Interesants un ļoti garš raksts ir atrodams The Economist lapā par grāmatām un grāmatu industrijas apskatu – kā gadsimtiem ejot ir mainījušies grāmatu izdošanas un lasīšanas paradumi.
Protams, runa ir par jaunajām tehnoloģijām, kas no vienas puses grauj veselu valstu ekonomikas, tīra vietējo preses izdevumu tirgu un no otras puses piedāvā jaunas iespējas grāmatu industrijai un grāmatu draugiem lasīt grāmatas elektroniskā veidā. Es esmu viens no tiem, kas ir kļuvis par aktīvu grāmatu lasītāju. Cenšos nedēļā izlasīt vismaz vienu grāmatu. Un tas ir tieši pateicoties elektroniskajām grāmatām.
Jāsaka, ka mans ceļš no pirmās informācijas par elektronisko papīru līdz reālai ierīcei bija diezgan garš. Jo pirmo reizi paturēju rokās elektronisko grāmatu 5 gadus pēc tam, kad uzzināju, ka zinātnieki kaut ko tādu ir izgudrojuši, bet iegādājos sev tādu lasītāju vēl pēc 5 gadiem – kopā 10 gadi.
Tie, kas neko nesaprot no tā, kas ir elektroniskais papīrs, var izlasīt rakstu par pirmo žurnālu ar elektroniskā papīra vāku Esquire. Sliņķi var vienkārši apskatīties bildes vai video, lai gūtu priekšstatu par to, kā strādā e-ink elektroniskais papīrs.
Es šobrīd ticu, ka tas ir tikai sākums un nākotnē mūs gaida jauni pavērsieni. Tehnoloģijas attīstīsies un būs mums arī e-žurnāli, kas visticamāk, būs lielāka formāta nekā e-grāmatas, krāsaini, lokani un ar glancētiem vākiem jeb ekrāniem.
Tas, ka šobrīd pirmās e-grāmatas ar krāsaino e-ink ekrānu ir izgāzušās, nenozīmē, ka nākotnē nebūs krāsainas grāmatas vai elektroniskie žurnāli. Vienkārši šobrīd šīs krāsainās e-grāmatas izgāzās, jo maksā tikpat cik normāla planšete, bet iespēju ziņā ir daudz trūcīgākas.
Ectaco customer service recently revealed to one Jetbook Color owner that the device was no longer supported, and that the project had been discontinued.
Announced in the summer of 2011 and launched in 2012, the Jetbook Color was the first ebook reader to feature a color E-ink screen. The device came with a 9.7″ screen and cost $500, and was targeted primarily at the educational market.
Ja Amazon vadība būtu atmetusi ar roku idejai par krāsainiem e-ink papīriem, tad diez vai pirms gada viņi būtu iegādājušies kompāniju, kas jau gadiem ir strādājusi pie krāsainā elektroniskā papīra izstrādes.
Šis raksts vislabāk ilustrē virzienu kurā dodas Amazon ar krāsainajām grāmatām.
The answer lies in a recent acquisition by Amazon of a company called Liquavista, which makes full-color displays that are reflective, like e-ink, but fast, like the LCD screens in our phones, tablets and televisions. The technology works on a principle called electrowetting, in which each pixel on the screen consists of tiny capsules of an oil that respond to electrical charge. (If that sounds like an improbable basis for a display technology, keep in mind that LCD displays are after all comprised of liquid crystals, which were first discovered in the 1888 and took an eternity to develop into a commercially viable state.)
Es daudz esmu domājis par to kāpēc es nelasu ziņu portālus, blogus un maz sekoju līdzi tam, kas notiek sociālajos tīklos. Īsā atbilde ir troksnis. Ja šo blogu pirms daudziem es aizsāku rakstīt ar mērķi, lai dalītos ar saviem atradumiem un iespaidiem par tiem, jo informācijas bija maz labas informācijas bija vēl mazāk. Tad tagad ir identiska situācija – vienīgi ar to atšķirību, ka informācijas ir mežonīgi daudz, bet vērtīgā daļa joprojām ir palikusi nemainīgi maza. Attiecīgi šobrīd šī informācija jāsijā no tā visa trokšņa, kas valda internetos.
Nav nemaz tik vienkārši izsijāt visu to drazu un atrast to vērtīgo, kas tevi interesē. Būtiskākās lietas var noskaidrot no apkārtējiem vai redzēt TV un dzirdēt radio ziņās, bet viss pārējais nav tik būtisks. Attiecīgi es izvēlos to nepatērēt, jo man ir slinkums šķipelēt to visu. 😉
Un šeit talkā varētu nākt vecā labā prese – avīzes un žurnāli. Man ir doma, ka tas varētu būt kāds hibrīdrisinājums, kurā saplūst interneta portāli, avīzes, žurnāli un pat varbūt grāmatas. Visticamāk, ka tas būs maksas produkts. Es domāju, ka pat būtu gatavs maksāt par tādu izdevumu savus €5-20/mēnesī, lai varētu lasīt būtiskākās ziņas, analītiskos rakstus un šķirstīt bilžu galerijas uz plāna A5-A4 formāta elastīga, plāna un krāsaina e-žurnāla. Interesanti tikai, kad tas notiks. Ja par piemēru ņemam šajā rakstā minēto pieredzi, tad tas varētu notikt 5-10 gadu laikā.
Bet es vēl gribētu atgriezties pie tēmas ar kuru sāku šo rakstu – grāmatas. Vēl viens veids kā padarīt rentablu šādu pasākumu ir grāmatu publicēšana. Ja paskrēji garām tai saitei, ko devu raksta sākumā, tad te būs neliels āķis, lai iekārdinātu to izlasīt.
Šobrīd grāmatu nopublicēt ir gaužām vienkārši un lēti. Un tīri teorētiski pastāv reālas iespējas kļūt par miljonāru, uzrakstot vienu grāmatu ar salīdzinoši zemām izmaksām. Ja esi apveltīts ar labu fantāziju un māki labi rakstīt, tad lēnā garā pa vakariem pēc darba vai brīvajos brīžos, gada laikā, vari uzrakstīt grāmatu. Tālāk jau to nopublicēt un ielikt Amazon grāmatu tirgotavā.
To write a book costs nothing but time. To hire an editor, cover designer, formatter and publicist can, if you think them necessary, be done for $2,000 or less. Amazon will publish and sell the resultant e-book to any of its 250m customers who may be interested; smaller sites will do the same, and many offer print-on-demand sales, too. Authors who self publish an e-book through Amazon get up to 70% of net sales, as opposed to the 25% they might get on an e-book that went through a publisher.
Amazon elektronisko grāmatu autoriem atstāj līdz pat 70% no ieņēmumiem. Līdzīgi kā tas ir ar mobilo aplikācijām Apple vai Google app veikalos, kur komisija ir ap 30%.
Ja rupji parēķina, tad pietiktu vien ar 0.1% no 250 miljoniem Amazon klientu, lai kļūtu stāvus bagāts no vienas grāmatas. Pat, ja šī grāmata maksā kaut tikai €1 eiro. Amazon kā komisiju paņem €30 centus un pārējais paliek autoram. 0.1% no 250 miljoniem ir 250 000, ja šo skaitu sareizina ar 0.7, tad iegūstam €175000. Nav slikti?
Protams, ka nav tik vienkārši kā es te uzrakstīju. Kā jau jebkurā industrijā, arī šajā industrijā ir savi izaicinājumi. Bet tās ir iespējas, kuras izmanto tūkstošiem grāmatu autoru.
Last year Amazon’s sales of self-published books were around $450m, according to one estimate; a former Amazon executive thinks the number is higher.
Rakstā ir interaktīvs grafiks, kurā var redzēt kā ir mainījies grāmatu tirgus pa gadiem un kādas ir prognozes uz nākotni.
Izskatās iespaidīgi, vai ne?
Domāju, ka Amazon ir laba statistika par to kā lietotāji patērē elektroniskos izdevumus un no tās viņu analītiķi ir izdarījuši attiecīgus secinājumus. Tāpēc arī turpina investēt krāsaina elektroniska papīra izstrādē. Jo, lai arī šobrīd ir pieejama kaudze ar žurnāliem, kas ir skatāmi uz planšetēm, tomēr es sapratu, ka tas nav tas, ko es gribu. Es notestēju Forbes Latvija elektronisko versiju un sapratu, ka mani tā neinteresē. Lai gan drukāto žurnālu joprojām abonēju. Tātad saturs ir OK, bet forma kādā tas tiek pasniegts, mani neapmierina.
Tas ir no sērijas par iPhone veiksmes stāstu. Tehniskās iespējas, kas tiek pareizi sakomplektētas un pasniegtas, maina to kā cilvēki lieto attiecīgās lietas un izveido jaunus tirgus ar jaunām iespējām. Laikam tāpēc es tā naivi ceru, ka pienāks tā diena, kad iznāks iepriekš aprakstītais krāsainais elektroniskais lasītājs, kas būs baudāms un kurā turpmāk dzīvos saturs, kuru mēs patērējam.
Galvenā problēma e-grāmatu lasītājiem ir lēnums. Ja lasi grāmau, var paciesties to 1/2 sec, kamēr viņš pāršķir lapu, bet, ja “paņem” žurnālu, gribas to ātri pašķirstīt, paskatīties kas tur labs, ja kaut kas iekrīt acīs, palasīt. Žurnāil un avīzes nav tas, ko lasa no vāka līdz vākam. Daļēji to kompensē portāli, kur ziņas sakārtotas viegli pārskatāmā veidā, bet tur jau vajag normālu pārlūku, nevis kaut kādu lēnu lapotāju.
nepiekritīšu karuuzo. E-grāmatu lasītājiem nav problēmu, viņiem nav jābūt ātriem vai lēniem, žurnālu fiksi vai lēni šķirstīt – tas ir tikai katra individuāls piegājiens.
Man vairāk patika “Es domāju, ka pat būtu gatavs maksāt par tādu izdevumu savus €5-20/mēnesī, lai varētu lasīt būtiskākās ziņas, analītiskos rakstus un šķirstīt bilžu galerijas” – tkai šo domu vajag attīstīt tālāk. Kvalitatīvs analītiskais saturs – tas ir tas, par ko var maksāt.
Jā, troksnis tiešām ir liela problēma, bet es to risinu, izmetot laukā TV un radio un atstājot lsm.lv. Tas ir daudz ātrāk. Ne radio, ne tv uz priekšu nepatīsi un es neesmu no tiem, kam patīk fonā turēt ieslēgtus trokšņaparātus.
E-grāmatas lasu jau sen, sākot ar 2. Kindli, un tas, kas pietrūkst visvairāk, ir daudzu lappušu ātra pāršķiršana, nepazaudējot patreizējo lasīšanas vietu.
Piemēram, tā ap vidu grāmatai autors ieliek atsauci uz kaut ko, kas minēts grāmatas sākumā. Drukātai grāmatai es apmēram atceros, kur tā atsauce bija. Un atšķiru uzreiz 100 (vai 42) lappuses atpakaļ. Vēl +/- pāris lappušu, un meklētā vieta ir rokā. Ar elektronisko tas tik labi nesanāk. Pat izmantojot vairāklappušu pāršķiršanu, iznāk šķirstīt diezgan čakli.
It kā varētu ielikt kaut kādu grāmatzīmīti vajadzīgajā vietā grāmatas sākumā, bet – nevar jau iepriekš zināt, ka tā tur būs vajadzīga.