Eiropas augstākā tiesa lemj par labu pirātiem

Eiropas augstākā tiesa aizstāv failu apmaiņas tīklu lietotāju privātuma tiesības.

Eiropas augstākā tiesa nolēmusi, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem nav pienākums atklāt interneta pirātu vārdus un adreses ierakstu kompānijām un filmu studijām, ziņo Associated Press.

Tiesas procesā tika atbalstīta Spānijas kompānija Telefonica SA, kura atteicās izdot personālu informāciju par saviem klientiem, kuri izmantojuši failu apmaiņas programmu KaZaA, lai nelegāli izplatītu failus, kuri pieder Francijas bezpeļņas mūzikas un filmu producentu grupai Promusicae.

Tiesa spriedumā norāda, ka cilvēku vārdi vai adreses var tikt izdotas policijai tikai kriminālprocesu izmeklēšanā.

Tik tālu ir forši, bet jāņem vērā tas, ka pastāv neliels risks, jo katrā Eiropas Savienības dalībvalstī var izstrādāt savus iekšējos likumus saistībā ar šādiem gadījumiem. Latvija izceļās ES dalībvalstu vidū ar savu pārspīlēto uzcītību – piemērojot likumus, kas parasti ir daudz bargāki nekā citās valstīs.

Sīkāk iekš Associated Press un preses relīzes iekš ComputerWorld.

85 thoughts on “Eiropas augstākā tiesa lemj par labu pirātiem

  1. Didulis

    Manuprāt pilnīgi korekts lēmums – kādēļ uzņēmumam vajadzētu izsniegt datus par saviem klientiem citam uzņēmumam?
    Un ja Latvijā ar likumu atļautu vienai kompānijai nodot datus citai, tas būtu pretrunā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Neatceros vai tajā bija kaut kādi speciālie gadījumi, taču rūpīgi izpētīju šo likumu, kad čakarēju oranžos. 😉

    Atbildēt
  2. dooh

    taisnība diduli, taču situācija nav tik triviāla kā “viens uzņēmums prasa otram”. pa vidu ir iemaisīta policija. policija izvērtē, cik pamatots un nepieciešams ir šāds pieprasījums. esmu jau iepriekš apgalvojis, ka “new times call for new measures” un shēma “man ir aizdomas, ka jānis no manis zog – iesūdzēšu jāni tiesā” šajā situācijā nedarbojas. jo uzņēmumam nr.1 zināms, ka kāds noteikti zog, bet ne kurš konkrēti, un viss tiesiskais process atsitas pret sienu, jo pēc likumiskās shēmas nav iespējams noskaidrot aizdomās turamo.

    Atbildēt
  3. lagreen

    tieshi taa..tas ir pozitiivi, ka shaadi leemumi tiek piennemti, bet tas nebuut nenoziimee, ka visaas EU valstiis buus iespeeja shaadi uzvareet.

    Atbildēt
  4. hmm

    Leemums ir pareizs un taadam vajadzeja arii buut. Nu nevar Kakas/Lakas teelot no sevis policistus un iet pa taisno pie provaidera , nu nevar. Tapeec ir likumsargi. Uzrakstat iesniegumu, ka taads un taads, ir nozadzis to un to. Lai policija izmeklee. Ta jau jebkursh vareetu shizofreenijas paarnjemts iet un bakstiit ISPus katru dienu, lai dod info par jebkuru klientu. Kaut kaadam privaatumam ir jaabuut. Protams, piratisms ir slikti, bet kapeec tad no mums mirstiigiem tiek iekaseets nodoklis par datu neseejiem? Kur paliek taa nauda? Ta jau tikpat labi vareetu sodiit publiskaas biblioteekas, par to ka vinjas izplata (iznomaa) intelektualu ipashumu bez maksas, iekaseet nodokli papiiram, jo arii tas ir datu neseejs, kaa arii pildspalvai, jo ar to var izdariit ierakstus, kopeet vaardus utt. Manupraat piraatisms ir tad kad kaads nozog kaadu filmu, dziesmu un uzdod to par saveejo, megina jamo tirgot un guut pelnju. Ja jau nav pelnjas, nav ienaakumu, tad kaa es varu kaiteet kaadam, ja visas manas darbiibas ir veerstas izgliitojoshiem meerkjiem, un tikai. Jaa daudzi teiks, tu esi sapratis visu nepareizi, un vai vai, tu nokachaji un liidz ar to esi zaglis un piraats, bet piedodiet , kuram no mums ir laika aiziet uz bodi , bakstiit paardeveeju lai iedod noklausiities to un to albuumu, lai parliecinaatos ka visas dziesmas albuumaa ir daudz maz klausaamas, nevis no 12 dziesmaam 1 ir normala , pareejaas taa teikt naak bonusaa, grib klausies gribi nee, bet jaapeerk ir viss disks. Kuram patiik pirkt kakji maisaa? Diemzheel laikam nevienam, tieshi taapat ar filmaam, noskatos, ja patiik aizeju uz kino, vai noperku dvd ierakstu.. Ja jau esmu bijis uz kino, kaapeec tad man maajaas nevareetu buut tas pashas filmas kopija 🙂 Galu galaa perkot kino bileti es samaksaju arii par intelektualo ipashumu, plus veel tas ka valsts no manis ir panjemusi nodokli par datu neseeju. Vai atkal otraadi uzraadot originalo dvd disku kino teatri ar taad pashu filmu, man vaidzeetu dot atlaidi, un panjemt naudu tikai un vieniigi, par aparturas un zaales laika iiri, jo redz perkot dvd disku es par intelektualaam tiesiibaam esu vienreiz jau samaksaajis. Kaapeec tad man par taam tiesiibaam butu jamaksaa veelreiz. Sauciet mani par piraatu, bet peerkot preci, es gribu lai taa ir kvalitatiiva, lai visas dziesmas albuuma ir klausaamas, saturiigas. Bet shai laikmetaa tevi chakaree visi kam nav slinkums, ieskaitot pashus “maaksleniekus” , kuri uzrazho preci, kuru nevar paardot, un peec tam visus sauc par piraatiem, jo redz nepeerk jamo suudus, un no gaidiitaas pelnjas sanaak tik chiks. Nav apmierinaata ierakstu kompaanija, nav apmierinaats pirceejs, nav apmierinaats “maakslnieks-intelektualaa darba autors”. Kretinee arii tie gudrishi, kuri savos koncertos uzstajaas taa teikt zem fanjeras, un peec tam veel spreegaa, un teelo nez no sevis kaadu popkarali. Cilveeki galu galaa nebija atnaakushi tikai apstiit lelli, vinji gribeeja redzeet maakslu, kaa cilveeks tieshaam dzied. Bet nauda no vinjiem tika panjemta par live.

    Un vispaar jaiet gulst.

    Atbildēt
  5. Mario

    Latvijā ir vel krutāk, jo likumdošana nosaka ka LAKA/KAKA var vērsties pret P2P servera uzturētāju un piedzīt no tā radušos zaudējumus.
    Tas tapēc ka lobiji no LAKA/KAKA un BSA ir bet no pretējās puses visi klusi un mierīgi. A mirstīgie ierēdņi jau ne vienmēr iebrauc problēmās par kuru reglamentēšanu viņi izdod normatīvus aktus. Tapēc nākas maksāt datu nesēju nodokļli un baidīties par to, ka legāli nopirkta CD kopijas dēļ, kas glabājas datorā MP3 formātā, var nākties lūkoties uz restotu sauli.

    Atbildēt
  6. Normunds

    Es nedomāju, ka šis lēmums ir par labu pirātiem. Tas vienkārši regulē divu firmu darbību, telefonica nedrīkst izpaust savu klientu personiskos datus otrai firmai, bet ja šie otri ierosina krimināprocesu – lūdzu, saņemiet. Ļoti normāli.

    Starp ciu, tiem kas brēc par LV autortiesību firmām – vai kāds var šeit izlikt piemēru, kad akka/lakka vai bsa ir veikusi darbības bez policijas? Viņi ko – vieni paši iet pa birojiem un prasa uzrādīt sakačāto pr0n? Te man gribas teikt – tirst vajag mazāk 🙂

    Atbildēt
  7. Normunds

    Jok`R, hmm pateica vidējā dunduka viedokli un pārējie tagad metīsies applaudēt.

    Es nezinu kam ir jānotiek [moš ir kāda bumba, ko varētu uzspridzināt? Neitronu?], lai cilvēki, pirms rakstīt Sauciet mani par piraatu, bet peerkot preci, es gribu lai taa ir kvalitatiiva, lai visas dziesmas albuuma ir klausaamas, saturiigas. aizdomātos kādu sviestu paši raksta. man nepatīk divas dziesmas, es novilkšu torentos. Tipa, šai maizei garoza vienā vietā nedaudz apbrūnējusi par daudz, es par to nemaksāšu. Un nedomā man teikt, ka es zaglis! Tai maizei bija apbrūnējusi garoziņa, tā nebija ideāla!

    Atbildēt
  8. trakais purva aazis

    Latvijaa taa saucamie autori, ar savu kaku kantori ir zaglji, jo iedziivojas ar programmeetaaju samaksaato tuksho datu neseejo nodokli, kur tie glabaa savu izveidoto kodu. Kauns bandiitiem!

    Atbildēt
  9. aLz

    To Normunds – AKA/LAKKA ir suutiijusi “draudu” veestules ISP, tiem kuri hostee p2p lapas, bez policijas saistiibas, taa kaa te niet runa par pliku tirshanu.

    Atbildēt
  10. Jok`R

    Normunds – neņemot vērā tavu uzbraucinu dunduki, varētu secināt, ka vidusmēra cilvēks ir pret pašreizējo autortiesību likumdošanu, attiecīgi – kas tad tā ir par demokrātiju, kur vairākuma viedokli neņem vērā? Tev tas neliekas dīvaini?

    Un vēl, vai tu esi pētījis AKAS/KAKAS darbību? Man pēdējā laikā ir nācies ar to sastapties – īsumā varētu teikt tā, ja esi mākslinieks, kurš negrib ar viņiem saistīties, tad pats vainīgs un par tavu uzstāšanos no pasākuma organizatora tā pat tiks paņemts autortiesību procenta nodeva. (Tas ir ļoti īsi un nav gluži precīzi, bet kopumā tas tieši tā arī notiek)
    Vai tas tev liekas likumīgi vai godīgi?

    Varu pateikt, ka pats rakstu mūziku un man ir pie kājas, ka to ņem cilvēki par brīvu – manis pēc, lai dara. Un par ko man jāmaksā nodoklis uz datu nesēju, ja tur rakstu savus gabalus?

    Īsumā – kapēc kad valsts ar LAKA slauc tevi tu par to priecājies, bet kad vidusmēra “dunduks” slauc pretī valsti un LAKAu, tad tu tik traki spazmo?

    Atbildēt
  11. Normunds

    Vai tas tev liekas likumīgi vai godīgi?

    Piedod, es neesmu īpaši un speciāli pētījis akka/lakka darbību, bet tevis nosauktā situācija ir absurda principā. Izskatā, ka tu neesi neko dzirdējis ne par tiesībām, ne blakustiesībām, ne pārējo ar autortiesībām saistīto staffu. Tapēc es tev ieteiktu šausmināties auditorijā kurā nav šajā jomā zinošu cilvēku.

    AKA/LAKKA ir suutiijusi “draudu” veestules ISP, tiem kuri hostee p2p lapas,
    Un? Viņi ir pieprasījuši info par jūzeriem bez policijas ordera? Kā jau teicu – plika tiršana 🙂

    Atbildēt
  12. AMB

    Sākotnējā formā autortiesības bija līdzeklis, lai sabalansētu autora un sabiedrības intereses. Ja nemaldos tad sākotnēji Anglijā vai ASV autortiesību periods bija 28 gadi kopš publicēšanas laika. Tāds termiņš man pat liekas normāls, bet nu autora dzīves laiks + 70 gadi, ir stipri par daudz. Kaut kur lasīju pētījumu, ka milzonīga daļa darbu pēc dažiem gadiem vispār nenes nekādu ekonomisko labumu, netiek izdota, un neviens īsti to izmantot arī nevar, jo autortiesības ir spēkā.

