Rix Technologies izstrādās VID dokumentu vadības sistēmu

Ak, Dievs! Bija pirmie vārdi, kas iešāvās prātā, izlasot virsrakstu par VID konkursa uzvarētāju – VID dokumentu vadības sistēmu izstrādās RIX Technologies.

Projekts tiks realizēts divos posmos, pirmajā posmā nodrošinot sistēmas izstrādi un ieviešanu centrālajā aparātā, un otrajā posmā – VID teritoriālajās iestādēs. Katra posma realizācijai paredzēti 15 mēneši. Projekta ietvaros RIX Technologies veiks VID dokumentu vadības sistēmas izstrādi, testēšanu, piegādi, ieviešanu, lietotāju apmācību, pilnveidošanu, autoruzraudzību un uzturēšanas nodrošināšanu. Līguma kopējā summa ir 4 618 538 LVL bez PVN.

Sile ir godīgi sadalīta – mazajos iepirkumu konkursos barojās mazie biznesmeņi, bet no lielās siles ēd lielie. Vienīgi summa tāda pieticīga, lai gan iespējams, ka tur vēl nav ierēķināts inflācijas procents, bankas kredīts un papildus izmaksas, kas būs nepieciešamas, lai segtu programmatūras iegādi, tehniku, apmācības utt. Tas ir loģisks turpinājums Latvija.lv projektam. Labs lobijs valdībā – nodrošinātas vecumdienas. 😉

63 komentāri par “Rix Technologies izstrādās VID dokumentu vadības sistēmu

  1. CooLynX Raksta autors

    e-remit, varbūt arī lielos konkursus veic pēc mazo konkursu analoģijas – paziņo par konkursa sākšanos neilgi pēc konkursa uzvarētāja nosaukšanas? 😀

    Atbildēt
  2. Kaitnieks

    Njā, neviens jau sen vairs pat necenšas kaut ko nogludināt, noklusēt, lai kaut vai aptuveni izskatītos adekvāti. Senos laikos vismaz izdomāja kaut kādus iemeslus, lai atšūtu konkursa konkurentus, izdomāja papildus darbus un izdevumus, lai summa izskatītos atbilstoši liela, daļu naudas laida pa kreisajiem kanāliem. Tagad visi sapratuši, ka viss ko paarējie spēj darīt ir gauži vaimanāt, un laiž summas pa tiešo tīrā baltā naudā ar smaidu sejā. No vienas puses skauž, no otras – mana karma ir tīra.

    Atbildēt
  3. Kaitnieks

    Kstate, pareekjinaasim. Kopējais termiņš ir 30 mēneši. Rupji rēķinot, viens cilvēkmēnesis varētu izmaksāt 2000LVL. Izdalot summu ar cilvēkmēneša izmaksām un termiņu sanāk, ka sūda dokumentu vadības sistēmu taisīs 75 cilvēki gandrīz 3 gadus! Varbūt viņi speciāli šai DVS bonusā izstrādās paši savu OS?

    Atbildēt
  4. gr0ks

    Kaitnieks- tā īsti nerēķini: Veiksim nelielu aprēķinu kā to dara lielās kompānijas (pēc likmēm, nevis pēc izmaksām):

    30 (15+15) mēneši * 20 (dienas mēnesī) * 200 (dienas likme bez pvn speciālistam- Latvijas apstākļos tas ir KRIETNI virs vidējās likmes lielajos pasūtījumos) = 120 000

    Tagad izdalam kosmisko summu 4 618 538 ar 120 000 -> sanāk ka no projekta pirmās līdz pēdējai dienas visu laiku strādās vismaz 38 cilvēku komanda.

    Savādāk kā par gigantisku šo summu (un vienlaikus piesaistīto speciālistu skaitu) nosaukt nav iespējams.Pareizāk būtu teikt- pilnīgi neadekvāta. Latvijas all-time projekts Nr.1. Un Rix technologies….

    Atbildēt
  5. z0mg

    hm. Var vēl cerēt uz sūdzību. No otras puses – šitā nav nekāda latvija.lv, kur vēl kaut kā varēja piepist lietotāju, šiten būs vien tam RIXam jāuztaisa konkrēta sistēma ar konkrētām funkcijām un tur nevarēs kaut kā pa roku galam. Pie tam – tajā milzīgajā summā noteikti ir arī uzturēšanas izmaksas un pati sistēma tomēr ir diezgan iespaidīga.

    Atbildēt
  6. atis

    Kādēļ nevarēs pa roku galam? Ja kaut kas nestrādās, gan jau atradīs kļūdas dokumentācijā, līgumos, kādus 3 gadus patiesāsies un tad pasūtīs jaunu sistēmu.

    Vai arī tad, kad būs līdz galam sataisīts, pirmā puse būs jau novecojusi un tās uzlabošanai vajadzēs slēgt jaunu līgumu. Protams, ar RIX, jo citi jau tur neorientēsies.

    Digitālais Dienvidu tilts kaut kāds.

    Atbildēt
  7. ernests

    Mja, 4,6 ljimoni – tīri tā neko 🙂 Es gan neņemtos te klaigāt un filosofēt par cilvēkiem/dienām un izmaksām, pirms nav zināms, ko tad īsti viņi tur taisīs un ar kādiem rīkiem. Vai kāds no Jums par to zin? Es nezinu, tādēļ arī klusēju. Tagad visi to vien prot kā bļaustīties. A Jūs uztaisītu lētāk…….nemaz nezinot, ko īsti jātaisa ? 😀 Jeb “…..domāju, ka ar Joomlu tas būtu xxxxxx naudiņas…” 🙂
    Kas attiecas uz Latvija.lv, tad labprāt redzētu/dzirdētu par to kā tur turpinās/neturpinās kaut kādi darbi, kas tika solīti. Varbūt kāds godkārīgs blogeris to var uzrakt?

    Neskatoties uz manu optimista dabu, domāju, ka RIX, VID un Elektronisko Lietu pārvalde negribētu pie sevis ciemos redzēt Ingūnu Sudrabu, kas vispār ir kaut kāda ***** (nevēlams cilvēks) lielam vairumam valsts iestāžu 🙂

    Atbildēt
  8. CooLynX Raksta autors

    ernest, protams, lielākai daļai cilvēku nav ne mazākās nojausmas par reālām projekta izmaksām. Personīgi mani tik daudz nesatrauc tie miljoni kā tas, ka to veidos valsts iestādei RIX. Tīru subjektīvi dzirdot vārdus “valsts konkurss” un RIX rodas asociācijas, ka atkal kāda afēra. Varbūt, ka patiesībā viņi ir balti un pūkaini, vienkārši visi pārējie neko no tā nesaprot. 😉

    Atbildēt
  9. Grrr

    Nu ko, redzēsim. Nez vai RIX to apzinās, vai nē, bet ciktāl viņu publiskajai reputācijai ir kāda jēga, šis varētu būt tāds labs tests. Ko gan tad viņi mums par to summu uzražos, vai ne?

    Latvija.lv sakarā ir dzirdēts, ka viņi esot uztaisījuši sistēmu krutu, bet pasūtītājs neesot pratis/spējis izmantot.

    Atbildēt
  10. astp

    Hmmm, LVL 200,- varbut vietejiem, nelieliem projektiem. Cenas experienced resursiem lielakas, bet tas nav galvenais.

    Neizpratni rada tas, kadel VID vajag kaut ko UNIKALU nevis gatavu produktu + LVL 100 000 (ar atliektiem galiem un MS email exchange serveri) ieviesanai.

    Gatavi produkti ir leerums, bet nu kas zin – peec tam buus uztureeshana pa LVL 100 000/gadaa 🙂

    Atbildēt
  11. Az

    CooLynX, vari papētīt, kur Eva strādājusi iepriekš, kādus varoņdarbus darījusi, kas ir paziņu lokā, gan radīsies nosjausma.

    Atbildēt
  12. Bo

    200ls dienaa? 4000ls meenesii? 38 cilveekiem? 3 gadus?
    varbuut reaalaak 20 cilveeki ar 8000ls meenesii? izzog to zemiiti liidz peedeejam.. kaa saka “izdziivo stipraakais”, bl

    Atbildēt
  13. vasja

    Uz 30 meeneshiem 4 618 538 nav nekaada medusmaize…
    Lai veicas tam, kas var projektu 2.5 gadu garumaa izvilkt…

    4 618 538 / 30 meeneshi /20 darba dienas = 7697 LVL dienaa

    Ja likme ir 40 LVL, tad 40×8=320

    7697/320=24 cilveeku komanda.

    Bet nu cik es saprotu shitas ir “fixed price” projekts, tapeec tur ganjau ir daudz visaadi buferi uz diikstaavi (VID darbinieku atbilzhu gaidiishanu) un nodoshanas procesiem salikti…

    Lai tas projekts buutu rentabls tur straadaas ~15 cilveeki. No kuriem 8 buus izstraadaataaji, tad buus biznesa analiitikji, sisteemu analiitikji, build masters, QA, izstraades vadiitaajs, projektu vadiitaajs.

    Takaa nekas tik utopisks tajaa summaa nav, ja njem veeraa izstraades ilgumus – 2.5 gadi un reaalu izstraadi komandaa. Tur driizaak ir izaicinaajums visu tieshaam nodot un izdariit + neiebraukt miinusos…

    Atbildēt
  14. vasja

    20 cilveeki pa 8000 LVL meenesii ir 8000/20 = 400 LVL uz cilveeku Kas ir pashizmaksa. Uz rokas (pee nodoklju nomaksas, graamatvedes algas samaksaashanas, kafijas automaata, eletriibas reekjina, biroja iires, utt) tu vinjiem vareesi maksaat ne vairaak kaa 400/2 = 200 LVL meenesii.

    Visi kas veelas straadaat pa 200 LVL meenesii var droshi pieteikties.

    Atbildēt
  15. DD

    Uzturēšana tur pilnīgi noteikti būs, jo apakšā gan jau ka būs arī M$ platforma…

    šitāds joks var notikt tikai Latvijā.

    Atbildēt
  16. e-remit

    vasja, man liekas, 24 cilvēki visus 30 mēnešus ir nedaudz par šerpu. Sanāk, ka viņi taisīs megakruto sistēmu no 0, turklāt tu sarēķināji, ka visi projekta dalībnieki ir kruti, labi apmaksāti speci. Paņemam vidusmēra Latvijas IT izrādes kompāniju , un redzam, ka dienas likmes vidēji nav lielākas par 150-200 Ls.
    Īpaši nemeklēju konkursa nolikumu, bet no līdzīgiem tipveida valsts projektiem, varētu pieņemt, ka viena daļa ir dzelži, kā arī licenzes. Turklāt tās ir pa lielam OS un DBVS licenzes. Tur nevar būt runa par kādām eBS u.tml. licenzēm, jo tad resursu patēriņš būtu daudz par šerpu.
    Ja ņemam vērā, ka RIX lielās ar savu ePortfeli, sanāks, ka viņiem reāli ir tikai jāpilnveido sava sistēma kaut kādām prasībām.

    Atbildēt
  17. vasja

    Nu nav jau starpiibas speci vai nee… Tu jau klientam visus tirgo pa vienu likmi. Reaali dziivee vaajaakie komandas biedri ir risks, kuru noveershanai koleegji teerees to buferi, kas ir kaa algu starpiiba… Ja tu attieciigi proti vadiit procesu labaak un sho risku mazini – Tev ir leilaaka pelnja, kuru tu esi godiigi nopelniijis optimizeejot savu razhoshanas procesu.

    Ar videejo IT kompaaniju ir taa, ka vinjiem nav resursu pacelt taadu projektu 🙂 Attieciigi lielie speeleetaaji, kuri ir ar pieredzi un zin cik reaali izmaksaa taadi projekti prasa nedaudz lielaaku likmi 🙂

    Man sanaaca, ka reaali piesleedzot vairaak, kaa ~15 cilveekus uz visu periodu tas projekts ilgterminjaa buus zaagjis. Jo reaali es neticu, ka tur viss tiks nodots laikaa. Un netiks nekas dariits peec taa perioda beigaam “pa garantiju” :))) Nedod dievs veel kautkaadas soda naudas ir iesleegtas.

    Par to vai vajag vislaik tos 15 cilveekus. Tur reaali ir taa, ka ir ljoti gruuti “atsleegt” 2 cilveekus uz nedeelju un piesleegt veelaak atkal. Cilveekam parasti ir vajadziigs laiks lai saaktu efektiivi straadaat utt. Tapeec reaali vareetu buut ka tieshaam ir iereekjinaata komanda X cilveeki uz noteiktu periodu, neatkariigi no projekta faazes. Attieciigi, ja tu speej to optimizeet, taa atkal ir tava kaa veiksmiigaaka razhotaaja godiigi nopelniita pelnja.

    Ja tur iekshaa ir arii dzelzhi un licenzes, tad tas projekts veel vairaak saak liidzinaaties nevis ogai, bet gan taadam meerenam nelaimes gadiijumam prieksh izpildiitaaja :))

    Es nekaa nezinu par ePortfeli, bet ja tu nemaaki klientam pareizi taadu “standarta produktu/biblooteeku” pareizi paardot, tas tev tar sanaakt par milziigu risku un pilniigaako izstraades murgu. Takaa es uz to iipashi kaa baigo “+” necereetu :))

    Atbildēt
  18. vasja

    Plus veel piereekjiniet izdevumus, kuri ir bijushi, lai to projektu dabuutu (specifikaacijas, komunikaacija, birokraatija).
    Mans kantoris ar valsts pasuutiijumiem vispaar nestraadaa. Tas ir viens liels purvs, kameer badaa nav jaamirst un ir normaali partneri ar ko straadaat, tur liist pilniigi nekaadas motivaacijas nav…

    Atbildēt
  19. bezvārdis

    vasja vienīgais kaut ko cērt no projektu pārvaldības. pārējie ir tipiskie mataiņi – varam izdarīt visu un 10x lētāk. izdarījuši gan nav neko, varbūt kaut kādu sūda web lapeli uzcepuši, tāpat noraujot termiņus.
    ir gadījies redzēt tādus gudriniekus. atnāk un met pirkstus pa gaisu – reku man diploms datoros, māku usot opensourcu, nahuj jums tur tad .net, visu var uztaisīt zem php. tad paprasi tādam perdakam uzmest mazam projektam aprēķinu pēc cocomo un tam acis kvadrātā – kas tā pa hnju? lai gan māca to jau optrajā kursā

    Atbildēt
  20. huh

    bezvārdis: vot, cocomo gan ir huiņa. kā vajag kaut kādus advancētākus algoritmus (ko gan šeit varētu nevajadzēt), tā ņifiga sarēķinātais neatbilst reālajām izmaksām.

    Atbildēt
  21. bubulis

    da kādus tur smalkus algoritmus – sataisiit normālu wbs un būs +/- reālistisks darbības plāns, saplānotas izmaksas un vēl izstrādes riski būs apzināti.
    Paliels projekts, birokrātisks un ‘pasīksts’ klients, normāli riski – brēka nevietā. Pavisam normāli, pat ja tādam projektam pat “uzvilkta” cilvēkdienas naudiņa virs 200 elvee dienā, kas starp citu tiešā veidā ‘dabā’ tā īsti nesasaistās ar to, cik IT speciālists iebāž beigās savā zeķē.
    Par pārējo piekrītu vasjam.

    Atbildēt
  22. e-remit

    bezvārdi, varbūt esi no RIX Tech? tad pastāsti, kas tur īsti tāds ir, kas prasa tādu summu. Piekrītu, ka fr33ki bieži vien stāsta, ka kaut ko var uztaisīt 10x lētāk, bet paanalizējot, ko sevī ietver “dokumentu vadības sistēma”, salīdzinot ar citiem valsts/pašvaldības sistēmām, pieņemot, ka tur varētu būt iekļautas arī muitas un kādas Šengenas vajadzības, kaut kā liekas, ka cipars ir reizes četras pārpūsts. Tāpēc vien interesē, kas tur tāds vēl ir apakšā, lai viss cipars būtu pamatots.

    Ja runā par pašu RIX Tech, tad pietiek paskatīties vēsturē, par kādām naudām tapa latvija.lv, kur šamie vēl taisnojās, ka tas nav tikai saišu katalogs, bet tūlīt, tūlīt būs e-pakalpojumi. Pašlaik tur ir tikai viens e-pakalpojums!!!
    Nu labi – pats zinu, cik valsts/pašvaldību darbinieki ir naski uz jauniem pienākumiem, un iespējams, tur tiešām stāv rinda e-pakalpojumi, kuri nav palaisti. Taču tas neatceļ faktu, ka citas lielās firmas nepiedalījās latvija.lv konkursā, jo konkurss jau bija uzrakstīts konkrētam uzvarētājam.

    Vienīgais, kas šajā gadījumā priecē, VID ir ļoooti piekasīgs klients…

    Atbildēt
  23. serdenis

    Tikai nevajag pūst, ka šī ir adekvāta summa. Šī ir pilnīgi neadekvāta summa un ja projektā strādās 15 cilvēki, tas nozīmēs tikai to, ka vismaz trešā daļa no 4,6 miljoniem ir atlieta politiķiem un ierēdņiem, kas šādu līgumu ir akceptējuši un izkārtojuši.

    to: vasja un bezvārdis- daudz lielāki un nopietnāki projekti tiek taisīti par divreiz mazāku naudu- šis bija kārtējais gadījums, kad konkursa nolikums tika uzrakstīts uz vienu un tikai vienu kompāniju, kas varēja iegrūst maksimālo summu. Vienīgais pretenendents. Kāda tur konkurence vai adekvātas cenas?

    Atbildēt
  24. ZBH

    div variant.
    parastais RIX stilaa – uztureesan buus pa papildpeso, nevs shite liigumaa paredzeeto. nehilo. pie tam kluud, kas neizsauc downtime, labosan buus pa atsevisk samaks. uztaisiis pa rok galam ka nemetaas, da vin citaadak i nemaak, sakumaa saspraudiis klientam batons, peec tam paleenaam saaks chakaret klient, a, ja paliks neizdeviig, uztaisiis veel vien rebranding un reshmotking.
    neparastais – klient chakareesan neies caur, ibo VID iraid atriebeej kantors, taapee pareizinaaj vis ar 5, lai vareet savs nekompetencs nosegsanai outsourceet taut, kam roks aug no pleciem, vai arri kaukaa nedaterminjos vis pash tomeer sataisiit (neizteelojos, shie bez outsourcing vai citiem kadriem neiztiks).

    Atbildēt
  25. heh

    Uzturēšana, protams, būs par atsevišķu summu, un ņemot vērā līdzīgu projektu uzturēšanas izmaksas, ko RIX prasa, tad šīm tā summa varētu būt piecpiparu skaitlis mēnesī. Ja ņem vērā, ka viņiem jau principā ir iestrādes šādu sistēmu veidošanai valsts iestādēm, līdz ar to no 0 tur nebūs jātaisa gluži, tad nu spriežiet paši, cik tā izstrādes summa ir objektīva. Un, protams, tas RIX nav ne pirmais, ne pēdējais šads pasūtījums no valsts iestādēm, jo tur viss diezgan smagi balsās uz MS un viņu tehnoloģijām, tāpēc jau nebūs kas sastāda konkurenci nākamajos konkursos, pat ja tie notiks godīgi. 🙂

    Atbildēt
  26. r21vo

    galvenā kļūda tais aprēķinos ir faktā, ka tiek pieņemts ka izstrādes laiks ir 2.5 gadi. Kamoon, pa divarpus gadiem pat 10 cilvēku komanda strādājot 8 stundas dienā jaunu operētājsistēmu uzrakstīs.. Labi var saprast ka tomēr valsts sektors, tur aizkaves būs un cits sviests, bet nu tas jau ir sliškom. Kaut kur pusotrs gads būtu stipri reālāks cipars (aptuveni gads izstrāde + pusgads rezerve).

    Likme 320 Ls? Tas ir 6.4k mēneša bruto. Moš gribi parādīt vietu kur Latvijā programmētājiem maksā tādu kāpostu?

    Atbildēt
  27. e-remit

    r21vo, likme nav bruto alga. Lielās IT firmās diemžēl tā ir, ka programmētāji savu neto algu nopelna 3-4 dienās. pārējais ir nodokļi, atvaļinājuma naudas, prēmijas, elektrības, tehnikas amortizācija, telpu īre, administrācijas algas (ar visu, kas arī programmētājam tika rēķināts) un firmas darbības procesu nodrošināšana.
    teorētiski lielā projektā šie 6,4 miljoni varētu izrādīties normāla summa, bet lieta, kas rada šaubas par summas adekvātumu ir divas lietas: 1) ar nosaukumu “dokumentu vadības sistēma” neliekas, ka tur būtu kaut kas diži liels, tāpēc prasās paskaidrojumi, kas tur ir vēl; 2) RIX slava, kā viņi iegūst šādus projektus, un kas no tā iznāk.

    Atbildēt
  28. r21vo

    Enīvei, neto alga 6.4k, koderim? Lielākās algas Latvijā tīriem koderiem ko esu dzirdējis ir ap 2k.

    Interesants db.lv komentārs:

    Vispār kopējais līguma darbības laiks, ieskaitot sistēmas pilnveidošanu, autoruzraudzību un uzturēšanas nodrošināšanu, ir 60 mēneši, t.i., 5 gadi.

    Ja tajā summā vēl uzturēšana tiek iekļauta uz 5 gadiem, tad varētu tādu ciparu ar saprast.

    Atbildēt
  29. Lisais kāposts

    Labs garstāvoklis jūsmājās!
    Sākšu ar programmatūras nepieciešamību pasūtītājam, t.i., vai tiešām “dienestam” nepieciešams šāds risinājums, ņemot vērā ieprekšējo pieredzi ar iekšējās lietošanas risinājumiem? Turpinot uzsākto tēmu rodas šaubas pat ieviešamā projekta lietderību, jo tiešie galalietotāji nereti izrādās sava amata vai pienākumu nekompetences īstie paraugpiemēri, līdz ar to kritiski krītas ieguldītā darba un līdzekļu attaisnojums. Projekta pārraudzība no pasūtītāja puses varētu izrādīties ciešama, taču cikla beigās sastopamies ar agrāk pieminētajiem “paraugpiemēriem”. Runājot par finansiālajiem līdzekļiem, kas īpaši šoreiz ir tā lielākā sāpe, jo maksāts jau tiek no mūsu dzimtenes budžeta. Miglaini un plašai publikai nepieejamie fakti, kas nosaka summu, ir ļoti stiepjami, itsevišķi laikā, kad teksta un terminu interpritēšana ir sasniegusi savu neprakstāmi nožēlojamo stāvokli. Noteikti lieki atgādināt, ka db.lv minētā summa ir bez tik sirsnīgās 18% nodevas. Pasūtītāja izvēli šoreiz nosaka citi faktori, nevis tie, kuri parasti nosaka izstrādātāja vārdu.

    Atbildēt
  30. evili

    NU KO JŪS BĻAUJAT?!
    Paskataties, kādas summas grozās, piemēram, ap IAKS (Lauku atbalsta dienesta IS, kuras izstrādāšanai vien pirms gadiem 5 tika iztērēts ap 1,5milj Ls) vai citiem IT Alise (tagad TietoEnator Alise) projektiem.
    Atļaušos piebilst, daži projekti, ko viņi izstrādā vēljoprojām nav un visticamāk nekad nebūs pabeigti – tie tiek lietoti, protams, bet viss čakarējas, gļuko, mūsu admiņi un viņu develi sēž caurām naktīm lādot jobanos projvadus… Kā es rēcu, kad uzzināju, ka vienai sistēmai ir auditēšanas funkcionalitāte, no kuras nav nekādas jēgas jo… audita žurnāla skatu nav iespējams atvērt jau pēdējos 3 gadus…

    Atbildēt
  31. doksis

    nesapratu prichom te alise, vinji arii piedaliijaas konkursaa vai kopaa ar rix gaaja uz vid ? cik man zinaams visas alises sisteemas ir aizgaajushas eksplutaacijaa un par lad sisteemu eiropas auditoru atzinums bija pozitiivs. man jau liekas ka alise ar rix nesadarbojas vismaz nav dzirdeets

    Atbildēt
  32. Lisais kāposts

    Ar LAD ir pavisam dīvaini, liekas, tur vēljoprojām nav saprastas fundamentālas lietas, situācija neuzlabosies vēl kādus 5 gadus, pie nosacījuma, ja nekavējoties tiek mainīta attieksme. TietoEnator Alise, par šī uzņēmuma projektu vadītājiem un dažu administratīvu amatu ieņemošiem darbaņēmējiem, bez klaviatūras valodas pārslēgšanu uz ‘ru’, izteikties nebūtu iespējams.

    Atbildēt
  33. svg

    Grrr, jau kādu laiku no Datiem liela daļa ar Lokenbahu ir pārcēlušies uz Lattelecom.

    astp, jebkurš gatavs produkts jebkurā gadījumā ir jāpielāgo. Un ja kaut kas jāmaina vai jāpielāgo pamatfunkcijās, tad tas ir lielāks čakars par taisīšanu no jauna. Tur vai nu sanāk runāties ar izstrādātāju vai arī meklēt aplinkus ceļus.

    Man gan liekas, ka summa ir adekvāta. Naudu neviens nemaksā par sistēmas koda lielumu, bet par to cik daudz cilvēku jāapkalpo. VID ir milzīga iestāde(un varu saderēt, ka tur to dokumentu ar ir vairāk nekā vajag…), un tajā strādā daudz cilvēku. Nu tak neviens nerēķinās uzturēšanas izmaksas par pliku laiku, bet par to ar cik cilvēkiem jāņemas un cik svarīgi ir laikā novērst problēmas – ti, sāpīgāk būs, ja nevarēs strādāt 1000 cilvēku, nekā ja tikai 10…

    CoolLynx, cik tad mums Latvijā ir palikušas tās lielās kompānijas, kas var pavilkt šāda lieluma projektus? Man liekas, ka var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Kantoris “Es&co var lētāk ” neskaitās.
    RIX… pat nezinu par ko viņiem piekasīties… latvija.lv tak strādā… 😉 un sliktāk ir tad, ja firma paprasa mazāk vai tieši tik cik tas maksā… Kvalitāte ir diezgan stiepjams jēdziens – dažas lietas šajā jomā ir kļuvušas labākas, bet citas ir gājušas uz leju. Bet par lobiju un korupciju runājot – nomaini RIX ar kādu citu nosaukumu un iegūsi to pašu rezultātu. Tāda sistēma un pie tā jau nav atbildīgi IT speciālisti, ka mums ierēdņi ir korumpēti. Publicē galvenos vaininiekus, ja jau esi uzņēmies šādu atbildības nastu, nevis tikai plikas firmas, kam tas tomēr ir tikai bizness.

    Atbildēt
  34. doksis

    4.6 citroni rupji reekjonot ir ls2 no ikviena lr iedzivotaaja ieskaitot ziidainjus un veciishus kas tiek atskaitiiti rix lai vid vareetu dzenaat dokumentus. nezinu kaa jums bet man tas skjiet drusku par daudz pie tam nav skaidrs kas man kaa nodokljmaksaataajam no taa.

    Atbildēt
  35. 666

    Paklau, ko Jūs cepaties. Vai kaut viens no Jums ir lasījis konkursa prasības, lai varētu spriest cik tā summa ir adekvāta? Cik atceros tad konkrētā gadījumā iet runa par visas dokumentu plūsmas digitalizāciju. Varu kļudīties bet man liekas, ka tur ietilpst arī skanneri un tml.

    Skaidrībai: es un mani radi RIX nestrādā

    Atbildēt
  36. svg

    AMB, Eiropas firma kooperētos ar vietējo. 5 miljoni nav nekāds lielais piķis ES ietvaros… Daža laba valsts iestāde pāris gadus atpakaļ tikai par Oracle licensēm maksāja Ls ~600 000. Man diezgan pašvaka atmiņa – neatceros vai tas bija gadā vai tas bija par 10 gadiem.

    Atbildēt
  37. bzz

    RIX dalaas ar citiem tirgus dalibniekiem. Ja viens konkursa vinne, tad piesaista resursus no “draugiem”. Ar 90% varbutibu shis buus nedaudz customizets SharePoint, ja padomas ar galvu, varbuut Groove.
    Japiebilst, ka dokumentu vadiba tik daudz nemaksa pat $$$.

    Atbildēt
  38. AMB

    svg, es nerunāju par to, vai Eiropas firmai tā ir liela vai maza summa un vai par to, ka Eiropas firma kooperētos ar vietējo. Es runāju par to, ka visiem publiskiem konkursiem, kas pārsniedz noteiktu robežu, jābūt publicētam arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas gan jau nav ievērots, jo VID taču pat iedomāties nevarēja, ka viss tas tik dārgi varētu izmaksāt.

    Publisko iepirkumu likums
    http://www.likumi.lv/doc.php?id=133536

    Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām
    http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=134263

    Es gan neesmu jurists, bet tā paviršu uzmetot aci, liekas, ka svarīgākie punkti ir par līgumcenu robežām:

    2.7. 28.panta pirmās daļas trešajā un ceturtajā teikumā, 28.panta trešajā daļā, 29.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 87.panta pirmās daļas 1.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētajā gadījumā – 3550844 lati būvdarbu līgumiem un 92169 lati piegādes un pakalpojumu līgumiem.

    un no Iepirkumu līguma 28. punkta 3. daļas

    (3) Ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta paziņojumus publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus ievieto tos Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

    Forši apieta arī Iepirkumu likuma 29. panta 2. daļa

    (2) Atklātā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 52 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, ja paredzamā līgumcena publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.

    Konkurss publicēts 25. oktobrī, piedāvājums jāiesniedz līdz 28. novembrim. Tā kā nav “zināma” paredzamā līgumsumma, tad attiecīgi arī var termiņu noteikt vismaz 30 dienu garu. Es domāju, ka tik īss termiņš praktiski izslēdz kādas ārzemju kompānijas piedalīšanos, jo nepaspēs sakooperēties ar vietējiem bāliņiem, lai saprastu, kas ir kas, un vēl piedāvājumu iesniegt tikai latviski.

    Protams daudz interesantāk būtu redzēt to pašu konkursa nolikumu, kur man liekas varētu redzēt tādus kritērijus, ka tikai RIX tiek cauri. Bet tās ir tikai manas aizdomas 🙂

    Atbildēt
  39. AMB

    bzz, kāds vēl dokumentu skaneris pa 80K$?! Viens skaneris, kura jaudas normālai izmantošanai vajag veselu baru cilvēku, kas skraidīs apkārt un mēģinās sagatavot dokumentus, ko skanēt? Pēc tam vesels bars citu cilvēku sēdēs un mēģinās uzminēt, vai daudzlapu dokuments tiešām ir pareizā secībā ieskanēts, vai nav sajaucies ar citiem dokumentiem. Pat izmantojot speciālās atdalītājlapas starp dažādiem dokumentiem, vienmēr būs operatora kļūdas. Manuprāt lietderīgāk ir vairāki ne tik monstrozi skaneri vairākās vietās – nebūs problēmas, ja salūzīs, un nevajadzēs ar smagām mašīnam dokumentus vest uz vienu centrālo vietu.

    Ieskatam cenas krutajiem skaneriem, uz ātro atradu http://www.intelliscan.com/Products.htm

    Tāda sajūta, ka mūsu VIDam obligāti vajag Kodak i840 COLOR Duplex 🙂 Izskatās jau iespaidīgi, vismaz var fiziski redzēt, kur nauda palikusi. Parametri arī krutie:

    100-400 DPI, 2.5” x 30” Maximum Paper Size, 160 Page Per Minute Simplex (Portrait), 240 Images Per Minute Duplex Document

    Man gan liekas, ka efektīvāk varētu izmantot 3.3 Fujitsu
    fi-5900C vai 4.8 Fujitsu fi-4860C2 vai 9.8 Canon
    DR-9080C.

    Atbildēt
  40. jozhix

    Un lietojot n mazos skanerus operatiru kljuudas nebuus? + n darbinieku apmaaciiba un uzpaseeshana arii naudu maksaas. Lielajam skanerim nekaadu baru nevajag, 2 cilveeki tiks galaa, kaut gan – tas jau no papiiriem atkariigs. Interesanti ir ja jaaskanee sakniedeeti dokji, tad veel spec darbagaldu – programeejamo nazi vajag. Un krataamaas mashiinas, konvejieris, lai papiirus sasorteetu :D. Es vareetu vienu ljimonu uz papiiru skaneeshanas procesu vien noteereet 🙂

    Atbildēt
  41. gr0ks

    Par skaneriem bija atsevišķs konkurss (1.8 miljoni Ls) ko vinnēja Komerccentrs. VID apetīte uz IT iepirkšanu ir nenormāla- nupat bija par 3,5 miljoniem ls konkurss, kurā uzvarēja Mebius. Nez kā VID tiks galā ar visu šito projektu menedžēšanu no pasūtītāja puses un vai nesanāks kā Latvijas Pastam ka pēc tam vajadzēs meklēt un atlaist vainīgos.

    Par konkursa atlases noteikumiem- tie bija uz Rix rakstīti- lai kvalificētos vajadzēja 2 lielus dokumentu vadības projektus valsts/pašvaldību jomā.

    Atbildēt
  42. AMB

    jozhix, tieši tā – tas, vai 2 cilvēki tiks galā būs atkarīgs no tā, kādā formā ir dokumenti. Man kaut kā neticās, ka tie dokumenti ir tādā formā, ka ik 3 minūtes varētu sagatavot 500 lapu dokumentus, ko iebarot tam 80K$ monstram. Skanera vajadzīgo ātrumu nosaka tas, cik ātri var tikt sagatavoti dokumenti, jo pašam skanerim principā līdzi nav jāseko, ieliki čupu dokumentu ar atdalītājlapām un gatavo nākamo čupu. Protams būs vajadzīgs vesels leģions cilvēciņu, kas apskatīsies visus attēlus un savadīs metadatus, daļēji droši vien to var atvieglot ar OCR, bet ne 100%.

    Par apmācību – cik esmu strādājis ar dokumentu skaneriem (tiem sīkajiem), tad jau tur viss reducējas uz “iebāz papīru tur”, “nospied podziņu šeit”. Bet nu es jau saprotu, ka VIDam viena darbinieka apmācīšana tik vienkāršām darbībām noteiktu izmaksātu vismaz 1KLs, ja ne vairākus 🙂 Un arī tad manuprāt efektīvāk būtu paņemt kaut vairākus lētākus skanerus – par ietaupīto naudu vienalga apmācības process sanāktu.

    Es vēl piedotu VIDam, ja tas monstrs paredzēts veco dokumentu digitalizāciju. Bet jaunos dokumentus jādigitalizē to ienākšanas brīdī no ārpuses (iekšēji visam būs jābūt elektroniski). Tātad kā minimums pa skanerim katrā VID struktūrvienībā. Man kaut kā neticas, ka tur ienākošo dokumentu plūsma ir kaut kas pat attāli tuvinās 160lpp/min. Tātad tādi 80K$ monstri nav vajadzīgi.

    Es piekrītu, ka uz skanēšanas procesu var ne vienu vien miljonu notērēt, bet man kaut kā gribētos redzēt, ka manu nodokļu naudu izmanto efektīvi 🙂 Naivais, vai ne? 🙂

    Atbildēt
  43. AMB

    Pamanīju vēl vienu mazu, bet interesantu iepirkumu:

    http://www.iub.gov.lv/iub/ads_popup/?action=show_rez&Nrpk2=28790

    VID rīcībā esošo 7 (septiņu) 128-bit SSL protokola sertifikātu ( VeriSign Global Server Certificate 128-bit) pakalpojuma derīguma termiņa pagarināšanas nodrošināšana uz 3 (trijiem) gadiem saskaņā nolikumu un tā pielikumu prasībām

    KOPĒJĀ LĪGUMCENA (bez PVN) 16947,00 Valūta LVL

    Paskatījos VeriSign lapā – dārgākais sertifikāts, ko atradu ir Premium EV SSL Certificates
    True 128-bit SSL with Extended Validation and the VeriSign Secured Seal pa ~1300$ gadā (ja pērk pa vienam sertifikātam).

    Ņemot šo variantu sanāk 1300 * 7 gab * 3 gadi = 27300$ jeb ~13650. Kā minimums (tādam apjomam vajadzētu būt atlaidēm) 3300 Ls par sertifikātu pagarināšanu. Bet droši vien normāla cena par galvassāpēm ar VID konkursiem 🙂

    Varbūt kāds zin, kurus tieši SSL sertifikātus VIDam vajadzēja?

    Atbildēt
  44. IMHO

    es gan nespēju iedomāties kāda DVS varētu maksāt tādu piķi – tur vairs nevar būt runa par kaut kādiem skeneru cilvēkresursiem, tai sistēmai ir pašai jāmāk lasīt un digitalizēt dajebkādus dokumentus! (stopudovo ka ne uzturēšana ne hardware tai cenā neietilpst)

    par jau minēto TEAlise un LAD laulību: pēdējā droši zināmā summa par IAKS izmaksām (pirms ~1.5 gada) bij’ 2.7M LVL, (bet no nedrošiem avotiem ir ziņas, ka Alise no tā saņem ~70%)
    …un tam projektam galu neredz
    pozitīvi ir tikai tas, ka sistēma tiešām funkcionē (neskatoties uz to ko tas prasa no LAD admiņiem) un. cik zinu ’05 gadā ienesa 11% no valsts budžeta

    kā IT cilvēku mani interesē: ko TĀDU šī jaunā sistēma darīs?
    kā nodokļu maksātāju mani interesē: vai VIDam nevajadzētu uzrīdīt VIDu? 😀

    Atbildēt
  45. CooLynX Raksta autors

    Izskatās, ka VID nav viss tik caurspīdīgs kā gribētos.

    It kā par citām lietām, bet no tās pašas sērijas.
    http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=b3699458-159b-4601-8159-69203ef77f9d

    „Izmeklēšanas procesā Finanšu ministrija neiejauksies, bet jāpārbauda, kā šobrīd funkcionē VID – vai normatīvie akti nodrošina pilnīgu lēmumu pieņemšanas caurspīdību un vai tajos nav atstāti kādi „robi”, kas var kļūt par augsni koruptīvām darbībām. Diemžēl aizdomu ēna krīt pār vienu no nozīmīgākajām valsts finanšu iestādēm – pār institūciju, kas veic nodokļu administrēšanu, tādēļ mans arī kā nozari pārraugošā ministra uzdevums ir nodrošināt, lai nepilnības, ja tādas šajā sistēmā pastāv, tiktu novērstas,” uzsver A. Slakteris.

    Atbildēt
  46. archaic

    Kādreiz srtādāju VIDā, zinu to virtuvi no iekšpuses. Kaut kur jau bija teikts, ka VID ir nenormāli prasīgs klients. Tāpēc arī jebkurš saprātīgs kantoris, kas tur piedalās, sarēķina projekta izmaksas un pēc tam tās pareizina ar pī (3.14):) Interseanti, kurš ražoja darba uzdevumu, ja ierēdņi pašu spēkiem, tad cena ir pilnīgi adekvāta. Jo prasības droši vien ir no sērijas “Sistēmai jāinformē lietotājs, ja klientu apkalpošanas zālē ieradies klients un vēlas iesniegt dokumentus”.

    Atbildēt
  47. Informators

    VID konkursam bija arī otrs piedāvājums no Lattelecom Technologies vēl dārgāks par RIX piedāvājumu.
    Summā ir iekšā uzturēšanas izmaksas 3 gadiem.
    Sistēma ir jāievieš VID 16 nodāļās un 40! reģionālajās iestādēs visā Latvijas teritorijā.
    Sistēma ir jāintegrē ar 8 VID lielām sistēmām.
    Plānoti 5000 lietotāji.
    Sumā ir visas licenču izmaksas.

    Atbildēt
  48. Atbalss: Latvija.lv plāno investēt vēl 50 tūkstošus | Pods.lv

  49. Atbalss: Valsts iztērējusi 5.3 miljonus atvērtā koda risinājumos | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.