots plēvē, kas to pasargā no samirkšanas slapjā laikā. Diemžēl citi žurnāli nāk plēvē tikai tajā gadījumā, kad tur ir iekšā reklāmas bukleti. It kā tāds nieks, bet patīkams. Manis pēc katrā numurā varētu likt pa reklāmas lapai, lai tik ieliek plēvē. 🙂

Bet nu labi, šodienas tēma ir elektroniskā versija.

Lasīt tālāk

Baltic Highway – jauns Eiropas ātrgaitas datu pārraides kanāls

Priecīga ziņa visiem interneta lietotājiem, kas tieši vai pastarpināti izmanto Lattelecom internetu, lai lietotu Krievijas vai Vācijas (un arī citus Eiropas) interneta resursus.

Šodien preses konferencē tika atklāts jauns Eiropas ātrgaitas datu pārraides kanāls, kas stiepjas no Vācijas uz Krieviju caur Poliju un Baltijas valstīm – Baltic Highway.

2012.gada 26.septembrī vadošo Latvijas, Vācijas un Krievijas telekomunikāciju uzņēmumu – „Lattelecom”, „Deutsche Telekom” un „MegaFon” – augstākās vadības pārstāvju klātbūtnē LR Satiksmes ministrijā tika oficiāli atklāts kopīgi realizētais datu pārraides ceļš Baltic Highway, kas nodrošinās augstākās kvalitātes datu pārraidi caur Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju ar pagarinājumu uz Krievijas reģionu.

Par vienu ārzemju kanālu vairāk, ar ko arī visus apsveicu. Izrāvumi no preses relīzēm ir atrodami zemāk.

Lasīt tālāk

Latvia.eu – jauns nasing spešal (papildināts)

Es šoreiz visu atklāšanu nokavēju. Paldies visiem sūtītājiem, kas norādīja uz šo jauko lapu – Latvia.eu.

Atverot lapu, es jutos sajūsmināts par to, ka tā ir “moderna”. Laikam tagad vairs nav stilīgi saukt par WEB 2.0, bet nu es atļaušos to tā nosaukt. Saklikšķināju pa saitēm un nedaudz aplauzos. Saturs nemainījās un visu laiku rādīja vienu un to pašu. Vienīgais, kas strādāja bija saites uz citām lapām.

Bet, tad es izlasīju šo te rakstu un sapratu, kas par lietu.

Jaunā mājaslapa ir viens no veidiem, kā Latvija uzrunā starptautisko sabiedrību par dažādām jomām – tās saturs un dizains raksturo Latvijas dzīvi un latviešu identitāti, norāda Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

Pārfrāzējot vienu spārnoto teicienu – tie paši vēži tikai citā kulītē. 😀

Labi, es ironizēju. Pieļauju domu, ka lapa nav izturējusi lielo slodzi un nogāzusies.

Lasīt tālāk

Nopludināti iOS ierīču lietotāju dati

Pirms pāris mēnešiem dabūjām trūkties, kad parādījās informācija par LinkedIn lietotāju parolēm, kas tika publicētas internetā. Šodien nākamais sitiens, nu jau iOS ierīču lietotājiem.

Vismaz 1miljonam no 12 miljoniem lietotāju, kuru dati tika nopludināti.

there you have. 1,000,001 Apple Devices UDIDs linking to their users and their APNS tokens.
the original file contained around 12,000,000 devices. we decided a million would be enough to release.
we trimmed out other personal data as, full names, cell numbers, addresses, zipcodes, etc.
not all devices have the same amount of personal data linked. some devices contained lot of info.
others no more than zipcodes or almost anything. we left those main columns we consider enough to help a significant amount of users to look if their devices are listed there or not. the DevTokens are included for those mobile hackers who could figure out some use from the dataset.

Kā viņi tika pie šiem datiem.

During the second week of March 2012, a Dell Vostro notebook, used by Supervisor Special Agent Christopher K. Stangl from FBI Regional Cyber Action Team and New York FBI Office Evidence Response Team was breached using the AtomicReferenceArray vulnerability on Java, during the shell session some files were downloaded from his Desktop folder one of them with the name of “NCFTA_iOS_devices_intel.csv” turned to be a list of 12,367,232 Apple iOS devices including Unique Device Identifiers (UDID), user names, name of device, type of device, Apple Push Notification Service tokens, zipcodes, cellphone numbers, addresses, etc. the personal details fields referring to people appears many times empty leaving the whole list incompleted on many parts. no other file on the same folder makes mention about this list or its purpose.

Kāpēc tika publicēti šie dati.

why exposing this personal data?
well we have learnt it seems quite clear nobody pays attention if you just come and say ‘hey, FBI is using your device details and info and who the fuck knows what the hell are they experimenting with that’, well sorry, but nobody will care.

FBI will, as usual, deny or ignore this uncomfortable thingie and everybody will forget the whole thing at amazing speed. so next option, we could have released mail and a very small extract of the data. some people would eventually pick up the issue but well, lets be honest, that will be ephemeral too.

