Aplokšņu algu kampaņa dod rezultātus

Pirms gada vieni izklaidējās un palaida Stulbi.lv, bet otri (tauta) novērtēja kampaņu un laboja kļūdas. Sākumā vienkārši izlaboja saukli Stulbi — puse nodokļos, bet vēlāk jau palaboja arī tekstu, lai visi saprastu, ka Stulbi — puse nodokļos v2.

Šodien lasu, ka kampaņa ir devusi savus rezultātus – skaidras naudas apgrozījums ir palielinājies par 10.5%.

Gada laikā kopš 2009. gada 1. jūlija apgrozībā esošais skaidrās naudas apjoms ir palielinājies par 10,5% un šā gada 1. jūlijā apgrozībā bija 838,3 miljoni latu, portālu «Apollo» informēja Latvijas Bankā.

Nez, kas vainas divlatniekiem, ka to skaits nav palielinājies.

780,8 miljoni latu jeb 93,1% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 57,6 miljoni latu jeb 6,9% ir monētas. Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 20, 5 un 10 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Gada laikā visu banknošu skaits apgrozībā ir palielinājies, visvairāk – 50 un 20 latu banknošu skaits. Palielinājies arī gandrīz visu monētu (izņemot 2 latu monētu) skaits apgrozībā.

Cilvēki saka, ka nav naudas, jo visu ir noguldījuši bankās.

Lai gan noteicošā loma kopējā naudas masā ir bezskaidrajai naudai (noguldījumi bankās gada skatījumā palielinās jau kopš pērnā gada decembra), nedaudz palielinājās arī skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā, kurā ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos.

Decembrī bija smuki depozītu procenti, tāpēc arī salika burkās naudu.

38 komentāri par “Aplokšņu algu kampaņa dod rezultātus

  1. ddddddd

    Man piem. 2Ls monēta ļoti nepatīk, jo to nevar dažādos automātos iemest piem. par autostāvvietu, līdz ar to 2Ls monētu mēģinu pirmo izdot ja vien iespējams.

    Atbildēt
  2. Zuzanna

    Ko var cepties ja kāds nemaksā nodokļus? Nemaksā un viss. Bet ja viņš iet veikalā un kaut vai pārtiku sev pērk tur taču viņš maksā tos nododkļus!!!!!!!!!!!! Un vēl,..ja nebūs cilvēkam naudas tad viņš nevarēs iet iepirkties utt. tērēt to naudu. Kur problēma? Jāpriecājas ka cilvēkiem vismaz dažiem tā nauda makos turas nodokļus tik un tā samaksā par precēm pērkot bodēs! Vai nav loģiski????

    Atbildēt
  3. normunds

    Zips, redz, cilēkiem depozīti parasti ir salikti uz gadu. Paiet gads, parex jau ir aizmirsts, bet depozītu viņš bankā vairs neliks.

    Zuzanna, labi, lai nemaksā. Bet par skolu, ārstu un ugunsdzēsēju pakalpojumiem lai maksā pēc pilnas klapes. Man personiski neliekas interesanti maksāt nodokļus lai kaut kāds jefiņš par dieviem latiem uz mana rēķina var aiziet pie ārsta. Fig, vot viņš lai maksā divdesmit latus.

    Atbildēt
  4. Anonīms

    #11. Zuzanna.

    Naudas pieplūdums kā tāds ir ļoti apsveicams, multiplikatora efekta ietekmē (nelegālais stroiķelis nopērk maizi, maizes cepējs saņem algu, no viņa algas samaksā pesniju pensionāram, pensionārs nopērk biļeti uz Raimonda Paula koncertu, Raimondsarī top paēdis un pasūta nelegālajam celtniekam jaunus darbus – uzbūvēt, lapeni, piemēram). Cepiens ir par pirmo apli. Tas ir, naudu nevajadzētu no valsts viedokļa uzskatīt kā taustāmu ekvivalentu precei. Nauda ir jāuzskata vairāk kā tāds enerģijas veids. Kā elektrība vados. Tādejādi, ja stroiķelis nemaksā sociālos nodokļus, tad otrā sociālo iemaksu vada galā pieslēgtais pensionārs agonē – viņam čirkst un raustās tā izdzīvošanas lapmpiņa.