    Pie tam nesen bija dzīve +50 gadi. Bet tad to pagarina un droši vien atkal pagarinās, lai korporācijas (piemēram, Walt Disney ar savu mikipeli) varētu neko nedarīt un cirpt kāpostu par sen senām lietām.

    Latvijas gadījumā es lielāko sāpi saskatu tajā, ka mums reāli rakstu darbi lielā skaitā sāka parādīties tikai 20. gs sākumā. Attiecīgi lielākā daļa materiālu nav publiskā apritē. Ja salīdzinam ar lielvalstīm, kur autori ir jau gadsimtiem, attiecīgi publiski pieejamais darbu daudzums ir daudz daudz lielāks, gribas raudāt 🙂 Pie tam, lielākā daļa ārzemju darbu, kuri ir publiskā apritē, tulkojumi latviešu valodā arī galvenokārt ir 20. gs darbs, kurš tiek tāpat aizsargāts ar tulkotāja dzīvi + 70 gadi. Kā teikt, gribas nodziedāt “Es raudāšu par Tevi Tēvu zeme” 🙂

    Atbildēt
  13. Jok`R

    Normunds – tu pats atzīsti, ka neesi lasījis un pētījis akas darbību un pēc tam liec man šausmināties tur kur būs mazāk zinoša publika. Tu taču pats teici, ka neko nezini – vai arī tev liekas, ka absurda situācija nav iespējama Latvijā?

    Lūk tev piemērs, uztaisam konci – kur uzstājās 10 grupas un viena no tām ir reģistrēta AKKA/LAA. Konča organizatoram ir jāmaksā AKKAi ~6-10% no brutto ieņēmumiem par biļetēm. Ja es kā viens no dalībniekiem gribu dabūt savu procentu no šīm nodevām, tad man obligāti jāslēdz līgums ar AKKA un līdz ar to brīdi es pats vairs nedrīkstēšu atļaut nemaksāt šo nodokli par savu dziesmu izpildi, jo ar šo noslēgto līgumu es atdodu menedžēšanas tiesības AKKAi.

    Tā kā sanāk AKKA ņem no cilvēkiem naudu par darbiem, bet mākslinieks no tā neko nesaņem. Lūk tev arī absurds.

    Un pēdējais ko varu piebilst – tavs tonis kādā tu raksti liecina par tavu brieduma trūkumu uzskatos. Novēlu tev garīgi attīstīties līdz tam, ka tu spēsi pieņemt citu cilvēku uzskatus.

    Atbildēt
  14. Normunds

    Jok’R, pirms raudāt par to ka jāmaksā, kam jāmaksā un par ko vispār jāmaksā, es iesaku izlasīt vismaz pašus pamatus – autornet.lv faq.

    Ja es kā viens no dalībniekiem gribu dabūt savu procentu no šīm nodevām, tad man obligāti jāslēdz līgums ar AKKA un līdz ar to brīdi es pats vairs nedrīkstēšu atļaut nemaksāt šo nodokli par savu dziesmu izpildi, jo ar šo noslēgto līgumu es atdodu menedžēšanas tiesības AKKAi.

    Kas ir tikai lōģiski! Ja tu vēlies lai akka administrē tavas tiesības, ievāc naudu par tavu darbu atskaņošanu radio, tev ir jāizdara tikai viena lieta – jāparaksta līgums. Un viss. Es vēl pačukstēšu, ka tu iegūsi dubultā – honorāru par koncertu UN daļu no rīkotāju samaksātās autoratlīdzību summas. Ja tu to nevēlies, tev neviens nevar uzspiest ja tu nevēlies pelnīt 🙂

    Kas ir interesanti un kas parāda cilvēku principiālu nezināšanu, ir tas, ka pie mums muzīķi cīnās pret autortiesību aģentūrām. Jo pasaulē vienīgais pret ko cīnās mūziķi [un ko šeit nezin kapēc izmanto kā argumentu “cīņā” pret autortiesību aģentūru] ir ierakstu kompānijas un tas nav tas pats kas autortiesību aģentūra. A pie mums sliktais ir akka, kas by default rūpējas par autoru maku papildināšanu [un es nevēlos ieslīgt diskusijā cik viņi labi vai slikti dara, jo micrec, sony, emi u.c ierakstu kompānijas rūpējas tikai par saviem makiem]. Teikšu tā – mēs pašlaik ēdam savus pirms gadiņiem 10-15 iestādītā tiesiskā nihilisma augļus.

    Atbildēt
  15. AMB

    Normund, izlasi kārtīgi, ko Jok`R teica. Problēma ir tajā, ka augstāk aprakstītajā gadījumā AKKA/LAA no koncerta rīkotājiem paņems naudu par VISIEM mūziķiem, lai arī AKKA/LAA biedrs būs tikai viens. Pārējie savu naudas daļu varēs dabūt tikai tad, kad būs noslēguši līgumus ar AKKA/LAA, kas manuprāt izskatās pēc PIESPIEDU kārtā noslēgta līguma, jo pa taisno no koncerta organizatora neko nedabūsi, jo viņam AKKA/LAA piespiedīs samaksāt tai visu naudu. Nu un attiecīgi pēc tam AKKA/LAA diktēs tām 9 jaunajām avīm, ko var un ko nevar.

    Es nebrīnītos, ja AKKA/LAA pieprasītu naudu par publisko atskaņošanu (vai nu kā to koncerta padarīšanu sauc autortiesību likumā) neatkarīgi no tā, vai ir kāds mūziķis AKKA/LAA biedrs vai nav.

    Vai tik pirms laika nebija skandāliņš, ka kaut kādā ēstuvē, veikalā vai cita iestādē atskaņoja mūziku (ar visām atļaujām no autora), par kuru nebūtu nekas jāmaksā AKKA/LAA, jo tā konkrētos mūziķi(us) nepārstāv, bet AKKA/LAA vēsā mierā pieprasa samaksu, jo redz ir publiska atskaņošana un tai ar likumu pienākas iekasēt naudu.

    Varbūt ārzemēs šādas organizācijas ir normālākas, bet nu Latvijā tas izskatās kā legāls rekets. Pie tam ar nesamērīgu apetīti – augstākais nodoklis par datu nesējiem, kas pie tam aizdomīgi izbīdīts likumā savam labumam, augstākas cenas uzņēmumiem par publisku mūzikas atskaņošanu nekā citās Eiropas valstīs, atceros no senākiem laikiem, ka par mobilajām melodijām autortiesības bija izdevīgāk samaksāt autortiesību aģentūrai Lietuvā nevis Latvijā utt. utjpr.

    Runājot par radio atskaņošanu veikalos, ēstuvēs – godīgi sakot es nesaprotu, kāpēc būtu par to jāmaksā, jo radio taču jau maksā par to, ka viņi atskaņo mūziku. Jo vairāk vietās to klausās, jo populārāka stacija, jo lielāki reklāmas ieņēmumi, jo lielāka AKKA/LAA daļa naudas izteiksmē. Manuprāt izskatās kā dubulta nodokļa aplikšana.

    Atbildēt
  16. Normunds

    AMB, tu arī – palasi, lūdzu, autornet. Vajag kaut kā ābolus no bumbieriem atdalīt.

    Ir jāsaprot fundamentāla lieta, mūziķim uzstājoties koncerta organizētāji var samaksāt kā izpildītājam. Un viss. Tā nav autoratlidziba, tas ir honorārs par uzstāšanos. Autoratlīdzība ir pavisam kas cits, to administrē un naudu iekasē tas cilvēks vai organizācija, kam autors ir devis atļauju administrēt savas tiesības.

    Kapēc autors nevar nodot šīs tiesibas piem. producentu grupai x? Vai tu stādies priekšā kā producentu grupa x, kas, iespējams, ir ģeniāla koncertu organizētāja, savāks naudu par taviem darbiem, kas atskaņoti Birmā, Japānā un Varakļānu vietējā radio? Otrs, mūziķi koncertos bieži vien izpilda citu autoru dziesmas. Un šo citu autoru autoratlīdzība arī ir jāmenedžē. Tātad, nododot tiesības administrēt savu mūziku saviem draugiem no producentu kompānijas x, tev joprojām būs jāveic maksājumi akka/laa, ja tu savos koncertos izpildīsi viņu pārstāvēto mūziķu darbus.

    Atbildēt
  17. AMB

    Es neteicu, ka nebūs jāveic maksājumi AKKA/LAA, ja koncertos tiks izpildīti viņu pārstāvēto mūziķu darbi. Es un Jok`R teicām, ka AKKA/LAA savāks naudu arī par visiem pārējiem, bet ne AKKAs mūziķiem brīvprātīgi piespiedu kārtā jāparaksta līgums ar AKKA, lai dabūtu savu naudas daļu.

    Es gan nezinu kā ir tagad, bet 21. gs pašā sākumā nauda tika mesta vienā katlā, kuru pēc tam sadalīja atbilstoši kaut kādiem topiem. Populārajiem lielvalstu mūziķiem protams ļoti izdevīgi 🙂

    Un es nekad neesmu rakstījis, ka būtu jāaizliedz nodot tiesības kaut kādai organizācijai. Pastāsti, cik liela naudas summu Latvijas mūziķi ir saņēmuši par viņu darbu atskaņošanu Birmā, Japānu un citur ārpus Latvijas?

    Atbildēt
  18. Normunds

    Pastāsti, cik liela naudas summu Latvijas mūziķi ir saņēmuši par viņu darbu atskaņošanu Birmā, Japānu un citur ārpus Latvijas?

    Raimonds Pauls, ja atmiņa neviļ, gadā saņem ap 100kLs autoratlīdzibu maksājumos. Starp citu – viņa un Imanta Kalniņa bilanci var viegli pārbaudīt – viņi katru gadu aizpilda ieņēmumu deklārācijas kuras var atrast, laikam, vid lapā.

    Sia Prāta Vētra apgrozījums, ja atmiņa neviļ, ir ap 500kLs. Te gan es nezinu cik liela daļa no tā ir autortiesību maksājumi, bet pieļauju, ka tā nav maza.

    Es un Jok`R teicām, ka AKKA/LAA savāks naudu arī par visiem pārējiem

    Nabadziņi vai ne? Mans necilais viedoklis – viņi paši zāģē zaru uz kura sēž. Viņiem neviens neliedz pelnīt ar autoratlīdzības maksājumiem, bet ja viņi nevēlas – tā ir viņu problēma. Starp citu – parakstot līgumu ar akka/laa autortiesības netiek nodotas, pārdotas vai kaut kā zaudētas. Autors ir un paliek autors, plus viņš saņem naudu par savu darbu publisku atskaņošanu.

