Man ir paveicies, jo savulaik par studijām nebija jāmaksā, tā kā biju teicamnieks un saņēmu paaugstināto stipendiju. Pēc tam sāku strādāt un biju spējīgs samaksāt par studijām pats, bet grūtākajos brīžos piepalīdzēja vecāki. Bet ir cilvēki kuriem dzīvē veiksmes ir mazāk, tad viņiem ir vai nu jāatsakās no studijām vispār, vai arī jāņem kredīts. Agrāk, kad kredītus studijām nevarēja dabūt, daudzi mani kursa biedri neturpināja mācības, bet aizgāja strādāt. Šobrīd viņi būtu paņēmuši kredītus. Es no studiju un studējošo kredītiem neko nesaprotu, bet man šķita interesants rakstiņš par Endija pieredzi ar kredītiem.
No sākuma atgādināšu ko īsti nozīmē katrs kredīts. Studiju kredīts ir tāds, kas paredzēts studiju maksas segšanai. Studiju laikā par kredīta izmantošanu procenti nav jāmaksā, bet pēc studijām 5% gadā. Studējošā kredīts ir paredzēts ikdienas tēriņu segšanai. Par šī kredīta izmantošanu jau tā saņemšanas brīdī jāmaksā 5% gadā no izmaksātās kredīta summas. Jāpiezīmē, ka šie ir valsts galvotie kredīti.
Varbūt kādam studentam noderēs, lai nesastrebtu karstu.
Savā studenta karjeras laikā paspēju uzkrāt Hansabankā parādu 4030Ls apmērā, bet SEB Unibankā 600Ls apmērā. Līdz ar to rupji rēķinot, studiju laikā esmu uzkrājis 4500Ls lielu parādu.
Es vispār nemīlu dzīvot uz parāda, lai gan esmu pircis preces uz nomaksu un nenožēloju, ka tā izdarīju.