So without even being sure if the current choice will guarantee that people will pay attention to this fucking shouted ‘FUCKING FBI IS USING YOUR DEVICE INFO FOR A TRACKING PEOPLE PROJECT OR SOME
SHIT’ well at least it seems our best bet, and even in this case we will probably see their damage control teams going hard lobbying media with bullshits to discredit this, but well, whatever, at least we tried and
eventually, looking at the massive number of devices concerned, someone should care about it. Also we think it’s the right moment to release this knowing that Apple is looking for alternatives for those UDID currently and since a while blocked axx to it, but well, in this case it’s too late for those concerned owners on the list. we always thought it was a really bad idea. that hardware coded IDs for devices concept should be erradicated from any device on the market in the future.

Kā var pārbaudīt vai neesi sarakstā?

Lasīt tālāk

Kā uz iPad Safari pārlūkā saglabāt paroli Lattelecom interneta TV

Šajā rakstā ir aprakstīts paņēmiens, kas ļaus saglabāt Lattelecom interneta TV pieejas paroli uz iPad noklusētajā pārlūkā Safari. Šeit gūtās zināšanas varēs izmantot arī citās lapās, kur tiek izmantotas līdzīgas tehnoloģijas.

Principā šis paņēmiens nāk no sen seniem laikiem, kad tas tika izmantots vēl uz parasta datora ar Mozilla tipa pārlūkiem, piemēram, Firefox. Šobrīd gandrīz visi modernie pārlūki atbalsta šo funkcionalitāti. Attiecīgi var pieņemt, ka šis paņēmiens strādās arī uz citiem pārlūkiem un citām ierīcēm, piemēram, Android planšetēm vai mobilajām ierīcēm.

Vēlamais rezultāts

Uzklikšķinot uz iPad darbvirsmas skaistās Lattelecom TV ikoniņas, atvērsies Lattelecom.TV lapa, kur atliks vien noklikšķināt uz “Log in” pogas un mēs būsim autorizēti sistēmā, lai varētu izmantot šo servisu.

Lasīt tālāk

Apple jauno ģēniju pārdošanas skola

Šodien nedaudz pabradāju pa tīklu, lai noskaidrotu, kad plānots palaist jauno iPhone 5, iPad Mini un iPod Nano. Mana interese ir tieši par iPhone 5 un iPod Nano. Ja ar iPhone viss ir skaidrs, tad iPod Nano mani interesē tieši kā miniatūrs audio atskaņotājs ar kura palīdzību varētu klausīties audio grāmatas un mūziku. Raksta, ka jaunajā iPod Nano būšot wi-fi atbalsts. Teorētiski forša fīča, tik jautājums cik “apgriezta” wi-fi pieeja tiks nodrošināta. Bet, lai nu paliek. Bet iemūžināt ar šī ieraksta palīdzību es gribēju to kā apmāca Apple pārdevējus jeb klientu apkalpošanas speciālistus.

Iekš Gizmodo ir publicēta informācija par Apple jauno ģēniju pārdošanas pamācību jeb jauno klientu apkalpošanas rokasgrāmatu. Rakstā ir atrodami izrāvumi no tā, ko šī resursa redaktori uzskatīja par interesantiem punktiem.

Customer: This Mac is just too expensive.
Genius: I can see how you’d feel this way. I felt the price was a little high, but I found it’s a real value because of all the built-in software and capabilities.

Pārdot tik iracionālus produktus par tik augstām cenām var tikai ar labu mārketingu un pārdošanu. Cepuri nost.

Lasīt tālāk

Par Facebook akcijām un biržas lietām

Šodien izlasīju divus interesantus rakstus par pasaulē lielāko sociālo tīklu Facebook. Pirmais bija ļoti uzjautrinošs, jo gan ilustrācijas, gan pats teksts bija lielisks. Pirmais raksts ir iekš BusinessWeek.

Raksta autors reāli dedzināja.

It’s the dog days of summer, and Facebook’s stock price is locked in the kennel. Investors are obsessing over everything that’s wrong with the social network. Mark Zuckerberg hasn’t figured out how to make money on smartphones. Several million of its nearly 1 billion active accounts are duplicates, according to the company, and another few million may actually represent businesses or automated software bots—or even pets. Employees will soon be free to sell their shares en masse. Top executives are leaving. And on and on.

Tas bija no rīta. Vakarā piesēdos palasīt vēl kaut ko un īpaši nemeklējot “nejauši” uzgāju šim skaidrojošam rakstam, kas pārpublicēts no žurnāla Rīgas Laiks par to kā tika palaistas biržā Facebook akcijas un kurš uz tā uzvārījās.

Kad akcijas sāka tirgot biržā un tās nu varēja iegādāties jebkurš, ne tikai investīciju banku klienti, cena nogāzās. Investīciju mākslas darbs nesanāca, vilki dzīroja, kazas badojās, daļa nomira. Vilku pusē lielākie ieguvēji no šī gājiena nav vis Cukerbergs, kura bankas kontā no nelielas daļas savu akciju pārdošanas ienāca vien 1,15 miljardi dolāru – tikai par 150 miljoniem vairāk, nekā sākumā plānots –, bet gan tādi sākotnējie investori, kuriem ar akciju kotēšanas sākumu biržā bija pienākusi ilgi gaidītā samaksas diena un kuru veiksmi apskauž jebkurš riska kapitālists.