    Risinājumi no sērijas – aprēķināt maksājumus akka/laa proporcionāli mūziķu un autoru izpildītajiem skaņdarbiem ir nereāli. Ja pašlaik čīkst tikai tie kas ir bijuši gana slinki lai uzšņīpātu savu parakstu, tad tad čīkstēs visi, kam vajadzēs pirms katra koncerta aizpildit formulārus uz 5 lapām. Plus vēl, lai šo info apstrādātu nāksies palielināt akka/laa štatu, kas paraus līdzi autoratlīdzibu maksājumu cenas etc. 😉

    Atbildēt
  19. AMB

    Eu, Imantu Kalniņu AKKA/LAA ir apbižojusi – nieka 11486,87 Ls 2006. gadā 🙂 Raimondam Paulam ir veicies daudz labāk – 72017,46 Ls. Bet Raimond, uz manu jautājumu, cik no šo AKKA/LAA atlīdzības sastāda ieņēmumi no ārzemēm, Tu tā arī neatbildēji 🙂

    Atbildēt
  20. svg

    CannibalSmith, policija pagaidām neķersta parastos lietotājus, jo no tiem ir skaidrs, ka BSA tāpat nevarēs piedzīt negantos tūkstošus par MS, Adobe un Cad softiem… advokātu izdevumi būs lielāki, kā iegūtais rezultāts, nu sliktākajā gadījumā tevi varētu iesēdināt cietumā, bet BSA šādi nobankrotētu… šis kantoris slauc firmas. Bet sprēgāt ar nevajag – tiklīdz celsies dzīves līmenis un kaimiņš uzrakstīs vēstuli, policija rīkosies… 😉

    Atbildēt
  21. svg

    Normunds, dziesma nav maize – tā nebojājas… ja vien nesako jau pašā sākumā 😉 Manuprāt šajā jomā likumdošana Latvijā ir drakoniska. Es domāju, ka ir jābūt izmēģinājuma periodam, kura laikā drīkst klausīties, skatīties produktu, pirms pirkšanas. Hmm, vispār tagad bibliotēkās ir iespējams paņemt CD un DVD un skatīties/klausīties mājās. Es tagad neziņā ko man darīt ar tiem autoriem ko KAKA pārstāv vai nepārstāv un to nodokli ko iekasē par DVD, kuru esmu nopircis… :))

    Atbildēt
  22. Normunds

    Es domāju, ka ir jābūt izmēģinājuma periodam, kura laikā drīkst klausīties, skatīties produktu, pirms pirkšanas.

    Es teikšu tā – mūsdienās ir gana daudz iespēju to darīt. Karam sevi cienošam māksliniekam ir sava lapa, kurā tu vari paklausīties dziesmas un izdarīt savu izvēli atbalstit mākslinieku nopērkot cd vai nē. Vai arī apzagt viņu novelkot no torentiem.

    Es šad un tad pasērfoju pa citzemju forumiem un tur cilvēkiem ir pavisam citas problēmas piem. ja es esmu iegādājies softa licenci, uzinstalējis un kompis man ir sabojājies un aizvests remontēt, vai es drīkstu šo softu uzlikt uz otra sava kompja. Pie mums uz šādu jautājumu pirmais komentārs būtu – tu esi galīgi stulbs? Nafig tev kaut ko vispār vajadzēja pirkt, [konkrētais softa ražotājs] sucks, ir baigais mērglis, kas iedzīvojas uz tādiem kā tu etc.

    Atbildēt
  23. Videejas dunduks HMM

    Palasot autornet.lv man taa arii netapa skaidrs, kaa mani var deeveet par piraatu, ja es novelku no interneta kaadu mp3, filmu, ja es shos darbus neizmantoju komercialiem noluukiem. bet tikai personiskaam vajadziibaam. Ja neguustu nekaadu labumu, tikai izdevumus par internetu, elektriibu, datora amortizaacija. Tad jau par piraatiem vaidzeetu saukt ISP, Latvenergo, datorfirmas, kuras guvushas pelnju par manaam, intreses dziitaam personiigaam aktivitaateem. Es pat nevaru iedomaaties, kaa viens cilveeks kursh izmanto autoru darbus tikai un vieniigi privaataam vajadziibaam vareetu radiit zaudeejumus normalai darbu izmantoshanai un nepamatoti ierobezhot autora likumiigaas intreses. Cik man zinaams tiem pashiem mp3 un divx, nav taada kvalitaate kaa originalajajiem darbiem, kurus var nopirkt par naudu. Cita lieta buutu, ja shos mp3 un divx tirgotu kaa originalos darbus, vai guutu no taa jebkaadu labumu, tas buutu noziegums pret autoru, jo autors ir izveidojis kvalitatiivu produktu, labaakajaa kvalitaatee un vinju meegina arii nopaardot.

    Un Normund , pasaki man luudzu kaadaa veidaa es maakslnieku atbalstu , ja no taa pasha paardotaa cd maakslnieks labi ja sanjem 10%, zaglji un reketieri ir taas pashas muuzikas kompanijas, LAKAS/KAKAS. Ja es gribu atbalstiit maakslnieku es labaak aizeju uz vinja koncertu, jeb ziedoju vinjam privaatkontaa, jeb ierakstu jamaa forumaa labus vaardus, lai cilveekam buutu prieks par padariito. Ne jau visu uz pasaules ir izmeeraams naudas vieniibaas.
    Par tiem pashiem softiem, neaizmirsti ka eksistee trial versijas, shareware, GNU licences un etc, un softi nav obligaati jaapeerk, pat ir free for personal use. Ja veelies vari atbalstiit softa autoru ar kaadu kapeiku, vinjam ziedojot. Jaa protams eksistee arii taads Gigants M$, kuram ir dazhas operacionaalaas sisteemas, kursh iedomaajaas ka var plest naudinju par ievainojumiem pilnu, dazhbriid liekaas ljoti sasteigtu programmaturu. Man kaa pateereetaajam nav nekaadu tiesiibu, ne vinjus suudzeet tiesaa par pazaudeetiem datiem, un gaidiit kompensaaciju, jo noperkot sho programmaturu tu automatiski piekriiti jamo EULA. Logiski rodaas jautaajums, kapeec parastam cilveekam par shaadu operacionaalo sistemu vispaar vajadzeetu maksaat naudu. Bet kad tu aizej uz veikalu, vai tevi kaads briidina par iespeejamaam sekaam? Peedeejaa laikaa M$ vismaz ir labojies, paraadaas triali, kas ljauj lietotajam legaali iepaziities ar programmnodroshinajumu, pilniigi legaali ar pilnu funkcionalitati, kaada taa ir uz to briidi. Zinaamaa meeraa man uz closed source programmaam ir skepse, maza paranoja. Jo es nezinu, vai shadaam programmam nav kaada sleepta iebuuveeta funkcija , kas mani vareetu izsekot, laupiit datus, vai bojaat tos. Diez kaa izdziivo tie autori, kas raksta softu zem GNU licences… Kaa ir izdziivojusi mozilla un citas pa velti dabonamas programmas…

    Lasot to pashu autornet.lv rodas jautaajums, kaapeec biblioteekaam, fonoteekaam, videoteekaam ir taads neaizskaramiibas status? Kapeec biblioteekas un citas lidziga tipa iestaades, var izmantot bez autora atljaujas jamo darbus… Tad kapeec tie pashi p2p , kuri darbojaas NEKOMERCIALI, ir tik slikti, un mani sauc par zagli.

    Ehh akal jaiet guleet…

    Atbildēt
  24. Normunds

    Palasot autornet.lv man taa arii netapa skaidrs, kaa mani var deeveet par piraatu, ja es novelku no interneta kaadu mp3, filmu, ja es shos darbus neizmantoju komercialiem noluukiem.

    njā, garīgā impotence visā savā godībā 😀 autornet.lv, ka rāda lapas apakšvirsraksts ir Latvijas autori un to darbi. nevis zaglis.lv – padomi kā nozagt un tika minēta kā piemērs kur palasīties par autoru tiesībām, par to kādi ir atlīdzību veidi un kā autortiesību aģentūra aizsargā viņu [autoru] tiesības. tā nebija vieta kur izsniedz indulgences.

    Un Normund , pasaki man luudzu kaadaa veidaa es maakslnieku atbalstu , ja no taa pasha paardotaa cd maakslnieks labi ja sanjem 10%

    es mēģinu iedomāties pārlaimīgā mākslinieka seju, kad tu viņam šo pateiksi. vot aizej uz konci un pasaki – vecīt, tu spēlē vienkārši ģeniāli, bet nu nevajag tev tos 10%, nevajag! davai es torentos nokačāšu, es tev izlīdzēšu, pasēdi un pasūkā ķepu, nav ko.

    un ierosmei palasi vēl šo, A klases rokmūziķa teikto: I would really like to do a record of my own, but I don’t want to waste my time doing it. I would love to know that there is an audience out there who will actually buy it and not just steal it on Limewire or something. I can’t support my family on the flattering thought that 10,000 people have stolen my record

    Atbildēt
  25. AMB

    Normund, es skatos, ka Tu ļoti uzkrītoši jauc terminu autortiesību pārkāpums ar zādzību 🙂

    Es jau saprotu, ka dažas labas industrijas pārstāvji labprāt gribētu, lai tie būtu savstarpēji ekvivalenti termini, bet diemžēl vai par laimi tā nav. Es pat iedomājos, ka daži labi labprāt piešķirtu nāves sodu par šādiem pārkapumiem 🙂

    Un vispār, ja jau visur sludina, ka mums ir demokrātiska politiskā iekārta (vairākuma diktatūra), varbūt uzrīkot kādu jautru referendumu par autortiesībām? 🙂

    Atbildēt
  26. Jok`R

    Negribējuv vairāk rakstīt, bet nu tomēr… speciāli Normundam. Latvijā ielādēt no DC vai jebkur citur mp3 bez maksas ir atļauts. Aizliegts ir izplatīt, t.i. dot citiem nolādēt no tevis bez maksas.

    Ja netici, tad aizej pie jebkura jurista. Piemēram pie Māra Gruduļa (http://www.tiesas.lv/index.php?id=2289) kurš manam kursam vadīja autortiesību lekcijas. Tā kā beidz te muldēt par zagšanu vai vēl kaut ko pretlikumīgu, viss ir likumīgi.

    Atbildēt
  27. Normunds

    Normund, es skatos, ka Tu ļoti uzkrītoši jauc terminu autortiesību pārkāpums ar zādzību 🙂

    Ļauj man padomāt… Kas, tavuprāt ir autortiesības [autora tiesības]? m?

    es brīnos, lielākā daļa šeit ir datorspeci, pareizi? Jūs visi esat gatavi urbt cauri EULA, GNU u.c palagus, lai atrastu vai progu var izmantot komerciāli, kādi ir izplatīšanas ierobežojumi etc., bet jums ir grūti paskatīties, kas ir raksīts kaut vai uz dvd ripuļa. Tas ir tas pats EULA, tika sastāv no viena vai diviem teikumiem [atvainojos, nevaru nocitēt, esmu darbā], kur ir uzrakstīts tas ko autors ir atļāvis vai aizliedzis darīt ar šo ripuli. Tās ir autora tiesības – atļaut kopēt vai nē, atļaut šārēt netā vai nē. Un ja tas nav atļauts, tad tu pārkāp EULA un šo rīcību tautas valodā sauc par zagšanu, tu apzodz autoru, tikai dieva dēļ nesāksim par lieljām ierakstu korporācijām, tā mēs apmaldīsimies trīs priedēs, pietiks ar autortiesībām.

    viss ir likumīgi.

    Kas attiecas uz to cik legāli ir vilkt. Process sastāv no divām pusēm. Pirmais – ir cilvēks, kas šārē. 99% gadījumu viņš pākāpj autora noteiktos ierobežojumus, ko viņš ir atļāvis darīt ar savu darbu. Liekam malā, tā darīt nedrīkst, EULA pārkāpums. Otrā puse ir tas kurš velk.Te arī ir jāievēro tas ko autors ir atļāvis darīt ar savu darbu – vai viņš ir atļāvis tev uzglabāt sava darba kopiju savā datorā, ir atļāvis tev klausīties nesamaksājot autoratlīdzibu? Laikam jau nav. Tad kā lai nosauc tavu rīcību? Autortiesību pārkāpšana un par to, ja nemaldos, pēc LR likumiem pienākas sods.

    Atbildēt
  28. AMB

    Normund, ja Tu autortiesību pārkāpumu sauc par zagšanu, tad tikpat labi pirkstu arī var par pim.i nosaukt 🙂

    Runājot par autortiesībām, skaidrības labad būtu jānodala personiskās (nemantiskās) un mantiskās autortiesības. Par nemantiskajām autortiesībām es domāju nevienam domstarpību nav. Savukārt par mantiskajām autortiesībām (copyright sākotnējā nozīme) cilvēkiem un it sevišķi lielajām korporācijām domas dalās 🙂

    Tātad manā skatījumā mantiskās autortiesības ir autoram ar likumu piešķirtas laikā ierobežotas monopoltiesības gūt materiālu labumu no sava intelektuālā darba augļiem. Tika izveidotas, lai sabalansētu autoru un visas sabiedrības intereses. Šādu autortiesību eksistencei pēc idejas būtu jāveicina jaunu darbu radīšanas procesu, bet savukārt sabiedrība ir ieinteresēta, lai tās pēc iespējas ātrāk beigtos, jo publiski pieejamas lietas veicina turpmāku jaunradi.

