Sadaļas arhīvs: Saites

Kottke.org palika 10 gadi

Pēc Guardian publicētā Top 50 ietekmīgāko blogeru saraksta sanāk, ka Kottke.org ieņem godpilno ceturto vietu. Šī bloga autors svin sava bloga 10 gadadienu. Pirms desmit gadiem viņš sāka vienkārši pierakstīt savas domas blogā, jo tā viņam šķita ērtāk. Man patika šis teikums, ko viņš uzrakstīja pirms desmit gadiem un, kas man šķiet joprojām aktuāls.

Since it’s content, I feel obligated to keep it up-to-date.

Patiesībā daudzas lietas ir notikušas viņa dzīvē.

Three cities, two serious relationships, one child, 200,000 frequent flier miles, at least seven jobs, 14,500 posts, six designs, and ten years ago, I started “writing things down” and never stopped. That makes kottke.org one of a handful of the longest continually updated weblogs on the web…something to be proud of, I guess. The only thing I’ve done longer than kottke.org is sported this haircut. (Perhaps not something to be proud of…the hair-in-stasis, I mean.)

Nedaudz aizdomājos, jo arī man nākamgad ir 10 gadu jubileja. Ir kāds laiciņš vēl palicis, lai izdomātu kurā datumā, tad īsti bija pirmais ieraksts, kā arī, ko ar to visu iesākt. 😉

SesX.lv – latviešu citātu krātuve jeb Bash.org klons

Aleksandrs informēja par jaunu resursu – SesX.lv, kas pēc idejas ir vietējais Bash.org analogs latviešu valodā. Tā ir smieklīgāko citātu krātuve, kas uzlabo omu dotā resursa apmeklētājiem.

Sesx.lv ir latviešu citātu krājums. Citāti ņemti no icq, irc, msn, skype, e-meiliem u.t.t. un atsūtīti mums. (bash.org‘a klons)

SesX.lv

Krievu valodā šāds resurss jau labu laiku ir pieejams zem adreses bash.org.lv, ko uztur puiši no erased.info.

BBC jaunā seja

vova informēja par BBC ziņu lapas jauno dizainu. Tiesa gan jauna pagaidām ir tikai pirmā lapa, bet pārējās vēl joprojām ir vecajā stilā. Ja pirms diviem gadiem New York Times mainīja pilnīgi visu koncepciju un jaunajā veidolā tika kabinātas klāt dažādas lietas kā blogi un videoapskati utt., tad ar BBC lapu šobrīd ir radies viedoklis, ka tas ir tāds ponts. Lapa izskatās skaisti, bet stipri apšaubu, ka lietojamāka un pārskatāmāka.


BBC jaunā seja

Spriediet paši. Man šķiet, ka tur kāds frīks ir ticis pie teikšanas un ir realizējis savus sapņus. Nebrīnīšos, ja šo meistardarbu pēc kāda laika noraus podā.

LETA video

Janvārī Onkulis nopludināja informāciju par to, ka LETA ir palaidusi tautās beta versiju savam LETA video servisam. Šajā servisā nebija publicēta nekāda informācija par to kā drīkst vai kā nedrīkst izmantot tur publicētos materiālus, kā arī atrunas par maksām un citām lietām. Attiecīgi nebija īsti skaidrs, ko ar to visu iesākt. Pēc tam paklīda runas, ka ir notikusi informācijas noplūde un patiesībā servisu nebija plānots palaist tautās, jo arī dizains nav vēl gatavs un vispār šo pasākumu tāpēc klapēs ciet.

Šodien pie mums darbā viesojās pārstāvji no LETA video ar mērķi noprezentēt šo servisu un pastāstīt par to sīkāk. Laikam jau jāsaka, ka pa lielam viss bija gan aptaustīts, gan arī izmēģināts jau janvārī, kad parādījās pirmā informācija par šo servisu . 😉

Oficiālā informācija ir tāda, ka LETA video vēl skaitās beta stadijā un būs pieejama medijiem testēšanas nolūkos līdz pat 15.martam. Tālāk tiek slēgti līgumi un prasītas naudas par video publicēšanu savos portālos. Ko darīt ar blogeriem?

Lasīt tālāk

LATA – Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija

Šodien uzzināju, ka Latvijā ir divas organizācijas, kas cīnīsies par Atvērtā Pirmkoda bīdīšanu tautās. Pirmā ir LAKA, kas savas pastāvēšanas laikā tā arī nav spējusi piesaistīt biezu aizmuguri no ietekmīgu uzņēmumu puses, kā arī patiesībā nav īsti skaidrs, ko ir darījusi pēdējos 3 gadus.

Šobrīd LAKA pārdzīvo nopietnas krīzes beigas, kas izpaudās bezdarbībā, kas ilga no 2005. gada novembrim līdz pat šī gada martam. Tomēr ārkārtas kopsapulcē 2007. gada 17. martā tika lemts par asociācijas darbības turpināšanu. Kopsapulcē tika noteikti sekojoši asociācijas darbības virzieni: atvērtā koda kopienas pārstāvniecība valsts institūcijās, kas līdz šim ir salīdzinoši veiksmīgi veikts; atvērtā koda programmatūras un principu popularizēšana, ar ko organizācijai nav tik veiksmīgi veicies.

