Skolas.lv veiksmes stāsts

Vakar izlasīju, ka skolas.lv projekts Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājis €3.7 miljonus. Video sižetu ar “De facto” raidījuma ierakstu var noskatīties LTV.lv arhīvā.

Un skolas.lv Latvijai izmaksājis ļoti dārgi – kopumā ap 3,7 miljonus eiro. Iepirkumi veikti, produkti radīti, tomēr par to saturu un līdz ar to – dzīvotspēju neviens vairs nav rūpējies. Tam pat nav bijuši atvēlēti līdzekļi.

Principā jau nekas jauns – parādās iespēja apgūt Eiropas fondu naudu, izdomājam shēmu, uzcepam projektu, tad izdomājam kā pamatot vajadzību un visbeidzot atrodam, kas būs formālais īpašnieks, kam to visu uzgrūst. Un aiziet!

Skolas.lv projekta tēma ieinteresēja cita iemesla dēļ. Kas šajā projektā bija citādāk. Kāpēc šis projekts vairs neizies cauri pēc vecās un labi atstrādātās shēmas?

Es neironizēju – pilnā nopietnībā gribu saprast, kas ir mainījies. Ja skolas.lv projektu izstrādāja citi shēmotāji nekā parasti, tad skaidrs, bet, ja tie paši, tad mūs sagaida nākamie auditi ar nākamajiem pārsteigumiem vai kā?

Skolotājiem, skolēniem un vecākiem paredzēto portālu skolas.lv ar lielām ambīcijām un skatu rītdienā pieteica jau 2006.gadā. Tomēr solītā rītdiena pienāca un pagāja, bet portāls pilnvērtīgu dzīvi tā arī nav spējis uzsākt. Pusotru gadu pēc Eiropas projekta īstenošanas, portālā ikdienā ienāk tikai vidēji pusotrs simts cilvēku.

Joka pēc apskatījos kā iet e-klase.lv ar apmeklētājiem (dati no audience.gemius.lv lapas).

E-klase

Var redzēt, ka skolas brīvlaikos trafiks nogāžas, bet visu pārējo laiku stabili virs 200 000 mēnesī. Stipri šaubos, ka e-klase.lv izstrāde izmaksāja viņiem kaut 10% no skolas.lv izmaksām.

Vēl par izmaksām no cita avota.

IZM norāda, ka atbilstīgi iepirkumam „Datorzinību centrs” izstrādā „skolas.lv” tehnisko risinājumu, bet infrastruktūru nodrošinās IZM no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Portāla satura veidošanā būs iespējas iesaistīties ikvienam, taču IZM būs atbildīgā institūcija par portāla satura attīstības vadību un aktualizēšanas koordinēšanu nākotnē.

Projekta „skolas.lv” kopējā summa ir 2 890 120,9 lati. No tās „skolas.lv” izstrādes līguma summa ir 1 254 035,08 lati bez pievienotās vērtības nodokļa. Pārējais finansējums ir infrastruktūras iegādei un projekta vadībai.

Interesanti, ka 2011.gadā izglītības ministrs par skolas.lv projektu izteicās visai skeptiski.

Ministrs skaidro, ka projekta pirmā kārta ir sākusies 2008.gadā, «pieejamo resursu ietvaros tika izdarīts tas, kas tur tika izdarīts».

Lai gan skolu vidū šis projekts ir nepopulārs, tā otrajā kārtā tiks ieguldīti 3,2 miljoni latu.
Pēc Broka teiktā, tie ir Eiropas Savienības fondi un tos saturiski novirzīt citam mērķim nevar. «Jautājums par «skolas.lv» ir tāds, – ja tur neiegulda papildu līdzekļus un nepabeidz konkrēto projektu, tad tiešām ir jāsāk runāt par to, vai pirmā kārta ir devusi pietiekamu efektu un cik racionāla ir bijusi pati pirmā kārta,» uzskata ministrs.

Viņaprāt, projekts vai nu ir jāpabeidz un jārada viens produkts, kas darbojas, vai arī rodas jautājums, «priekš kam tad pirmajā kārtā vispār vajadzēja kaut ko darīt un ko mēs darīsim ar to, kas tur jau ir izdarīts».

No kāda cita 2012.gada raksta. Izstrādātājiem bija cits viedoklis. Tur vēl daudz labu vārdu sarakstīts.