    Es neesmu pret autortiesībām, es esmu par saprātīgām mantiskajām autortiesībām. Sākotnējais formulējums (ASV vai Anglijā) bija 28 gadi (kas laikam bija 14+14) no radīšanas brīža, man šķiet pieņemams. Iespējams vēl varētu diskutēt par iespēju šādas mantiskās tiesības piešķirt līdz autora nāvei vai bērnu pilngadības sasniegšana, ja autors ātri nomirst. Bet 70 gadi pēc nāves?! WTF?! Kāds pamatojums maksāt kādam par darbu, kura radīšanā viņš vispār nav bijis iesaistīts?

    Katrā gadījumā pašreizējā situācija, kad potenciāli jāsameklē n dažādu autortiesību (teksta, tulkojuma, mūzikas, fonogrammas, fotogrāfijas) īpašnieki vai mantinieki, lai uztaisītu jaunu darbu, kurš izmanto kaut vai mazliet no esošā kultūras mantojuma, neveicina jaunradi, rada nevajadzīgus papildus finansiālus un laika tēriņus. Un tas IR PRETRUNĀ ar sabiedrības interesēm. Ja mantiskām autortiesībām būtu vismaz saprātīgs absolūtās laika vienībās fiksēts termiņš kopš RADĪŠANAS vai PUBLICĒŠANAS, tad atkristu daudz problēmas.

    Ja ar likumu tiek piešķirtas tiesības, tad līdzi jānāk arī pienākumiem, vai ne? 🙂 Visas šitās atrunas no autoru un izdevēju puses, ka mēs jau pārdodam tikai ļoti ierobežotas tiesības – Lietotājs nedrīkst kopēt savu disku uz citu formātu, lai pats klausītos to pašu mūziku kaut vai MP3 (man liekas, ka vēl pat ir valstis, kur tas vēl joprojām pēc likuma aizliegts), kopā ar disku atnāk rootkits, kas datoru sajāj; pakāsi DRM licensi, pārinstalējot kompi, pats vainīgs, pērc no jauna, utt. utjpr, ir cīņa PRET KLIENTU, tas ir bezjēdzīga un ir zara zāģēšana uz kura paši sēž.

    Piemēram, es pirms vairākiem gadiem nopirku Amazonā elektroniskās dažas grāmata elektroniski ~100$ PDF formātā aizsargātas ar kaut kādu figņu. Tādu kļūdu es vairs nekad neizdarīšu – DRMotus failus vairs nekad netaisos pirkt. Ja nebūtu papūlējies un čerez vienu vietu tomēr pārvērtis informāciju neDRMotā formā (nelaužot orģinālo PDFu), skaiti būtu pakāsis 100$.

    Ir jauns laikmets un autortiesībām jāmainās arī. Vai arī vecie dinozauri izmirs. Vispār pirātisms un P2P tīkli ir lielisks dzinulis mūzikas un filmu industrijai, lai tā pagrieztos ar seju pret klientu un nestāvētu ar dibenu pret viņiem :). Ja viss būtu pa vecam, tad mēs vēl joprojām pirktu mūzikas un filmu diskus par astronomiskām cenām, filmas ārpus ASV kinoteātros parādītos ar pusgadu, gadu novēlošanos, DVD diski iznāktu velns viņ zin kad pēc filmas iznākšanas kino, nebūtu online servisu kā itunes, kur var ērti nokačāt mūziku un nu jau arī video, pie tam daļu materiālu var dabūt neDRMotā veidā. Jābilst, ka grāmatu izdošana vēl nav tik skarta, bet gan jau pienāks arī viņu kārta.

    Atbildēt
  29. trakais purva aazis

    kaameer taa saucamie autori ar savu kaku kantori apzags programmetaajus ar tuksho datu neseeju nodokli un savu darbu radiishanai izmantos piraatisku programmnodroshinaajumu vinjiem nav nekaadas moraalas tiesiibas sanjemt jebkaadu atliidziibu par negodiigu biznesu

    Atbildēt
  30. AMB

    Raimond, mans austāk izteiktais viedoklis nav pēc Taviem uzskatiem ūberzagļa izteikts viedoklis. Es teiktu, ka es esmu pat diezgan likumpaklausīgs. Uz kompa nopirkts Windows, bezmaksas OpenOffice un vēl šādi tādi bezmaksas vai developeriem domāti produkti – man darbam un mājām pietiek 🙂 Ja filma man patīk, tad aizeju uz kino. Tiesa gan pēdējās manā skatījumā vertīgās filmas bija LOTR un Matrica 🙂 Bērnam gan nopirku nesen kaut kādus DVD ar multenēm. Bet pašam pat negribās neko vilkt no DC vai BitTorrentiem – atklāti sakot pēdējos gados filmu un mūzikas industrija ir tik ļoti komercializējusies, ka man tā mūzika un filmas pie sirds neiet. Bet tā manas minimālistiskās vajadzības šajā jomā apmierina TV un radio, ko pat izmantoju relatīvi reti.

    Atbildēt
  31. Normunds

    AMB,

    Sirdi kustinošas pārdomas. Es tikai ceru, ka tu nemācies jurisprudenci, jo pielietojot argumentāciju – man liekas, ka tas nav pareizi, šis laiks ir pagājis, 70 gadi man liekas par daudz, tevi izdupsēs jau pirmajā tiesas prāvā. Piedod, ja aizskāru 🙂

    Ir jauns laikmets un autortiesībām jāmainās arī.
    Diemžēl likumi ir tādi kādi tie pašlaik ir un dura lex sed lex principu neviens vēl neviens tā kā nav atcēlis, ne? Nu tāds mehānisms autora aizstāvībai ir un tāds ta ir jāpieņem.

    p.s es nesaku, ka man tas patīk, bet man roka neceļās attaisnot cilvēkus, kas staffa izplatišanu p2p tīklos uzskata par savu goda pienākumu, neiedziļinoties, ka pienāks diena x un viss mainīsies, nebus viņa mīļotajam reperim vai metaļugam naudas lai ierakstītu muzīku un izplatītu, skat. augstāk manu citātu.

    Atbildēt
  32. AMB

    Normund, es te netaisījos nevienam neko pierādīt, vēl jo vairāk argumentēt tiesā. Es vienkāršī izklāstīju savas domas. Un jurists es neesmu.

    Un kāda te saistība ar dura lex sed lex principu? Likumi visu laiku mainās, kāpēc lai nevarētu mainīt autortiesību likumu atbilstoši jaunajam laikmetam, un pārmaiņas pēc ievērojot sabiedrības kā kopuma intereses?.

    Piemēram, ja izdos likumu, ka katru dienu Normundam jānostājas kailam un jāpieliecas, katram dzimšanas dienas svinētājam pasniedzot lubrikanta paciņu un apkalpojot to pēc pilnas programmas? Vēl jo projām būsi kaislīgs “dura lex sed lex” principa aizstāvis? 🙂 Piedod, ja aizskāru 🙂

    Es teiktu, ja likums padara par noziedzniekiem lielāko daļu sabiedrības, kura par šo faktu vispār nesatraucas, tad kaut kas ar šo likumu nav kārtībā un tas ir jāmaina. Administratīvi sodāmos ikdienas likumpārkāpumus kā pretpiemēru vari nemaz nesaukt.

    Atbildēt
  33. svg

    Normunds, ja mākslinieks uzskata, ka ja 10000 “nosper” viņa gabalu un viņam ir jānomirst bada nāvē… tad jau jādomā cik miljoni viņa ierakstus pērk… hmm, manuprāt, vienīgais reālais ienākums drīkstētu būt tikai no koncertiem, savādāk tā luxury propaganda grauj visas morāles normas – CD ir tikai un vienīgi fanu iemestie ~50 santīmi autora cepurē. Vispār, ja nu piemēram, kādam gribas atbalstīt Avril Lavigne, laipni lūgti – Rīgā būs koncis par Ls 170 😀

    Un ja mēs piekasamies pie juridiskiem likumiem, un mūsu morāle sastāv tikai no tā vai tas atbilst likumiem, tad ir iespējams atrast visādas šķirbas un interpretēt likumus atbilstoši vajadzībām. Pie tam no šāda skatījuma Latvijā tie kas iepērk DVD, HDD, pat laikam iPodus NEZOG, savādāk tiešām šādi bļaustoties vari rēķināties, ka kāds izdomās iesūdzēt tiesā…

    Atbildēt
  34. Normunds

    AMB, Un kāda te saistība ar dura lex sed lex principu? Likumi visu laiku mainās,

    Tieši tāda ari ir saistība – kamēr darbojas likums kas nosaka, ka autortiesību pārkāpums ir sodāms, tas arī ir sodāms, neatkarīgi no tā ko domāju es vai tu. Tad kad būs jauni autortiesibu likumi, tad arī runāsim par to cik ļoti tie atbilst reālajai dzīvei un vai atkal jau negribās kviekt, ka nekas nav pareizi etc.

    Ierosmei viena ziņa no šodienas. Nešaubīgi, Krisberga kungs ir augstas klases speciālists autortiesību jautājumos 🙂

    Atbildēt
  35. Normunds

    svg, ja mākslinieks uzskata, ka ja 10000 “nosper” viņa gabalu un viņam ir jānomirst bada nāvē… tad jau jādomā cik miljoni viņa ierakstus pērk…

    Nezinu par cik pārdotiem eksemplāriem Amerikā dod zelta un platina diskus, bet tie abi viņam ir.

    Bet tev es iztulkošu, liekas, ka nesaprati: es nevaru pabarot ģimeni ar [sevi] cildinošu domu, ka 10000 cilvēku manu ierakstu ir nozaguši.

    Atbildēt
  36. AMB

    Normund, es šeit izsaku viedokli par esošo likumu nepilnībām manā skatījumā. Es jau nediskutēju par to, vai jāpārkāpj spēkā esošs likums vai jāievēro. Pie tam Tu piesauci šo principu pilnīgi nevietā, citējot manis rakstīto “Ir jauns laikmets un autortiesībām jāmainās arī.” Es Tev rakstu par āboliem (gribi vai nē, bet autortiesību likumu jaunajā laikmetā būs jāmaina), bet Tu man atbildi par bumbieriem (esošie likumi jāievēro). Tāda sajūta, ka Tu šeit nodarbojies ar tuftoloģiju 🙂

    Tu tā arī neatbildēji par manu ekstrēmo piemēru, kur būtu speciāli Tev izdots likums. Starp citu lubrikantu bez maksas nodrošinātu valsts 🙂

    Tā kā Tu komentā mazu gabaliņu un to ne vissvarīgāko no manis rakstītā, tad jautājumi tieši Tev:

    1. Ar ko mantisko autortiesību ilgums autora dzīve plus 70 gadi ir pamatots, kāpēc ne 28 gadi kā sākumā? Vai kāpēc ne dzīve +100? Varbūt vispār aizsargāt uz visiem laikiem? Kādas ir Tavas personīgās domas, kāds termiņš uz kādiem nosacījumiem būtu labāks, sabalansējot autoru un sabiedrības intereses?

