Šorīt gribēju uzsākt nedēļu ar kādu interesantu jaunumu no .lv tīkla dzīves, bet apstaigājot vietējos letiņu projektu smagi aplauzos, jo neko interesantu tur neatradu. Tad atcerējos, ka ir arī tāds “Ciparu tehnoloģiju portāls” jeb “digital times”. Kā izrādās avīzei “digital times” sestdien apritēja 8.gadiņi. Tad nu sveicieni no arī Pods.lv 🙂

Atgādināšu, ka tik veca ir pati avīze, kas iznāk krievu valodā, nevis mājas lapa.

1995.gada 27.septembrī dienas gaismu ieraudzīja pirmais “digital times” numurus. Kopš tā laika ir pagājuši astoņi gadi. Vecums nedēļas speciālizētajam izdevumam visnotaļ solīds.

Viena no avīzēm, ko kādreiz lasīju saistībā ar IT lietām. Tagad arī dažreiz pāršķirstu, jo esmu to abonējis.

Interesanti fakti iz vēstures. Iekš Cietnis.lv pirms diviem gadiem ap šo pašu laiku Times.lv tika sveikti ar bučām.

Pecis raksta:

Iesaku palasīt visiem, kas uztraucās un vēl joprojām domā, ka rezultātus (vēlešanu, referendumu) var ļoti viegli pie mums viltot, tad drusku palasiet kā tas notiek Amerikā ar aizvērtā koda balsošanas mašīnām, kurām pēc audita esot kolosālākie caurumi, kuru ražotājiem esot sakari gan ar militāristiem, gan ar Bušu, kuru mašīnas taisās izmantot 2004. gada prezidenta vēlešanās, un kuras nesen oficiālajā auditā tika atklāti ‘nolīdzinātas’ par tās ļoti augsto nedrošību, nepāredzamību un tā tālāk…

Rezultātu var ‘uztaisīt’ jebkurš, un kā teica, sekos nevis uzvara, bet nebeidzamas tiesas prāvas. Domājams, ka beigās augstākā tiesa šādu balsošanu aizliegs.

Tā kā, veči, es domāju, mēs vēl dzīvojam zaļi – vismaz pie mums neķerās pie tik trulām un atklātām metodēm…

Lasīt tālāk →

Technologyreview.com lapā ir atrodams diezgan garš, bet tajā pašā laikā izglītojošs raksts par iespējamo nākotnes internetu, kas it kā varētu atrisināt problēmas ar kurām mēs saskaramies šodien.

Speciālisti uzskata, ka interneta infrastruktūra, kas tika ieviesta 1970-jos gados ir praktiski izsmēlusi savas iespējas un atbilstoši 21.gadsimta līmenim tā būtu jāpārbūvē no jauna.

The project is called PlanetLab, and within the next three years, researchers say, it will help revitalize the Internet, eventually enabling you to
* forget about hauling your laptop around. No matter where you go, you’ll be able to instantly recreate your entire private computer workspace, program for program and document for document, on any Internet terminal;
* escape the disruption caused by Internet worms and viruses—which inflicted an average of $81,000 in repair costs per company per incident in 2002—because the network itself will detect and crush rogue data packets before they get a chance to spread to your office or home;
* instantly retrieve video and other bandwidth-hogging data, no matter how many other users are competing for the same resources;
* archive your tax returns, digital photographs, family videos, and all your other data across the Internet itself, securely and indestructibly, for decades, making hard disks and recordable CDs seem as quaint as 78 RPM records.

Izklausās jau interesanti, bet kā būs patiesībā to mēs redzēsim vēlāk.
Bet tikmēr Ericsson un TeliaSonera demonstrē jau šobrīd GPRS tīklā IPv6 pakalpojumus. Detalizētāks apraksts ir atrodams dailywireless.org.

Varbūt kāds jutīsies pārsteigts par šo informāciju, bet tā diemžēl vai par laimi ir dzīves realitāte. Katrs solis, ko jūs veicat internetā tiek piefiksēts un nepieciešamības gadījumā var un tiks izmantots pret jums. Nu apmēram tā.

laacz ir izvietojis rakstu “Mūžu brīvības neredzēt” (krievu valodā) savā lapā un izteicis savu viedokli par to. Raksts ir atrodams arī Delfos Век свободы слова не видать un Спецслужба заживет по-новому.

Garajā tekstā iet runa par to, ka SAB būs automātiskas tiesības (dotajā brīdī tādas sniedz tikai tiesas lēmums, kurš ļauj veikt noklausīšanos) vērot konkrētās personas Interneta lietošanas aktivitātes. Rakstā arīdzan ir minēts kāds konkrēts gadījums, kad šīs tiesības ir izmantotas.

Vēl tur ir rakstīts par to, ka ES direktīvas (tās nav rekomendācijas) nosaka to, ka Interneta pakalpojumu sniedzējiem (kompānijām) ir jāglabā informācijas par savu klientu aktivitātēm (ieskaitot e-pasta vēstules, etc) 15 mēnešus.

Tā kā tie jaunie cilvēki, kas domāja, ka es jokoju par Eiropas Savienības direktīvām attiecībā uz interneta konktroli un cenzūru, to tagad varēs pilnā mērā izbaudīt uz savas ādas. Ar ko arī visus apsveicu.