“Kā portāla Skolas.lv izstrādātāji esam realizējuši jau vairāk nekā 85% no projekta prasībām. Šobrīd Skolas.lv ir izstrādes noslēguma fāzē un esam gatavi pilotprojekta palaišanai, ko ļoti gaida arī skolotāji un skolas visā Latvijā. Pirms kāda laika Izglītības un zinātnes ministrijas publiski paustā informācija par iespējamām izmaiņām projekta norisē rada neskaidrības par tā tālāku virzību,” skaidro Skolas.lv izstrādātāja AS “Datorzinību centrs” valdes locekle Signe Bāliņa.

Nākamais ministrs dziedāja to pašu dziesmu, ko iepriekšējais.

Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim radušās bažas, ka projekta «skolas.lv» par trim miljoniem radītais produkts būs nelietojams. «Šī iemesla dēļ pašlaik tiek veikta detalizēta juridiska analīze ar mērķi iezīmēt rīcības nākotnē un aprēķināt ieguvumus un zaudējumus katrā no scenārijiem. Par kādām konkrētām izmaksām budžetam patlaban runāt ir pāragri,» norādīja Blačforda.

Jau ziņoja, ka IZM neturpinās portālu «skolas.lv» tādā veidā, kādā tas ir patlaban, jo tas ir pārāk dārgs un problemātisks no programmatūras un izmantošanas viedokļa.

Nu un tagad mēs esam tur, kur esam.

Baigi gribētos zināt kā ir ar latvija.lv veiksmes stāstu – cik daudz lietotāju to apmeklē ikdienā.

15 komentāri par “Skolas.lv veiksmes stāsts

  1. soikins

    Varam atzīmēt, ka skolas.lv izstrādātājs 2013 (!). gadā “par izcilu risinājumu un pakalpojumu sniegšanu Latvijā”, saņēma Microsoft partneri izcilības balvu. Preses relīzē varam lasīt: “Datorzinību centrs ar lielāko SharePoint risinājumu pēc lietotāju skaita – skolas.lv – ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu kvalitatīvā apkalpošanā un ir spožs izcilības piemērs.” Patiesi spožs.

    Jau pāris gadus ziņās sekoju skolas.lv jaunumiem, jo strādāju ar tām tehnoloģijām uz kurām portāls būvēts un ir sanācis sadarboties arī ar DZC. Savulaik pārlapoju skolas.lv speceni un varu teikt, ka portāls par kuru tā cepas bija tikai sīka izstrāžu daļa. Lielākais darbs bija ar praktiski visu (!) Latvijas izglītības informācijas sistēmu integrāciju.

    Portāla projekts ir izgāzies, taču tas nenozīmē, ka datu integrācija nav veikta, nav izveidoti specenē paredzētie webservisi utml. lietas. Diemžēl par to nevienā preses rakstā, kuru pēdējos trīs-četros gados ir bijis ne mazums, nav ne vārda.

    Identiski bija ar latvija.lv. Portāls ir kā ēkas fasāde, tas ka tā ir padevusies neglīta un ar invalīda ratiņiem nevar tikt pa durvīm iekšā, protams, ir slikti, taču no tā neizriet, ka mājai jumts tek vai pagrabā krājas ūdens.

    P.S.
    Varu atzīmēt, ka bez skolas.lv DZC pirms dažiem gadiem vinnēja vēl vienā daudzmiljonu projektā — elektroniskās veselības kartes informācijas sistēma. Kā diez ar to sokās?

    Atbildēt
    1. coolynx Raksta autors

      Nu, iespējams, ka, ja 15% no Microsoft sistēmas strādā, tad tas varbūt valsts iestādēs skaitās labs rezultāts.

      Auditā secināts – no divdesmit solītajiem e-pakalpojumiem 17 reāli nestrādā. «Tāds secinājums nozīmē to, ka projekta mērķis nav sasniegts, kas potenciāli var radīt finansiālās sekas – mēs nevarēsim Eiropai deklarēt šos izdevumus par projektu, jo rezultāta nav,» saka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Publiskās pārvaldes projektu departamenta direktors Edgars Kalbergs.

      Paldies par ieteikumu – būs jāpaseko līdzi, kā beigsies elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas izstrāde. Varbūt rezultāts būs labāks – teiksim 20% no projekta strādās. 😉

      Atbildēt
      1. soikins

        Preses materiāli nav tie uzticamākie avoti, jo žurnālisti reti iedziļinās iztirzātajā tēmā un gandrīz nekad neorientējas tajā. Par tiem 15% ir divi jautājumi, kas “uzprasās” — vai strādājoši e-pakalpojumi ir vienīgie/galvenie projekta veiksmes kritēriji? Ko nozīmē “nestrādā”? Esmu saskāries ar projektiem, kur no izstrādes viedokļa viss ir +/- OK, bet klients uzskata, ka risinājums “nestrādā”, jo tas ir “neērts”, tajā nav “maģiski” uzradušies dati no klienta pdf dokumentiem utml., utjp.

