Swedbank slēgs 15 filiāles

Augusta vidū publicētai informācijai par jauniem tarifiem uz naudas izņemšanu no bankomātiem ir arī turpinājums. Šoreiz par izmaksu samazinājumu.

Šodien ir parādījusies informācija, ka Swedbank plāno slēgt 15 filiāles.

Во втором полугодии этого года латвийский Swedbank планирует закрыть еще восемь филиалов, и общее число закрытых в нынешнем году филиалов может достичь 15, сообщил председатель правления Swedbank Марис Манчинскис.

Šis solis ir skaidrojams ar to, ka vairs nav nepieciešams sniegt konsultācijas tādos apjomos kā tas bija iepriekš.

Манчинскис сказал, что общий спрос на обслуживание в филиалах в настоящее время снизился, и он определенно будет уменьшаться и в будущем, поскольку в филиале не следует осуществлять повседневные транзакции, а, скорее, консультироваться со специалистами банка о сложных продуктах.

Pēc šī citāta var nojaust, ka var vēl samazināt filiāļu skaitu.

Манчинскис отметил, что у банка нет конкретных числа оптимально необходимых филиалов, поскольку оно постоянно может меняться, но, наиболее вероятно, их количество все же будет уменьшаться.

Tweet about this on TwitterShare on FacebookShare on VKShare on RedditShare on Google+Share on LinkedInEmail this to someone

34 komentāri par “Swedbank slēgs 15 filiāles

  1. Pēteris Krišjānis

    Pēdējo reizi biju filiālē, kad mainīju internetbankas kodu. Tas bija…divi gadi atpakaļ. Enough said.

    Hansenei turklāt pat jaunajā versijā viņi tomēr nav spējuši sačakarēt ērtumu to lietot, kaut nedaudz cieta pārskatāmība. Vienalga daudz daudz ātrāk nekā vilkties uz banku un stāvēt rindā.

    Atbildēt
  2. Janis

    Man pāreju uz citu banku noorganizēja darbavieta tā ka jūtos apmierināts ar dzīvi. Ne komisijas par skaidras naudas izņemšanu ne maksas par konta/kartes uzturēšanu (maksā darba vieta)

    Atbildēt
  3. Ingus

    Var uz to skatīties kā uz grimstošu kuģi, var paskatīties arī no veselā saprāta viedokļa.

    Teiksim paskatamies uz vienu konkrētu Swedbank filiāli, kas aizvērās – tieši blakus McDonalds pie Laimas pulksteņa. No tās filiāles uz divām debess pusēm ir citas lielākas filiāles – 100m uz vienu pusi ir centrālā filiāle Kaļķu ielā, kas strādā līdz pat 19.00 vakarā un 200m uz otru pusi ir filiāle Sakta. Vai jūs šādos attālumos tiešām būtu gatavi uzturēt pa vidu vēlvienu mazu filiāli? Nedomāju vis. Vienkārši labajos gados pārāk traki izpletušies viņi bija.

    Atbildēt
  4. normunds

    Ingus, tas ir tas ko jau pie iepriekšējā raksta daži cilvēki rakstīja – nevajag pārspīlēt biznesa lēmumus. Pašlaik swedbankā notiek normāls cost saving pasākums. Protams, labāk būtu bijis ja viņi to būtu izdarījuši pirms gada un ar mazāku publicitāti, bet arī tā ir OK.

    Atbildēt
  5. Siilis

    Aizrakstīju bankai vēstuli, ka gadījumā, ja viņi man piemēros jauno 0,2% cenrādi, tad es ļoti padomāšu par mani apkalpojošās bankas maiņu. Atzvanīja man klientu konsultante, sacīja, ka man šajā cenrādī norādītais kritērijs nemaz neiestājoties, es savukārt, ka tas ir principa jautājums. Beigās tomēr nevienojāmies – viņa nevarot individuāli vienam cilvēkam atcelt šo pasākumu.

    Atbildēt
  6. normunds

    ivanz, jautājums cits – vai ir jēga 🙂

    p.s man labs draugs jurists mīl stāstus par principiāliem cilvēkiem, kas iepišot kapeiku ir tiesu prāvās iztērējuši desmitus tūkstošus.

    Atbildēt
  7. nazis

    Trakākais, kas šajos laikos notiek, nav krīze. Trakākais ir tas, ka cilvēki ir zaudējuši ticību savai valstij. Lai gan – ar pašreizējo pie varas esošo kliķi tā nav mūsu valsts, bet gan “šī valsts”.
    Bet citādi – arī trakāki laiki ir pārdzīvoti. Vienīgi tad bija ticība un cerība, ka būs labāk. Šeit nedomāju sevi – mana profesija ļaus man izdzīvot jebkurā gadījumā.

    Atbildēt
  8. Mārcis

    Dīvaini ir tas ka šī info ir tikai krieviski. Laikam latvieši swedbankai ir savarīgāki klienti, ko nevēlas aizbaidīt.