    2. Vai tas ir normāli, ka kaut kāda AKKA/LAKA izbīda likumu, kurš uzlika lielāko tukšo datu nesēju nodokļus Eiropā?

    3. Ja pareizi saprotu, tad nodoklis ir nevis kā kompensācija par pirātismu (kas pēc būtības tā arī varētu būt), bet gan komponsācija par to, ka autordarbu likumīgi nopirkušais pilsonis ieraksta sev rezerves vai papildus kopiju. Šajā gadījumā neredzu nekādu pamatojumu papildus maksai, jo likumpaklausīgie cilvēki ar šādu rezerves kopēšanu nekādus zaudējumus autoriem nerada. Droši vien formulējums šāds, lai likumi neizdrāztu, ja pamatojums būtu visu pilsoņu ieskaitīšana noziedzniekos (kā pirātisma kompensācija).

    4. Vai esošais autortiesību likums tiešām veicina jaunradi? Vai arī tikai lielie buki (ASV ierakstu kompānijas, Pauls, PV), kas ir topos nosmeļ krējumu, bet pārējie tāpat saņem nieka grašus, par kuriem izdzīvot tāpat nevar un attiecīgi nevar profesionāli nodarboties ar jaunradi tikai iztikas nolūkos?

    5. Vai jaunrade eksistēja pirms autortiesību likumu pieņemšanas?

    Atbildēt
  37. Skurstenis

    Ir čupa mākslinieku, kuru darbus es klausos ar vienu kreiso ausi, un ja man būtu par tiem spiestā kārtā jāmaksā, es nemaksātu un neklausītos.
    Ko šajā gadījumā es esmu nozadzis un cik? Tas mākslinieks tāpat nekādu naudu no manis nesaņemtu.
    Žēl, ka klausos?

    No otras puses, tiešām labu mūziku esmu pircis oficiāli veikalos, diskos, sakožot zobus par visiem cenu uzskrūvējumiem.

    Atbildēt
  38. Normunds

    AMB,

    Ko tu no manis gribi? Es tev varu paskaidrot – iespējamība, ka autortiesību likumi mainīsies, neizslēdz nepieciešamību ievērot tos autortiesību likumus, kas ir spēkā pašlaik, šajā brīdī.

    Lai ir vieglāk – ja SM pieņem jaunus ceļu satiksmes noteikumus, kas stājas spēkā pēc mēneša un kuros tiek paaugstināts atļautais braukšanas ātrums, nenozīmē, ka tu drīksti braukt ātrāk kā to atļauj spēkā esošie noteikumi. Tad kad pieņems – lūdzu, pildisim jaunos, bet pašlaik argumentācija notiek tirgus sievu līmenī – vai tev liekas pareizi, ka autora darbi tiek aizsargāti 70 gadus pēc viņa nāves. Nu man ir dziļi pajāt, ka šos grozījumus izbīdija lai V. Disneja tiesību mantinieki varētu iedzīvoties ilgāk, tiešām pofig. Manā dzīvē nekas nemainīsies ja autora aizsardzība būs 28, 70 vai 700 gadus. Cik tad ir tādu, pirms 50-70 gadiem mirušu autoru, kuru daiļradi tu patērē un ciet nenormālus zaudējumus?

    Starp citu, par autora tiesību aizsardzību – tas ir labs mehānisms kā autors var noteikt kur un kā viņa darbus izmanto. Piem. Pols Makartnijs, pēc tam kad tika pārdota firma, kam bija nodota viņu autortiesību uzraudzība Maiklam Džeksonam [ironiski, ir tas, ka pats Makartnijs netieši bija devis padomu M.Dž. to darīt :-)], ar visām The Beatles dziesmu izmantošanas tiesībām, vairs nevar pateikt – es nevēlos lai Yesterday tiek izmantota smaržūdeņa reklāmā. Un V. Disneja tiesību mantinieki [tie paši, kas izcīnija tos 70 gadus] var pateikt – mēs nevēlamies lai mikipele tiek izmantota pr0n reklāmā vai whatever kur.

    Atbildēt
  39. AMB

    Normund, mani interesē, kāds ir TAVS viedoklis, kā būtu labāk, pareizāk, godīgāk vai whatever, nevis to, vai Tavā dzīvē nekas nemainīsies. Es Tev par āboliem jautāju, bet Tu man atkal par bumbieriem atbildi. Un WTF ir “argumentācija notiek tirgus sievu līmenī”? Ja nepamanīji, tad es Tev UZDEVU jautājumu, lai uzzinātu kā TEV PAŠAM LIEKAS. Bet tagad izskatās, ka Tu to esi uztvēris ka uzbraucienu savām tiesībām, kuras tik nikni aizstāvi.

    Goda vārds, Tu sāc atgādināt mūsdienu politiķus vai AKKA/LAA pārstāvi, kurš tā vietā, lai normāli atbildētu uz jautājumiem, sāk tirst ne pa tēmu, atbildēt uz jautājumiem, kuri nav uzdoti, uzdot pretjautājumus, kas neattiecas uz lietu.

    Nesapratu Tavu jautājumu? Kādi vispār var būt problēmas patērēt pirms 70 gadiem mirušu autoru daiļradi, ja tā ir pieejama publiski? Starp citu, es te nediskutēju par to, vai man rodas kādi zaudējumi (man nerodas) not autortiesībām. Es runāju par cēliem mērķiem – sabiedrības kopējās intereses 🙂

    Atbildēt
  40. Viesis

    Normunds tiešām nodarbojas ar tuftoloģiju (izlasīju visus komentārus) un pats jauc ābolus ar bumbieriem. Bija jau nu laiks saprast, ka šitādus likuma aizstāvjus te neviens necietīs, it īpaši, ja likums ir tik murgains un absurds, kā tagad. Tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka likumam ir jāpārstāv sabiedrības vairākuma intrereses un, ja tā nenotiek, tad sabiedrība šo likumu ignorēs. Tāda nu reiz ir cilvēka daba, un Latvijā tā izpaužas daudzās jomās, kaut vai ceļu satiksmē. AMB runā par lietām pēc būtības un tieši tā arī vajadzētu domāt likumdevējiem. Likumam ir jabūt tādam, lai lielākā daļa ar to būtu apmierināti, nevis jāuzspiež lietas, ko neviens nevēlas ievērot.

    Atbildēt
  41. Normunds

    AMB, ja tu tiešām vēlies zināt – man ir vienalga vai autora tiesības tiek aizsargātas 28 vai 70 gadus pēc viņa nāves. Manā dzīvē no tā nekas nemainīsies.

    Goda vārds, Tu sāc atgādināt mūsdienu politiķus vai AKKA/LAA pārstāvi
    Cool, katrs kas nevienojas kopīgā dziesmā par to, ka akka/laa sucks, ir mūsdienu politiķis vai akka/laa pārstāvis 😀

    Kādi vispār var būt problēmas patērēt pirms 70 gadiem mirušu autoru daiļradi, ja tā ir pieejama publiski?
    Nu tad es vispār nesaprotu kur ir tava problēma. Tu taču visu laiku kliedz, ka 70 gadi pēc nāves ir nepareizi.

    Likumam ir jabūt tādam, lai lielākā daļa ar to būtu apmierināti, nevis jāuzspiež lietas, ko neviens nevēlas ievērot.
    Mans necilais viedoklis – auortiesību likums aizsargā autoru intereses, aiz ko vairākumam, kuru intereses šis likums aizstāv un kuru viedoklis būtu jāuzklausa, būtu jābūt autoriem, nevis puņķainiem tīņiem, kas čīkst par to ka viņi nevar legāli pr0n kačāt 😉

    Atbildēt
  42. AMB

    Normund, es tā saprotu, ka Tu lasīt māki, bet ar uzrakstītā jēgas saprašanu ir ļoti lielas problēmas. Vai arī vienkārši runā par jebko citu, tikai ne par to, ko Tev prasa. Vai tik gadienā neesi kāds IT projektu vadītājs, kurš perfekti iemācījies kaut ko it kā atbildēt, bet neko tā arī nepasaka? 🙂

    Atkārtoju Tev, kas bruņuvilcienā 🙂 – Es neuzdevu jautājumu, vai Tev ir vai nav vienalga par autortiesību “pareizo” ilgumu. Ja Tev nav sava viedokļa šajā jautājumā, tad tā arī saki.

    Ja nesaprati, tad kritērijs par uzvedību kā mūsdienu politiķim, autortiesību pašreizējā redakcijā aizstāvim ir tuftoloģijas pielietošana, uz uzdotajiem jautājumiem neatbild, be atbild uz citiem jautājumiem, uzdod pretjautājumus ne pa tēmu.

    Es visu laiku cenšos stāstīt savu viedokli, ka autortiesības dzīve + 70 gadi ir neadekvātas sākotnēji nospraustajiem mērķiem un neatbilst sabiedrības kopējām interesēm. Tev kā patstāvīgam bruņuvilciena pasažieriem varu pārfrāzēt – es uzskatu, ka dzīve +70 ir PAR ILGU. Bet Tu man uzdod jautājumu, kāda problēma lietot darbus, kuru autori jau sen kā miruši. Protams, ka nekāda. Problēma ir ar tiem dzīvajiem un nesen nomirušajiem 🙂

    Normund – Tev ir kaut kāds ne tāds priekšstats par demokrātiju. Tā ir vairākuma diktatūra 🙂 Nevis kaut kādas grupas vairākuma, bet VISAS sabiedrības vairākuma.

    Piemērs (pārspīlēts, lai bruņuvilciena pasažieri arī saprastu, ka tas ir absurdi). Paņemsim Saeimas deputātus. Sanāks neliela, bet nu cilvēku grupa tomēr. Viņi pieņems likumu, ka viņiem pienākas neadekvātas kompensācijas par paveikto (nepaveikto) darbu, bonusā, ja viņiem iepatīkas jebkuram cilvēkam piederošā manta, tad viņi to var atsavināt par brīvu vai niecīgu samaksu, vēl viņiem ir pirmās nakts tiesības ar jauno līgavu. Šis likums aizstāvēs šīs grupas intereses, deputāti tikai priecātos par šādu likumu. Pēc Tavas loģikas sanāk, ka tas būtu OK? Var pat paņemt reālus piemērus – vidusslaiki, verdzības iekārta, kad augstie kungi tiešām bija apmierināti un viņu lielākās daļas intereses bija aizstāvētas. Un ko mūsdienās saka par šādu “progresīvu” iekārtu?

    Atbildēt
  43. Normunds

    AMB, Tev ir kaut kāds ne tāds priekšstats par demokrātiju. Tā ir vairākuma diktatūra 🙂
    Man mācīja, ka demokrātija ir mazākuma tiesību ievērošana nevis vairākuma uzspiesta diktatūra. Go figure.

    Es visu laiku cenšos stāstīt savu viedokli, ka autortiesības dzīve + 70 gadi ir neadekvātas sākotnēji nospraustajiem mērķiem un neatbilst sabiedrības kopējām interesēm.
    Es tev atkārtošu pēdējo reizi, man ka sabiedrības loceklim ir vienalga – 70, 28 vai 15 gadi. Tas ir mans viedoklis. Izskatās ka ne jau man ir grūtības ar rakstītā uztveršanu 🙂

    Atbildēt
  44. AMB

    No wikipedia

    Majority rule is a major principle of democracy, though many democratic systems do not adhere to this strictly – representative democracy is more common than direct democracy, and minority rights are often protected from what is sometimes called “the tyranny of the majority”

    Tā kā mums tā demokrātija tīrā veidā nemaz nav 🙂

    Starp citu – atbilde “Man ir vienalga” ir nevis viedoklis, bet attieksme 🙂 Ļoti tipiska attieksme Latvijas iedzīvotājiem – aitu bars, kuram vienalga, kas un uz kurieni viņus dzen. Un pēc tam cilvēki brīnās, kāpēc Latvijā tik slikta situācija, salīdzinot kaut vai ar Igauniju, Lietuvu. No vēstures skatoties, Anglijai un Francijai sākumā arī bija diezgan vienalga (ja bija vārdi, tad praktiski darbi nesekoja) par Hitlera aktivitātēm, tikmēr Hitlers nostiprinājās un tad jau Francijai un Anglijai kaut ko darīt bija par vēlu, Hitlers tās paņēma priekšā.