    Atbildēt
  5. kintu

    #12 Kāpēc lai neliktu Pareksā, ja viņiem ir vislabākie procenti? Valsts visām bankām depozītus garantē vienādi un fakts, ka valsts grūž naudu Pareksā neļauj tam nogrimt, piešķir šai bankai vislielāko stabilitāti. Es arī nesen biju ielicis brīvos līdzekļus Pareksā uz pusgadu. Ļoti veiksmīgs darījums. 🙂

    #13 Multiplikatora efekts jau darbojas tieši tad, ja naudu liek bankās vai ņem no tām uz kredīta, nevis ar skaidru naudu, kuras daudzums nemainās. Vai skaidra nauda veicina ātrāku naudas apriti? Diez vai.

    Nupat rakstīja viena meitene, ka tirgotāji prasa skaidru naudu. Viņa pērk virtuves plītis par ~1000 Ls un bija sašutusi, ka tirgotājs nepieņēma kartes. Nācās iet uz ATM un maksāt skaidrā, jo tirgotājam žēl zaudēt 2% bankas komisijām. Ko padarīsi, ja krīze.

    Man šķiet, ka es arī esmu sācis vairāk lietot skaidru naudu. Bankas ir paaugstinājušas komisijas maksas par kartēm, tāpēc tagad vairāk izņemu no ATM un biežāk maksāju skaidrā.

    Atbildēt
  6. hren

    kintu….

    “Valsts visām bankām depozītus garantē vienādi”. Pasakām tici? Mums až vesels premjers publiski pazoņoja, ka “tiesiski paļāvīgi mēs varam tikai bankrotēt!”, tā kā par šīs valsts iespējām un gribēšanu pildīt saistības ir pamatotas bažas. Jebkurš, kas nav slims, mūsdienās netur piķi bankās (nu vismaz ne Latvijas) un ne jau Latvju papīreļos. Mana paaudze vēl ļoti labi atcerās, ka līdzīgos “juku laikos” mūsu vecāku mūža ietaupījumi pārvērtās dažos LR papīreļos, un labāk jau mācīties no viņu kļūdām…
    A par to skaidru naudu un karti – a kāpēc tirgotājam būtu jāsedz Tavas ērtības maksājot bankai no štukas 40 vai vairāk latus? Vai nu tad piemaksā tad pats, vai arī aiztipini līdz bankomātam…

    Atbildēt
  7. e-remit

    hren, kaut ko sajauci.

    Mana paaudze vēl ļoti labi atcerās, ka līdzīgos “juku laikos” mūsu vecāku mūža ietaupījumi pārvērtās dažos LR papīreļos, un labāk jau mācīties no viņu kļūdām…

    Padomju nauda bija tā, kas sāka izgaist dēļ inflācijas un Padomju centrālās bankas spīdošo ideju dēļ, kad 3 dienu laikā no apgrozības izņēma 50 un 100 rubļu banknotes. LR rubļu ieviešana bija tā, kas ļāva izlēkt no inflācijas kritiena, jo pēc atsaistes no Padomju rubļa, Krievijā mežonīgā inflācija turpinājās, bet mums praktiski apstājās, kas ļāva ieviest latus, kuri piesaistīti SDR grozam.

    Atbildēt
  8. normunds

    e-remit, +1

    Cilvēki spilgti atcerās, ka 200 repšikus mainīja pret vienu latu, bet aizmirst, ka reālais viņu ietaupījumu apēdājs bija krievu premjers Pavlovs, kas izdomāja vienkārši ģeniālu veidu kā cīnīties ar ēnu ekonomiku un inflāciju – samainīt 50 un 100 rubļu naudaszimes trīs dienu laikā, pie tam, katrs cilvis drīkstēja samainīt stipri niecīgu naudas daudzumu.

