Sadaļas arhīvs: Ziņas

Četri raksti dubulto trafiku

Es vakar tiešām nezināju kāpēc es uzrakstīju visus šos rakstus. Godīgi. Vienkārši man šķita, ka to vajag un es tā izdarīju.

Šodien kaut kāda spēka vadīts ielūkojos FeedBurnera statistikā un sapratu vakardienas rīcības motīvu.

Līdzīga bilde ir arī Google Analytics.

Laikam tādā veidā zemapziņa dzen uz 10k. Atliek divas iespējas – vai nu mani iedzīs kapā, vai arī man būs 10k. 😀

Swedbanka uzliek komisiju arī privātajiem par naudas izņemšanu no bankomāta

Tieši pirms gada augustā sacēlās hajs par to, ka juridiskām personām par naudas izņemšanu no bankomāta būs jāmaksā komisijas maksa. Cilvēki ņēmās, jo nebija izlasījuši līdz galam šo paziņojumu un tāpēc saprata, ka šīs izmaiņas attieksies arī uz privātpersonām.

Gads ir pagājis un ir pienākusi kārta arī līdz privātpersonām. Swedbanka ir izdomājusi, ka par summu, kas lielāka par 500 latiem būs jāmaksā komisijas maksa 0.2%. Detalizētkāka informācija PDF failā.

It kā jau tāds nieks, bet arī nauda, ja saskaita kopā visus klientus, tad sanāk apaļš cipars. No katriem 500 latiem, kas ir virs 500 latu limita, banka savāc 1 latu komisiju. Man šķiet, ka tas ir daudz maz normāli. Tas, kas man nav pieņemami ir tas, ka man tur stāv algas konts un viņi ar manu naudu jau darbojās un man par to nekas nav, bet viņi no manis vēl noslauks naudu tikai tāpēc, ka viņi grib pelnīt. Par pelnīšanu viņi izteicās ziņās.

Ksenija Sobčaka nopērk dzīvokli Jūrmalā

Pagājušajā nedēļā izlasīju ziņu, ka Ksenija Sobčaka (Krievijā viņu saukā par zirgu) ievērtē Jūrmalas dzīvokļu piedāvājumu, lai kādu no tiem nopirktu. Es sākumā to uztvēru kā reklāmas triku.

Šodien jau lasu, ka viņa ir nopirkusi sev dzīvokli un tagad to izrāda visiem.

Par jauno dzīvokli, ko Sobčaka iegādājusies par saviem finansiālajiem līdzekļiem, nevis vecāku miljoniem, priecājas arī viņas mamma Ludmila Narusova, kura izrādīja savu stūrīti meitas jauniegūtajos apartamentos.

Bilde ir varen labi izdevusies – konservatīvs tērps un gudra grāmata rokās. Lai arī ko es te rakstītu un kā neironizētu, tomēr jāatzīst, ka es šobrīd nevaru atļauties divus glaunus dzīvokļus – vienu Maskavā, bet otru Jūrmalā.

Protams, arī man pagaidām nav Bentley. Brauc viņa kā blondīne, kurai noteikumi nav rakstīti un sodi ir kā autobusa biļetes.

Незадолго до аварии, Ксюша заехала на своем недавно купленном за 300 000 долларов Bentley Continental GT поужинать в один из столичных ресторанов. Когда она выходила оттуда, то была уже навеселе, что однако не помешало ей снова сесть за руль, сообщает Life.ru

Katram savi trūkumi. Mēs varam “pareizi” dzīvot savā krīzē un īdēt par to, ka viss ir slikti, bet kāds uz to visu liek mīksto un bauda… 🙂

Auto gadžets – rociņa (video)

Es kaut kad domāju, ka forši būtu uztaisīt kaut kādas īpašas lampiņas, ko piekārt pie autiņa aizmugurējā loga un pamirkšķināt, kad kādam pasaku paldies par to, ka ielaida rindā.

Te vienu dienu Twitterī pamanīju sekojošu saiti.

Amīšu naudās tas maksā 40 zaļos. Manuprāt Latvijā šis verķis varētu būt populārs.

Pameklēju internetā kā izskatās līdzīgi verķi un uzraku šo video no YouTube.

Latvijā būs jauni nodokļi

Latvija esot vienojusies ar Eiropas Komisiju par jauniem nodokļiem.

Memorandā parakstītie lēmumi Latvijai var izrādīties smagi: nekustamā īpašuma nodoklis varētu pārsniegt 3% no kadastrālās vērtības, tiks ieviests kapitāla pieauguma nodoklis un procentu ienākumu nodoklis no depozītiem. Ar nekustamā īpašuma nodokli paredzēts aplikt dzīvojamo platību.

Nu un izskatās, ka arī PVN vēlreiz tiks paaugstināts.