    Es jūtu, ka mums normāla diskusija neiznāk. Nolaisties līdz Tavam līmenim man nav vēlēšanās – tajā Tu mani sakausi ar savu pieredzi 🙂

    P.S. Vienalga ir tad, kad paņem rokās sū.u un saspiež to, tad tiešām ir vienalga, pa kuru pirkstu sprauku tas sāks spiesties ārā 🙂

    Atbildēt
  45. hmm

    Normunds tieshaam runaa tikai par bumbieriem…

    Pastudejot to pashu autornet.lv , izlasot no a-z , radaas dazhaadas domas.
    Es nez, bet nu, tad jau sanaak ka latvijas populaaraako portaalu draugiem.lv buutu jaklapee ciet viena iemesla deelj, deelj muzikas sadaljas. Jo tur atrodaas pashu muuzikju darbi, un pats trakaakais ir tas, ja kaads ir nosleedzis liigumu ar LAKAS/KAKA kantori, kursh protams ir ekskluziivs, un nedod tiesiibas pashiem muuzikjiem, tas ir darba autoriem izplatiit darbu bezmaksas. Citeeshu to pashu autornet.lv ->

    “Vai, noslēgdams līgumu ar AKKA/LAA, es varu pats dot atļauju izmantot manus darbus bez autoratlīdzības?

    Starp AKKA/LAA un autoru noslēgtajā līgumā autors izsniedz AKKA/LAA ekskluzīvu jeb izņēmuma licenci uz noteiktu darbu izmantošanu noteiktos veidos (piemēram, literāro vai muzikālo darbu publisko izpildījumu, dramatisku darbu publisku izpildījumu, publicēšanu, tulkošanu un reproducēšanu u.tml.). Autors pats izvēlas, kurus darbus un kādiem izmantojuma veidiem licencēt viņš uzticēs AKKA/LAA.
    Izsniegtā licence ir ekskluzīva. Tas nozīmē, ka noslēgtā līguma darbības laikā tikai AKKA/LAA ir tiesīga atļaut izmantot līgumā minētos darbus līgumā minētajos veidos. Autoram nav tiesību līguma darbības laikā pašam atļaut izmantot savus darbus tajos veidos, kas norādīti līgumā ar AKKA/LAA, neatkarīgi no tā, vai šāda atļauja tiek izsniegta par samaksu vai bez tās (t.i., ja autors ir izsniedzis AKKA/LAA licenci dramatisku darbu reproducēšanai, bet ne publiskam izpildījumam, autors pats nav tiesīgs atļaut savu darbu ierakstīt videokasetēs, bet var atļaut to iestudēt teātrī).
    Ja autors vēlas saglabāt sev tiesības atļaut izmantot savu darbu bez maksas, tas būtu jānosaka līgumā ar AKKA/LAA. Tomēr, ievērojot lielo autortiesību organizācijas līgumu skaitu un praktiskās administrēšanas problēmas, kas var būt saistītas ar to, ka daži no noslēgtajiem līgumiem satur atkāpes no standarta formas, šāda iespēja netiek pieļauta, jo tā pārkāptu autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma principu, uzliekot par pienākumu visiem autoriem samaksāt par atsevišķu autoru privilēģijām.”

    Otra doma, vai tas pats draugiem.lv maksaa autoratliidziibu tiem pashiem jauniem muuzikjiem, kuriem nav nosleegts liigums ar LAKAS/KAKAS kantori, – autoriem, kuru darbi ir publiceeti tai pashaa draugiem.lv muuzikas sadaljaa. Lai gan tos darbus var novilkt bezmaksas, draugiem.lv guust ienaakumus, proti – popularitaati, reklaamas ienjeemumumus utt.

    Man domaat te ozh skandaals.

    Viss, eju guleet.

    Atbildēt
  46. hmm

    Pamodos, neguljaas.

    Normund, vai klausoties kaadu ierakstu draugiem.lv muzikas sadaljaa es esmu piraats?
    Saals ir tai apstaaklii, ka draugiem.lv muuzikas sadalja ir publiski pieejama, tas ir uzrakstot “http://www.draugiem.lv/music” tu mieriigi tiec tur iekshaa, bez nekaadas autorizaacijas.
    Tas nekas ka autors ir atljaavis savu darbu izmantot privaataam vajadziibaam bezmaksas, un man ir tiesiibas to novilkt un klausiities. Likums to paredz un pat atljauj, probleema ir tai apstaakli, ka SIA draugiem.lv diez vai maksaa autoratliidziibu visiem autoriem. Bet ja maksaa, tad cik.

    Atbildēt
  47. kaut kas

    Piemēram, kāpēc man jāmaksā kaut kāds smirdīgs datu nodoklis par to, ka datu nesējā ierakstu savas bildes vai savu programmu – uz kuru man ir autortiesības. Kāpēc man jāmaksā pašam par savām tiesībām? Kāds man uz šo jautājumu var atbildēt? Sanāk, ka, ja es neesmu “varoņu” klubā, tad man nekādas likumā man jau paredzētās automātiskās autortiesības nav?! Kādā sakarā AKKA/LAA iedzīvojas uz mana rēķina?!!

    Atbildēt
  48. Normunds

    datu nesējā ierakstu savas bildes vai savu programmu – uz kuru man ir autortiesības.
    Diemžēl, laikam tevi būs jāapbēdina – tava programma nav autortiesību objekts.

    Kādā sakarā AKKA/LAA iedzīvojas uz mana rēķina
    Let me think – ja akka/laa izmaksā no tevis saņemto nodokli Renāram Kauperam, tad jau nevis akka/laa, bet Renārs iedzīvojas uz tavām kapeikām, ne? Kapēc tu nestāvi ar plakātu Prāta Vētras koncertā un nesaukā Renāru par nelietīgo kapitālistu cūku, kas iedzīvojas un nabaga programmētāja rēķina?

    hmm, Normund, vai klausoties kaadu ierakstu draugiem.lv muzikas sadaljaa es esmu piraats?
    Nubet protams!

    p.s varbūt nespēlēsim bērnudārzu? Starp citu – autoram nav lielākas laimes, kā ja nosper viņa darbu. Viņam ir izredzes tapt bagātam, un tādi precedenti ir tepat Latvijā, kad ir samaksāta liela nauda par fotogrāfiju zagšanu, nupat Klubā bija pavisam īsa ziņa par to, ka Viesturam Linkam nospertas bildes ir izmantotas kalendārā un ka rezultāts par 99% ir skaidrs – viņam būs liela nauda. Un es nesaprotu, kapēc daudziem liekas normāli, ka par fotogrāfiju zagšanu var iesūdzēt tiesā un izdrāzt zagli par daudziem tūkstošiem, bet tiem pašiem daudziem liekas nenormāli, ka viņiem aizrāda, ka viņu sakačātais muzons reāli ir nozagts un viņi sāk meklēt attaisnojumus kapēc viņiem tā neliekas.

    p.p.s Lai tev vieglāk būtu risināt rēbusu par to vai traukiem.lv mūzikas sadaļa ir legāla – vai tur piedāvā lejupielādēt? Un izlasi piemēru, kas tev iekopēts iekavās.

    Atbildēt
  49. Skurstenis

    Normunds #59

    Vai neredzi atšķirību, ja Viestura Linka fotogrāfijas ir ieliktas kalendārā un ar to ir gūta peļņa, vai arī tās pašas fotogrāfijas atrodas man uz desktopa?

    Atbildēt
  50. Normunds

    Skurstenis,

    pagriežam otrādi, citādi mēs nekādā jēgā netiksim.

    Lejupielādējot Prāta Vētru nevis tu gūsti ienākumus, bet viņi nesaņem sev pienākošos naudiņu par nenopirkto CD. Viņiem, varbūt tava viena pirātiskā kopija nebūs kritiska, bet kādam jaunajam censonim nebūs vairs naudas par ko ierakstīt viņa jauno hitu.

    Vai varbūt šis palīdzes. Tu gadu sēdi mājā, sievai uz kakla un kodē. Pēc gada tu esi ne tikai sakodējis kaut kādu ūberprogu, bet ieguvis piem, ap 5000Ls parādu [nu tur parāds par dzivokli, paiku etc.], ko tu vēlies segt pārdodot savu progu veikalā. Atnāk pirmie tris puiši, nopērk tavu cd un ieliek internetā. Pastāsti par to cik tu būsi laimīgs, kad pēc trim mēnešiem tu uzzināsi, ka tavu progu nelicencēti lieto piem, 1000 cilvēku. Vai tikai tu nebūsi pirmais, kas aizskries ņaudēdams uz BSA un nepaprasīsi viņiem izdrāzt visus 1000 lietotājus 🙂

    Atbildēt
  51. Skurstenis

    Normunds

    Bet ko tad, ja šos 1000 cilvēkus brīdina, un viņi pēc pirmā brīdinājuma izdzēš manu ūberkruto programmu, un instalē sev kādu freeware, ar mazliet apgraizītām iespējām?

    Ko es te zaudēju uz tādiem 1000 cilvēkiem? Vienalga viņi man neko nesamaksā.

    Varbūt es esmu pārāk saskrūvējis cenu tai savai programmai?

    Kā te, piemēram, tas super-kvik valodas mācītājs. Par to 130 Ls nemaksāšu, labāk par 3 Ls oficiāli, atļauti un likumīgi nopērku kādu Krievijā ražotu disku.

    Atbildēt
  52. Normunds

    Skursteni,

    Bet ko tad, ja šos 1000 cilvēkus brīdina kas brīdina? Nīstais BSA, uz kuru tu aizcilposi vēja spārniem? 🙂

    Ko es te zaudēju uz tādiem 1000 cilvēkiem? Vienalga viņi man neko nesamaksā. Mēs varbut varam atgriezities pie tava 5000Ls parāda? Vai tu tomēr nebūsi ieinteresēts lai cilvēki, kas lieto tavu pergu, tev par to samaksā?

    Varbūt es esmu pārāk saskrūvējis cenu tai savai programmai? Nujā, biznesa plānus raksta kaķlem. Maziem, pūkainiem kaķīšiem. Es, pirms uzlikt kaut kam cenu, veicu aprēķinus un viena no aprēķinu sastāvdaļām ir potenciālais tirgus, auditorija, cik cilvēki to nopirks. Ja tie ir 1000 cilvēki, tad tiem ir jābūt 1000 nevis 100. Jo nolaižot cenu 10 reizes auditorija nepieaugs 10 reizes. Savukārt uzliekot 10x lielāku cenu, tev būs nevis 100, bet labi ja 5 klienti.

    Atbildēt
  53. AMB

    Normunds: Diemžēl, laikam tevi būs jāapbēdina – tava programma nav autortiesību objekts.

    Es jau vienreiz izteicu versiju, ka Tu lasīt māki, bet uzrakstīto nesaprotu. Pats vēlreiz apstiprināji šo versiju 🙂

    4.pants. Aizsargājamie darbi

    Autortiesību objekts neatkarīgi no izpausmes formas un veida ir šādi autoru darbi:

    1) literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);

    Atbildēt
  54. AMB

    Mazs labojums iepriekš uzrakstītajam:

    Es jau vienreiz izteicu versiju, ka Tu lasīt māki, bet uzrakstīto nesaproti. Pats vēlreiz apstiprināji šo versiju 🙂

    Papildus:

    Skurstenis: Ko es te zaudēju uz tādiem 1000 cilvēkiem? Vienalga viņi man neko nesamaksā.

    Normunds: Mēs varbut varam atgriezities pie tava 5000Ls parāda? Vai tu tomēr nebūsi ieinteresēts lai cilvēki, kas lieto tavu pergu, tev par to samaksā?

    Kārtējais bumbieris ābola vietā. Protams, ka Skurstenis būtu ieinteresēts saņemt naudu par padarīto, BET viņš saka, ka par maksu viņa programmu lietotu niecīga daļa no tiem, kas nelegāli to lieto bez maksas.

