Kaut kā izdomāju, ka derētu uzrakstīt arī otro veidu kā piedabūt PHP pie sava Apache web servera uz Windows operāciju sistēmas (OS). Šis paņēmiens būs daudz vienkāršāks un ērtāks kā arī šo variantu izmanto lielākā daļa lietotāju, arī es visu laiku lietoju tikai šo variantu.

Tas būs turpinājums rakstu sērijai:
Liekam Apache web serveri uz savas Windows kastes
Liekam PHP + Apache – PHP instalējams kā exe fails. Sākumā šo variantu aprakstīt es izvēlējos tikai tāpēc, ka man tas šķita iesācējam draudzīgāks, jo PHP instalējās kā jebkura cita Windows programma. Rezultātā lietotājs varētu saprast, ka Apache ir viena programma, bet, ja mēs vēlamies arī PHP skriptu atbalstu, tad jāinstalē arī programma, kas atbalsta šo PHP.

Šoreiz mēģināšu īsumā aprakstīt kā bez instalēšanas ātri piešķilt PHP kā moduli uz tā paša Windows Apache 1.3.x versijas. Esmu migrējis no Windows 98SE uz Windows 2000 Pro un šajā sakarā arī būs neliels komentārs.

Lasīt tālāk →

Dmitry Kvarcev, ir veicis nelielu izpēti lapā sms-reklama.lv un ir uzrakstījis rakstiņu par to.

Oriģinālā versijā raksts ir pieejams krievu valodā (cyrillic & translit) un to var atrast šeit. Bet tiem, kas ar krievu valodu nedraudzējas, piedāvāju savu necilo tulkojumu.

Dmitry Kvarcev, raksta:

Sludinājumi sms-reklama.lv lapā nav efektīvi tāpēc, ka lapas administrācija nekaunīgi māna savus apmeklētājus. Neticiet? Es pacentīšos pierādīt:

Lasīt tālāk →

Domāju, ka daudziem dažkārt gadās pildīt dažādus pienākumus, kas it kā neatbilst konkrētam amatam. Teiksim administrēt kaut ko Linux/Unix vidē.

Piemēram, vajag uzcept jaunu hostu – kautkas.baigi.kruts.pods.lv.

Ejam parediģējam attiecīgo failiņu ar pods.lv zonas ierakstiem un pārstartējam named dēmonu. Es to parasti darīju uzzinot named id un, tad to nokilloju, pēc tam atkārtoti palaidu, jo neviens tā arī nemācēja pateikt, kā to izdarīt cilvēcīgi un pareizi.

Lūk kādu risinājumu atcerējās kolēģis.

ndc - name daemon control interface

Vienkārši uzrakstam – “ndc reload” un tas pārlādēs attiecīgi izmainīto zonu ierakstus. Visas lietas. Piezīmēšu, ka tas strādā uz BSD tipa OS. Ja man to vajadzētu izdarīt Linuxā, tad es joprojām izmantotu veco labo kill.

kill -9 named_id

Ivars iesūtīja adresīti uz Antivirus.lv mājas lapas komentāriem. Komentāri tā maigi izsakoties ir nedaudz pabojāti. Kā vienmēr bērniem nav bijis, ko darīt un ņēmušies ne pa jokam. Pie manis par tādiem jokiem bez vārdu runas paliek aiz borta. Ne jau tāpēc, ka ņēmās un sabojāja komentārus, bet gan tāpēc, ka man nācās pārvarēt savu slinkumu un tos iztīrīt. Nesmuki taču.

Ak jā, bilde no Antivirus.lv tiem, kas nepaspēs apskatīties reālo versiju. Bildē ir redzama tikai komentāru augšējā daļa, jo tālāk seko ļoti neinteresants teksts, kas ir copy/paste no vairākām mājas lapām.

Ko darīt un kā cīnīties ar šādu bērnu dārzu?

Lasīt tālāk →

Tā kā šodien iznāca Opera 7.0 fināla versija, tad nolēmo to uzreiz arī notestēt.

Jāatzīst, ka biju pārsteigts par tik ātro fināla versijas iznākšanu, jo patiesībā biju gaidījis vēl kādu beta versiju un pēc tam RC vai Preview kaut kādu versiju un tikai tad ap kādu marta mēnesi varētu ievērtēt fināla versiju. Bet nu labi, ja reiz Opera izstrādātāji ir izlaiduši fināla versiju tātad tam ir bijuši savi iemesli.

Kopš gada sākuma esmu gandrīz pilnībā pārgājis uz Phoenix 0.5 versiju. Gandrīz tāpēc, ka vēl ir dažas lietas kā, piemēram, WYSIWYG editors, kas diemžēl strādā tikai Internet Explorerī, un dažreiz man ir nepieciešamība to izmantot. Bet savādāk gandrīz 90% no visa pārlūkošanas laika es izmantoju Phoenix. Tā nav lielīšanās, bet gan fakta konstatācija.

Lasīt tālāk →

No komentāriem sapratu, ka cilvēki nav informēti par tādu lietu kā Link prefetching jeb es to nosauktu par lapu pirmsielādi.