Rezultātā šī gada janvārī tika dibināta otra organizācija LATA (Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija). Apskatot organizācijas biedru sarakstu var noprast, kas ir tie spēki, kas bīdīs šīs organizācijas idejas. LATA biedru saraksts liek domāt, ka šī organizācija būs spējīga daudz labāk pieteikt Latvijas tirgū atvērtā pirmkoda idejas, jo lielākā daļa no viņiem strādā ar šiem produktiem.

„Mūsu korporācija uzskata, ka IT risinājumu efektīva integrācija un ilgmūžība nav iedomājama bez atvērtu, IT industrijas vairākuma pieņemtu un apstiprinātu standartu izmantošanas,”, stāstīja Uģis Eriņš, LATA dibinātājs un IBM Latvia vadītājs.

Vismaz viņiem būs vajadzīgie resursi, lai nodrošinātu pienācīga līmeņa konferences un seminārus. Diemžēl LAKA man asociējas ar frīku gīku tusiņu kādā pagrabā, kur draudzīgi liek kādu no linux distributīviem un kopīgi priecājas par šo nodarbi. Atvainojiet, ja kādu aizskāru.

Par LATA dibināšanas pirmsākumiem var palasīt pie aabeles blogā un Sun Microsystems in Latvia blogā.

Studiju un studējošā kredīti

Man ir paveicies, jo savulaik par studijām nebija jāmaksā, tā kā biju teicamnieks un saņēmu paaugstināto stipendiju. Pēc tam sāku strādāt un biju spējīgs samaksāt par studijām pats, bet grūtākajos brīžos piepalīdzēja vecāki. Bet ir cilvēki kuriem dzīvē veiksmes ir mazāk, tad viņiem ir vai nu jāatsakās no studijām vispār, vai arī jāņem kredīts. Agrāk, kad kredītus studijām nevarēja dabūt, daudzi mani kursa biedri neturpināja mācības, bet aizgāja strādāt. Šobrīd viņi būtu paņēmuši kredītus. Es no studiju un studējošo kredītiem neko nesaprotu, bet man šķita interesants rakstiņš par Endija pieredzi ar kredītiem.

No sākuma atgādināšu ko īsti nozīmē katrs kredīts. Studiju kredīts ir tāds, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā par kredīta izmantošanu procenti nav jāmaksā, bet pēc studijām 5% gadā. Studējošā kredīts ir paredzēts ikdienas tēriņu segšanai. Par šī kredīta izmantošanu jau tā saņemšanas brīdī jāmaksā 5% gadā no izmaksātās kredīta summas. Jāpiezīmē, ka šie ir valsts galvotie kredīti.

Varbūt kādam studentam noderēs, lai nesastrebtu karstu.

Savā studenta karjeras laikā paspēju uzkrāt Hansabankā parādu 4030Ls apmērā, bet SEB Unibankā 600Ls apmērā. Līdz ar to rupji rēķinot, studiju laikā esmu uzkrājis 4500Ls lielu parādu.

Es vispār nemīlu dzīvot uz parāda, lai gan esmu pircis preces uz nomaksu un nenožēloju, ka tā izdarīju.

Svaigs.lv tagad apkopos Latvijas ziņu portālu RSS barotnes

Ja neesat pamanījuši, tad slavenais Svaigs.lv, kas pagājušā gada oktobra vidū tika slēgts, ir atkopies un jaunajā izskatā mainījis koncepciju. No blogu RSS agregatora tas ir pārtapis par Latvijas ziņu portālu agregatoru. Latvijas blogus atstājis nekur.lv pārziņā.

Svaigs.lv janvārī

Jaunais Svaigs.lv izskats man nepatīk, jo nav īsti skaidrs uz ko šeit ir uzsvars – uz Svaigs.lv informāciju, kas parādās kā pirmie divi ieraksti vai uz Latvijas portālu ziņām. Ja uz pēdējiem, tad ziņu izvietojums nav pārskatāms, jo ziņu sleja aizņem tikai pusi no lapas redzamās daļas, bet otru pusi aizņem ziņu virsrakstu saraksts, kas dublējas ar anotācijām.

Lasīt tālāk

Uzticamo auto servisu saraksts

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir izveidojis uzticamo auto servisu sarakstu. No LTAB paziņojuma var uzzināt kāpēc šāds auto servisu saraksts tika izveidots.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: “Pēdējo gadu laikā apdrošinātāji saskaras ar ļoti būtisku problēmu: arvien biežāk ceļu satiksmē cietušie nav apmierināti ar automašīnām veikto remonta pakalpojumu kvalitāti. Arvien vairāk sūdzību tiek saņemtas arī par ilgo gaidīšanas laiku un garajām rindām, ko izraisa servisu zemā kapacitāte.

Tādēļ LTAB, aptaujājot servisus, izveidoja remontservisu sarakstu, kas palīdzēs ceļu satiksmes negadījumos cietušo transportlīdzekļu īpašniekiem izvēlēties tos remontservisus, kas pašu spēkiem var nodrošināt transportlīdzekļa attiecīgus remontdarbus, nevis pastarpināti uzticēt tos veikt kādam sadarbības partnerim, kas ievērojami paildzina darbu izpildi un arī paaugstina remontdarbu izmaksas.”

Šobrīd no 500 aptaujātajiem servisiem ir publicēti tikai 23. Man gan radās šaubas par to cik korekti būtu saukt šos servisus par uzticamiem. Pēc būtības jau, lai nokļūtu šajā sarakstā, vajadzēja tik vien kā atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. To, cik labi tas vai cits pakalpojums tiek piedāvāts, neviens jau nepārbaudīja.

Page 12 of 52
1 9 10 11 12 13 14 15 52