Anfrax.ru lapā atradu saiti uz kādas Miss Eiropa 2003 konkursantes žurnālu. Kas starp citu izrādījās Latvijas dalībniece – Jeļena Keirāne. Viņa savā žurnālā apraksta (krievu valodā) to, kas patiesībā notiek konkursa aizkulisēs.

Šajā bildē viņa neīpaši labi izskatās, bet, ja nedaudz piekrāso, tad tīri neko sev #10 augumiņš un #01 sejiņa. Tālāk ejam uz direktoriju ņemam un klikšķinam ciparu no JEKE01.jpg līdz JEKE14.jpg, ja nu gadījumā viņi direktoriju piever.

Lasīt tālāk →

Andris iemeta pāris saites uz ziņu portāliem kuros ir rakstīts par iesniegto prasību uzsākt tiesas prāvu pret VeriSign par šīs kompānijas ieviesto servisu. Pilnāks apraksts ir atrodams Slashdot.org.

The lawsuit filed in federal court in Orlando, Florida, alleges antitrust violations, unfair competition and violations of the Deceptive and Unfair Trade Practices Act and asks the court to order VeriSign to put a halt to the service, said Robert Hart, a spokesman for Popular Enterprises LLC, the Orlando-based parent company of search provider Netster.com.

Tā kā VeriSign serviss skāra pilnīgi visus rietumu interneta lietotājus, tad arī tā izpētei pieķērās daudzi gudri prāti. The Register lapā ir atrodams apraksts par to, ka kāds drošības speciālists ir papētījis šo meklētāju sīkāk un uzdūries visai interesantai lietai. Izrādās VeriSign meklētājā Site Finder ir ievietots skaitītājs 1 pikseli lielas bildes izskatā, kas nāk no kādas firmas Overture, kas vāc statistiku par nepareizi ierakstītajiem domēnu vārdiem.

Lasīt tālāk →

Šis laikam būs pēdējais raksts par Eiropas Savienības tēmu pirms paša referenduma. Vēsturei noderēs arī šīs aktivitātes. Varēs vēlāk apskatīties kā tas viss notika un vai tiešām bija jēga tā darīt.

Šorīt ejot uz darbu gar sienām bija redzami šie plakāti.

Kamēr valdības finansētās reklāmās aģitē PAR iestāšanos ES, tikmēr opozīcijas spēki met cilvēkiem pastkastītēs lapiņas ar biljeteniem, kas ir *pareizi* aizpildīti. 🙂 Biļetenu iesūtīja, Zaiga, es to nedaudz samazināju.

Lasīt tālāk →

Pirmdien palaistais VeriSign serviss Site Finder ir izraisījis masveida lietotāju nepatiku. Atgādināšu, ka VeriSign ir pirmā līmeņa .com un .net domēnu regulators. Viņu jaunais serviss Site Finder pāradresē neesošus .com un .net domēnus uz savu lapu un piedāvā rezultātus ar līdzīgiem esošiem domēniem kā arī galvenais iemesls kāpēc vispār tāds serviss tika radīts – piedāvā iespēju iegādāties meklēto domēnu.
LongT iesūtīja silicon.com.

Network operators, anti-spam campaigners, security experts and engineers have hit out at VeriSign over the changes it made to the top level domain system.

Pēc būtības katrs pelna naudu kā māk un galvenais kā var, bet tikai līdz robežai, kamēr tas neskar un negatīvi neietekmē citu cilvēku intereses. Šajā gadījumā VeriSign izveidotais serviss kaitē citiem interneta lietotājiem.

Lasīt tālāk →

Līdz vēlēšanām vairs ir palikušas tikai divas dienas – šodien, rīt un jau parīt visi apzinīgie pilsoņi ies un pateiks savu vārdu referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā kā tiem, kas ir negatīvi noskaņoti pret šāda tipa rakstiem, nāksies sažmiegt zobus ciešāk un vēl nedaudz paciesties.

Viens no aktīvākajiem komentētājiem, Vaards, iesūtīja divas saites uz rakstiem TVNET un Apollo portālos par izmaiņām balsošanas likumā.

Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, kas paredz, ka vēlēšanu iecirkņiem tautas nobalsošanas dienā jāstrādā no plkst.7 līdz plkst.22. Tomēr tehniskas kļūdas dēļ divos pantos Saeima nav veikusi nepieciešamās izmaiņas, un tajos ir saglabājies iepriekšējais vēlēšanu iecirkņu darba laiks – no plkst.8 līdz plkst.20.

Principā labs iemesls, lai apšaubītu referenduma rezultātus.
Divas dienas pirms referenduma deputāti vēl groza nobalsošanas likumu
Saeima steidzamības kārtā labo kļūdu tautas nobalsošanas likumā
Saeima steigā labos kļūdu vēlēšanu likumā

K ircā iemeta saiti uz Financenet rakstu par viltus 200 dolāru banknoti ar kuru kāds norēķinājās veikalā Ziemeļkarolīnas štatā ASV.

Nedaudz paGooglojot atradu 200 dolāru banknoti, kas pēc apraksta ir līdzīga rakstā pieminētajai.

Lielāki attēli 200 zaļie no priekšas un 200 zaļie no pakaļas. Bildes aizņēmos no šīs lapas.