    Atbildēt
  9. Oto

    Tas jau principā bija vienalga 200 repšiki pret 1 latu vai 200peršiki pret 100latiem, no tā jau nabagāks nekļuva, pirktspēja no tā nemainījās. Ne jau tas nosaka naudas vērtību kādos nominālos to drukā.

    Atbildēt
  10. hren

    e-remit un normunds…

    A ko es nepareizi pateicu? Kāda atšķirība kas vainīgs vai CCCP premjers vai vietējie bāleliņi. Nu vagonus ar rubļiem, kam vēl tomēr bija zināma vērtība, uz Krieviju gan aizdzina pilnīgi konkrēti vietējie darboņi apmainot tos pret ne ar ko nesegtiem papīra gabaliņiem. Ta ne par to ir stāsts – ideja ir tāda, ka ir iegūta rūgta pieredze, ka ekonomiskās nestabilitātes periodos paļauties uz valsts (vismaz šīs) garantijām, kā arī uz banku stabilitāti ir diezgan nepraktiski un kā saka krievi “samij stabilņij bank – eto banka 3x litrovaja ot ogurcov”. Protams, tas ir primitīvi un ievērojamus naudas līdzekļus neviens ne zeķē, ne apraktā burkā neglabās, taču tos daudz vienkāršāk turēt stabilāku reģionu kredītiestādēs, stabilākās valūtās, kā arī daļēji pārvērst dārgmetālos, kuru vērtība n-tos gadus tikai kāpj.

    Atbildēt
  11. Vaards

    “samij stabilņij bank – eto banka 3x litrovaja ot ogurcov”. Protams, tas ir primitīvi un ievērojamus naudas līdzekļus neviens ne zeķē, ne apraktā burkā neglabās, taču tos daudz vienkāršāk turēt stabilāku reģionu kredītiestādēs, stabilākās valūtās, kā arī daļēji pārvērst dārgmetālos, kuru vērtība n-tos gadus tikai kāpj.

    Būtu man jūsu problēmas!

    Atbildēt
  12. kintu

    #17: Par drošību nezinu, bet Delfi arī raksta, ka Parex depozītu skaits ir tikai pieaudzis, tāpēc pieņēmums, ka cilvēkiem zūd uzticība bankām, neapstiprinās praksē.

    Tai pašā laikā cilvēki un tirgotāji ir kļuvuši gudrāki un taupīgāki, un meklē iespēju, kā mazāk maksāt procentus un komisijas bankām. Es arī domāju, ka 2% no 1000 Ls ir nepamatoti augsta summa par karšu apstrādi. Chip+PIN drošībai vajadzētu būt ļoti augstai, bet tekošās izmaksas diez vai lielākas par ATM apkalpošanu (skaidras naudas atvešanu, pieņemšanu, inkasāciju tirgotājam utt.). Šobrīd bankas droši vien pārāk norūpējušās par slikto kredītu nastu, un nespēj reaģēt, ka tirgus situācija prasa izmaksām pakārtotus reālus tarifus par karšu apkalpošanu.

    Atbildēt
  13. hren

    Vaards…

    “Būtu man jūsu problēmas!”…

    Tas kā jāsaprot? Ka mūžīgais demagogs “no ceļu būves lielrūpnieku šlakas” kas “sīkos IT mūdžus” neuzskata par līdzīgiem (aptuvens citāts no dažus gadus iepriekš rakstītiem Taviem tekstiem tepat pods.lv- sorry slinkums pa arhīvu rakņāties un meklēt precīzu linku) nav spējis iekrāt necik līdzekļus, kpar kuru saglabāšanu būtu tagad jādomā? Ņezačot 🙂

    Atbildēt
  14. hren

    kintu…

    Manuprāt jāmaksā katram par to ko VIŅAM VAJAG. Pircējam ir interese drošības un ērtības maksājumu dēļ nenēsāt sev līdzi skaidru naudu… Bankām ir interese uzturēt klientu operāciju kontus un depozītus, kā arī vairāk operēt ar virtuālu elektronisku naudu (bankas kartes), kas reālizēta kā ciparu maiņa kontos, nevis izsniegt reālu fizisku kāpostu. A kāda pārdevējam interese maksāt bankai n-tos % (2% ir visai maz, maziem uzņēmumiem mēdz būt vairāk) tikai par visžēlīgu atļauju pieņemt šādas vai tādas kartes un ielīmēt logā “WE ACCEPT VISA”?