Šī iespēja tika ieviesta pagājušā gada oktobra beigās Mozilla 1.2 versijā. Lai gan spriežot pēc ietf.org datiem dokumentācijā tas jau bija ierakstīts tālajā 1997.gadā “RFC 2068 January 1997 – 19.6.2.4 Link” 378KiB (LV). Tagad varētu paņemt vienu lielu “buližņiku” un iemest Micro$oft dārziņā, jo spriežot pēc agrāk publicētās saites “101 lieta, ko var pārlūks Mozilla, bet nevar Internet Explorer” šīs iespējas vēl joprojām nav Internet Explorerī.

Divos vārdos par šo “Link prefetching”.

Lasīt tālāk →

Robgalbraith.com lapā ir atrodami testa rezultāti, kuros ir salīdzināta digitālo fotogrāfiju apstrāde ar dažādiem datoriem. Testa rezultāti parāda, ka šis te pirmais “mazais zaļais” ™ piezīmju datoriņš ar P4 3.06Ghz smadzenēm vismaz par galvas tiesu ir žiperīgāks par saviem konkurentiem.

Testā izmantoto datoru jaudas ir atšķirīgas, kas principā padarītu šo testu neobjektīvu, bet šeit tiek salīdzināta reālā situācija “iz dzīves”, kad profesionālim ir jāizdara izvēle kādu datoru pirkt, par atbalsta punktu ņemot datora cenu un pieejamos jaudīgākos modeļus no tirgū pieejamiem.

Tiem, kas tāpat kā es nevar atrast atbildi uz jautājumu “Kas ir labāks – PC vai Mac?” var aiziet uz forumu un palasīt cilvēku atsauksmes par šo testu, kur dažviet paspīd arī atbildes uz šo jautājumu.

Lasīt tālāk →

Vēl tālajos dial-up laikus, t.i., kad es sēdēju uz iezvanpieejas un uztraucos par katru minūti, gribēju paspēlēt kādu Flash spēlīti. Problēma bija tāda, ka šo spēli varēja spēlēt tikai on-line režīmā, bet man tak iezvanpieeja. Nu un nācās to spēli *pielabot*, lai tā darbotos uz mana cietā diska. Aizsardzība, protams, bija smieklīga, jo Flash failus ar speciālu programmu palīdzību pāris sekunžu laikā var atkompilēt un tikt pie izejas koda.

Ko es ar šo ievadu gribēju pateikt? Tikai to, ka Flash pēc būtības ir rotaļa un bez ārēju servera skriptu palīdzības tas nespēj nodrošināt nekādu aizsardzību. Ja programmētāji ir pacentušies un uzrakstījuši normālus servera skriptus, kas nepieļaus nelegālu datu (rezultātu) ievadi apejot spēli, tad vienmēr atradīsies kāds cits paņēmiens kā to izdarīt klienta pusē, t.i., spēlētāja datorā.

On-line (Flash) spēlītes lauza, lauž un arī turpmāk lauzīs tik ilgi, kamēr būs izdevīgi to darīt. Turpinājumā būs neliels rakstiņš no kāda anonīmā lasītāja, kas pastāstīs kā tiek “apjāta” Amigo on-line spēle.

Lasīt tālāk →

Šis raksts varētu noderēt Phoenix lietotājiem.
Kopš Phoenix 0.4 versijas lietoju Qute tēmu, kas kā izrādās patika ne tikai man, bet arī daudziem maniem lasītājiem. Bez tam šī tēma it kā būšot arī noklusētā tēma nākošajā versijā. Laikam jau cilvēkiem, tomēr ir svarīgs programmas izskats.

Bet, kamēr mēs gaidam nākošo versiju, mums ir iespēja nedaudz uzlabot savu pārlūku – Phoenix. Kā nekā mēs lietojam šo pārluku ne jau tāpēc, ka tam ir patīkams izskats, bet gan dēļ tā funkcionalitātes.

Lasīt tālāk →

Atnāca viena e-vēstule no cienījama vecuma cilvēka (biju nedaudz pārsteigts par vecumu 🙂 ar lūgumu palīdzēt atrisināt vienu problēmu – IP-telefonija jeb internet telefonija. Diemžēl šī tēma man ir sveša un tāpēc nespēju atbildēt uz sasāpējušiem jautājumiem un dot sakarīgu padomu. Lūk tāpēc ieliku šo rakstiņu, jo iespējams, ka jūsu starpā atradīsies kāds speciālists, kas “populārzinātniski” apskaidros iespējamos risinājumus un ieteiks optimālāko variantu.

Situācija sekojoša. Dzīvo radi ārzemēs un ir vēlēšanās ar viņiem sazvanīties, bet tālsarunas ir pārāk dārgas, lai tās varētu atļauties ierindas cilvēks un tāpēc tiek meklēti alternatīvi varianti, kas šajā gadījumā ir Interneta telefonija. Ja reiz ir pieprasījums, tad uzrodas arī piedāvātāji. Vienīgi rodas problēma atrast piemērtotāko variantu savām vajadzībām.

Vienu vārdu sakot lasam turpinājumu un mēģinam palīdzēt kā nu kurš mākam. Mēs taču varam, vai ne? 🙂

Lasīt tālāk →