Viens no Facebook agrīnajiem investoriem Pīters Tīls 2004. gadā Facebook investēja 500 000 dolāru. Pie cenas 38 dolāri par akciju Tīla Facebook 44 miljonu akciju vērtība ir ap 1,6 miljardi, bet tas nozīmē, ka viņa investīciju vērtība ir pieaugusi 3200 reižu. Tīls pēdējā mirklī izmantoja iespēju palielināt savu par 38 dolāriem gabalā pārdodamo akciju skaitu no 7,7 uz 16,8 miljoniem. Līdzīgi rīkojās krievu izcelsmes interneta uzņēmējs Jurijs Milners, kuram piederošie Digital Sky Technologies un Mail.ru pirms dažiem gadiem bija privāti investējuši Facebook un kļuvuši īpašnieki 130 miljoniem akciju. Sākotnēji pieteikto 37 miljonu akciju vietā Milnera uzņēmumi pārdeva 65 miljonus un iekasēja 2,5 miljardus dolāru. Tāpat rīkojās vēl vairāki lieli Facebook sākotnējie investori – riska kapitālisti, arī mūziķim Bono daļēji piederošā privātā kapitāla fonds Elevation, bet pats Facebook, izlaižot un pārdodot jaunas akcijas, papildināja uzņēmuma kasi ar 7 miljardiem dolāru.

Nejauši atrastais vortāliņš naudaslietas.lv, izrādījās diezgan noderīgs. Vortāliņu visticamāk, ka finansē © 2012, NASDAQ OMX Riga, jo atradu šo te lapas apakšā.

Tas ir apsveicami, jo Latvijā cilvēku zināšanas par akcijām un biržas lietām ir niecīgas, lai neteiktu nekādas. Starp citu, Zviedrijā šādā veidā pirms vairāk kā 10 gadiem tapa Dagens Industri bizesa portāls, kas pirms kāda laika bija mūsu Dienas biznesa mātes uzņēmums un savulaik www.db.lv tika veidots pēc viņu sejas un parauga. Tiesa gan toreiz netika likts uzsvars uz biržas lietām. Domāju, ka arī šobrīd neviens neinvestē, lai šo virzienu attīstītu. Latvijā jau vēl nav auditorijas.

Novēlu, lai NASDAQ OMX Riga pietiktu naudas šāda resursa uzturēšanai un būtu autori, kuri par šīm lietām rakstītu.

SEB mājaslapas mobilā versija un aplikācijas

No pirmdienas SEB banka ir palaidusi savas internetbankas mobilo versiju un piedāvā arī mobilās aplikācijas iPhone un Android mobilajiem – m.ibanka.lv jeb m.seb.lv.

SEB bankas un Mindscan veiktais pētījums liecina, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs izmanto mobilo internetbanku, kurā visbiežāk veic divas funkcijas – konta atlikuma pārlūkošanu un rēķinu apmaksu. Turpinot attīstīt klientiem ērtu piekļuvi bankas pakalpojumiem, sākot ar šodienu ikviens mobilā telefona un viedtālruņa lietotājs var izmantot šīs funkcijas arī SEB bankas mobilajā internetbankā. IPhone un Android tālruņos papildus iespējams aplūkot tuvākās filiāles un bankomātus, uzzināt aktuālos valūtu kursus un izmanot valūtu kalkulatoru.

Pirms sākt rakstīt šo ierakstu, es piešķīlu savu iPad un atvēru SEB mājaslapu, lai ievērtētu to uz mobilās ierīces. Automātā atvēru www.seb.lv – manā priekšā atvērās izvēle – pilnā SEB versija vai mobilā. Biju patīkami pārsteigts. Līdz šim uz šo banku skatījos ar zināmu piesardzību. Savulaik viņu internetbankas versija man lika pasvīst, jo vienkāršie lietotāji nemanīja kā Firefox nobloķēja iznirstošo logu, kurā vajadzēja ievadīt pieejas kodu un lietotājs tālāk par pirmo lapu nekur netika. Nu, katram sava pieeja. 😉

iPhone aplikācijas bilde no iTunes veikala. Izskatās, ka igauņu banka testēta, jo EMT tīkls rēgojas.

Pieejamas aplikācijas abiem populārākajiem mobilo virzieniem:

iPhone aplikācija pieejama šeit.
Android aplikācija pieejama šeit.

Mani gan nedaudz biedē mobilās aplikācijas. It īpaši pēc pēdējiem notikumiem ar LinkedIn parolēm. Tad jau labāk izmantot pārlūku – vismaz zini, ka tur tiek izmantots kriptētais protokols.

Page 24 of 359
1 21 22 23 24 25 26 27 359