    Atbildēt
  15. kintu

    #26: Kaut kur jau tās intereses saskan. Tirgotāja interese ir pārdot VAIRĀK pircējam, un to var panākt veidā, kas tam ir patīkams un ērts. 🙂

    Un tad vēl tradīciju vara. Bankas ir pašas pēdējās, kas piedāvās izmaiņas visā šajā procesā.

    Atbildēt
  16. Anonīms

    #24 Tieši tā!

    Nepiesārņoju savu galvu ar domām par to vai naudu būtu labāk glabāt zelta stieņos vai papīra juaņos.

    Atbildēt
  17. Dreef

    Skaidrās naudas palielināšanās apritē vainīgas ir bankas. Praktiski visas ir uzlikušas palielus procentus par kartes apkalpošanu un jau vairākos veikalos (kur vērtīgāka prece), man neņēma pretī karti. Vienā veikalā bija tāds kā pa pusei pazīstamais (no viena ciema esam) un viņš saka, ka labāk viņš to naudu man atdod nevis bankai. Sanāca par laminātu norēķināties kaut kur pie 200Ls un tas viss skaidrā naudā. Pat brīžiem lielveikalos neņēma pretī Parex bankas kartes un vēl visādi brīnumi, jo redz lēni apgrozoties nauda un viņi uzreiz to naudu nesaņemot kontā. Tagad šķiet tā problēma atkritusi, bet iepriekšējā vēl saglabājusies.

    Atbildēt
  18. nick

    nodokļi ir koks ar diviem galiem, ja es maksāju visus nodokļus, tad arī velētos saņemt kaut ko pretī, lai mazajam būtu dārziņš, bezmaskas med aprūpe utt, bet realitāte ir cita: dārziņā nav vietas (jāizmanto maksas), pie daktera uz pārbaudēm vari tikt 5 mēn laikā, jo quotas ir iztērētas (ja maksā pats, var nākt kaut vai rīt) šo sarakstu vēl varētu turpināt (bezdarbnieku pabalsti, māmiņu algas utt)

    Pašreiz sanāk ka man kā pilsonim ir pienākums maksāt nodokļus, bet valstij pret mani īpaši nekādu pienākumu nav, jo nav naudas.

    Atbildēt
  19. Anonīms

    Parex bankas kartes un vēl visādi brīnumi, jo redz lēni apgrozoties nauda […]

    Man pagāja kaut kur mēnesis līdz atvilka no kartes. Bet mans domāt ka tas ir labāk patērētājam jo, ja piemēram, kāds negodīgs nozog kartes datus, laicīgi var pamanīt ka pircis kaut ko un piezvanīt bankai lai nobloķē.

    Atbildēt
  20. kintu

    #32: Ja tev nebūtu kartes, tad tāda iespēja, ka nozog vispār nepastāvētu. Savukārt, ja iepirkšanās būs notikusi (vai izņemts no ATM), izmantojot PIN, tad tev būs grūti bankai pierādīt, ka tā nav tava vaina.

    No otras puses skaidru naudu arī var nozagt. Bet interesanti būtu noskaidrot, vai pāreja ir kartēm ir būtiski samazinājusi naudas (visās izpausmēs) zādzības. Iespējams, ka ir tikai tehnoloģiskas izmaiņas, bet zādzības ir palikušas tādā pašā līmenī.

    Atbildēt
  21. Vaards

    > Iespējams, ka ir tikai tehnoloģiskas izmaiņas, bet zādzības ir palikušas tādā pašā līmenī.

    Tagad ir iespēja nozagt miljonu neapceļot pēcpusi no krēsla. Nav jāmeklē šaunamais, jāpērk zeķe, jātērē benzīns, lai aizbrauktu uz banku, tad jābojā nervi un balss saites ietekmējot bankas darbiniekus.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.