Tomēr PVN nodokļa likmi var nākties paaugstināt no 21 uz 23%, ja vien netiek atrasti citi kompensējoši līdzekļi.

Ar PVN ir viss skaidrs – tur uzņēmēji jau meklē risinājumus, kā šo problēmu atrisināt. Par nodokļiem uz procentu ienākumiem no depozītiem un nekustamā īpašuma nodokli pat baidos iedomāties.

Pirmā ideja, kas iešāvās prātā – noguldīt naudu ārzemju bankās. Tā kā ieņēmumi nav jādeklarē, tad neviens arī nekad neuzzinās cik daudz naudas man stāv ārvalstu kontos. Man nez kāpēc šķiet, ka cilvēki ar uzkrājumiem tā arī darīs.

Eksāmenu noplūdes nebija

y0_St0rM aka ivanZ pameta saiti uz WASD.lv foruma ierakstu, kurā var palasīt par nesen notikušo skandālu ar urlas.lv lapā it kā nopludinātiem eksāmeniem.

Šajā foruma ierakstā ir apkopoti notikumi hronoloģiskā secībā, kā arī savi komentāri par tēmu.

08.06.2009. Pieslēdzās arī policija, ar lūgumu palīdzēt identificēt lietotāju “Godmanis”, jo pat tika ierosināts kriminālprocess. Žēl, viss ir dziļi noslēpts tālās krievu zemēs, un nācās apbēdināt policista kungu. Šis tomēr nelikās mierā, un saņēmu pat neoficiālu ielūgumu apmeklēt ekonomikas policijas iecirkni, tā sacīt – “sniegt liecības”. // esmu domēna vārda turētājs, tādēļ nu biju vienīgais, kurš vispār var kautko pateikt šajā sakarā tepat uz vietas // Nācās otreiz apbēdināt varas iestādes, un ieteicu pameklēt IZM pusē, varbūt tur kautkas atrodams, bet nu nē – šim jāzin, kas ielicis iekšā un no kurienes. // Problēma laikam ir tāda, ka mūsu policijai īsti nav skaidrs, kā mūsdienu tehnoloģijas strādā – bet nu to jau nevar piešūt ekonomikas policijas darbiniekiem. // Visu cieņu izmeklētājam – viņš izskatījās tiešām ieinteresēts atrast noplūdi, un bija dziļi izbrīnīts, ka vispār kaut kas tāds var tikt nosperts.

Tautieši priecājās par šo paziņojumu, ka urlas.lv tiek slēgts.

Patiesība par Šlesera priekšvēlēšanu kampaņu

Palasīju Stendzenieka stāstījumu par to kā tika taisīta Šlesera priekšvēlēšanu kampaņa.

Mēnesi pēc pašvaldību un EP vēlēšanām Ēriks Stendzenieks atzīst, ka LPP/LC bija apjomīgākā kampaņa, kādu jebkad ir radījis.
«Lai kampaņu vērtē citi, es pastāstīšu, kā mēs to radījām, kas tajā bija unikāls un kādēļ tā darbojās,» saka Stendzenieks.

Interesanta šķita šī daļa.

Palūdzu Latvijas labākajiem blogeriem uztaisīt parodijas par tēmu „Šlesers – Kurš gan cits?”. Bez pietātes un reklāmiskas attieksmes. Saņēmu kādus 200 darbus, no kuriem apmēram 70 bija patiešām smieklīgi. Tas bija kodols, kas pēc tam piesaistīja neskaitāmas citas versijas, kuras izceļojās pa visu internetu un apkopotas, tās joprojām var redzēt slesersrigai.lv sadaļā „brīvdomātājiem”.

Parodijas ar klipiem var redzēt Šlesera lapā.

Pārdoti Diena un Dienas bizness (video)

Manuprāt šodienas top ziņa bija tā, ka ap plkst. 16:00 tika paziņots par Dienas un Dienas biznesa pārdošanu (garāks raksts vēlāk parādījās arī Dienā) kādai (ofšoru?) kompānijai Nedela S.A..

«Dienas» pircēja «NEDELA S.A.», pēc visa spriežot, ir reģistrēta patiesos īpašniekus slēpjošo kompāniju paradīzē – Luksemburgas Uzņēmumu reģistrā kā «anonīmā sabiedrība» («Société anonyme»). Oficiālā informācija rāda, ka kompānija dibināta šā gada februārī, tās oficiālā adrese ir – Luksemburga, Sitz der Gesellschaft 6, Rue Guillaume Schneider.

Savukārt, kā rāda Luksemburgas Uzņēmumu reģistra oficiālā izraksta dati, kompānija «NEDELA S.A.» dibināta šā gada 27. janvārī, februārī reģstrēta un tās pamatkapitāls ir 31 tūkstotis eiro, no kuriem iemaksāta ceturtā daļa. Uzņēmumu reģistra dokumentos minētais oficiālais «NEDELA S.A.» vadības institūcijas pārstāvis gan ir nevis A. Tralmaks, bet gan kāds Olivjē Ližē.

No Dienas aizgāja Ašeradens.

Kompānija  Nedela S.A., kuru vada Aleksandrs Tralmaks, agrākais laikraksta Diena vadītājs un kompānijas Catella Corporate Finance Baltijā vadošais partneris, pārņem no Bonnier Business Press Latvijas mediju grupu AS Diena un Latvijas biznesa laikrakstu Dienas Bizness.

Igauņi ir arī piemetuši cik šis darījums varēja izmaksāt.

Lasīt tālāk

Domēna vārdu reģistrācija NIC.lv kļūst liberālāka

Es biju palaidis garām ziņu par to, ka no 1.jūlija domēna vārdu reģistrācija NIC.lv kļūst liberālāka un līdz ar jaunajiem noteikumiem ir atcelti dažnedažādie ierobežojumi. Kā izrādās, tad pirms reģistrācijas noteikumu liberalizācijas NIC.lv ir veicis pētījumu, kur noskaidrojās sekojošais.

SIA “EURO DATA” aptaujāja vairāk nekā 1000 respondentus un 50 interneta pakalpojumu sniedzējus. Iedzīvotāju vidū atbalstu pilnīgai liberalizācijai izteica 15% respondentu, bet daļējai liberalizācijai – 38% respondentu. Tātad vairāk nekā puse aptaujāto atbalsta liberālākus noteikumus. 36% nevarēja sniegt atbildi, un tikai 11% izteica stingri negatīvu nostāju pret noteikumu liberalizāciju. Savukārt interneta pakalpojumu sniedzēju vidū 74% atbalsta izmaiņas domēna vārdu reģistrācijas noteikumos – jeb pilnīgu (30%) vai daļēju (44%) to liberalizāciju. Pret noteikumu liberalizāciju iestājās 20% interneta pakalpojumu sniedzēju.

Tagad arī Latvijas domēnu reģistrēšanā valdīs princips – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.

Noteikumu liberalizācija paredz ierobežojumu atcelšanu jeb reģistrāciju pēc principa “first come, first served” (angļu val. – pirmais atnācis, pirmais apkalpots). Latviešu valodā tam vislabāk atbilst teiciens: “Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ!” Respektīvi – tas, kurš pirmais pieteiksies uz kādu domēna vārdu, to arī saņems. Taču, te jāpiebilst, ka arī liberālā sistēmā “braukšanai” jābūt pārdomātai un atbildīgai.

Kā norādīts smallserver.org blogā, tad pateicoties nesen pieņemtajiem grozījumiem noteikumos par augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra turētāja noteikšanas kārtību, prasībām un to izpildes uzraudzību, tagad uz LV domēnu reģistratora vietu var pieteikt savu kandidatūru arī cita juridiska persona.

II. Reģistra turētāja noteikšana
5. Satiksmes ministrija nosaka reģistra turētāju konkursa kārtībā.
6. Pretendentu atlasē komersantus vērtē pēc to līdzšinējās pieredzes domēnu vārdu reģistrēšanā, ņem vērā iekšējā drošības audita atzinumu par infrastruktūras darbību un plānoto reģistrācijas maksas apmēru.
7. Reģistra turētāju nosaka uz pieciem gadiem.

Te neliels papildinājums.

Nākamais solis, ko plāno spert NIC domēna vārdu reģistrācijas sistēmas pilnveidošanā, ir reģistratūru modeļa ieviešana. Jau septembrī NIC plāno aicināt potenciālos interesentus uz tikšanos, lai prezentētu un apspriestu reģistratūru darbības principus.

Tas nozīmē, ka līdz ar šo soli jebkurš interneta pakalpojumu sniedzējs varēs reģistrēties kā starpnieks domēna vārdu reģistrācijā. Vienīgi NIC.lv būs jānodrošina atbilstoša vairumnieka atlaide, lai gala cena būtu konkurētspējīga.

Lati atgriežas

Šodien izlasīju db.lv, ka Latvijas Banka ir veikusi intervenci, pārdodot bankām latus un nopērkot no tām 160 miljonus eiro.

Līdz šim Centrālā banka pamatā uzpirka latus, tirgū kopumā kopš gada sākuma pārdodot 907.7 miljonus eiro. Tostarp vislielākais bankām pārdotais eiro apjoms bijis pēdējās pāris nedēļās – tirgū kopumā pārdoti 371.8 miljoni eiro. Atbrīvošanos no latiem veicināja baumas par iespējamo lata devalvāciju.

Tas varētu nozīmēt, ka Andrim patiesībā gribējās uzvārīties uz valūtas kursa svārstībām un latu nemaz netaisījās devalvēt.

Page 16 of 133
1 13 14 15 16 17 18 19 133