    Un Normund, atceries, ka neiegūtais ienākums NAV nelegālo kopiju skaits * legālas kopijas cena.

    Atbildēt
  55. svg

    Normunds, diemžēl ar programmām ir tā, ka tās nav fiziski sataustāmas…
    Vispār piemērs ir galīgi nereāls… 5000 ir maza nauda. Pat ja izplatīsi kā maksas kaut vai par 1eiro(un ja tā tiešām būs ūber laba programma), savus izdevumus atgūsi atpakaļ ātri… nezinu kāpēc daudzām programmām liek to cenu 10-20$ – ja viņa tiešām būtu mazāka, ātri vien pārskaitītu naudiņu(varbūt pat tos pašus 10$), ar domu lai programmētājs nenomirst badā… :))
    Domāju, ka rēķinies ar risku, ka tavu programmu(ja to neaizsargāsi) izmantos par brīvu… vēl arī pastāv Paypal utt. – nu ja būs laba programma, tad sevišķi nesatrauks, ja to lietos miljoni, bet būs samaksājuši 1/10 daļa. Hmm, šajā sakarā ir diezgan dažādas pieejas – pasaulē ir daudz iespēju un no tevis paša ir atkarīgs vai tavu programmu kāds pirks un lietos lielos kvantumos vai arī vari iet pa veco skuju taku un aprēķināt cik varētu ieņemt no potenciālajiem zagļiem, vai arī tērēt naudu juridiskām lietām… Bizness ir nežēlīgs un vecie un nevarīgie ņaudētāji, kas neprot pielāgoties tiek plosīti pirmie… Programmas mūžš arī ir īss – max 3 gadi, pēc tam vari droši publicēt sourci, jo tajā laikā būs jau atradušies ģēniji, kas kaut ko līdzīgu un labāku būs uzprogrammējuši vai arī uzņemties smago supporta nastu, kas galīgi nav saistīta ar programmēšanu un no tās izvairās visi programmētāji…
    Ar mūziku ir daudz kas līdzīgs… Rihannas CD pēc 3 gadiem Super Netto mētāsies apputējušā plauktā un varēsi nopirkt par Ls 0.50 ja gribēsi 😉

    Es domāju, ka vāries galīgi ne par tēmu.
    Ja esi izpildītājs, es gribētu zināt kuŗš… tavus CD nepirktu… un varēsi sūkāt ķepu, ja tavus koncertus neapmeklēs “zagļi”, kas šo lasa… bet vispār Latvijas izpildītājus klausos tikai radio, tā ka no manis nekāda labuma Latvijas mūzikas industrijai nav tik un tā… un radio klausos arvien retāk, jo mani tas neinteresē… un mūziku ko klausos patlaban, nevaru LV nopirkt nemaz…. nu, jebkurā gadījumā CD nopirkšu, bet arī tas man būs daudz lētāk, nekā LV.

    Ja esi no KAKAs/BSA biroja… nu, tur viss ir skaidrs – katram savs krekls tuvāks…

    Bet varbūt tu esi vienkārši kaut kāds dīvainis, kas neklausās mūziku un neko no tās nesaprot, tāpēc var atļauties murgot par kaut kādu morāli, jo neticu ka mūsdienās kāds kuram ir pieeja pie datora/interneta, neklausās mūziku MP3 formātā, bet speciāli saviem diskiem ir iepircis kādu nenormālo 50CD mainītāju, lai varētu klausīties savu playlisti… un nepārkāptu kaut kādas banānu valsts likumus

    Atbildēt
  56. Normunds

    AMB, paldies par aizrādījumu, neiedomājos, ka datorprogrammas ir pielīdzinātas literārajiem darbiem 😉 Un atminējos kapēc sajaucu – datorprogrammas nevarēja LV patentēt, autortiesības tām saglabājās, tapēc klapējiens tev pa plecu. Par modrību 🙂

    Saproti, ja Skurstenis nevēlas saņemt naudu par savu darbu, tā nav mana problēma, es viņu nevaru piespiest, tikai uzaicināt atsūtīt savu CV, jo man patīk darbinieki, kas strādā uz plika entuziasma pamata :p

    Un Normund, atceries, ka neiegūtais ienākums NAV nelegālo kopiju skaits * legālas kopijas cena. Principā tas būs tuvu tam. Ja ne pat vairāk 🙂 Aprēķini ir vienkārši – tu netiražēsi 5 diskus, tā būs partija ar 100 diskiem. Un ja prognozē tev būs 1000 pārdoti diski, tad pēc tam kad tavu pergu būs nopirkuši 5 un pārēji 995 nokačājuši, tu sēdēsi tutā ar saviem esošajiem izdevumiem, plus tu vēl būsi parādā par nepārdotājiem 95 eksemplāriem, kas stāvēs veikalos un uzkrās putekļus. Bet neiegūtā ienākuma sadaļu tu sapratisi tikai tajā bridī, kad visa šitā štellīte sagraus tavus personiskos biznesa plānus. Ātrak ne, ātrāk tu nekad nesapratīsi kā tā var būt, ka ir kaut kāda neiegūtā peļņa, no kurienes tā maita uzradās 😉

    Atbildēt
  57. Normunds

    svg,

    Šerloks Holmss tu neesi 😉 Es neesmu ne muzikants, ne programmētājs. Bet pirātisms mani vienā manā dzivēs posmā ir skāris spēcīgi, lai manī nedzīvotu tolerance pret sveša īpašuma iekārotājiem.

    Viss ir jauki līdz brīdim kamēr tu saproti – nu ir pakaļā ar neizpratni par to ka tu nepērc cd ripuli par 50 saņiem, tu maksā arī autoram un tu maksā viņam vairāk lai viņš pēc gada radītu kaut ko jaunu. Manam čomam ir viens foršs produkts, daudzi to nopirktu. Bet problēma ir tāda, ka lai to padarītu nenokopējamu, ir jāieliek ap 50kLs. A tirgus šeit šim produktam ir ~10kLs vērtē. Nu neko, viņš ir vienīgais šeit kas to lieto, jo labi saprot, ka savādāk nozags.

    p.s es klausos radio. Morrow par provi.

    Atbildēt
  58. hmm

    A kaapeec kaut kas vienmeer ir japadara nenokopeejams? Vienmeer atradisies kaads urkjis, kas speciali njemsies un padariis nokopeejamu, un ne jau tapeec, lai piratizeetu, vienkarshi taapeec, lai originalu vareetu nolikt plauktaa un lietot kopiju. Jebkuram datu neseejam ir savs muuzhs.
    Rezultaataa man kaa potencialam godiigam lietotaajam, ir veel jasamaksaa par kaut kaadu lieku aizsardziibu papildus. Kura ir trauceeklis man un manaam intreseem. Un kaa zinaams, uz pasaules nav izdomaata 100% nenokopeshanas aizsardziiba.

    Atbildēt
  59. AMB

    Normund, es teiktu, ka Tavs draugs ir cirvis, kurš nemāk skaitīt naudu 🙂 Tātad situācijas apraksts, kurā ir Tavs draugs:

    * Ir izstrādāts kaut kāds produkts, kurš ir gatavs lietošanai, draugs pats to jau lieto.

    * Ir pieprasījums pēc šī produkta tirgū.

    * Pastāv trīs varianti, kā rīkoties šājā gadījumā:

    1) Nedarīt neko, ko Tavs draugs arī veiksmīgi dara. Peļņa – 0.

    2) Ieguldīt 50KLs, lai “aizsargātu” šo produktu no kopēšanas (). Pārdot produktu par kopējo summu 10KLs. Peļņa būs -40KLs.

    3) Vienkārši palaist jau esošo produktu tirgū. Peļņas minimums ir 1 kopijas cena (lai uztaisītu nelegālas kopijas, jābūt vismaz vienai legālai). Peļņas maksimums ~ 10KLs.

    Es teiktu te vispār nav ko domāt un jāizvēlas 3. variants. Pretējā gadījumā man sāk palikt skaidrs, kāpēc Latvijas tipiskajiem “biznesmeņiem” citi biznesmeņi no Igaunijas un Lietuvas vēsā mierā “izgriež pogas”.

    Pie tam 3. variantam ir daži potenciāli plusi, ko Tavs draugs nu ne kādi neredz:

    1. Visi nokopēs par brīvu – ir pārāk stereotipisks uzskats. Vari parādīt Latvijā kādu produktu, kurš tiek nelegāli izmantots 100% (vai tuvu tam) gadījumos? Nopietnākiem lietotājiem (it sevišķi uzņēmumiem) daudz vieglāk ir nopirkt šo produktu legāli, lai visi papīri būtu tīri un klientu atbalsts arī.

    2. Nopietnākiem produktiem, kas tiek izmantoti uzņēmumos var prasīt arī uzturēšanas maksu. Uzturēšanas maksa vispār ir medus maize produkta ražotājam (it sevišķi IT jomā) – garantēts un progozējams ienākums nākotnē.

    3. Būs klienti, kuriem nepieciešamas papildus iespējas, par to realizēšanu var paprasīt papildus naudu.

    4. Populārs produkts var tikt izmantots kā sevis reklāma. Pat ja ir zaudējumi no tā uzrakstītšanas, tad tos var atsvērt ienākumi no nākotnes sadarbības, kas var būt daļēji pateicoties populārā produkta radītajai reklāmai.

    Iespēju ir daudz un dažādas, kā nopelnīt. Bet nu par Tavu draugu un Tevi laikam jāsaka – “Tāds tādu atrod” 🙂

    Atbildēt
  60. svg

    Es tiešām neesmu ne mēdijs, ne Šerloks Holmss… un tāpēc arī interesējos…

    Teikšu kā ir – tā izpratne par CD ripuļiem un maksāšanu autoram man uzradās pirms 5 gadiem un ļoti drīz arī nozuda. Autors no šī procesa neko nesaņem… tas var būt sapnis ko tavs draugs vai pats esi nosapņojis, bet jebkurš softa produkts Latvijā saņem naudu par pakalpojumu un prasmi pārdot. Man grūti iedomāties kas tas tāds par produktu… bet es ceru, ka neieskaiti tādus, kā es šajā tirgus daļā… tas būtu ļoti pārsteidzīgi… :)) bet ja domā, ka esi labāks par Šerloku Holmsu, tad varbūt vajag atvērt savu privāto kantori… 😉
    PC tas nav vairs aktuāli, jo tirgus ir pārsātināts ar visādiem produktiem, bet mobilo tālruņu tirgus ir ļoti mazs un tas tikai piedzīvos augšupeju, kad visiem būs savi viedtālruņi un pieprasījums pēc fīčām, kas nenāk līdzi.

    Atbildēt
  61. svg

    ->Hmm,
    Latvijā vācu Syncrosoft tieši ar šo lietu darbojas. Tam visam ir arī savi mīnusi – procesoram visu laiku lieki jāapstrādā dati.

    Un, Normund, neraudi – gan jau uzradīsies kāds kas to pašu ko tavs draugs uzprogrammējis piedāvās par izdevīgākiem noteikumiem un vēl gūs no tā ienākumus… tukša vieta ilgi nestāv 😉

    Atbildēt
  62. hmm

    Viss jau ir ok, autoram ir tiesiibas savu produktu aizstaaveet no nelikumiigas kopeshanas, bet tikai kaapeec vinsh to nedara no saviem personigajiem liidzekjiem? Kapeec produkts maksliigi jasadaardzina tikai deelj kaut kaadas mistiskas aizsardziibas, kas eed mana procesoru laiku, resursus. Ja jau es esu nopircis programmu, es veelos lai jamaa pildiitu savas funkcijas, nevis piedrazotu ar nevajadziigaam funkcijaam manu dzelzi. Un man kaa lietotaajam ir tiesiibas izveidot kopiju, ko lietot, ja originals ir sabojaajies. Ja es cienu autora tiesiibas, kapeec autors neciena manas?

