Elektroniskās balsošanas sistēmas Amerikā un iespējamā rezultātu viltošana

Pecis raksta:

Iesaku palasīt visiem, kas uztraucās un vēl joprojām domā, ka rezultātus (vēlešanu, referendumu) var ļoti viegli pie mums viltot, tad drusku palasiet kā tas notiek Amerikā ar aizvērtā koda balsošanas mašīnām, kurām pēc audita esot kolosālākie caurumi, kuru ražotājiem esot sakari gan ar militāristiem, gan ar Bušu, kuru mašīnas taisās izmantot 2004. gada prezidenta vēlešanās, un kuras nesen oficiālajā auditā tika atklāti ‘nolīdzinātas’ par tās ļoti augsto nedrošību, nepāredzamību un tā tālāk…

Rezultātu var ‘uztaisīt’ jebkurš, un kā teica, sekos nevis uzvara, bet nebeidzamas tiesas prāvas. Domājams, ka beigās augstākā tiesa šādu balsošanu aizliegs.

Tā kā, veči, es domāju, mēs vēl dzīvojam zaļi – vismaz pie mums neķerās pie tik trulām un atklātām metodēm…

… un turpina

Slashdot raksts (kā vienmēr iesaku palasīt komentārus):
http://yro.slashdot.org/yro/03/09/25/012242.shtml?tid=126&tid=172

Lapuse, kura to ir sākusi aktīvi celt gaisā:
http://www.blackboxvoting.com.

Mašīnu veidotāji ir http://www.diebold.com

p.s. Diebold centās izmisīgi aizvērt http://www.blackboxvoting.com, balstoties uz autortiesībām. Dzeki nākošajā dienā atvēra .com saitu 🙂

Secinājumus par to ‘brīvību’ un Ameriku izdariet paši.

Teksts konvertēts ar translita konvertoru.

27 komentāri par “Elektroniskās balsošanas sistēmas Amerikā un iespējamā rezultātu viltošana

  1. hvz

    Kā drošības auditors varu teikt, ka http://www.blackboxvoting.com minētās nepilnības ir aprakstītas ļoti vispārīgi. Lielākā daļa no tām nenorāda uz nekādu konkrētu problēmu, bet gan tikai uz hipotētisku iespējamību. Nav redzams riska novērtējums, ka šāda iespējamība var iestāties. Līdz ar to tas viss ir lielā mērā demagoģija. Iespējams kādam konkurentam nepatīk, ka gar degunu aiziet liels pasūtījums.
    Pie tam cik noprotu sistēma vēl ir tikai izstrādes stadijā.

    Atbildēt
  2. SomeGoofy

    hvz: vai hipotētiska iespējamība ir problēma vai nav. Manuprāt – ir. Tātad droši vien gribēji sacīt, ka problēmas ir nebūtiskas un maziespējamas (bet varbūt es nesapratu…).
    Piebilde par “nav redzams riska novērtējums” – vai tad papildus auditā no SAIC un iepriekšējos (pirms tam bij 2 gab vērtējuši – Johns Hopkins University un Rice Researchers) tāds nav redzams (pats nepalasīju tamdēļ apvaicājos vai šim apgalvojumam ir kāds pamats).

    Atbildēt
  3. Pete

    Paldies coolynx, ka raksti ar gaiši pelēkiem burtiem uz balta fona! Man vismaz ir iespēja sasprindzināt acis, kas pārāk atslābst apmeklējot saitus ar normālu usability…

    Atbildēt
  4. daysleeper

    .gov.com laikam ka aiztaisija 🙂 man ari it kaa viss normali ar pods vizualajiem aspektiem viss kaartiibaa…. 😀 istenibaa lomalka.ru ir baigi labais zaalishu placis pret slimibaam kaa demo trial ssare vare – thnx kam tur kas reiz ieposteeja.

    Atbildēt
  5. Pecis

    Risks jau ir augsts liidz ar neiespeejamiibu auditeet programmatuuras kodu, kas ir sho balsoshanas mashiinu pamataa! Ljoti elementaari. Un tur nav nekaada dzeltenuma. Balsoshanas lapinjas tad vismaz mees varam pashi paarskaitiit!
    Un kaapeec tad firma nevis atspeeko shos apgalvojumus, bet censhaas aizklapeet lapu, balstoties par to, ka tajaa ir links, kuraa ir it kaa vinju autoriipashums? Kaut kaa iemesls neskjiet smiekliigs, ja iet runa par konstitucionaalaam lietaam?

    Atbildēt
  6. hvz

    Pēci atslābsti vienreiz!
    Korporatīvajās struktūrās tiek lietots tik daudz closed source sistēmu, kur tu nedabon auditēt kodu. Tev pašam vajadzētu paauditēt savu kodu un izlabot mūžīgo ciklu :).
    Bankās ir papilnam sistēmu, kuru kodu tev neviens nekad neatklās, jo tas ir bizness. Vai tāpēc ka tur nav viss atvērts kāda banka ir nosprāgusi?

    Atbildēt
  7. Pecis

    hvz, man liekas te neiet runa par bankām, bet par pilsoņa tiesībam. Ja tu vien nesāc jau jaukt valsti ar koorporatīvo struktūru 🙂

    Atbildēt
  8. Storms

    Dapofig cik taas mashiinas reaali ir lauzhamas. Tikmeer kameer buus kaut teoreetiska iespeeja “pielabot” datis tikmeer amiishi havos tiesu darbus. Taapeec labaak lai ir vecaa papiiru sisteema pie mums. Vieniigi vareetu automatizeet balsu skaitiishanu ar mashiinaam tipa kaa naudu skaita.

    Atbildēt
  9. Grrr

    > 2 hvz : khem, bet vai ta bankaam no kakeriem nekad nekaads probzs neir biijss? 🙂
    Nedomāju, ka bankām būtu īpaši savādāki softi kā citiem cilvēkiem, atskaitot iekšēji radītos, iekšējām vajadzībām. Tb. bankas diez vai taisa pašas savu webserveru, file serveru vai firewallu softus.
    Kas attiecas uz specifiskiem banku softiem, tad imho lai kakeris tiktu līdz tādam, viņam vispirms jātiek bankas tīklā iekšā, t.i. cauri jau pieminētajiem ne-bankas softiem….

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.