Šodien ielīdu internetbankā, lai samaksātu rēķinu, ievadīju paroli un kodu no kodu kalkulatora, un manā priekšā parādījās šis teksts.
Es nepievērsu uzmanību lapas adresei, jo atrodos, manuprāt, drošākajā lapā un uzklikšķināju uz piedāvātās saites. Nu, interesanti taču kā Hansabanka rūpējās par saviem klientiem.
Šodien uzzināju, ka Latvijā ir divas organizācijas, kas cīnīsies par Atvērtā Pirmkoda bīdīšanu tautās. Pirmā ir LAKA, kas savas pastāvēšanas laikā tā arī nav spējusi piesaistīt biezu aizmuguri no ietekmīgu uzņēmumu puses, kā arī patiesībā nav īsti skaidrs, ko ir darījusi pēdējos 3 gadus.
Šobrīd LAKA pārdzīvo nopietnas krīzes beigas, kas izpaudās bezdarbībā, kas ilga no 2005. gada novembrim līdz pat šī gada martam. Tomēr ārkārtas kopsapulcē 2007. gada 17. martā tika lemts par asociācijas darbības turpināšanu. Kopsapulcē tika noteikti sekojoši asociācijas darbības virzieni: atvērtā koda kopienas pārstāvniecība valsts institūcijās, kas līdz šim ir salīdzinoši veiksmīgi veikts; atvērtā koda programmatūras un principu popularizēšana, ar ko organizācijai nav tik veiksmīgi veicies.
Rezultātā šī gada janvārī tika dibināta otra organizācija LATA (Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija). Apskatot organizācijas biedru sarakstu var noprast, kas ir tie spēki, kas bīdīs šīs organizācijas idejas. LATA biedru saraksts liek domāt, ka šī organizācija būs spējīga daudz labāk pieteikt Latvijas tirgū atvērtā pirmkoda idejas, jo lielākā daļa no viņiem strādā ar šiem produktiem.
„Mūsu korporācija uzskata, ka IT risinājumu efektīva integrācija un ilgmūžība nav iedomājama bez atvērtu, IT industrijas vairākuma pieņemtu un apstiprinātu standartu izmantošanas,”, stāstīja Uģis Eriņš, LATA dibinātājs un IBM Latvia vadītājs.
Vismaz viņiem būs vajadzīgie resursi, lai nodrošinātu pienācīga līmeņa konferences un seminārus. Diemžēl LAKA man asociējas ar frīku gīku tusiņu kādā pagrabā, kur draudzīgi liek kādu no linux distributīviem un kopīgi priecājas par šo nodarbi. Atvainojiet, ja kādu aizskāru.
Par LATA dibināšanas pirmsākumiem var palasīt pie aabeles blogā un Sun Microsystems in Latvia blogā.
Šodien oficiāli tika paziņots par PostgreSQL 8.3 iznākšanu. Pagājušajā vasarā pieminēju enum ieviešanu jaunajā PostgreSQL 8.3.x versijā. Tur arī var palasīt par datubāžu reliģijām, kā arī komentāros ir diezgan veselīga diskusija par tēmu.
Major performance enhancements include:
- Heap Only Tuples (HOT), which eliminate up to 3/4 of the maintenance overhead of frequently updated tables
- Spread checkpoints and background writer autotuning, which reduce the impact of checkpoints on response times
- Asynchronous commit option for much faster response times on some transactions
These changes also significantly accelerate transaction processing throughput, between 5% and 30%, depending on the workload.
“PostgreSQL just got smarter,” said Bruce Momjian, PostgreSQL Core Team member.
Loģiski, ka pirmais, ko parasti izstrādātāji ievērtē ir izmaiņu saraksts. Tālāk ir vērts iemest aci dokumentācijā, kur ir aprakstīts, ko un kā darīt, lai uzliktu jauno versiju, kā arī kā strādāt ar jaunajām iespējām un kas ir mainījies. Lasīt tālāk
Kamēr es ražīgi strādāju un netiku pie tīkla, tikmēr interneta vidi pāršalca ziņa par to, ka Microsoft ir izteicis vēlmi nopirkt Yahoo.
Šodien, 1. februārī kompānija Microsoft izteica oficiālu piedāvājumu kompānijai Yahoo! par tās pārpirkšanu, maksājot 31 USD par vienu Yahoo! akciju, kas ir par 62% vairāk nekā Yahoo! akciju cena bija biržas slēgšanas brīdī ceturtdien, 31. janvārī
Man patika tas buzzs, kas ir ap šo ziņu medijos. Vislabāk to raksturo šis ieraksts no Jeremy Zawodny bloga (paņēmu no laacz).
Search Engine Land ir uztaisīts viedoklis par to kā Google un Microsoft cepās savā starpā, salīdzinot informāciju no abu pušu paziņojumiem.
No visas šīs jezgas es izsecināju vienu būtisku lietu – jo vairāk informācijas, jo mazāk jēgas. Man kā lasītājam radās nepieciešamība pēc kāda resursa, kur būtu apkopota būtiskākā informācija par notiekošo. Visus šos resursus apskraidīt ir nereāli.
Man ir paveicies, jo savulaik par studijām nebija jāmaksā, tā kā biju teicamnieks un saņēmu paaugstināto stipendiju. Pēc tam sāku strādāt un biju spējīgs samaksāt par studijām pats, bet grūtākajos brīžos piepalīdzēja vecāki. Bet ir cilvēki kuriem dzīvē veiksmes ir mazāk, tad viņiem ir vai nu jāatsakās no studijām vispār, vai arī jāņem kredīts. Agrāk, kad kredītus studijām nevarēja dabūt, daudzi mani kursa biedri neturpināja mācības, bet aizgāja strādāt. Šobrīd viņi būtu paņēmuši kredītus. Es no studiju un studējošo kredītiem neko nesaprotu, bet man šķita interesants rakstiņš par Endija pieredzi ar kredītiem.
No sākuma atgādināšu ko īsti nozīmē katrs kredīts. Studiju kredīts ir tāds, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā par kredīta izmantošanu procenti nav jāmaksā, bet pēc studijām 5% gadā. Studējošā kredīts ir paredzēts ikdienas tēriņu segšanai. Par šī kredīta izmantošanu jau tā saņemšanas brīdī jāmaksā 5% gadā no izmaksātās kredīta summas. Jāpiezīmē, ka šie ir valsts galvotie kredīti.
Varbūt kādam studentam noderēs, lai nesastrebtu karstu.
Savā studenta karjeras laikā paspēju uzkrāt Hansabankā parādu 4030Ls apmērā, bet SEB Unibankā 600Ls apmērā. Līdz ar to rupji rēķinot, studiju laikā esmu uzkrājis 4500Ls lielu parādu.
Es vispār nemīlu dzīvot uz parāda, lai gan esmu pircis preces uz nomaksu un nenožēloju, ka tā izdarīju.
Eiropas augstākā tiesa aizstāv failu apmaiņas tīklu lietotāju privātuma tiesības.
Eiropas augstākā tiesa nolēmusi, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums atklāt interneta pirātu vārdus un adreses ierakstu kompānijām un filmu studijām, ziņo Associated Press.
Tiesas procesā tika atbalstīta Spānijas kompānija Telefonica SA, kura atteicās izdot personālu informāciju par saviem klientiem, kuri izmantojuši failu apmaiņas programmu KaZaA, lai nelegāli izplatītu failus, kuri pieder Francijas bezpeļņas mūzikas un filmu producentu grupai Promusicae.
Tiesa spriedumā norāda, ka cilvēku vārdi vai adreses var tikt izdotas policijai tikai kriminālprocesu izmeklēšanā.
Tik tālu ir forši, bet jāņem vērā tas, ka pastāv neliels risks, jo katrā Eiropas Savienības dalībvalstī var izstrādāt savus iekšējos likumus saistībā ar šādiem gadījumiem. Latvija izceļās ES dalībvalstu vidū ar savu pārspīlēto uzcītību – piemērojot likumus, kas parasti ir daudz bargāki nekā citās valstīs.
Sīkāk iekš Associated Press un preses relīzes iekš ComputerWorld.
Es esmu viens no tiem, kurš nekad nav bijis Austrālijā, bet ļoti to vēlētos kādreiz izdarīt. Iespējams, ka pie vainas ir krāsainie žurnāli ar koalas lācīšiem, ko bērnībā šķirstīju, kad biju aizbraucis pie tantes ciemos. Viņai onkulis dzīvoja Austrālijā un bija savedis kaudzi ar foršiem žurnāliņiem, kuros bija tik pat foršas fotogrāfijas. Loģiski, ka pēc šādas literatūras apskates man ir radies labs priekšstats par šo tālo zemi un ir neaprakstāma vēlme turp kādreiz doties. Nu labi, pietiks lirikas. Te būs nedaudz no skarbās realitātes. 😉
Ik pa laikam palasu, ko raksta Reinis par saviem piedzīvojumiem Austrālijā. Pēdējais ieraksts ir par karsto Austrālijas pludmali.