    Atbildēt
  63. Normunds

    AMB, es teiktu, ka Tavs draugs ir cirvis, kurš nemāk skaitīt naudu 🙂

    Kas tev, kas viņu nepazīst ne tik cik melns aiz naga, liek izdarīt šo grandiozo secinājumu?

    hmm, Viss jau ir ok, autoram ir tiesiibas savu produktu aizstaaveet no nelikumiigas kopeshanas, bet tikai kaapeec vinsh to nedara no saviem personigajiem liidzekjiem?

    Nuja, mēs atkal ejam pa apli. Autors ir mudaks.

    Bet es gribu spirāli. Es gribu lai autoram nebūtu savi produkti jāaizstāv ar bsa vai akka/laa palīdzību, lai viņš uzrakstot dziesmu, to spētu pārdot gana daudz cilvēkiem [un nesāksim – mūziķi sucks per se, īstenībā neviens no viņiem neko normālu nemāk radīt, lai pelna naudu koncertos etc.], lai varētu gan ierakstīt nākamo, gan pabarot ģimeni.

    Atbildēt
  64. kaut kas

    Nezinu, cik dabūs Prāta Vētra, bet esmu pārliecināts, ka AKKA/LAA no manis personīgajām ierakstītajām bildēm saņems daudz vairāk.

    Atbildēt
  65. Skurstenis

    Normunds:

    [i]ja Skurstenis nevēlas saņemt naudu par savu darbu, tā nav mana problēma, es viņu nevaru piespiest[/i]

    Tu tiešām ābolus no bumbieriem neatšķir. 🙂 Es tak tev teicu – ja šiem 1000 cilvēkiem būtu jāmaksā, viņi nemaksātu, bet izvēlētos kādu līdzīgu freeware produktu.
    To naudu es nedabūtu nekādā gadījumā. Nav jau tā, ka es to naudu nevēlos.

    Par mūziķiem: Grebenščikovs, A klases rokmūziķis, atļauj rakstīt mp3 savus albumus un brīvi izplatīt. Viņš ir teicis, ka nauda jāpelna ar koncertiem un t-krekliem. Nabadziņš badā vēl nav nomiris.

    Atbildēt
  66. Skurstenis

    Te ir interesants skats uz pirātisma problēmām un to, no kurienes nāk augstās cenas:

    http://www.afanas.ru/video/nolicenz.htm

    Atbildēt
  67. Normunds

    Skurstenis, Es tak tev teicu – ja šiem 1000 cilvēkiem būtu jāmaksā, viņi nemaksātu, bet izvēlētos kādu līdzīgu freeware produktu.

    Kapēc tu nevēlies pakomentēt, ko tu darīsi ar savu 5kLs parādu? Tev ir produkts, tu esi strādājis, tērējis naudu, uzkrājis parādu un tas viss tā – ai nu viņi var arī freeware novilkt, es kaut kā piecietīšu.

    Grebenščikovs, A klases rokmūziķis, atļauj rakstīt mp3 savus albumus un brīvi izplatīt. Nu un? Tas nenozīmē, ka pamatojoties uz cienījamā Grebenšikova pārdomām par savas mūzikas brīvu izplatīšanu, mēs drīkstam nozagt visu pārējo mūziķu darbus.

    Es varbūt atkārtošu – iespējams esošā situācija nav pareizākā, iespējams tā ir jāmaina, bet kamēr esošā sistēma liedz “dalīties” ar to kas pašiem nepieder, tas tā arī ir jāpieņem. Nevienas pārdomas interneta portālos nevar aizstāt vai atcelt likumus. Šīs pārdomas par sistēmas nepareizību, protams, nevienam nevar liegt, un mani tās fascinē vairāk no ētiskā aspekta – kādus argumentus cilvēks spēj izdomāt lai attaisnotu zagšanu 😉

    Atbildēt
  68. AMB

    Normund, manuprāt tas ir acīmredzami, ka Tavs draugs ir cirvis, kurš nemāk skaitīt naudu, vai arī Tu cirviski aprakstīji viņa situāciju un [ne]rīcību.

    Kaut kā skumji paliek, ka bumbieru slimība Tevī turpina rādīt sevi visā spožumā… Būtu normāli, ja Tu komentētu manu Tava drauga situācijas analīzi un iespējamos rīcības scenārijus, nevis piesietos vienam vārdam secinājumā par Tava draugu – ka viņš ir cirvis ekonomikā. Iedomājies, ka es būtu uzrakstījis “Tavs draugs nemāk skaitīt naudu”. Tad komentāru no Tavas puses nebūtu?

    Atbildēt
  69. AMB

    Normund, runājot par hipotētisko Skursteņa situāciju, tad 5KLs tiks norakstīti zaudējumos. Ne katrs projekts nes peļņu, un iedomājies tik, tas biznesa pasaulē ir normāli. Man ir bijuši vairāki projekti – daži veiksmīgi, citi – tikai izniekots laiks (un attiecīgi nauda). Bet veiksmīgie projekti ir atsvēruši neveiksmīgos. Ja nevar riskēt un atļauties zaudēt projektā ieguldīto naudu vai laiku, tad jāiet strādāt algotu darbu un viss.

    Normunds: Tev ir produkts, tu esi strādājis, tērējis naudu, uzkrājis parādu un tas viss tā – ai nu viņi var arī freeware novilkt, es kaut kā piecietīšu.

    Tev skaidri un gaiši pateica, ka tie kas lieto nelegāli Skursteņa gadījumā NEPIRKS šo produktu par naudu, kaut vai sūti 100 BSA viņiem virsū.

    Atbildēt
  70. Normunds

    AMB Būtu normāli, ja Tu komentētu manu Tava drauga situācijas analīzi

    Pakomentēt trešo variantu? OK, Viņš aiziet uz BSA, noslēdz līgumu par savu “apkalpošanu”, BSA ķeras pie darba un tulīt pilns LV internets tiek piegānīts ar saucieniem pēc taisnības, sētas juristu skaidrojumiem, ka BSA nedrīkst darīt to ko viņi dara, kā rezultātā viņa dzive ir sačakarēta, jo viņam nākas skaidrot visādiem lohiem kapēc viņš savu pergu neizlaiž kā freewari, jo argumenti – bez tā, ka ir ieguldīts zināms darbs tās izveidē, ir jāinvestē līdzekļi reklāmā, mārketingā etc., un viņam arī gribas ēst nevis pumpēt kāda laba tēvoča naudu mirušā projektā, nav argumenti. Arguments ir – autors ir debils, jo viņš nesaprot divas fundamentālas jaunās pasaules lietas: visam ir jābūt freeware un kas nav freeware, to drīkst nozagt, jo viņam taču tāpat visa kā gana, viņš uzliekot cenu savai pergai ir pretīgs kapitālistu īblis 😉

    Tev skaidri un gaiši pateica, ka tie kas lieto nelegāli Skursteņa gadījumā NEPIRKS šo produktu par naudu

    Nepirks, bet lietos. Paldies par diskusiju kungi 🙂 Back to square one.

    Atbildēt
  71. Skurstenis

    Normunds

    Mēs runājam tieši par zagšanu, nevis par ētiku, ka lietot programmatūru, vai klausīties mūziku bez atļaujas ir, fui, neētiski! Atkal pārsvied no āboliem (zagšana, materiāli zaudējumi) uz bumbieriem (neētiska rīcība)?

    Pasaki, kā es esmu nozadzis, radījis materiālus zaudējumus cilvēkiem, kuru darbus, es, piespiests pie sienas ar visu BSA bardzību, izmetīšu ārā no sava datora, jo par tiem nav vērts maksāt to summu, kas no manis tiek prasīta?
    Nekādā gadījumā tie cilvēki no manis nekādu naudu nedabūs!

    Palasi vēl šo – Paulu Koelju ļauj izplatīt savas grāmatas elektroniskā veidā par brīvu, un tas veicina viņa drukāto grāmatu pārdošanu.

    http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/internets/article.php?id=532490

    Atbildēt
  72. AMB

    Normund, es 3. variantā es BSA vispār neminēju. Tu laikam nesaproti, ka aiz BSA stāv lielās korporācijas, un tās cīnās pret savu programmu nelegālu izmantošanu. Aizsargāt kaut kādu produktu, kura potenciālais tirgus ir ~10KLs, viņiem vispār nav interesanti. Vai arī tas izmaksās pārāk dārgi produktu izstrādātājam. Un BSA vismaz pagaidam trenkā tikai uzņēmumus, kuri retāk nelegāli izmanto dažādus produktus.

    Mans 3. variants bija pārdot pašam bez kādas aizsardzības – nu labi nekaunīgakos gadījumos var uzrakstīt iesniegumu Eknomikas (vai kur tā nodaļa atrodas) policijai. Katrā gadījumā tas ienesīs vairāk naudas nekā pašreizejā Tava drauga bezdarbība.

    Es kaut kā neatradu, kur kāds apgalvoja, ka visam jābūt freeware? Kur?

    Normund, vai Tu esi projektu vadītājs? Kādā sfērā?

    Atbildēt
  73. kaut kas

    Piem., iegādājos oficiāli mp3 internetā, par cika man parasti Windows nobrūk pa pus gadu, tad drošības pēc visu iegādāto mp3 ierakstīju diskā, bet pērkot disku samaksāju vel kakalakai. Kāpēc es samaksāju divreiz?

    Atbildēt
  74. Aivars

    Es centīgi pārlasīju visus postus, bet pie skaidrības netiku. Sākšu jau ar to, ka tikai pirmie komentāri bija par lietas būtību, “pēc tam ieradās Normunds”. Un rezultātā sāka aptirst (jaunvārdiņš, ko šeit aizguvu. Labais!) visus datoriķus. Izlasīju visus autorneta faqus. Zinat, ja viņi var atļauties publicēt savā mājaslapā sagrozītus Latvijas likumus, tad es nevienam tur ieiet neiesaku. Tiešām – viena demagoģija kā no Normunda, tā arī no tā kantorīša puses. Pierādījums – kā argumenti tiek izmantoti no konteksta izrauti vārdi. Fui!
    Arī es esmu izstudējis likumu par autortiesībām un blakustiesībām kā speciālo nozares tiesību sastāvdaļu, un nevaru noklusēt savu dziļo neizpratni par šī likuma formu un saturu. Neliels ekskurss vēsturē – šis likums tika pieņemts t.s. “mērkaķa ātrumā”, lai nodrošinātu Latvijai iestāšanos ES. Tāpēc arī likuma normas ir tik bargas, jo Bērziņam negribējās, ka mīksto likumu dēļ ES mūs neakceptēs.
    Vietā būtu atgādināt, ka no KATRA kompaktdiska 6Ls cenas autors saņem vien 30, labākajā gadījumā 50 santīmus. Pameklējiet paši, kur aiziet pārējais. Kāds grib teikt, ka tas ir likumīgi un godīgi?!
    Taisnība ir Borisam Grebenščikovam. Viņš dzīvošanai nopelna ar to, ko atmet producenti, un pietiek. Acīmredzams ir fakts, ka ne visiem pietiek, tāpēc visa šī riešana – maitēdājas zivis riņķo ap autoru un plosa viņa miesas. Kā jau viņš teica…
    Kamēr autori savas tiesības tirgos, autortiesības paliks. Thats all for the money, kā teica tā klipa varoņi. Situācija normalizētos, ja autori tirgotu savus darbus, nevis tiesības. Likuma gara izpratnē tiesības vispēr nedrīkst tirgot, tirgot drīkst mantiskas vērtības; un te nu parādās fakts – likumi ir izkropļoti, lai aisztāvētu naudīgā mazākuma intereses. Kur te ož pēc demokrātijas? Taisnīgi būtu, ja autortiesību objekts nebūtu atdalāms no nesēja. Respektīvi – katra nelegālā kopija ir atzīstama par autora īpašumu neatkarīgi no tā, kas to ir izgatavojis vai lieto. Tikai tā šo nesaskaņu varētu atrisināt.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *