Elegants veids kā paslēpt ledusskapi ar aliņiem savā ofisā.
Tagad pasaki, kur šeit ir ledusskapis ar aliņiem? 😉
Elegants veids kā paslēpt ledusskapi ar aliņiem savā ofisā.
Tagad pasaki, kur šeit ir ledusskapis ar aliņiem? 😉
Beidzot arī pie mums ir paādījusies iespēja izveidot savu kredītkartes dizainu. Šo lielisko pakalpojumu “Mana dizaina karte” sāka piedāvāt Hansabanka.
Tātad, process apmēram tāds- ejam uz First data, uploadojam kartes dizainu un gaidam apstiprinājumu. Ja kartes dizains tiks apstiprināts (ņemot vērā karšu izgatavošanas noteikumus), tad karšu dizainam tiks piešķirts ID numurs (un atsūtīts uz e-pastu). Savukārt pēc tam jau var doties uz hanzanet un pasūtīt šo karti pēc saņemtā ID numura (tiesa gan, šī hanzanet daļa sāks darboties no rītdienas). Tālāk jau karti varēs saņemt savā filiālē.
Tiesa gan Onkulis raksta, ka noteikumi esot ļoti skarbi.
Izlasām noteikumus un saprotam, ka uz kartes vairs nevar uzlikt gandrīz neko. Patiešām iesaku tos palasīt, jo sekojot vadlīnijām, nav gandrīz nekā tāda, kas spētu izkļūt cauri bargo noteikumu filtram.
Man šķiet, ka arī piedāvātās bildes ir jaukas. Kas var būt labāks par šādu bildi.
Gana dziļdomīga. Uz kartes naudas ta nav. 😉
Tā nu ir sanācis, ka pirms mēneša publicētais raksts par jaunizveidoto hokeja komandu Latvian Hawks nonāca lapas veidotāju redzes lokā. Viņi man piedāvāja kļūt par ruporu jeb informatīvo atbalstītāju. Es piekritu. Radās sportiska interese un izdomāju pamēģināt. Ieva Baradouska iesūtīja preses relīzi un bildes par pirmo dramatisko pirmās līgas spēli.
Vakar skatījos uz FeedBurner ikoniņu, kur rēgojās skaitlis 485. Automātiski padomāju par to, kad varētu būt 500. Šodien skatos. Opā!
Kad jūlija sākumā sāku izmantot FeedBurner servisu, tad patiesībā to pogu ievietoju tikai aiz ziņkāres. Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka mana bloga RSS lasa vairāk nekā 300 cilvēki.
Šodien 🙂 (smaidiņam) paliek 25 gadiņi. Ja tā padomā, tad patiesībā tas ir nopietns vecums tādam virtuālam simbolam.
Skots E. Falmans 🙂 pirmoreiz esot lietojis 1982.gada 19.septembrī pulksten 11.44 kādas diskusijas laikā par humoru tiešsaistē.
Ikdienā sarakstē dažādu emociju attēlošana ar šiem dīvainajiem simboliem ļoti palīdz. Stresa situācijās, kad viena no pusēm kaut ko ne tā dara un rodas konflikts, tad ar smaidiņu palīdzību var parādīt otrai pusei, ka tas niknais teksts patiesībā tika uzrakstīts ar smaidu uz lūpām vai arī tas glaimojošais teksts ir ar nelielu ironijas piedevu.
Neatceros vairs kurā vietā biju lasījis, ka arī biznesa sarakstē šādu simbolu izmantošana ir ieteicama, jo var mazināt radušos spriedzi un tādējādi izvairīties no iespējamām konfliktu situācijām.
Vakar uz e-pastu atnāca informācija par to, ka ir iznākusi jauna firwmare Sveasoft Talisman basic firmware V1.3.1 populārajam wifi maršrutētājam WRT54G vai arī WRT54GL (agrāk esmu rakstījis par būtiskākajām WRT54G un WRT54GL atšķirībām), kā arī citiem modeļiem.
Godīgi sakot neesmu atjaunojis savu kastīti jau kādus 3 gadus. Sanāca tā, ka kopš nopirku to, nākamajā dienā jau pāršuvu, paspēlējos ar jauniegūtajām iespējām un likos mierā. Tā man tur līdz šai baltai dienai griezās kaut kāda arhaiska versija.
