Mēneša arhīvs: novembris 2009

Kā Google ietekmē GPS-navigatoru biznesu

Daudzi ir rakstījuši par to kā Google iekaro dažādus jaunus tirgus un vai nu nopērk, vai arī izputina konkurentus.

Oktobra beigās Google iedragāja GPS-navigācijas ierīču biznesu ar savu Google Maps navigāciju, kas būs pieejama Android OS 2.0.

Shares in GPS manufacturers Garmin and TomTom fell today following the announcement from Google that upcoming Android handsets will include free navigation software.

Uzskatāms grafiks no Google Finance.

Un apraksts par notiekošo ir lasāms Diggreader blogā (oriģināls angļu valodā iekš Gizmodo).

Street View был не просто ловким способом собирать картинки, чтобы снабдить ими данные, уже имеющиеся в Google Maps. Оказывается, это был способ проехать по тем же дорогам, которые уже были в картах, и очертить их силами собственных дорожных команд, чтобы — эффективным и грубым способом — избавиться от всех этих недешевых картографических лицензий. Google отрисовал все США, и, наверняка, в скором времени отрисует и остальной мир.

Interesenta viela pārdomām.

Pieredze ar Mac datoru

Sasmējos par šo labo gabaliņu (pārcelts uz web.archive.org). Kā rūdītam PC lietotājam izgājis ar Mac lietošanu.

Tālāk, ļoti vienkārši – paskatīties interneta pierakstos sarežģītus vārdus, lai nebūtu jāpārraksta, nokopēt, iepeistot xcodē un saglabāt.
Iezīmēju, nokopēju ar ctrl+c, spiežu alt+tab, lai tiktu uz to xcodi – nekas nenotiek. O jē, kā šitais sadeva pa nerviem. Nominimizēju safari šitu, apakšā stāv tas xcode – atveru interesējošo failu xcodē, iepeistoju ar ctrl+v – nekas nenotiek. Šitais sadod pa nerviem atkal. Eju atpakaļ uz safari (nevis ar alt+tab), bet apaksā, tollbarā, spiežiet uz ikonas), mēģinu kopēt ar alt+c – nestrādā. Ar win+c – strādā – kā man paveicās!!! urrā, atkodu, kā nokopēt uz klipboardu! Laimīgs eju uz xcodi, peistoju un nekas nafig nepeistojas. Šitais normāli sadeva pa nerviem. Nu jau normāli izbesījies, eju atpakaļ, ar peli spiežot uz sūda ikonas lejā, uz sūda safari, iekrāsoju interesējošo vārdu ar peli, uzspiežu uz iekrāsojuma otru klik un nospiežu uz “Copy”. Tagad gan būs – es nosmīnu, domādams, ka apčakarēšu likteni, bet nēēēēēēē. Protams, ka tur iepeistot nēēēēēēvar! Nu nekādi. Edit – paste – un NEKAS NAFIG NENOTIEK! Ka šitais iedeva pa nerviem. Nolemju, ka zaibal, rakstīšu ar roku. Rakstu #import un, protams, uzrakstās €import. Lieliski – es nodomāju – un kur, interesanti, ir reste!? Shift + 1 – nav. Shift + 2 – nav. tas pats ar 4 5 6 7 8 9. Sadod pa nerviem, tāpēc nododu pa klaviatūru ar plaukstu, un redzu, ka ir uzrakstījusies tā reste – tātad kaut kur viņa ir. Nepaiet ne minūte un atrodu, ka viņa ir zem pogas “~”.

Rūdītiem Mac lietotājiem lasīt nav ieteicams. Tiem, kas nezina, kas ir Mac. Mac ir ļoti skaisti – tas ir tāds kults.

Tvitera nākotne

Kaut kas no tā, kas ir šajā video klipiņā iet kopā ar to, ko pareģoja Eric Schmidt par interneta nākotni pēc 5 gadiem.

Klips var būt noderīgs arī tiem, kas šobrīd nezina, kas ir tviteris un ar ko to ziemā ēd. Iespējams, ka apskatot šo stāstījumu varbūt var rasties interese to lietot, jo būs kaut kāds iemesls, kas varētu uz to pamudināt. Lai arī 40% no tviter ierakstiem ir bezjēdzīga muldēšana, tomēr jāņem vērā, ka tā nav vieta, kur tusē tīņi. Sliktākajā gadījumā tviteris var palīdzēt atrast darbu. 😉

Paņēmu no Mashable bloga.

Kāds būs internets pēc 5 gadiem

Uzskrēju šim rakstam iekš NYTimes.com, kurā Googles CEO Eric Schmidt stāsta savu redzējumu par to kāds būs internets pēc pieciem gadiem.

