Kā mēs lasam tekstu

Līdz šim esot bijis spēkā pieņēmums, ka cilvēki lasot fokusē abas acis uz vienu burtu vārdā, bet Lielbritānijas pētnieki ir atklājuši, ka tā vis nav.

Reading

Izrādās, ka gandrīz 50% no visa laika mēs ar abām acīm vienlaicīgi skatamies uz dažādiem burtiem.

The team’s results demonstrated that both eyes lock on to the same letter 53% of the time; for 39% of the time they see different letters with uncrossed eyes; and for 8% of the time the eyes are crossing to focus on different letters.

Man gan bija pārliecība, ka ar vienu aci (labo) es fonā skanēju nākamo vārdu, bet ar otru (kreiso) mēģinu izburtot iepriekšējo. Tā kā labā acs visu laiku padod informāciju uz smadzenēm par nākamo vārdu, tad rodas nelieli traucējumi lasīšanas procesā, jo labās acs informācija noslogo procesoru un tas netiek galā ar kreisās acs informācijas apstrādi. Mana teorija nav pretrunā ar šo te atklājumu, jo brīžos, kad smadzenes nespēj salīmēt burtus kopā vienā vārdā (vārdu krājumā nav tik sarežģīta vārda), tad labā acs nāk talkā un šķērsām pārlasa iepriekšējos burtus.

17 thoughts on “Kā mēs lasam tekstu

  1. Atoms

    jā, man arī tā ir, reizēm pat ļoti uzkrītoši, kad vārds ir jāpārlasa vairākas reizes lai to izlasītu, tik ātri pārskrienot vārdam sanāk izlaist burtus, un ir daži vārdi, kuri maina uzreiz nozīmi 🙂

    Atbildēt
  2. Sarky

    Senāk ir arī cits pētījums, kuru Jums uzrakstu, burtiski demonstrējot zemāk. Un interesanti, ka tas, acīmredzot, darbojas daudzu tautu valodās:

    Saksaņā ar kdaās agnļu uvinersiātets pjuētīmu, nav sravīgi, kādā scbeīā ir srakātoti bturi vādrā, veīgini savgīri lai primias un pdēējais btūu sāavs vtieās. Pēārije var būt plnīigi saukjati, un jūs jjooprām veiēarst lsīat bez pomblrēām. Tas ntoeik tēpac, ka pabestīiā mēs naealsm kratu btruu atšseiķvi, bet gan vrādu kā vneiu velesu.

    Nebija taču grūtību izlasīt, ne? 🙂 Citi pamana, ka kaut kas nav ‘riktīgi’ tikai pēc pirmā teikuma 🙂

    Atbildēt
  3. John

    Interesanti vēl tas, kāpēc vieni cilvēki lasa ātri un citi lēnāk. Varētu izvirzīt versiju, ka tie, kas daudz lasa, uztrenē lasīšanas ātrumu.
    Varbūt arī tas ir iemesls, kāpēc vieni cilvēki lasa daudz, citi mazāk. Ja tu lasi lēni, tad nav tik interesanti.
    Pats esmu ātrlasītājs un pāris simtus lpp biezu grāmatu izlasu dažās stundās. Interesanti zināt, vai tā ir dabas dota spēja, vai tas ir tāpēc, ka bērnībā ļoti daudz lasīju.
    Jo ja tu lasi ļoti ātri, attiecīgi daudz vairāk vari izlasīt. Varbūt ir kāda likumsakarība …

    Atbildēt
  4. Skurstenis

    Uzreiz visu vārdu? Kāpēc ne uzreiz visu lapu? Tādi ātrlasītāji esot sastopami. Acs taču redz visu bildi uzreiz, nevis pa burtam.

    Atbildēt
  5. CooLynX Raksta autors

    Jo vairāk un biežāk lasi, jo visticamāk, ka labāk ir attīstījusies tā smadzeņu puslode, kas atbild par informācijas apstrādi. Tavā operatīvajā atmiņā ir uzkrājies liels daudzums dažādu vārdu un ātrā lasīšana tiek panākta pateicoties tam, ka noskanējot vārdu vai varbūt pat visu rindiņu, smadzenes jau pielasa iespējamos variantus un acs (kreisā) to vien izdara kā apstiprina jau labās acs un smadzeņu sagatavoto un apstrādāto informāciju.

    Arī šeit cilvēks strādā pēc šabloniem. Tikai šajā gadījumā šie šabloni tiek attiecināti uz tekstiem.

    Atbildēt
  6. uh!