    Atbildēt
  9. kintu

    No otras puses, kāda jēga bankai noteikt 0.2% komisiju, ja tas attiecas tikai uz ļoti nedaudziem klientiem un galu galā bankas bilanci tas tāpat neko daudz neuzlabos? Vai tiešām ir tā vērts riskēt ar klientu lojalitāti?

    Mēs vienkārši neredzam pilnu perspektīvu, kā to redz banka. Šajā gadījumā bankai interesē ne tik daudz kā to novērtēs esošie klienti, bet to kā piesaistīt potenciālo investoru vai pircēju uzmanību. No investoru viedokļa banka ar šādām komisijām veiksmīgi nodrošina sev peļņu arī šajā krīzes laikā, tāpēc tās akciju cenām vajadzētu celties.

    Bet šāda politika ir arī liels risks. Man kādreiz bija konts ASV Netbank, kas bija 100% interneta banka bez fiziskām filiālēm. Es toreiz atvēru kontu šajā bankā, jo viņiem bija bezmaksas konts, bezmaksas Visa debetkarte utt., nekādu ekstru, bet ļoti ērta sistēma ikdienas lietošanai. Banka strādāja ar peļņu un visi bija apmierināti – gan investori, gan klienti. Bet viņu alkatība ņēma virsroku un arī šai bankai sagribējās lielāku kumosu un tā sāka investēt augsta riska hipotekārajos vērtspapīros (subprime mortgage). Rezultātā banka smagi iegrābās un vienā brīdī īpašnieki saprata, ka banku var glābt tikai tās pārdošana vai kapitāla piesaiste. Bet kurš tad gribēs ieguldīt naudu šādā bankā, kur no klientiem neko nevar nokāst?

    Tad bankas vadība, lai piesaistītu investorus, izdomāja, ka klientiem būs jātur kontā $500 minimālā bilance, citādi būs jāmaksā neliela mēneša maksa par konta vai kartes uzturēšanu. Tas bija solis, ar kuru viņi cerēja padarīt banku pievilcīgāku investoriem. Man tajā laikā kontā bija >$500, bet es principiāli nepiekritu šādai pieejai un nekavējoties aizvēru Netbank kontu. Galu galā Netbank tā arī neizdevās pārliecināt investorus, un, tā kā klienti turpināja iet prom no Netbank, pēc dažiem mēnešiem tā nobankrotēja, ar to aizsākot ASV banku bankrotu ķēdi un galu galā pat visas pasaules finanšu krīzi.

    Var jau būt, ka Swedbankai izdosies investoriem pierādīt, ka atšķirībā no izvēlīgajiem amerikāņiem, latviešu klienti ir mazāk prasīgi un paliks lojāli bankai jebkurā gadījumā. Bet mani uzmanīgu padara maģiskā summa 500 $/Ls un visas pārējās līdzības – laba internetbanka, bet iegrābšanās sliktajos kredītos, kā arī izmisīgie centieni piesaistīt jaunu kapitālu. Ja es būtu investors banku sektorā, es tomēr drīzāk izvēlētos banku, kurus tik ļoti neapgrūtina ziedu laikos izsniegtie riska kredīti. Ir iespējams arī happy ending, bet tas vairāk attieksies uz pašreizējiem bankas akcionāriem. Caurmēra privātklientam jau būtībā ir vienalga, ja summa nepārsniedz valsts garantēto noguldījuma apjomu.

    Atbildēt
  10. ivanZ

    normunds,

    tieši tā 🙂 Cik dzirdēts, tagad ļoti stipri tiks pārskatīts t.s. labo klientu saraksts. Uz kuru pusi – paši domājat 🙂

    Bet par tēmu – pat aizverot ciet visas filiāles un back-office, atstājot tikai pāris sisadminus pieskatīt ibanku, tāpat cost-cuttings neko dižu nedos. Tās izmaksas nav tik lielas, lai segtu kredītzaudējumus.

    Atbildēt
  11. Taka

    Cik te visi labi orientējas banku izdevumu bilancēs, prieks lasīt 🙂
    Varbūt pēdējais laiks piedāvāt bankām savu pieredzi izmaksu optimizācijā?

    Atbildēt
  12. normunds

    ivanz, tas priecē. man personīgi jau ir piegriezies reizi mēnesī klausīties stāstus par manu īpašo statusu, izdevīgiem piedāvājumiem etc.

    siilis, jēga ir apdomāt cik ir vērts cepties par lietu kas tevi neskar. tikpat labi var ar zapīti aizbraukt piketā pie bugati dīlera, ka tam cenas uz servisu ir pārāk lielas 🙂

    Atbildēt
  13. Delfins

    Taka, nav jau jābūt arī bankas darbiniekam, lai sapratu, kādus zaudējumus nes `kreisās` investīcijas.. Filiāle uz tā fona ir tikai spļāviens jūrā. Vienkārši arī nav jēgas turēt tās daudzās filiāles, jo reāli peļņu tie vairs nenes un visticamāk tuvākos >2g. arī nebūs