Turpinot tēmu, ko pirms pāris dienām iesāku, gribēju piedāvāt video no reklāmas konferences, kur runāja par reklāmas iespējām blogos.
Diezgan interesantu eksperimentu var atrast resursu mapē. Tur ir salīdzināti Latvijas portāli pēc to sākumlapas laukumu sadalījuma – cik daudz aizņem reklāma, lietderīgā un neitrālā informācija.
Galvenais, ka es arī pēdējās dienās iegriezos apollo.lv portālā un katru reizi uzrāvos uz pilnekrāna reklāmas. Droši vien, ka viņi labi nopelnīja. 🙂
Bet runājot par salīdzinājumu, uzskatu, ka salīdzināt, tomēr vajadzēja bez šīs te pilnekrāna reklāmas. Tas, protams ir kaitinoši, bet šajā gadījumā ir nekorekts salīdzinājums, jo salīdzina jau pirmās lapas nevis starplapu. Ārzemju lielajos portālos starplapas diemžēl ir ikdiena. Domāju, ka pie mums arī ilgi nebūs jāgaida.
Līdz šim esot bijis spēkā pieņēmums, ka cilvēki lasot fokusē abas acis uz vienu burtu vārdā, bet Lielbritānijas pētnieki ir atklājuši, ka tā vis nav.
Izrādās, ka gandrīz 50% no visa laika mēs ar abām acīm vienlaicīgi skatamies uz dažādiem burtiem.
The team’s results demonstrated that both eyes lock on to the same letter 53% of the time; for 39% of the time they see different letters with uncrossed eyes; and for 8% of the time the eyes are crossing to focus on different letters.
Man gan bija pārliecība, ka ar vienu aci (labo) es fonā skanēju nākamo vārdu, bet ar otru (kreiso) mēģinu izburtot iepriekšējo. Tā kā labā acs visu laiku padod informāciju uz smadzenēm par nākamo vārdu, tad rodas nelieli traucējumi lasīšanas procesā, jo labās acs informācija noslogo procesoru un tas netiek galā ar kreisās acs informācijas apstrādi. Mana teorija nav pretrunā ar šo te atklājumu, jo brīžos, kad smadzenes nespēj salīmēt burtus kopā vienā vārdā (vārdu krājumā nav tik sarežģīta vārda), tad labā acs nāk talkā un šķērsām pārlasa iepriekšējos burtus.
Vēl jūnijā varēja lasīt, ka “atkal” ir aktivizējušies viltus policisti, kas informē par it kā notikuši ceļu satiksmes negadījumu un par iesnieguma nerakstīšanu pieprasa kukuli. Tā kā ierindas Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka policisti ir pērkami, tad neuzdodot liekus jautājumus, atdod savu sūri grūti nopelnīto naudiņu krāpniekiem. Visās malās par to rakstīja, bet šodien skatos, ka vecā shēma joprojām darbojas.
Jau ziņots, ka Rīgā pēdējo mēnešu laikā fiksēti jau aptuveni desmit gadījumi, kad pa tālruni, uzdodoties par policistu, tiek pieprasīta nauda par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus it kā izraisījuši sazvanīto cilvēku tuvi radinieki.
Augusta sākumā kādā no krievu blogiem izlasīju par jaunu shēmu kā filigrāni no cilvēkiem izkrāpt kredītkartes datus. Iesaku izlasīt abus gadījumus – pirmais un otrais. Shēma ir identiska, bet reakcijas ir dažādas. Līdz zināmai robežai uzķērās abi, jo ir neliels šoka moments. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd cilvēki aizraujās ar kredītu ņemšanu.
Около месяца назад я получил СМС следующего содержания: “Банк такой- то отказал Вам в выдаче кредита”. Я мысленно поржал: “А кто-то эту СМС так и не получит, будет ждать ответа от банка…”, и благополучно про эту мессагу забыл. Однако вчера, когда я сидел у родителей и воевал с глючащим ноутбуком, раздался звонок на мобильный. “Говорит автоматическая информационная служба Мастер-Банка. Мы напоминаем Вам о необходимости погасить взятый Вами кредит.
Nu un tālāk seko tā saucamais “razvod”.