Tagad tu sēdi uz karstām smiltīm, viss iesmērēts, spīdīgs un lipīgs – kas nudien ir tieši tāds agregātstāvoklis, kāds man pludmalē ir nepieciešams. Pēc pusstundas tu esi ne tikai lipīgs un spīdīgs (jo jāsmērējas šeit ir konstanti), bet arī smilšains, jo vējā aizpūstie smilšu graudiņi ar sajūsmu pielīp pie lipīgi mitrās ādas. No lielā karstuma tu, protams, svīsti. Tas tevi padara vēl mitrāku un, attiecīgi – vēl smilšaināku pilnīgi visās vietās, arī tajās, kurās smilšu parādīšanās varētu būt raksturojama “eu, kā TUR var smiltis tikt?”. Cepuri tu drīksti noņemt tikai tad, kad ej peldēties – pretējā gadījumā saulesdūriens garantēts.
Tā kā man īpaši nesajūsmina karstums, tad stipri apšaubu, ka šāds jūrmalas apmeklējums man patiktu. Bet uz Austrāliju tāpat gribu aizbraukt.
Labu laiku atpakaļ biju dzirdējis runas par to, ka Google Reader ar lielu aizturi apseko RSS barotnes un tādējādi padara bezjēdzīgu šī servisa lietošanu. Pēc idejas RSS burvība slēpjas tajā momentā, ka šīs tehnoloģijas lietotāji parasti ir pirmie, kas uzzina par jaunākajiem rakstiem dažādos resursos.
Google Reader tagad ir pievienota iespēja redzēt raksta publicēšanas laiku. Attiecīgi mēs varam redzēt ar cik lielu aizturi tiek vāktas ziņas šajā RSS lasītājā. Lai arī ik pa laikam lietoju šo servisu, tomēr pats šo jauno fīču nebiju pamanījis. Starp citu, 50% no mana bloga RSS lasītājiem, izmanto Google Reader.
Interesantu ziņu izlasīju pie Jāzepa blogā.
Pirms vairāk kā nedēļas viņiem sanāca lielas problēmas viena skripta un viena darbinieka dēļ. Šis skripts pārbauda, vai lietotāji ir apmaksājuši visus rēķinus līdz šodienai. Ja nav samaksājuši, tad skripts no tiem lietotājiem, kuriem šajā sistēmā ir reģistrēta kredītkartes informācija, atskaita nenomaksāto summu. Problēma bija tā, ka šim skriptam varēja speciāli norādīt, kas “šodiena” ir. Turklāt “šodienai” nebija nekādi ierobežojumi. Pirms desmit dienām dreamhost.com darbinieks, kurš palaiž šo skriptu, sajauca 2007 ar 2008 un izsauca šo skriptu tā, it kā todien būtu 2008. gada 31. decembris (nevis 2007. gada 31. decembris, kā bija domāts). Tā rezultātā vairākiem tūkstošiem dreamhost.com lietotājiem no kredītkartēm tika noskaitītas summas par viena gada mitināšanu (sākot no 100 USD). Kopumā šie no kredītkartēm noskaitīja divus miljonus (!) dolāru, bet tas ir tikai citas šī skripta kļūdas dēļ. Ja šis noskaitīšanas skripts būtu strādājis korekti, tad viņi būtu noskaitījuši deviņus miljonus dolāru. Nākamajās dienās viņi kļūdu izlaboja, pārskaitot naudu atpakaļ.
DreamHost ir viens no lētākajiem hostinga servisiem, kas par saprātīgām summām piedāvā salīdzinoši plašu pakalpojumu klāstu. Man pat vienu brīdi bija vēlme pie viņiem kaut ko izmitināt. Starp citu, viņi ir vieni no tiem, kas aktīvi komunicē ar saviem klientiem, izmantojot savu blogu. Vairāk par šo kļūdu ar 2 miljoniem var palasīt pie viņiem.
Iekš Nombre.lv izlasīju par to, ka BarCamp ir pieejamas pirmās prezentācijas. Izskatās, ka reģistrētie lietotāji var arī nobalsot par tām. Vienīgi radās jautājums vai šis balsojums tiks ņemts vērā.
Šodien e-pastā ievēlās arī grafiks ar aprakstiem. BarCamp lapā arī ir pieejams BarCamp Baltics 2008 grafiks. Tikai tas ir nedaudz īsāks.