    Atbildēt
  14. Andron Mc

    Tās filiāles uztaisija debīlas vadības laikos un debīlisma dzīti. Pareizi ir ka slēdz nahuj ciet. Tādā mazā pilsētā kā Liepāja vienu brīdi bij 3 filiāles. Visas centrā. Nahuj tas ir vajadzīgs? To var ieplānot tikai daunis absolūts. Vel stulbāk, pie Graudu ielas filiāles nav kur mašīnu atstāt un pie pirmās filiāles ir vieta kādām 3 mašīnām. Labi ka tagad ir Promenādes filiāle kur var auto nolikt.
    Nelaime ir ar tiem dauneļiem kas izgājuši gudrās skolas. Reāli domāšanas nav, iezubrīto pielietot neprot. Tie nav cilvēki bet gan kuņasbērni ar šlipsēm.

    Atbildēt
  15. Sarky

    Bija laiks, kad divas blakusfiliaales – abas paarpildiitas, tā kā brīnīties nevajadzētu, nemaz nerunājot par “to var ieplānot tikai daunis absolūts”, utt. tagad kredītus nevajag / nedod, arī tik daudz apkalpošanas jaudas nevajag, attiecīgi.
    Viss normāli.

    Atbildēt
  16. Andron Mc

    Nu tas bija laikos kad nauda bij tiem lohiem un dauņiem kas neprata internetu lietot.
    Ne jau internetbanka parādijās tik vēlu dēļ programmēt “prasmes”. Līdz 2000. gadam vispār ne1 daunis pisnesmenis nezināja kas ir internets.

    Atbildēt
  17. Pēteris Krišjānis

    Interesanti, ka dažs labs šo pasākumu pārvērš par revolucionāru kustību. Nu negribi maksāt 0.2% – ej uz citu banku. Man personiski tas īpašumu sašutumu nerada.

    Arī pasniegt, ka tikai “ļaunās bankas” un “šī valsts” ir vainīgas, ir labākajā gadījumā bērnišķīgi un sliktākajā – masveida slimošana ar selektīvo atmiņu. Paši skrējāt, paši grābāt, paši ļāvāties spekulantu un tirgotāju hipnozei ar apgalvojumiem, ka lētāk nu nekādi nebūs. Un par valsti labāk būtu paklusējuši – pēdējās vēlēšanās nepiedalījās puse no balstiesīgajiem. Tātad lamāt mākam, bet uzņemties atbildību par pārmaiņām nē.

    Atbildēt
  18. ivanZ

    #28

    par tām vēlēšanām – ja es ieraugu veikalā 20 sūdīgus produktus, es tos neizvēlēšos. Es vienkārši iešu prom. Nu tad jautājums – kādēļ jābalso par “labāko no sliktākiem”? 🙂

    Atbildēt
  19. ZBH

    Andron Mc: Tavaa mazajaa Liepaajaa pirms gadiem 6 man vaidzeej samainiities uz litiem, tak bankaa taad rind, ka kaukur 40-50 minuuts noniik. vairs neaceros, kaapee man dereej tikai bank, mozj valjutnik nebiij kaa sugs, mozj naljiks nebiij pietiekosaa skaitaa, mozj liti valjutnikos biij pabeigusies.

    Ingus: filiaal pretii exOrbiitai – a vai ta tas nebiij vecais shtaabs, pirms shie paarvaacaas uz Kiipen? taga nevaig, a saakumaa bez vin nekaadiig. lielaa filiaal Kalkenee – AFAIR kaadreiz laikam DLB shtaabs, tad LZB shtaabs, attieciig nonaac Hanzens iipasumaa tikai peec apvienosanaas ar peedeejo.
    taa ka man sanaak, ka tas uukjiits blakaam WcDonaldam kaad laik biij vieniigaa Hanzens tochk Vecriigaa? veesturisks objekts, nepieciesams savaa laikaa, kurs iekrit stipr pirms treknajiem gadiem.

    Atbildēt
  20. Pēteris Krišjānis

    ivanZ: Tāpēc ka es NETICU, ka viņi VISI ir sūdīgi. Tā NEKAD nav. Problēma ir emocionāla rakstura – vakardien iegrābos sapuvušās olās, šodien vairs nepirkšu nekādas olas.

    Nevajag tikai par to, ka viss ir slikti. Nav. Tikai negribās atkal vilties. Kas ir cilvēcīgi, bet tajā pašā laikā censties tā vietā sev iestāstīt kaut ko citu ir bērnišķīgi.

    Atbildēt
  21. zinu

    Nav ko te daudz njemties. Situacija vienkarša kā rublis. Swediem iet sudigi, ljoti sudigi. Kreditkomitejas ntiek stokhomaa, vietejieneko nelemj.
    Izskatas ka ir rikojums visu naudu pumpet tikai iekshaa un moshka prom. Ja var neizmaksaat-daram. tapec ari megina visiem veidiem nosargat naud, taja skaita nicinanost bankomaat.
    Vadiba-kolektiva bezatbildiba.
    Mes vel te jokus redzesim!

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.