Highlighted comments include:

  • Five years from now the internet will be dominated by Chinese-language content.
  • Today’s teenagers are the model of how the web will work in five years – they jump from app to app to app seamlessly.
  • Five years is a factor of ten in Moore’s Law, meaning that computers will be capable of far more by that time than they are today.
  • Within five years there will be broadband well above 100MB in performance – and distribution distinctions between TV, radio and the web will go away.
  • “We’re starting to make significant money off of Youtube”, content will move towards more video.
  • “Real time information is just as valuable as all the other information, we want it included in our search results.”
  • There are many companies beyond Twitter and Facebook doing real time.
  • “We can index real-time info now – but how do we rank it?”
  • It’s because of this fundamental shift towards user-generated information that people will listen more to other people than to traditional sources. Learning how to rank that “is the great challenge of the age.” Schmidt believes Google can solve that problem.

Visu stāstījumu var noskatīties YouTube ievietotajā klipā.
Lasīt tālāk

Twitter oficiālie termini

Eduards Cauna atsūtīja preses relīzi par to, ka LZA terminoloģijas komisija ir pieņēmusi Twitter terminus.

2009. gada 30. oktobra sēdē Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija apstiprināja un ieteica oficiālai lietošanai šādus terminus:

Te ir balsojuma rezultāti.

Pieņemtie termini zemāk.

Pirms lēmuma pieņemšanas tīmeklī tika veikta aptauja, kurā varēja izteikt viedokli par piemērotāko atbilsmi angļu terminam “tweeting” (sk. http://twtpoll.com/47rkth). Balsojumā populārākais bija variants “tvītošana”, kuru arī apakškomisija atzina par piemērotāko citu atvasinājumu radīšanai. Varianti “čivināšana” un “vīterošana” tika noraidīti kā nepiemēroti stilistiski neitrālu terminu veidošanai.

Lasīt tālāk

Nodoklis par darba auto lietošanu

Lasīju šo rakstu, kur aprakstīts jaunais nodoklis, ko plāno ieviest par darba auto lietošanu.

Paredzams, ka darbiniekam, kas izmantos uzņēmuma automašīnu, atalgojumam tiks mākslīgi pievienoti 150 lati,  tikai ar mērķi, lai par to piemērotu algas nodokli. Darbinieks reāli šo naudu nesaņems, bet nodokļus par to maksās. Valstij par to nodokļos kopā jāsamaksā 81 lats –  daļa no šīs summas būs jāmaksā auto lietotājam, daļa uzņēmumam. Darbiniekam samaksājot nodokļus, reāli saņemamā alga samazināsies par 45 latiem, bet uzņēmumam vēl papildus par to nodokļos būs jāmaksā 36,14 latus.

Tas jau laikam ir normāli, jo ik dienas valdība kaut ko jaunu izdomā kā noslaukt vēl tos, kam ir ko slaukt, bet es pavilkos uz vienu komentāru pie šī raksta.

dibens 07:08 02.Nov.
Īstenībā nu jau ir radusies pārliecība par kaut kādu liela mēroga realitātes šovu, kurā valsti vada sākumskolas audzēkņi un LV iedzīvotājiem tiek uzlikti visādi pārbaudījumi un tas kurš paliks šeit pēdējais, tas dabūs galveno balvu – neatdodamu parādu ar lielisku iespēju to pārkreditēt uz mūžību un 1 dienu.

Sasmējos. 🙂

Firefox 3.6 Beta 1 (papildināts)

Uzliku jauno Firefox 3.6 Beta 1 versiju, kas ir kļuvusi pieejama izstrādātājiem un visiem testētājiem.

This first revision of the Beta of Firefox 3.6 / Gecko 1.9.2 introduces several new features:

  • Users can now change their browser’s appearance with a single click, with built in support for Personas.
  • Firefox 3.6 will alert users about out of date plugins to keep them safe.
  • Open, native video can now be displayed full screen, and supports poster frames.
  • Support for the WOFF font format.
  • Improved JavaScript performance, overall browser responsiveness and startup time.
  • Support for new CSS, DOM and HTML5 web technologies.

Web developers and Add-on developers should read more detail about the many new features in Firefox 3.6 for developers on the Mozilla Developer Center. For the full list of changes since the alpha release, see this list (it’s big).

Var just, ka šoreiz Firefox izstrādātāji iet nevis zaudētāju IE vai Operas, bet gan Chromes virzienā. Pirmā lieta ir Personas ieviešana. Tas ir atbildes solis Chrome lietotājiem, kas safanojās par iespēju palikt kaut kādu bildi sava pārlūka fonā. Šoreiz arī Firefox izstrādātāji piedāvās saviem lietotājiem šādu iespēju.

Lasīt tālāk

E-bibliotēka internetā

Šodien LNT redzēju sižetu par vēl vienu elektronisko bibliotēku internetā – E-biblioteka.lv. Kāpēc vēl vienu? Tāpēc, ka pirms gada Latvijas Nacionālā Bibliotēka palaida savu elektronisko bibliotēku Periodika.lv, kur var lasīt elektroniskā veidā dažādu gadu periodikas izdevumus.

Atšķirībā no Periodika.lv, E-biblioteka.lv ir privāts veidojums. Ja pareizi sadzirdēju, tad tur ir investēti jau ap Ls 800 000. Ceru, ka kļūdījos, jo pretējā gadījumā tur ir kādi Eiropas fondi notriekti.

Lasīt tālāk