        Es necenšos aizstāvēt DZC, manuprāt, tas nav kantoris, kas var pavilkt šāda mēroga projektus (tādēļ bažas raisa apjomīgais Veselības kartes projekts). Nešaubos, ka DZC var tikt galā ar lietotāju apmācībām, bet tā bija tikai neliela projekta daļa. Taču jau pirmie raksti par šo projektu ir bijuši žurnālistiski neprofesionāli (nevienā neesmu redzējis izstrādātāju komentārus, kas ir žurnālistikas ābečnieku kļūda) un atstājuši neatbildētus daudzus svarīgus jautājumus. Piemēram, pirmajos rakstos “eksperti” sprieda par projekta izmaksām, vispār bez jebkādu dokumentu (publiski pieejamu!) apskates. Tagad, atkal bez dokumentācijas apskates, tiek spriests par projekta mērķu izpildi/neizpildi. Tas nav diezko nopietni.

        Tas kas ir acīmredzams — portālu nelieto. Tam var būt daudzi cēloņi gan izstrādātāja, gan pasūtītāja pusē.

        Atbildēt
        1. coolynx Raksta autors

          Mums Latvijā vispār nav pētnieciskās žurnālistikas. Ir pāris šovi TV, kuros virspusēji tiek apskatītas dažas tēmas, kas uzpeld. Tā kā neviens no mums to neņemsies izmainīt, tad attiecīgi arī neredzu jēgu par to pārdzīvot.

          Ja runājam par projektu. Tad šajā gadījumā laikam es vados pēc vienkārša principa. Attiecīgās valsts institūcijas vadītājs nodokļu maksātāju vārdā slēdza līgumu ar izstrādātājiem par attiecīga risinājuma izstrādi, kas paredzēja nodot lietojumu ar noteiktu funkcionalitāti. Ja no pasūtītā projekta funkcionalitātes ir paveikti 15%, tad nav arī jēgas iedziļināties – projekts ir izgāzies. Pretējā gadījumā izstrādātāji celtu prasību tiesā par to, ka valsts iestāde nav pildījusi savas saistības un informētu par to sabiedrību.

          Žurnālisti norītu šādu saldu gabaliņu, ja tā būtu. Bet kaut kā neesmu dzirdējis, ka būtu kāda prasība.

          Tas, ka Micrsofot lielās, ka viņu partneri māk izstrādāt sarežģītus, nelietojamus un dārgus risinājumus, ir viņu darīšana. Tāpēc jau nevajag šos risinājumus ar visām varītēm iesmērēt valsts iestādēm. Rezultāts ir viens – šie projekti viens pēc otra cieš neveiksmes. Kaut kas ir jāmaina, ne?

          Atbildēt
          1. soikins

            Kaut kas ir jāmaina, tas tiesa. Tikai saprast kas bija par cēloni šai neveiksmei, nav tik viegli kā pirmajā mirklī šķiet (korumpanti nozaguši, ierēdņi nekompetenti utml.). Masu mediji diemžēl arī nepalīdzēs.

            Ja projekts ir izgāzies, tad tiesā vērsties varbūt vajadzētu tieši pasūtītājam. Izstrādātājs var vērsties tiesā, ja viņam atsakās maksāt. Cik saprotu, par to runa nav bijusi. Tagad satraucas, ka ES naudiņa būs no budžeta jāatmaksā, kas nozīmē, ka ES naudiņa jau ir notērēta, tas ir, izstrādātājam samaksāta.

            Microsoft es pieminēju tādēļa, ka pirms gada ar šo balvu viņi mani pamatīgi pārsteidza. Tādā PR govs kakā labprātīgi iekāpt ir jāmāk.

    2. Māris

      Ar e-veselību ir mēsli. Projekts ir jau vismaz 2 gadi pēc nodošanas termiņa un tāpat nekas nestrādā. Nesen iebēra tiem pašiem vēl 1 miljonu, lai uztaisītu to, kas bija jāuztaisa 1. kārtā.

      Kas attiecas uz Latvija.lv tur nekā laba nav arī aizmugurē. Kopējā ideja globāli ir laba, detaļās šķība un realizācijā briesmīga.