    Ātra lasīšana nevar būt pašmērķis, nedz literāram tekstam (ko lasa gandarījuma iegūšanas nolūkā), nedz zinātniskam tekstam (kuru lasot, vajag izprast ne tikai burtiski, bet arī uzrakstītā jēgu un tajā aprakstīto likumsakarību saistību ar citām likumsakarībām, lai apjēgtu plašu un dziļu kopainu). Ātra lasīšana var būt pašmērķis pamatā tikai divos gadījumos – čatojot, kā arī lasot ziņu virsrakstus un anotācijas, kad jāizvēlas, kam pievērst rūpīgāku uzmanību.
    Tāpēc nostiprināt sev noturīgas iemaņas ātri un virspusēji lasīt nav nekas labs.
    Acu fokusēšanās ir atkarīga no lasīšanas metodes.
    Kā arī no rakstības, protams, piemēram, hieroglifus lasa citādi, nekā latīņu rakstību.
    Par smadzeņu attīstību – ne jau bieža lasīšana ir būtiskākā. Ja cilvēks bieži lasa virspusēji (ātri, nekoncentrējoties), tad smadzenes diez kā vis neattīstās. Daudz būtiskāk ir daudz pašam rakstīt, turklāt sarežģītu tekstu (literāru vai zinātnisku), tas attīsta smadzenes daudz vairāk un arī acu fokusēšanās kļūst daudzkārt efektīvāka, tajā skaitā cilvēkam kļūst grūtāk izlasīt kļūdaini uzrakstītus vārdus, jo viņš tos tūlīt pamana, ja pats ir pieradis rakstīt pareizi.

    Atbildēt
  7. CooLynX Raksta autors

    uh!, starp citu, vēl būtiski ir rakstīt savas domas ar roku vismaz 30 minūtes (nedēļā?), lai attīstītu runas spējas.

    Atbildēt
  8. Didulis

    –>>Sarky: Es to pamanīju Blackhalt sacītajā pie trešā vārda, jo automātiski sāku piemeklēt krievu sarunvalodas vārdu, kurš varētu būt nepareizi uzrakstīts. Taču, apskatot 4. vārdu, sapratu, ka izvēlējos nepareizu analīzes metodi. Tādēļ es sliecos piekrist John sacītajam, tajā pašā laikā oponējot. Es bērnībā arī daudz lasīju (sāku kaut kur 4-5 gadu vecumā un pirmajās klasēs nebija problēmas, kā tas mēdz būt daudziem), taču gadu gaitā lasīšanas ātrums man nepalielinājās. Iespējams, tas tādēļ, ka vidusskolas gados pievērsos tehniskās literatūras lasīšanai gan angļu, gan krievu valodās. Kā arī esmu novērojis, ka pēc katra teikuma ieturu pāris sekunžu pauzi, lai saprastu tā jēgu. Toties efektīva metode teksta iegaumēšanai ir tā pārrakstīšana saviem vārdiem. Nereti progammas, kodu es pārrakstu pseidokodā, lai ātrāk saprastu, kas tur ir domāts. Tātad ātrlasīšana ir atkarīga no katra indivīda smadzeņdarbības, nevis treniņiem.
    Runājot par CooLynX ierakstā aprakstīto tēmu, tad tam es pilnībā piekrītu, jo tekstā šad tad sanāk aizķerties pie kāda vārda un nav lielu problēmu atslēgas vārdu meklēšanā (Ctrl+F uz papīra). Un sava komentāra otrajā teikumā pierādīju, ka viena no acīm ķērās pie nākošā vārda, kamēr otra vēl lasīja iepriekšējo nepareizi uzrakstīto vārdu.

    Atbildēt
  9. Sarky

    tb
    Didulis: Mja. Blackhalt tekstu vispār biju palaidis garām, t.i. – to, ka vinjsh jau pateicis manis teikto pirms manis. Tikai Tavu komentāru lasot, skatījos, un ko Tu atsaucies.. Mja. Damm
    :>
    Nevērība vai likumsakarība?… Sa-so-dī-tā ‘psīcholōģija’ :o)

    Atbildēt
  10. slicer

    Man gan liekas, ka pa burtiem lasa tie, kas iet 2. klasē un analfabēti. Cik par to vienmēr ir runāts, tad vienisprātis visi ir atbildējuši, ka lasa pa vārdiem vai vairākiem vārdiem reizē.
    Ja es piedomāju pie tā kā lasu pats, tad arī jāsecina, ka neburtoju, bet redzu 2-3 vārdus uzreiz un nelasu katru atsevišķi 🙂

    Atbildēt
  11. slicer

    Starp citu, kas attiecas uz burtošanu (ja iedziļināties)… cilvēciņiem ir negatnta īpašība – atcerēties dažādas burtu kombinācijas. Ja vārds ir jāburto, tad burtotas tiek tikai tās vārda daļas, kas cilvēciņam ir jaunas. Tādas zilbes vai burtu kombinācijas, kas homo sapienam jau ir atmiņā aizķērušās un ir labi zināmas gan vizuāli, gan fonētiski, nekad netiks apzināti burtotas.

    Atbildēt
  12. Katja

    nunekā. latviski šitais vispārpieņemtais nemaz tā nedarbojas ir sasodīti grūtāk lasīt. pa daudz patskaņu jauc galvu vai kaukas tādā garā.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *