Diezgan liels un pamatots troksnis bija izveidojies ap Apollo portālā publicēto Kristīnes Jančevskas rakstu – Ko darīt ar neiedomājami stulbiem datorlietotājiem. Lai arī raksta autore, maigi izsakoties, ir sabraukusi auzās, tomēr es to agrāk nekomentēju un arī tagad netaisos, bet tā vietā gribēju iedot norādi uz diezgan labi argumentētu komentāru par šo rakstu, kas šorīt no rīta ir nopublicēts tajā pašā portālā – Par datorspeciālistiem un datorlietotājiem (Jānis Ojers).
Jā, abām pusēm (datorlietotājiem un datorspeciālistiem) ir sava taisnība, un abām pusēm ir savi plusi un mīnusi. Taču minētajā rakstā autore ir uzvēlusi visu savu negatīvo pieredzi uz datorspeciālistiem, kuri pie tam lielākajā daļā minēto gadījumu nemaz nav iesaistīti. Tas, ko es gribu pateikt ir: var uzrakstīt rakstu, kurā tiek nolikti visi datorlietotāji, taču tas būtu tas pats, ko savā rakstā izdarīja autore ar datorspeciālistiem, tāpēc es savā rakstā tikai atspēkoju viņas rakstīto (no sava viedokļa).
Vēl tikai gribēju piebilst, ka ar datoru un interneta izplatību arī šādu “stulbu lietotāju” skaits palielināsies un tā ir normāla parādība.
Ja citās jomās kādu cilvēku, kas rīkojas diezgan muļķīgi sauc par stulbu, tad IT jomā ir iegājies angļu vārdiņš “lamer” (no vārda “lame” – neveikls), kas ir veiksmīgi latviskots un iegājies aprītē kā “lameris”. Un tas nenozīmē vienu un to pašu, ko iesācējs. Lameris tik pat labi var būt arī administrators.
Būtiskākā atšķirība ir tā, ka lameris domā, ka visu zin un neturpina savu izglītošanās procesu, turpinot kāpt uz vecā grābekļa jeb ielaižot tās pašas vecās kļūdas, bet iesācējs mācās no kļūdām, lai turpmāk tās vairs neielaistu. Visi mēs kādreiz esam bijuši iesācēji, bet tikai daļu varētu nosaukt par lameriem.
Es atceros kā pats kādreiz, kad tikai sāku strādāt ar datoru, tādā nelielā blociņā ar izraujamām lapām, pierakstīju dažādas komandas un citas piezīmes, lai vēlāk šos pierakstus liktu lietā. Tā kā nebija man labu pasniedzēju un tāpat kā daudziem citiem visu nācās apgūt pašmācības ceļā, tad arī centos pats atrast kaut kādas sakarības un izstrādāt loģiku darbā ar datoru, lai nebūtu tas viss jāpieraksta un jāiezubrī no galvas.
Vēlāk jau, kad strādāju par datorkursu pasniedzēju sapratu, ka lielākā problēma iesācējiem ir tā, ka viņi nemēģina izprast to ar ko strādā un ar loģikas palīdzību atrisināt problēmas, bet gan iemācās no galvas visas komandas un tāpēc nestandarta gadījumos nezin, ko darīt. Lai arī ieteicu pierakstīt to informāciju, kas šķiet būtiska, tomēr lielai daļai bija problēmas pat ar saviem pierakstiem. Pierakstīts bija viss kā nākas, vienkārši cilvēks nespēja pielietot to, ko bija pierakstījis. Attiecīgi šādiem pierakstiem vispār zūd jebkāda jēga, ja reiz pats autors tos nespēj pielietot.
Šādos gadījumos, ka kāds nespēj nolasīt no pierakstiem vai izlaiž būtisku informāciju, palīdz paša izstrādāta metode – “soļu princips”. Nezinu vai zinātniski šo sistēmu tā sauc, bet man tā diezgan bieži noderēja. Manā laikā vēl vidusskolā tādas lietas nemācīja un tāpēc nācās pašam izdomāt visādas “gudrības”. 🙂
Princips ir gaužām vienkāršs. Pierakstam katru darbību pa solim un numurējam tās. Vēlāk izpildot attiecīgās operācijas būs ļoti viegli identificēt brīdi kurā esam nošāvuši greizi un izlaiduši kādu punktu. Protams, ka to pamanīs tikai pasniedzējs, jo pats iesācējs zvērēs, ka visu darījā “kā bija rakstīts piezīmēs”. Savukārt, ja katrs solis būs pierakstīts, tad mums būs viegli uzdot uzvedinošus jautājumus, lai attiecīgā persona pats saprastu, ka viens punkts nez kāpēc tika izlaists un tiešī šī *nieka* dēļ arī nekas neizdevās.
Tas, protams, izklausās līdz riebumam primitīvi un elementāri, bet tā diemžēl nedomā daudzi, jo daudzi lietotāji. Teiksim ļoti banāls piemērs. Aizejam uz tualeti, nokārtojam visas lietas, nolaižam ūdeni, bet, tad sajūtam siltumu biksēs un savdabīgu smaku. Kāpēc tā? Laikam jau tāpēc, ka tika piemirstas pāris *nebūtiskas* detaļas, piemēram, novilkt bikses un apsēsties uz poda, lai tur jau izdarīt visas lietas. Tik elementāras lietas mūs iemāca vecāki jau agrā bērnībā un tās mums šķiet pašsaprotamas. Tieši tāpat arī datorlietotājiem pašsaprotamas lietas ir – pirms darba sākuma ieslēgt monitoru, datoru kā arī citas tik pat elementāras lietas, kas tika apgūtas vai nu kādā mācību iestādē, vai arī pašmācības ceļā.
Par šo tēmu ir dzirdētas neskaitāmas anekdotes, kas bieži vien ir radušās no reāliem gadījumiem.
Klients zvana uz palīdzības dienestu.
Klients: Man internets neiet.
Serviss: Sakiet lūdzu kā tas izpaužas?
Klients: Nu kā kā – melns ekrāns un viss…
Esmu dzirdējis, ka daudzi sūdzas par vecumu, ka gados vecākiem cilvēkiem ir problēmas ar datoru apgūšanu. Muļķības – vecums nav šķērslis, lai gan ir kavēklis. Protams, jauniešiem apgūt datorus būs daudz vieglāk un ātrāk nekā veciem cilvēkiem, jo būs jāiemācās kaut kas jauns. Savukārt no savas pieredzes varu teikt, ka daudz labāk man patika strādāt ar vecākiem cilvēkiem, kas strādā par direktoriem vai ieņem augstus amatus savās darba vietās. Tas nav tāpēc, ka viņi būtu bagātāki un vairāk maksātu, bet gan tāpēc, ka viņi ir apveltīti a loģisko domāšanu un tas ļoti atvieglo apmācības procesu. Nav nepieciešams meklēt analoģijas, lai izskaidrotu šķietami elementāras lietas.
Nu un nobeigumā vēl gribētu pateikt, ka neizprotu tos iesācējus, kas būdami neizglītoti apvaino citus par to, ka viņiem neviens nepalīdz. Neviens taču nav vainīgs, ka skolā, kad citi mācījās tu spēlēji kārtis un neiemācījies rakstīt, lasīt vai vēl kaut ko. Vēlāk, kad šīs zināšanas būs vajadzīgas tu ņemsi privātskolotāji un mēģināsi apgūt nepieciešamās zināšanas. Tieši tāpat ir ar datorprasmi, ja reiz skolā tev nebija iespējas iegūt attiecīgās zināšanas, tad tās ir jāapgūst citā ceļā – kursi, privātskolotājs, pašmācības ceļā vai kā savādāk, bet nevar apvainot citus par to, ka viņi tevi ignorē un nepamet visas savas lietas un netērē savu laiku, lai tikai aizlāpītu tavu robu izglītībā, un apmācītu tevi attiecīgajā jomā.
Laiks tā kā būtu saprast šīs lietas – ja reiz gribi lietot datoru un internetu, tad arī mācies to darīt nevis sēdi kādam uz kakla un gaudo par to, ka tu esi dumjš un neviens tev šīs zināšanas nav ielējis ar karotīti mutē…
Njaa. Buus man a kaukas jaiespamo.
PS. Taa komentu ieliku:) Paaraak jau vinja wispaarinaati tur vaaraas. Pilniigi piekritu ka nau godiigi runaat par visiem datorikjiem taa. Useri Lamas FOREVA taa tam buus buut.
Mūžu dzīvo – mūžu mācies.
Kuulinkam reaali iepeeries “datoru cilveeku”, “datoru lietotaaju” un “datoru speciaalistu” jautaajums. Aktuaalaaks pat par Brouzeriem 🙂
Jaatziist – uzrakstiits ir labi, objektiivaak nekaa abi iztirzaatie Apollo raksti. Bet ar nelielu dekjiisha vilkshanu uz “datoru speciaalistu” pusiiti…
Tomeer tas jauniets, Jaanja Ojersa vaardaa saukts, bishkji aimzirsaas, jo printera settingus vinjam vajadzeeja optimizeet, jaunu draiveri vilkt u.c. knifus dariit tapeec, ka gaaamez savaa kambarii klusinjaam speeleeja, kameer vajaidzeeja lietotaajus apskraidiit un jau laikus zinaat kur un kas ar ko sen jau mocaas un netiek galaa 🙂
Bet vislabaakais, ka vinjh nebija sapratis (negribeejis saprast) paarmetuma buutiibu. Tas bija vispaarinaats apskats, nevis konkreeta probleema ar ctrl+print.
Nunu, manupraat gan Ojers bija diezgan labi pateicis argumentus tieshi par teemu, vinja rakstaa nebija uudens kaa tajaa orig.
bet tomeer, konkreeta situaacija –
lietotaajs prasa “kaa izdrukaat dokumentu?”
specs atbild “ctrl+p”
lietotajs – man nekas nenotiek, printeris nedrukaa, kaut gan iesleegts un pirms briizha kaads te jau drukaaja.
specs saak domaat, ka lietotaajs atkal kaut ko nokaavis un neko nejeedz, kameer patiesaa probleema varbuut ir taada, ka pats nepateica, kuraa briidii to ctrl+p var/vajag spiest. parastam cilveekam nav saprotams, ka tas darbojas tikai galvenajaa logaa, kad nav izsaukti visaadi menu utml.
savukaart izstraadaataajam ir jaataisa softs peec iespeejas foolproof, lai lietotaajs nevareetu to nokaut.
Sviests, shis temats reaali tracina.
Visi ir datorlietotaaji, jo visi lieto datorus.
Es piekriitu Kuulinka variantam par logisko domaashanu. Arii es savaa jauniibaa vairaakas reizes MSDOS nograavu, liidz iemaacijos to normaali konfigureet un lietot.
Mana datorapmaaciibu pieredze (sisadmins -> lietotaajs) saistaas ar dazhaadu lietu skaidroshanu ar domu – “naakamreiz netraucee pa siikumiem” un analogismi ljoti labi naak arii no Auto pasaules. Tos videejaa paaudze sagremo.
Un te arii – visi autovadiitaaji prot braukt. labaak vai sliktaak, bet prot. Un taa ir persooniiga izveele – maaciities taalaak un praktizeet sitauacijaas, vai arii turpinaat niikuljot e”M”kas liimenii.
Karoche besii aaraa kad dala datorspeciaalisti un datorlietotaaji. Speciaalists – taa ir specialitaate. Lietotaajs – tas ir statuss.
Profesionaals zhargons vispaar ir cita teema. Neviena graamatvede man pa galvu nav situsi, ja es saku, ka nezinu ar ko 62 konts atshkjiras no 21.
coolynx, tu apzinies, ka izprovoceeji kaarteejo karsto diskusiju? 🙂
malacis! labs raksts! buus kur noraadiit palasiit, kad kaads man uzdos stulbus jautaajumus :))
hehe… jancha sit augstu vilni :PP
nuja. visaadas situaacijas.
reku veel reaala:
PL: kaa var izdrukaat?
ES: File->Print->OK
PL: bet nedrukaa. tikai spuulee un viss.
ES: paej nost! .. staavi! neej klaat!
—
PL=Profesionaals Lietotaajs
ES=es 😉
nu un protams peec 10sekundeem printers saak drukaat =-)
kur fishka?
notiek tas uz laazernieka un nabaga cilveex ieliek lapu – 3 sekunzhu laikaa printeris tikai mirkshkjina savu aci un neko nedara. lapa tiek iznjemta – ielikta un taa ik peec briizha. nu ko grib no laazernieka ar feedtaimu paari 10sec??
Aidus, pilniibaa piekriitu! Es arii uzskatu, ka lietotaaji ir LAAMES!!! Teiksim, kaut vai mana mutere, shai atnaak veestule ar pielikumu *.zip formaataa. Pirms tam uz taa kompja staveeja WinZip a es uzliku WinRAR. Shi man zvana saka ka gribot attaisiit failu, a atveras kaut kaada cita programa …… un kas vispaar tur notiek? Es vinjai paskaidroju, ka tas ir winrars nevis winzips, un pilda tieshi taas pashas funkcijas, tikai izskataas savaadaak. Ar to es gribu pateikt ka LJOTI daudz lietotaaju vadaas tikai peec ieradumiem, nevis druscinj iemaacaas anglju valodu lai zinaatu ko noziimee “extract”…
Rothman, izskataas, ka nevis Tavaa muteree ir vaina, kas veeleejaas paintereseeties ko krutais deels-hackorzs salicis atkal (pasarg dies` kaadu krutumu atkal sapurgaat) bet gan, ka ar Aidus baigi liidziigie esat… Mosh jums viens teevs iraid?
Tik Aidusam sava lapa ir, bet Tev nav (lai arii lapaa pareizais laiks un vaardadienas interesantas). Bet jau peec galotneem redzams, ka kruts hackorzs puulas savu lapu uzgatavot…
muuzhiigaa probleema. ciinja ar veeju. visi meegina iekalt galvaa operaacijas. …paraadi man kaa izdrukaat… taa te jaanospiezh un te… aha… tikko naakamreiz izlec cits logs kur nav taas pogas aaaaaa panika ko man dariit paliidzi… BLJAAAAAVIENS!!!!! es teicu domaa ar galvu. iegaumee pamatprincipus kur var atrast file, print, open, save utututt nu i suuds ka tas logs izskataas savaadaak. PAMATPRINCIPI! vot cilveeks kas visu laiku lieto internet suxploreri pieseezhas man pie operas un… a kas tas taads? es saku – kaktuss velns paraavis! vinji visi meegina iekalt galvaa operaacijas un tikko kautkaads punkts no seciibas izkriit taa panika – suuda datori bla bla bla kapeec nevar uztaisiit taa lai es saprastu la la la… ar mashiinaam braukt toties maak. ar visaam. iekaapj fordaa ar automaatu brauc. iekaapj bmw ar rokas kaarbu brauc. pofig kaada marka. kur kondicionierim vai stereo pogas. paspaida un atrod. a kapee ar kompi taa nav KO!!?? velns kaa besii…
Vaards tev gribas padirsties?
Vaards, tici man, vinjai neintesee ko es tur esmu salicis u.t.t. vinjai galvenais, lai viss shancee. Vot pasaki man gudriniek taadu lietu – nah vajag 2 arhivatorus, ja 1 no vinjiem ir plashaak pielietojams un iekljauj sevii taas pashas funkcijas ko 2. nau jau man 16 gadinju 😛 Jaa, es esmu vinjas kompja taa teikt admins. Un to ka lietotaaji ir laames es saku no pieredzes, jo pat skolaa kuraa es maacos uchuki nemaak tikdaudz izdariit kaa “fdisk /mbr”, kad bija sapisies Master boot records…
Nu un kas man naf sava lapa, tev dirsu plesh?
P.S. Neesmu jau no tiem, kas taisiitu lapu wysiwyg veidaa.
ndqc:
Man radaas cita doma… Lai arii neesmu nekaads admins, tomeer savs “klientu loks” salasaas ar taadiem, kam vajag: “Lai vareetu bildiites apskatiities”, “kapeec nevar redzeet to dokumentu atskaite.pdf, ja uz otra datora vareeja”, “peec tavas darboshanas ap manu kompi vispaar nekas neiet”, “es jau nevienam nesuutu viirusainus mailus, un man outluk ekspresim sent itemos nav neviens mails, ko buutu tev suutiijis” u.t.t.
Tak redzi – shiem cilveekiem nav intereses NJEMTIES ap to datoru. Vinjiem vinjsh darbaa staav un ir paredzeets shadaam funkcijaam:
a) Paskatiities graamatvediibas skaitliishus (vai nu kaadas kuram darba funkcijas paredzeetas);
b) paarveerst papiira izskataa kautkaadu elektroniska izskata informaaciju un ielikt mapee (99% gadiijumu word fails);
c) Pakomunikeet internetaa ar sev liidziigiem, nosuutot vinjiem mailus, filmu klipinjus, ppt failus ar draudiem par peekshnju tramvaja uzbraucienu 72.stundu laikaa, ja uzdroshinaasies nepiespamot vismaz veel 7.pastkastees Dalailama viedos vaardus.
d) un citi gadiijumi.
Un shie citi gadiijumi tad arii rada galvas saapes gan tam lietotaajam, gan peecaakajam telefona zvana sanjeemeejam, jo “Solis pa labi vai pa kreisi tiek klasificēts kā lūgums” nokljuut nepatikshanaas, kur pasham kautko knibinoties pastaav risks sho citaatu katru reizi kaapinaat kvadraataa…
Un tas tapeec, ka lielajam lietotaaju baram nav taada punkta, kas naak pirms a) —> Vienalga ko daru, interesanti pachikinaat, pastiities sorci, pabakstiit viirusu u.c.
Protams, admina lielaakaa laime ir datorlietoaaji kam nekas nav vajadziigs, un shie kaa iekodeeti seezh savaa darba programmaa un aaraa nemaz nelienj… Ja nu vieniigi reizi dienaa iebljauj klausulee, – “tiikls neiet”.
Tomeer iraid labi, un prieciigi nejusties kaa uz vientuljaas salas un atrast kopiigu valodu ar paaris tipiem, kam “probleemas” ar legaalo softu kompii, ar trafika noslodzi, u.c. (ja taadi ir… parasti uz kaadiem 10-20 lietotaajiem kaadam vienam vajadzeetu kaadaa kaktaa buut 😉
Bet, ja shams konkreetais admins vinjus smuki salicis burcinjaas, un sakonserveejis, veelaak tas vareetu buut zinaams pluss, jo attieciigie “gurusi” panjem uz savu kruuti atsevishkjas lokaalas probleemas, paceljot savu veertiibu tuveejo kabineta daamiishu acees… 😉
Kas rada tainso roku sajuutu pasham adminam, un iespeeju izcelties citiem diikdienjiem…
Rothman, Tu pareizi uzmineeji mana ceelaa komentaara noluuku 🙂
Tak gribeejaas man to uzrakstiit, ka neir smuki par savu maati podaa negatiivus piemeerus rakstiit. Ljoti neir smuki. Un ja jau tavaa skolaa taadu kuulo fiichu nemaak (es ar taadu nemaaku – nedosoju nekaadas /format C: fiichas), tad tomeer Tu vismaz pieraadiji, ka Tev kaadi gadi 17, ja jau nav 16 😉
Kas savukaart pie taas domas atgriezh veel skaudraak – kameer Tevi maaminja uztur, un kabatas naudu dod, divtik nesmuki ir par vinju nesmuki izteikties! Usjok?
Ko tad Tu vareetu teikt, ja es saaktu tagad rakstiit – jaa, tava maate ir reaali tupa nesaprot ka winrars apstraadaa arii zip arhiivus, un tas aabols kas no vinjas kritis, tas aabols… Vai tas gudraaks vareetu buut?
2 Vaards: ap mashiinaam ar jau lielaakajai daljai nav intereses njemties. bet braukt brauc. un kaa veel. vajag izsniegt licenzes lai vareetu lietot datoru taapat kaa tiesiibas braukt ar mashiinaam. nav licenzes – piekjeram pie kompja – soda nauda. 🙂 ko tad veel teikt par tiem normaalajiem kam probleemas ar jebkaadaam taalvadiibaam un mobiilajiem… un taadu ir daudz… baigi labs citaats no slashdota komentaariem “…if windows is so “easy” to use, then why do they have “the complete idiots guide to windows ..” and the dummies references for windows as well? describing such things as “minimising a window”, or “closing a window”. ease of use has very little to do with it. as i have already pointed out, alot of it is marketing…”
Ja pieeit tiiri no biziisa principiem, tad klientam- lietotaajam gandriiz vienmeer ir taisniiba. To, ka vinjs ir lemesis un pats uz dullo ir salaidis visu griistee, taapat ir skaidrs, vieniigi sisadminam/meistaram ar reaalu pacietiibu un izpratni ir jaamegina situaacija labot un izskaidrot. Raxts ir rezultaats diezgan daudzu sysadminu leciigajai attieksmei pret lietotaaju (kaut lietotaajs biezi ir cirvis, atkaartoju :))), jo tas pats sysadmins, piemeeram, buus cirvis autoremontaa, bet servisa meistars tacu par idiotu vinju nesauc! Un lietotaajiem biezi pietruukst elementaaras logikas, jo piemeeram, maajaas zupai tacu saali uz dullo neber klaat, bet ar peli bliezt “ok” neiedzilinoites- elementaari! :)))))) Isaak, tasiniiba un kljuumes abaas pusees :)))). Pats esmu lietotaajs( bet ne cirvis :))), kam comi ir dikti advanceeti datorspecuki. Katram lietotaajam taadus! :)))))
Šitas pagaidām ir manā topā:
Mācījos videnē, 1. datorstunda, skolotājs akurāti māca: “Vispirms ieslēdziet datoru un tad monitoru”. Ok, nospiežu viss aiziet. Blakussēdētājs aizdomīgi ilgi klikšķinās, te datoru ieslēdz, te monitoru. Izrādās, monitors jau bija ieslēgts. Zēns vispirms to izslēdza, tad ieslēdza datoru. Monitors melns, nekas nenotiek, tāpēc sākam visu no sākuma – ieslēdzam monitoru, bet izslēdzam datoru. Un tā vismaz 10x. 😀
ndqc,
Automobiilim Tu nevari uztaisiit ar paneli taadu fiichu kaa Wordaa – “Outline” un peectam veel “Full screen”. Tas tev noziimeetu “Stuures un klokju vairaak nav”. Un atgriesties “default” setingos vareetu tikai salocot visus pirkstus kulakaa, bet taisnus atstaajot mazo pirkstinju un iikshkji. Shaadi saveidojam abas rokas un tad divi asi vicinaajumi prieksheejaa loga virzienaa – un visi klokjiishi atkal ir vietaa.
Autinjam pat gaazes pedaalis nav modificeejams – ja iespiediisi griidaa, bez atbilstosha roba iekjekseeshanas, aatruma ierobezhotaajs to noblokjees ap kaadiem 7000apgriezieniem, noveershot vaarstu saliekshanu un peecaaku motora remontu.
Ja runaajam par auto hackoshanu (kad rodas veelme pareguleet ieshprici, ielikt vecaa toijotaa forda 2.8i motoru ieprieksheejaa (0,9vietaa)), tad shobriid es esmu smagaa lameru stadijaa ar visaam savaam pieredzeem un paziishanos shajaa jomaa – jo vairaak kautko “krukjiiju” jo suudiigaak parasti saak iet… Un tad atkal laiks iegriezties pie viena beerniibas drauga, kursh vienreiz pie manis bija paskatiities, ko es varu tajaa internetaa njemties – reaals sviests tas viss internets esot. Taa luuk 🙂
No kaa secinam – katram savs.
coolynx! Labs raksts! varēšu to visiem redaktoriem rādīt un stāstīt, tā lūk jums būs mācīties!!! 😀
Jā… trakums. Pilnīga 90% cilvēku NEGRIBĒŠANA apgūt šo lietu, kas viņam ir vajadzīga DARBĀ. Ja ir mājās, lai “bildītes apskatītos”, tad vēl tā, pofig – var labas anekdotes paklausīties 🙂
Man pilns darbs ar šitādiem. Kad pats atnācu, arī biju tāds, nu bet tad arī pamazām apgūstu šo lietu.
A daži kadri te tādi, kuri pat nejēdz izdarīt funkcijas, kuras viņiem “by default” pēc pienākumiem jādara.
Nerunāsim par to, ka gar šī darba specifiku – tehnisko izskaidrojumu VISPĀR nav nekādas jēgas.
Nemāku izskaidrot, bet apmēram tā. Tipa mašīnā spidometrs. Visi zin ko rāda. Paska cilvēkam, nebrauc ātrāk par 50, būs ziepes!!! Nu viņš arī nebrauc, kaut nekādas sajēgas nav kas tie par cipariņiem, u.t.t… Un ja nu vienreiz aizbrauc pāri pa tiem 50, tad ir – a ko man tagad darīt???
galvenaa probleema ir taada ka ja tu ljoti pieklaajiiigi tam cilveekam izskaidro kas un kaa jaadara naakamajaa reizeee vinsh ne velna neatceras. tas ir finishs… kas te vainiigs? usera stulbums? skleroze? kas? secinaajums taads ka lielaakaa dalja shiis planeetas iedziivotaaju nav gatavi lietot muusdienu tehnologijas. un izskataas ka nekad nebuus… veel labs citaats “…Often we hear people talk about how “linux isn’t ready for desktop”. Bah. Nonsense. I would rather say; Some people aren’t ready for the linux desktop.” to pashu varam pateikt par windozi un jebkuru citu osu…
Tieši tā, ndqc!
Nez, kāpēc man Apollo komantāros ar pirmo reizi lapas lejā tiek nogriezts pēdējais 10. komentārs? Pēc retry piespiešanas lapa ir pilna. Izskatās tā, itkā būtu uzklāts DIV ar absolute…
Opera 7.22, winxp/sp1, IE ir ok.
Vaards: atrast uz ekraana podzinju ar uzrakstu “Close full screen” laikam atbilst aprakstam ” .. salocot visus pirkstus kulakaa, bet taisnus atstaajot …”.
Piekriitu, piespiest alt-f un peec ieraudziitaa mazliet padomaat laikam buutu daudz prasiits no parasta lietotaaja.
Vaards, jaa varbuut panjeemu sliktu piemeeru, bet es tikai gribeeju izteikt savu domu skaidraak…. Tachu tagad tu pieraadiiji savu tupumu. Neuztur mani maaminja sen vairs. Njaa, gadaas cilveeki pasaulee ar shauraam pieriiteem kuriem vienkaarshi nav lemts to saprast, diemzheel.
Principaa, kaa es mineeju raxtaa (nopubliceeto raxtu veel neeesu paarlasiijis), tad mana raxta ideja bija atspeekot nepatiesos uzbraucienus datorikjiem… Un pateikt, ka abaam puseem ir + un -, un nav jeegas raxtiit raxtu, kur buutu nolikta otra puse, jo peec 10 min radiis atbildes raksts…
Runaajot par printeri, kas te tika iztirzaats: es jau gadus 3 neesmu vairs ieksh tehniskaa atbalsta, tagad esmu tikai programmeetaajs. Bet taa, kaa origjinaalaa raxtaa nebija pateikts ko tieshi onka ar to datoru dariija, tad nevar pateikt vai 15 min bija par daudz vai nee. Ideja bija: ja ir probleema ar printeeshanu, un labojot to datorikjis pie reizes salaboja veel kaut ko, tad lietotaajam buutu tikai jaapriecaajas.
Ojer, iedo please savu e-mailu…
P.S. Bijushais maaceklis. 😉
Nja vispirms vajadzeeetu iemaciit baidiities darboties ar datoru… Jo ir man naacies redzeet cilveekus, kas pogas spiezh ar triicoshaam rokaam ka tikai nesalaizh deelii kaut koa… Taatad tas ir labi lietotaajs labaak iegaumees, kuraas vietas vajadzeetu piesargaaties no deeli salaishanas 😀
vispirms atbildot uz sho Jazz komentu: tu saki “vecenēm nu NEVAR iegalvot”? vai nav meginats saprast, kapec tas taa? varbut nav veerts bendet nervus “iegalvojot”, bet labak pameklet citu risinajumu!? un varbut “pārkaitināto sysadminu” laiks atbriivot, kaa biistamu sev un kolegjiem? nav proveejis kaadai “vecenei” atrast 3 svarigakos taustinjus vai reseta pogu?!
2 Rothman: a neienaca praataa maaminjai atstat zimiti, ka “luuk uzliku winRARu, nesabiisties, tas pats winZIPs jau vien ir :)” !? pats teici: “vinjai neintesee ko tu tur esi salicis u.t.t. galvenais, lai viss shancee”
2 mikyus: vai tev nav nacies macit cilvekus nebaidities no datora?
2 coolynx: laba ideja par pierakstu solju numureeshanu! imho, iesacejiem varetu dikti noderteet. bet zrja tu saliidzini vecus cilvekus – direktorus ar veciem tekstu bakstitajiem.
2 JanisOjers: par “datorikjis pie reizes salaboja veel kaut ko, tad lietotaajam buutu tikai jaapriecaajas” un par raksta 2. punktu (Ja negrib gaidīt 15 minūtes, tad tā arī vajag pateikt: “Lūdzu, izdrukā man šo dokumentu, un vairāk neko nedari!”)
imho, ja katra teikuma galaa likt “un vairāk neko nedari!”, tas atri apniks ari pasham tehnikjim. apkope nebuutu javeic tajaa laikaa, kad lietotajs strada, vai piem, drukaa. tur kur censhas kaut nedaudz plaanot, shadus darbus veic netraucejot lietotajus. ir dazhadi veidi kaa to izdariit
Hehe, deja vu… Atceros, gadus 7 atpakaļ arī biju pamanījies izveikt minēto operāciju ar Word dokumenta ieslēgšanu Full Screen režīmā… 😛 Taču problēmu atrisināju, intensīvi izmēģinot visādus variantus, un beigās nonācu pie atrisinājuma. Arī turpmāk centos atrisinājumu rast pats, un kaut ko sadiršot arī pats visu liku no jauna. Bet laikam tomēr nav jau lemts katram kļūt par “datoristu”, tāpat kā jebkuram nav lemts kļūt par celtnieku.
Galvenais ir tas, lai proti to, kas tev IR vajadzīgs. Un ja tev ir vajadzīgs dators, tad tiešām – ej un iemācies to lietot.
Kaut gan no otras puses – šodienas “lāmeriem” nebija lieliskā iespēja uzaugt pie MS-DOS un Win pirmsākumiem, kad opcijas tajos varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un attīstoties Windowsam, augt līdzi vissīkākajām izmaiņām un jauninājumiem… Nezinu, kā būtu, ja iesviestu mani sākumā pie WinXP un kliegtu virsū, ja neprastu atrast, piemēram, kaut kādus TCP/IP settingus vai ko tamlīdzīgu… Jāsāk taču ar modēmu… 😛
guncha, driizaak nevis to iespeeju ir vairaak, bet muusu prasiibu ir vairaak 🙂
Ceru ka peedeejo reizi piekjeros shitam staastaam, nu nebija ko dariit, un uzrakstiiju, to kas bija iekraajies lasot vinjas raxtu…
To ui: pietix cilaat to nelaimiigo printeri.. Nekur nav apraxtiic, kas tieshi tur bija par gljuku, piemeers, kad vareeja veikt apkopi: bija jaanovelk jauni draiveri no neta, un kameer tie vilkaas shis apkopa datoru. Ideja: notika kautkaads process: onka vareeja mieriigi seedeet rokas kleepii salicis, a vinjsh njeema un dariija kautko lietderiigu tanii laikaa..
P.S> Vairaak uz teemu par nelaimiigo printeri neatbildeeshu…
Lietotaaji vareetu:
– Varetu paluugt visus klaviatuuru razhotaajuus nerazhot klavieres ar pogu “DEL”
– Lietotaaji vaeetu straadaat Dosaa lai neko nenochakareetu
– Paluugt programmetaajus veidot programaas, kuras pirms kaut kaadas riiciibas prasa pamatojumu, kapeec vinjsh to veelas dariit…
– Aiziet pie psihologa, pirms vinjiem ljauj darboties ar datoru… :DD
Admini vareetu:
– Buut aarkaartiigi piesardziigi un uztureet “paranoic” droshiibas liimeni :))
– Maksimaali piegriezt skaabekli lietotaajam 😛 lai dara to kas ietilpst vinju pienaakumos un viss…
– Saakt zhnaugt lietotaaju, ja tam kaut ko tomeer ir izdevies nochakareet…!!!
+
– Apmaaciit lietotaajus straadaat ar Linux tipa sisteepaam – lai Microsoft saak domaat ar galvu!
Veeel nav nomierinaajushies 🙂
Iegribeejaas to teemu biski savaaadaak “pagriezt”.
Bet patiesiibaa Jums vajadzeetu paarlasiit sheit pat notikusho gadiijumu ar jaunieti Rothman un uzdot sev jautaajumu: Vai gadienaa tas, ka tie mani darba koleegji ir taadi lameri, nav tas galvenais iemesls, kamdeelj man to aldzinju maksaa?
Un shet arii vareetu tos “Dator profesionaaljus” sadaliit divaas [J.O.] ierosinaatajaas komponentees – Tehniskais atbalsts un programmeeshana.
Taadejaadi pirmie uz grauda nejmamie lameri ir programmeetaaji. Ja vinji nav gana apziniigi saprogrammeejushi, ja vinju zinaatnee nav VISPAAR veel normaali atstraadaats process kaa buutu jaanotiek gala lietotaajam draudziigu produktu izstraadei, tad taalaak mees ieguustam to, ko ieguustam… Neapmierinaatus lietotaajus un nepiecieshamiibu peec otras profesijas – Tehniskaa atbalsta dienesta.
Domaaju, ka adminju skaitam pakaapeniski pieaugot, piesliipeesies arii programmatuuras izstraades jautaajumi, un ar laiku nevajadzees tos uzpuutiigos adminus vairs – tachu nav vairs taa, ka katraa firminjaa ir savs auto mehaanikjis, kursh regulaari remontee juusu atomobiiljus?
Bet viens pats automobiilis ir daudz, daudz sarezhgjiitaaks pasaakums, nekaa viss shis bitu & baitu pasaakums kopaa njemts. Lai arii kaadreiz katram auto lietotaajam bija jaazin kas un kaa jaadarbina, jaaskruuvee, jaapielej, tad tagad pat sievietes ar sho braukshanas pasaakumu tikushas galaa… 🙂
Gan jau adminjus arii saliks “servisos”, kur tad shamie varees dizhoties printeru optimizeeshanas jautaajumos 😛
Uuuu. 🙂 Vaards labi teikts 🙂 Es jau arii juutos kaa kuulais hakers 🙂 Ziniibu augstaakaa faaze. A par to lapu runaajot es taksh tik paaris dienas apakalj vinju saaku mociit 🙂 A ko es te muld jaiet uz High Skuul khe . . . a mosh pagulet . . . a mosh peec beer?
Vaards: uuja.. 🙂
Bet viens pats automobiilis ir daudz, daudz sarezhgjiitaaks pasaakums, nekaa viss shis bitu & baitu pasaakums kopaa njemts.
..tad jau laikam neesi nekad programmeejis ka taa spried. lielaakaas probleemas jau vispaar sagaadaa fakts ka lietotaajs pats iisti nezin ko grib…un tad nu sisteemanaliitikim ir ko sviist. uztaisi taa – viens apmierinaats, cits akal bljauj ka nav kruta, uztaisi savaadaak – bljauj akal cits… taisi viegli customizeejamu – rodas akal probleemas… fiska ir taada, ka gruuti atrast to punktu, kur lietotaajam ir iespeejas izmainiit, tajaa pat laikaa nav iespeejas nochakareet sisteemu.
…ir pat redzeeti lietotaaji, kam vispaar ir paniskas bailes kaadu messagu uz ekraana ieraudziit – haotiski tik spaida OK lai novaaktu. nu taadi ir tie cilveeki – katram savs…
Djuke,
Piekriitu. Tur jau tas knifs – Tev jaazin kas tam lietotaajam buus vajadziigs. Vinjam gribaas uber kuulo auto ar joistiku stuures vietaa, bet… Ja tu buusi pietiekami kompetents shamam iestaastiit, ka ar joistikiem nerullee, tad arii neradiisies visvisaadaakaas marazmaatiskaas probleemas 🙂
Bet tur nu es varu piekrist, ka par programmeeshanu es zinu vaaji (kaadreiz tikdaudz kaa turbo c kautkaadus RTU uzdevumus programmeeju, un paskaalii taisiiju apreekjinu programminjas, lai reekjinaatu kautkaadas izkliedes un varbuutiibas. Vidusskolas Bekas un Basic programmeeshanu, un viena pusgada fortran mociibas negribu atcereeties… Tobish – minimaali esmu njemies ar sho jautaajumu).
Bet toties esmu noveerojis kaa iet citiem programmeetaajiem, kad shamie kautko grib uzveidot.
Piemeeram, Graamatvediibas programma kopaa ar razhoshanu.
Pienjemsim, ka programmeetaajs zin kaa tur visaadas podzinjas saziimeet, un sataisiit lai visaadi dati tudi/sudi eksporteejas, reekjinas, drukaajas un visadi citaadi briinumi notiekaas… COOL.
Bet realitaate ir taada, ka vinjsh nonaak reaalaa uznjeemumaa, kursh ir kautkaadaa veidaa izveidojies, atradis savu tirgus nishu, un tagda nespeej saprast kas kuraa kaktaa notiek…
Un tad njem talkaa sho COOL programmeetaaju, kursh tad visu to datorizees 😉 Un kaa mees saprotam – tiem uznjeemuma darbiniekiem, kas ar kreiso kaaju caur labo kabatu menedzehee visu lietu norisi savaa uznjeemumaa nav iisti skaidriibas ko un kaa vajadzeetu… Taapat nav nekaadas skaidriibas vadiibas jautaajumu risinaaashanai tam COOL programmeetaajam – vinjsh taksh galiigi nezina kaa tajaa nozaree vajadzeetu norisinaaties razhoshanai un kuri parametri buus buutiski. u.t.t.
Kaa rezultaataa peec aarkaatiiigaam abu pushu mokaam kautkaads vanckars tiek uzgjenereets… Un tad nu shiem razhoshanas cilveekiem u.c. ir jaamocaas ar sho vanckaru + veel jaadara tas pats viss ko vinji ieprieksh ar kreiso kaaju cauri labajai kabatai dariija – tapeec ka tur ir taa vecaa fiicha par visaadaam rezerveem un elastiigumu…
Beigaas no taa jaunieveduma izveidojas kautkaadas lietas, kas eerti lietojams, bet paareejais ar nelielaam modifikaacijaam aiziet vecajaas sliedees… Un sho jautaajumu neviens vairaak neuzdroshinaas kustinaat – ibo saapiigs jautaajums visiem 🙂
hmmz lasu visus shitos raxstus un komentus un tas man ljooti atgaadina vienu vecu anekdoti…. 8))
PL – Profesionaals lietotaajs
DD – Darbniicas darbinieks
zvans televiizoru remontdarbniicaa
PL: Labdien! man taada probleema…televiizoram skanja pazuda!
DD: Labdien! un kaa tas notika?
PL: nu kaa seezhu urbinos ar skruuvgriezi ausii un paakshnji HOP! un pazuda skanja…!
driizaak jau shitaada anekdote:
cilveeks: labdien man ir viena probleema ar datoru. Mani sauc Jaanis.
serviss: diemzjeel nevareesim shajaa jautaajumaa paliidzeet…
Starpcitu ljoti intresanti ir kad klients meigina pastaastiit programmeetaajam kas ir jaaveic programmai. Programmistam pasaka ka nu tip vaot lai es atnaaku ierakstu un pectam lai es varu atrast ko es ierakstiju. viss. Bet iisteniibaa tas nav pat iisti saakums. Lietotaajam nav ne mazakaaas nojeegas kas vinjam ir vajadziigs. Pectam kad ir uztaisiits tas “atnaacu ierakstiju un pectam varu apskatiities ko es ierakstiju”izraadaas ka vinsh tur vel grib pielikt klaat bildiiti.. ka vinsh grib sorteet ierakstus peec firmaam.. peec produkta tipa… peec produkta razhotaaja peec datumiem. Ka vinsh grib turpataas drukaat piedaavaajumus un ka buutu labi ja tur buutu datubaaze kuraa buutu cenas un vel buutu labi ja tur buutuu tas tas tas tas tas…. Un taa bezgaliigi. :O))
Kad tu paluudz pasuutiitaajam elemetaaru lietu. Luudzu PRECIIZI noraadiet.. Kaa juus gribat lai izskatas produkts. Kaadaam pogaam kur kaados logos jaabuut un kaadas funkcijas jaaveic. Nu nevar programisc izziileet kas pasuutiitaaja nozaree (kuras parasti ir ljoti specifiskas) kur ir vajadziigs. Galualaa tak lietotaajs ar vinju straadaas. Tas ir apmeream tas pac kas maaja peec projekta.. Gribu maaju tikai nezinu kaadu. Raadi jamajam projektus.. un neviens neder.. a pac tas eerms nejeedz pastaastiit ko vinsh grib. Pasham vinjam nepielec ka nav labi ka virtuvee var tikt tikai caur caurtstaigaajamu toleti :O)) Principaa maajas projekti nav tik laps piemeers :O)) Jo ar projektu kursh nepatiik pa visiem 100% var samierinaaties.. bet ja tev ir nepiecieshama kaada funkcija programaa un vinjas nava ar to jau ir gruuti samierinaaties..:O))
No LU lekcijaam atceros par prototipeeshanas modeli…
Ja klients nevar noformoleet savas veelmes, tad ierastaa uudenskritumu modelja vietaa iesaku izmantot prototipeeshanas modeli, kur jeega ir: klients nodefinee, ko vinjsh grib -> programmeetaaji uztaisa, raada klientam -> klients izsaka visas veelmes, ko vajadzeetu mainiit -> programmeetaaji taisa -> utt…
Un taa tas turpinaas, liidz klients ir noformuleejis visas savas veelmes un taas ir uztaisiitas, jeb klientam beidzaas nauda, ko maksaat programmeetaajam ;))
Protams, taa nav vieniigaa shii modelja prokshrociiba, (ne priekshrociiba), bet tas der pret klientiem, kuri nevar noformoleet savas veelmes…
Btw: ja programmeetaajs laiciigi orienteejaas izstraadaajamaa softaa nozaree, piemeeram graamatvediibaa, tad vinjsh var klienta veelmes ievirziit sev patiikamaa gultnee ;))
peedeejais cilveeks atgaadinaaja vienu citu reaalu atgadiijumu iz auto razhoshanas, kur liidziiga situaacija bija gadiijusies.
Taalajos Kanaadas ziemeljos viens briezhu audzeetaajs(BA) vasaras periodaa nopirka Toyota Land Cruiser. Peec divaam nedeeljaam autodiileris(AD) sanjem zvanu:
BA – neiet vairs tas auto…
AD – kaa neiet!?
BA – Nu braucu, braucu… peekshnji apstaajaas un vairs nelec.
AD – Iedodiet savu telefonu nr, mees pameegjinaasim sho probleemu atrisinaat…
Paiet paaris stundas un AD zvana BA:
AD – Mees sazinaajaamies ar Juusu automobiilja izgatavotaajruupniicu un noskaidrojaam, ka Juusu iegaadaatajam automobiilim nav iespeejams defekts ar shaadaam paziimeem. Luudzu neaizmirstiet iepildiit automobiilim degvielu.
Uz ko BA un AD atvadaas un peec paaris dienaam atskan BA zvans:
BA – paldies par padomu! Sagaadaaju degvielu, un tagad automobiilis atkal darbojas.
//Sho storiju staastiija viens kanaadieshu biznesa konsultants, paraadot Japaanju razhoshanas procesu shodienas liimeni//
Domaaju, ka “serviss” Jaanim arii vareetu paliidzeet, ja buutu nopietnaaka liimenja serviss 😉
Tiko tika atklaats biistams Excel gljuks :O)) Spaidot buultinju taustinjus lietotaajam paarvietojas nevis eeeemm sasodiitc.. excelaa tak nav kursora… eeemm Active Cels bet gan tip skrolojas visa excela tabula :O)) Lietotaajs staasta ka reizeem defekts ir reizeem nava. Nespeej izprast sakariibu. :O)) Kad es noraadiju uz taustinja Scroll Lock esamiibu izskatijas ka lietotaajam buutu zibens iespeeris :O))
No shaa man saak rasties cita doma:
Vajag taisiit graamatinju/lapu – “tips & tricks” administratoram ar lietotaaju biezhaak sastopamajaam un interesantaakajaam probleemaam 😉
Koments no otras puses (kas tiesa, tas tiesa, arii man nepatiik straadaat, ja luur ekraanaa):
Anonīms 14:08 20.Nov.
Starp citu, datoriķi lieliski orientējas sistēmā tad, ja neviens netraucē. Ja kāds sēž blakus un blenž uz pirkstiem, nereti sisadmins kļūst dezorientēts un tiešām izskatās, ka jams mētājas pa direktorijām it kā īsti nezinot, ko meklē. Novērojums no dzīves.
–> Qued
>
>Bet tur nu es varu piekrist, ka par programmeeshanu es zinu vaaji (kaadreiz tikdaudz kaa turbo c kautkaadus RTU uzdevumus programmeeju, un
>Bet toties esmu noveerojis kaa iet citiem programmeetaajiem, kad shamie kautko grib uzveidot.
>
>Piemeeram, Graamatvediibas programma kopaa ar razhoshanu.
>Pienjemsim, ka programmeetaajs zin kaa tur visaadas podzinjas saziimeet, un sataisiit lai visaadi dati tudi/sudi eksporteejas, reekjinas, drukaajas un visadi citaadi briinumi notiekaas… COOL.
Skuju cool.
Mes varam panemt turpmakas asociacijas ar automobiliem.
sisadmins/tehniskais atbalsts = auto serviss
programmetajs = autorupnicas konveijera stradnieks
Jaa. Es zinu, ka asociacija nav pilniga. Taa nav pat isti laba.
Bet ja uznemums pats panem dzeku, kurs maak “podzinas saziimeet” tamdel, lai tas vinam uztaisitu gramatvedibas progzu kopa ar razosanu, tas ir tas pats, kas ja vini panemtu autorupnicas konveijera stradnieku, lai tas viniem jaunu auto modeli uzdizainee un izveido.
Programmas ir kapec? Lai atvieglotu darbus, kurus darija lidz tam ar rokam, vai lai daritu tadus darbus, kurus ar rokam nemaz nevar izdarit. Parsvara pirmais variants.
Jo lielaka apjoma un sarezgitibas darbs, kuru censas atvieglot, jo vairak nepieciesama planoshana, to parnesot uz datora. Ir programmetaji, kas to prot! Bet pietiekosi lielaa skaitaa gadijumu analogija ar konveijera stradniekiem ir gana preciza.
Citiem vardiem, ir kaa minimums nepieciesams sistemanalitikis. Vins var nebut ar sadu nosaukumu, vins var uzskatit sevi par programmetaju vai par adminu, bet svarigi ir lai vinam ir vai nu pieredze vai vismaz teoretiskas zinasanas par lielaka apjoma darbu projekteshanu.
sistemanalitiks = autorupnicas automodelju dizaineris
Un uznemums, kurs neema vienu dzeku – koderi, lai tas viniem visu uztaisa, dabuja ko pelnijis. :]
2 JanisOjers: labi, suuds par printeriem. tie ari nebija galvenie varonji shajaa staastaa. joprojam atbalstu Kristines J. neizpratni, par to, kaa var 15 min drukaties teksta dokuments (vai notikt jebkursh cits process, ko lietotajs ludz specialistam).
no komunikaciju problemam gribetos izdaliit biezhi sastaptu problemu – specialistu nespeju prognozet, cik ilgu laiku aiznjems konkretas lietas paveikshana. piekritu, ka nereti to ir ljoti gruti izdarit. tachu specam jau pirmajas minutes ir jasniedz info par to, vai lieta ir atri nokartojama, jebshu tas prasis papildus laiku (virs 3 min), lai lietotajs var izlemt, vai vispar ir verts gaidit/meklet citus risinajumus.
imho, pekshnji remonta darbi parsvara ir nepiecieshami tur, kur klibo plaanoshana. jaunus draiverus var parinstalet arpus darba laika/pusdienlaika/brividenas netraumejot useri. security updeitus NT-tipa darbstacijam var uzinstaleet caur tiiklu. un to visu var darit plaanveidaa, nevis peekshnji, kad radusies iespeja tikt uz 5 min pie usera klavieres.
ja adminu kaads luudz izdrukat dokumentu, admins shamo var mierigi atshuut, jo tas nav vinja darbs. vinja darbs ir plaanot taa, lai useriem nebutu shkjershlju ar tada apjoma drukas darbiem, kas vinja darbam ir specifiski.
ja drukajot uz printeri, kas pieslegts cita domena kontrolierim, tiek prasits ievadiit paroli, tad nevar parmest userim, ja vinjsh sho paroli aizmirst. vinjam nav jaatceras 101 paroles, kuras pietam dazhreiz neprasa.
sorry, atkal par printeriem! tie labi noder par piemeru 🙂
2 Vaards: vai vel labak, ierakstiit FAQ katru atbildeto jautajumu un izlikt kautkada ieksheejaa www lai pieejams visiem. tad var lugt griezties tur, ja izdzird ko pazistamu…
>> imho, pekshnji remonta darbi parsvara ir nepiecieshami tur, kur klibo plaanoshana. jaunus draiverus var parinstalet arpus darba laika/pusdienlaika/brividenas netraumejot useri.
pilniba piekritu par planoshanu, tachu gribu piezimet, ka lai ari normals admins visticmakais sistemas updeitus liks arpus darba laika, teoretiski ari sisadminiem ir savs darbalaiks, kurs nez kapec biezhi vien ir no 900-1800. Lidz ar to visus savus darbus vinam ari pienaktos it ka darit shai laika.
“ja drukajot uz printeri, kas pieslegts cita domena kontrolierim, tiek prasits ievadiit paroli, tad nevar parmest userim, ja vinjsh sho paroli aizmirst. vinjam nav jaatceras 101 paroles, kuras pietam dazhreiz neprasa.” Parasti useri tup savaa domeinaa un apkaart neblandaas :)) Ja users ir domeina lietotaajs vinjam peec noklusejuma ir tiesiibas drukaat uz visiem domeinaa shaareetajiem printeriem ja vinen kaadam printerim nav speciaali saliktas permisijas, un nav vajadziiga nekaada papildus parole. Ja firmaa ir 100PC un uz visiem ir win9x es konkreeti negribeetu buut tur ne admins ne tehniska paliidziiba. :O)) Pa printeriem :)) Gana biezhi gadaas ka ar windowsa iebuuveetajiem driveriem ir probleemas no dazhaam programmam. Un taa ir tehniskaa suporta probleema ka pirms nodot datoru gala lietotaajam netika pieinstaleeti normaali driveri. Suportam buutu jaaizdara secinaajumi lai lieku reizi nebuutu jaadeso un jaaliek uz suuda worksteishena kuram ir win9x printera driveri :)) P.S Laba ideja ka lietotaajiem butu jaaliek eksaamens lai tiktu pie datora lietoshanas :O)) Sava veida tiesiibas lietot PC. A katigorija- Windows/Office B Katigorija – Windows/Office/internet paarluuki/email uttl :O))
Ja seezh pie datora bez tiesiibaam sodanauda vai tiesiibu atnjemshana :O))
Ja atkaartoti tiek pietjerc (recidiivisc) noshaushana uz vietas. Taa teikt citiem pa maaciibu :O)) Ja uz lietotaaja datora tiek atrasta patvaljiigi uzinstaleeta huinja – publiska peershana tirguslaukumaa :O))
Grrrrrr…..
Neee – tas koderis, ko njem uznjeemums ir saucamais sisteemanaliitikjis & koderis vienaa personaa – Wash & go! Dva v odnom.
Tobish, Liela razhoshanas firma nosleedz liigumu par razhoshanas sisteemas+graamatvediibas sisteemas izveidi ar lielu graamatvediibas programmieru kantori…
Un Lai tas programmeetaajs zinaatu ko tas lietotaajs veelas vinjam uz pirkstiem paraadiit, tad tas programmeetaajs arii pats njemas ar tiem konkreetiem lietotaajiem…
Tas ir tas pats daarznieks, kursh tad arii zina un konsultee vai taas pukjes blakus var staadiit vai nevar, kaa staadiit, ko staadiit un ar ko staadiit… Klients tik pikjo, daarznieks tik veido shamam daarzu. Un sheit tam ruupniicas straadniekam kas auto skruuvee ir tikpat liels sakars kaa tam straadniekam, kas prieksh taa daarznieka kjerru ar melnzemi stumj.
Probleema ir tajaa apstaaklii, ka “Programmas ir kapec? Lai atvieglotu darbus, kurus darija lidz tam ar rokam, vai lai daritu tadus darbus, kurus ar rokam nemaz nevar izdarit. Parsvara pirmais variants.”
Kur es biju teicis, ka “Bet realitaate ir taada, ka vinjsh nonaak reaalaa uznjeemumaa, kursh ir kautkaadaa veidaa izveidojies, atradis savu tirgus nishu, un tagda nespeej saprast kas kuraa kaktaa notiek…
Un tapeec tas koderis tur var paarkodeeties liiks, bet taa buus ciiniishanas ar sekaam (vairumaa gadiijumu), kas probleemu veelvairaak sarezhgjiis.
No vienas puses par šo tēmu ir līdz sāpēm zviegts – http://www.rinkworks.com/stupid/
No otras puses, admina darbs ir ar kompjiem *un* ar cilvēkiem, ja viņš ar lietotāju saprasties neprot, tad kurš būtu jāsauc par lameri?
Šodien pat atkal aizdomājos, kāpēc lielā daļā veikalu, kur banāni pašam jāsver, tas NAV NEKUR UZRAKSTĪTS pat ar maziem burtiņiem, kur nu vēl lieliem…
2 ui:kaa jau noskaidrojaam, ja bija jaajautaa peec paliidziibas izrukaat dokumentu, tad bija zinaamas probleemas ar printeri vai programatuuru, un sho probleemu noveershana prasiija 15 min, ja probleemu nebija, tad, pie joda, userim PASHAM ir jaaprot straadaat ar savaam programmaam un administratoram nu galiiiigi nebuutu pienaakums vinjam izliidzeet, bet, ja reiz tomeer ir taa sanaacis, ka administrators ir pasaukts, bet probleemu naw, tad samierinies, ka arii administrators nepaarzin visas programmas un ja printeeshanas f-cija naw iestraadaata taa kaa lielaakajaa daljaa programmu (ctrl+p vai file->print), tad var prasiit mazliet laika, kameer arii admins apguust konkreeto programmu.
un, pie joda, kaa var nesaprast, ka arii datorikas nodaljaa ir ljoti daudz un dazhaada novirziena darbinieki un nebuut ne visiem ir jaapaarzin un jasniedz konsultaacijas, kaa apieties ar konkreeto programmu. saliidzinaajums ar konveiera straadniekiem – ideaals!
Ulzha, veel piebilsti kaadaam aciim paardeveejas skataas uz visiem tiem adminiem, kas pie vinjaam atnes nesasveertus banaanus 😛
Japet – bet man likaas, ka admini sevi pieliidzina zinaama veida Dieviem 010101010010001101010 pasaulee (vismaz peec attieksmes taa var secinaat ;)… Nu zheel ka patiesiibaa taa nav.
Konkrētajā gadījumā pati pameta svērējtantei. Bet parasti notiek pasūtīšana 3 mājas atpakaļ. Un ar pasūtīšanas attieksmi parasti atbaida. Atbaida pircējus, atbaida userus no mācīšanās.
>> Japet – bet man likaas, ka admini sevi pieliidzina zinaama veida Dieviem 010101010010001101010 pasaulee (vismaz peec attieksmes taa var secinaat ;)… Nu zheel ka patiesiibaa taa nav.
Kvalificēts admins zina, ka viņš visu nezina. 🙂
Bet pieredzes parasti vinam ir 50x vairāk nekā lietotājam, kam datori nav profesija.
Tāpēc _kvalificēti_ komentēt, ko admins dara, un vai viņš dara pareizi vai nepareizi, lietotājs tomēr nevar.
2 Vaards: noup. Atieksme tehniskajam suportam sliktaakajaa gadijumaa var buut – bljaaviens nu kaa shitauis cirvis var nezinaat tik vienkaarshu lietu!! Un viss.. Aizgaaju izdariju un eju pie naakamaa. Diezgan apniciigs un garlaiciigs darbs. Nekaa dievishkja.
Staigaa apkaart un staasti cilveekiem pashaprotamas (manpraat) lietas. ://
2 japets: manaa izpratnee, jebkura specialista (ne tikai administratora) pienakums ir macet kontakteties ar klientu. laicigi informet, ja darbs ieilgs. ari velak, ja izradisies, ka nebus paveicams soliitajaa terminjaa, par to butu jainforme savlaicigi! nevis japanak, lai pasutitajs spiests domat, ka specs nodarbojas ar “sazin ko”.
imho, iestaades PC eksamenaa userim pirmkart deretu izstastit, kas ietilpst vinja pienakumos un kas neietilpst. diemzhel, pamataa tikai direktori precizi mak ieturet sho robezhu.
kad auglju sveereeju nevar sagaidit, biezhi daru to pashrocigi un izdrukaju cheku nospiezhot kadu letaku shortcutu 🙂 pirceja pienakumos neietilpst mekleet pa veikalu, kur noklidusi svariniece 😛
andre, kam Tev JO emailu? 😉
kas tad Tu vinjam par maacekli… hehe
aj… da nu. baigais bes.
Vienaa vietaa uz viena deelja ar JO focheni staav raxtiic
“There ar 10 types of people in the world:
Those who understand binary, and those who don’t.”
2 Kuuminsh: ja atliek laiks vel nepartraukti briiniities par zemako radiijumu stulbumu, tad nevaretu but tik garlaicigi. tachu sho laiku var izmantot lietderigak – kautvai trenejoties savaldit savas emocijas.
2 ui :O))
1) Vispaarzinaams fakc ka NEVAR preciigi prognozeet 100% gadijumos cik laika prasiis probleemas novershana. Arii ja saskaries ar itkaa zinaamu gadijumu(gljuku) arii tad vel var izraadiities visaadi siikumi pa kuriem tu pat nenojautii un lietotaajs ieprieksh nepabriidinaaja ka tas “siikuminsh” arii buus nepiecieshams.
2) Kaa gan tu reageetu ja cilveeks kuram tev ir jaapaliidz iemaaciities matimaatiku regulaari pierakstiitu cik ir 2×2 un tikpat regulaari to aizmirstu? Kattram ir kautkaadas pashsaprotamas lietas. Arii lietotaajam vajadzeetu kautko maaciities ne tikai tehniskajam suportam. Preteejaa gadijumaa tehniskajaa suporta darbinieki tiktu atlasiiti peec taadiem pashiem kriteerijiem kaa darbinieki internaatskolaam kur ir berni ar gariigo atpaliciibu.
Galugalaa runa jau neiet pa to ka lietotaajam vajadzeetu zinaat ka latvieshu burti vairs nedrukaajaas jo hrenova viirus uzlika savu keylogeri un nopisa tildi. Runa iet pa to ka ja cilveeks nezin taadas lietas kaa ctrl+c ko noziimee.. ka tas muuzdienas ir analfabeetisms. Un adminam ir tiesiibas to taa arii aizraadiit lietotaajam.
Velviena nianse. tehniskajam suportam ir jaasaskaraas ar vinjpraat bezgaliigo multjiibu katru dienu. Un tad kad tu jau 1000reizi lietotaajam staasti ka jamais pie @ suutishanas iir vienkaarshi nepareizi noraadijis adresi un OE sheit njiprichom, tas var novest pie nelielas personibas kriizes :O))
Lietotaaji nezkapec ienjem poziiciju – neko nezinu un zinaat negribu tu davaj izdari taa lai viss straadaa ta ta ta un vot vel shitaa un to es gribu lai tas notiek shitaa un tas shitaa!!! Un kad tiek kautkas dariits tad saak gausties ka nenotiek gluzhio taaaa ka jamais ir iedomaajies vai arii ka tas prasa paaraak daudz laika. Nu nav suports dievs un nevar izdariit VISU perfekti. Cilveeki pielaizh kljuudas. Visaas programmas ir gljuki un neviena programma nav ideaala. Ir jaameklee kompromisi. A cilveeki vot to kautkaa nespeej apjeegt. Vienvaard.. lai useri pashi maacaas un tad tehniskajam suportam nevajadzees 1000x analfabeetiem pashsaprotamas lietas. A vot te mees esam pie saknes :O)) Skolaas ta kaa maaca/maacija informaatiku? Tur arii visa taa ljaunuma sakne sleepjas. Nevar saliidzinaat tomer mashinu un datoru. Dators pilda daudz daudz vairaak funkciju kaa mashiina.
Ja datoram buutu tikai viens uzdevums teiksim mmm lai uz vinja var dzenaat F1 jautaajumu no lietotaajiem buutu tikaptaas :O)) Paskatieties.. piem uz Plajsteishenu iipashniekiem.. Vinjiem ir probleemas? Naaav..:))))
Kuuminsh: speeciigs coments…
bez tam par to ka serviss nespeej pateikt cik daudz vajadzees laika lai probleemu noveerstu – tas ir normaali. jo kad darbojoties ar kautkaadu progu ir probleemas, ceelonji var buut ljoti daudzi: viiruss, proga konfliktee ar citu progu, pashas progas bugs…. ntie iemesli. taapee arii gadaas ka dazhreiz vajag momentu lai atrisinaatu probzu, citreiz krietni ilgaak.
Shitaa ir smaga probleema, tachu vajag ar to ciiniities. Tachu negrib tie kadri maaciities. Vieglaak ir paprasiit, kaadam, lai izdara to vinju vietaa.
Bija pakaaries senchu kompis (vienkaarshi winda kaarteejo reizi nokauta), taa kaa laika nebija, tad iemetu CD-ROM Knoppix un palaidu to, lai var braaliishi netu pabrowseet un paspeeleet speeliites. Kad mutere to piefikseeja, tad izmeta fraazi: “Esmu iemaaciijusies lietot Windows, taadeelj lai viss buutu atpakalj, taa kaa bija”. Tachu tajaa pashaa laikaa vinja man prasa paliidzeet noformateet textu word dokumentaa un pat to pieseivot, jo nezin, kaa tas daraas. Viss ko vinja ir iemaaciijusies ir palaist speeliites caur Start Menu. Tachu tas apgalvojums, ka ir iemaaciijies lietot Windows, shajaa gadiijumaa drusku uzdzen dusmas, jo KDE speeliishu palaishana norisinaas tieshi taapat, kaa zem windows. Esmu centies ieskaidrot saviem maajiniekiem, ka speeliites un pr0n saitu apmekleeshana (nevajadzeeja maaciit vinjiem lietot google. ;-)) ) nav vieniigaas datoru iespeejas, tachu ar to ir par maz. coolynx aprakstiija metodi, ko es pats piekopu (un reizeem arii tagad piekopju), lai apguutu kaut, vai arii kaadam uzrakstiitu pamaaciibu, kaa vinja probleemu risinaat. Tachu cilveeki, kas ir izleemushi neiemaaciities lietot datoru, to arii neizdariis. Toties probleema rodas, tad kad vinjiem ir nepiecieshamas shiis zinaashanas un vinji joprojaam neveelas apguut taas. Taa sakot diendienaa to vien daru, kaa karoju ar lameriem, kas sevi uzskata par supergudriem un visu varoshiem, tachu neko reaali nespeej ar datoru izdariit. Pat izdrukaat dokumentu. ;-((
Nu i iepeerushies…
Kuuminjsh un Didulis laikam iespundeeti reaalaas sharashkina kantoraas, ka nemiil savus lietotaajus, kuru nesaprashanas probleema ir vinju dienishkjaa un suuraa maiziite 😉 “ja cilveeks nezin taadas lietas kaa ctrl+c ko noziimee.. ka tas muuzdienas ir analfabeetisms”. Droshi vien, ka to daudzi nezin. Vairums lietotaaju ir taadi, kas pielikti pie datora un taa arii tur seezh. Taadejaadi pat wordaa podzinjai redzmais paskaidrojums vinjam neko neizsaka – jo kursh tad izsecinaas, ka tas diivainais CTRL+C kalambuuru teksts attiecas uz burtu spiezhamajaam podzinjaam, kas zem ekraana noliktas?
Ja shie krenkjiigie admini nesamierinaasies, ka taads ir vinju liktenis – zinaat labaak par paareejiem kaadi visaadi CTRL+C un V un P un X un H un… ir pielietojami, tad zaudeetaaji buus gan tie nelaimiigie lietotaaji, gan ar veedergraizeem nomociitie admini…
Sava spama nobeigumam gribas uzrakstiit taadu kaa domas apkopojumu (apnika man adminu probleemaa jaukties :P):
1. Viss saakas ar to, kaadu vadiiba izstraadaa uznjeemuma attiistiibas viiziju – kas ir pamatbuutiiba uznjeemumam, ko tas dara un ar ko nodarbojas un ko dariis aptuveni tuveejo 10.gadu laikaa, veerteejot aareejos ieksheejos faktorus, kas taa darboshanos vareetu ietekmeet.
2. Naakamais jautaajumu kopums, kas attiecinaams tieshi uz sho probleemu vareetu buut Personaala vadiibas struktuuraam – atkariibaa kaa vadiiba saredz taalaako darbiibas viiziju, plaanot vispaareejas prasiibas pienjemamajam personaalam un esoshaa personaala apmaaciibu. Vai nu shos pasaakumus sasaistot kopaa ar dusmiigo adminu, kuram paredz kautkaadu attiistiibas plaaninju un jautaajumus kaa novest lietotaajus liidz zinaamam kompetences liimenim, kaa noveerteet vai tas ir sasniegts, un kaa sho pasaakumu nepaartraukti uztureet un sekot liidzi taa efektivitaatei.
3. Un tad naak peediigais paraleeli veicamais un plaanojamais pasaakums par tehnisko izpildiijumu – ko iegaadaaties, kaadus datorus, serverus,printerus,softu u.c. Sheit tad arii tas Tech suports vareetu zinaat ko un kaa shamam vajag.
4. Taalaak nepiecieshams atsevishkjsh pasaaciens kas seko visu sho pasaakumu integritaatei u.c. gljukiem – laiciigi paredzot kautkaadus papildinaajumus un izmainjas augshmineeto triis valju izpildiijumaa.
Ja nav vienotas koncepcijas par to kaads buus uznjeemums tuveejos gados, tad taads mazs garinjsh kaa admins vari ilgi un dikti njemties ar to tiiklu un lietotaajiem, kabinot kautko klaat, kautko uzlabojot u.t.t. Un tad sanaak taads barinjsh ar ruucoshiem komentatoriem no taa visa 😉
Ja Probleemu izrauj no sisteemas kopuma – tad tur ilgi var diskuteet kas ir glupaaks – lietotaaji, vai admini, kas pusstundu printee papiiriiti… Bet patiesiibaa pie taas pashas uznjeemuma/organizaacijas vadiibas vien atgriezhamies.
Lai Jums jauks vakars un labaak parunaajam par brouzeriem. Nav tur kaads Firepirds vai Mazjila jaunu versiju izlaidis?
V.
Diduli, ja senchu kompis nav galigi vecs un diska vieta atlauj, mozh uzliec XP uz NTFSa. sadali C:4…6GB, D:atlikushie 10…50G.
sainstalee jamajam draiverus + updeitus (tikai security). offisu. latviskojumu. playerus, codecus. kaadu winArhivatoru. ieliec vairakus restore pointus. nodisablee nevajadziigos servisus, lai ilgak baudiitu droshiibu! uzliec IE vietaa Mozillu vai Avantu. Akrobaatu. taadu antiviirusu, kam nebeidzas updeiti, piem NAV.
ja besii teletuubiji, novac to hernju un nokopee accountu kaa defaulto, lai katram ielogojoties nebutu jakonfiguree. izsledz OfflineFiles un iesledz ‘Do not cache Thumbnails’. ka ari parejos suudus, lai XP nelien pats tiikla: ErrorReporting, RemoteHelp etc. novac MSN Explorer, IndexingService, simple file sharing.
ieregulee tiiklu. kad gatavs, uztaisi C: diskam backupu veinaa failaa uz D: un miers. to var izdariit pa 3…5 stundam un aizmirst uz vairakiem meneshiem. majinieki stradaas kaa PowerUser. bet, ja galigi nochakarees, DOCus parnesisi uz D: un atjaunosi no backupa ejoshu svaigu sistemas C:
var ari iztikt ar win2k, kam tapat ir backups un restore serviss, bet nav restore pointu.
tachu ari sho visu varetu nedariit, ja pasha sakuma butu pieradinajis shamos pie Knoppixa 🙂
Es ar, es ar grib ko teikt. Man ienāca prātā, ka daļa un varbūt pat liela daļa ķibeļu ceļas no tā, ka mēs katrs neprotam pateikt, ko gribam. To diemžēl skolās diezko neapmāca.
es pat teiktu, ka nemakam nodefinet, ko gribam. tachu kjibeles, imho, ir no ljaunuma. daram citiem to, ko negribam lai daritu mums.
labam adminam parasti viss ir noregulets taa, ka var sedet bez darba. tachu, tada atseedeeshana ari atri apniik.
imho, ja techuspports un sysadmins ir viena persona, tad vinjam vajadzetu ne tikai regulari zheeloties, ka apnikushi “tie stulbie laameri”. vinjam butu pa laikam japaintereseejas, ko varetu useriem vel nooptimizet, sakonfiguret eertaak. tb, apvaicaties, vai nav kas tads, kas shiem traucee ikdienaa! (uhh, dzirdu jau saniknoto adminu bljaavienus “kas veel nebuus!?”)
Nu, vispāratdzīts fakts, ka lietotāji nelasa paziņojumus, ko izmet sistēma, vai viena otrra programmma visiem ir sen un labi zināms.
Bet uzskatu, ka galīgais stulbums ir zvanīt uz suopport, un teikt:
“Man neiet e-mails”, kaut gan tiek izmests paziņojums “Access deny”! Kaapeec? Lietrotaajs izmanto cita provaidera piesleegumu, bet grib suutiit meilui caur vecaa provaidera meila serveri!
Vai arii, neatceraas paroli… neiet meils …. man te kaut kaads logs izleca … paroli prasa … ej un uzmini, kaadai pastkastiitei … biezzi vien izraadaas, ka intereseejas par pavisam citu pastkastiiti, par kuru jaazvana pavisam citam provaiderim, un uz citu nr. Bet vainigs tas, kurss piegaadaa iNETu, taapeec ka neiet!
Un nemeegginiet dot trafika atskaiti lamerim. Kaapeec nevar atveert atskaitee noraadiitaas adreses. Mees uz taadaam eneesam gaajussi, ko juus! Liidz ar to taalaakaas sarunas ir bezjeedziigas, jo kaa visiem sen zinaams, iNETa saturs mainaas katru dienu, un reversais DNS lookup-s var atgriezt pavisam ne taa resursa vaardu peec viena meenessa. Nerunaasim par third-party cookies un tamliidziigaam lietaam, taa lietotaajiem ir miglas bilde!
Dazhreiz ir pat taadi gadiijumi, ka skolnieks gudraaks par skolotaaju. Bet tas jau npnoziimee, ka vinjsh ir laame. Peec manaam domaam, laame ir tas, kas nesaprot ko dara.
ui -> varbuut adminam vel jaauztaisa smp userim?
probleema jau tur ka tad kad tu uztaisi taa ka viss straadaa(uz lieguma principa – tjipa ka var izdariit tikai to ko vajag darbam un neko citu) tad useri saak kliegt ka luuk spelites neiet un cdroma nava un vel sazinkas.