      Atbildēt
  2. varam

    sūds par 3.2 miljoniem. labāk atrodi internetos un palasies tādu episku vervelējumu, kurš saucās Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014-2020.gadam.

    latvija.lv versija 2.0. open data. mākoņu mākoņi. nost ar webservisiem, lai dzīvo datu apmaiņa.

    Atbildēt
  3. BlackHalt

    Šos projektus korumpantiem nekad nav paredzēts novest līdz galam.
    Projekts ir jāvelk (jāuztur), jāvelk tik, cik vien ilgi ir iespējams, lai nauda tecētu pa reni un otkatu nauda grieztos.

    Atbildēt
  4. BlackHalt

    Šos projektus korumpantiem nekad nav paredzēts novest līdz galam.
    Projekts ir jāvelk (tipa jāuztur), jāvelk tik, cik vien ilgi ir iespējams, lai nauda tecētu pa reni un otkatu nauda grieztos.

    Atbildēt
  5. hhh

    Reāli uz portālu skolas.lv strādāja ~10-15 cilvēku, kas strādāja vairāk kā gadu, kas darbojās ar sharepoint konfigurēšanu un web daļu izstrādi, integrācija ar viis un web servisu izstrādi, ārēju web servisu integrācija, iedzīvotāju reģistru, replikāciju datu bāžu, mācību materiālu izstrādes rīku un citu rīku izstrādi (kas viss tur ir, bet nav līdz galam novests). Par to visu tika iztērēts mazāk par 1/3 no summas.
    Lielu daļu no tā visa aizgāja pašas VIIS sistēmas izstrādei un uzlabošanai. Cik daudz te cilvēku resursu iesaistīts, par to nav info. Šo sistēmu neviens no ārpuses nekad tā arī neredzēs, tur ir web servisi, tur ir lietotāju vadība ar lomām, grupām utt.
    un 1/3 no visas summas aizgāja uz aparatūru – 8 serveri ar sharepoint, sql, windows u.c. ar licencēm ar konsultantiem, auditoriem un visu pārējo, kas valstiskos projektos nepieciešami..

    Sistēmas galvenais trūkums ir – nav e-žurnāla. Par to var pateikties E-klasei, kas veiksmīgi nolobijoja savu kantori, ka ar ES naudām nedrīkst izspiest privāto biznesu. Ja tur būtu žurnāls un tas būtu bezmaksas un IZM, VIIS atbalstīts, tad viss notiktu.

    Un kā jau visos valstiskos projektos – nekad nav pretīm īsta klienta, kas pieņemtu lēmumu par to ko vajag, ko gribas, kas nepieciešams. Neviens negrib ne zem kā likt parakstu un uzņemties jebkādu parakstu. Tā arī tažas lietas stāv un gaida atbildes, jo neviens nezin no kurienes ņemt informāciju, bet zin ka pakalpojums būtu noderīgs..

    Atbildēt
    1. coolynx Raksta autors

      Varbūt ir idejas par to kā šo situāciju varētu mainīt? Kā pārveidot valsts iestādes sistēmu pēc būtības, lai tajā parādītos atbildība par lēmumiem, kas tiek pieņemti?

      Atbildēt
    2. soikins

      Lūk, tas jau ir komentārs par tēmu, no cilvēka kas, kā izskatās, vismaz tuvumā tam projektam ir stāvējis.

      Par to VIIS taisnība, cik no specenes atceros, lielā darba daļa bija par to.

      Pilnībā piekrītu par valstiskajiem projektiem un atbildību futbolēšanu, gumijas vilkšanu atbildes sniegšana utt., utjp. Tādās izstrādēs projektu vadītājiem ir nenormāli grūti strādāt. Ar regularitāti reizi deviņos mēnešos nomainās ministrs un jaunais vairs neko negrib dzirdēt par iepriekšējā sāktajām izstrādēm un maina prioritātes. Tālāk tā pika sāk velties pa kalnu lejā — augstākā līmeņa vadītāji spēlē futbolu ar karstu kartupeli, vidējā līmeņa vadītāji vienkārši raustās. Pie tam ministrijā visi to zina un jau gatavojas tam iepriekš.

      Atbildēt
  6. xlt

    Par Latvija.lv – nav jau svarīgi, cik daudz apmeklē ikdienā, bet vai tas ir pietiekami noderīgs. Ja es varu dažu minūšu laikā neatejot no kompja deklarēt savu dzīvesvietu vai saņemt vajadzīgo licenci – man tas der un šķiet solis pareizajā virzienā. Cits jautājums – cik ērti no lietotāja viedokļa tas viss ir uztaisīts un vai tiešām visi pakalpojumi ir nepieciešami (piem., visādas tur izziņas).

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.