Pirms pāris dienām es atvēru šo rakstu ar tendenciozo nosaukumu – Apple iPhone lēnām mirst un atstāju to, tā arī neizlasījis. Šodien sapratu, ka rakstu tāpat neizlasīšu, tad ko lieki atmiņu datoram pieķēzīt – ņemšu un aizvēršu ciet. Pamanīju, ka rakstam ir parādījušies komentāri – nenocietos un pamielojos. Komentārus pa diagonāli izlasīju un pēc šī Denisa komentāra sapratu, ka arī gribu paspamot par tēmu. 😉
Par Windows dominanci daļēji nepiekrītu. Aizvien vairāk cilvēku man apkārt (un es tai skaitā) pāriet uz MacOS, kas agrāk bija eksotika, bet tagad tā ir diezgan vienlīdz populāra vide. Esmu darbojies ar Windows no 3.1 laikiem, dažus gadus atpakaļ “dzīve piespieda” lietot MacOS. No sākuma bija nepierasti, bet kad pāris gadus atpakaļ nomainīju darbu un bija iespēja, ka man piedāvās Windows, sapratu, ka pie tās platformas vairs nevēlos atgriesties, tas būtu solis atpakaļ.
Mani nepamet sajūta, ka es vēl neesmu visu pateicis par to kāpēc es no Windows pārgāju uz OS X. Laikam joprojām meklēju kaut kādus attaisnojumus vai loģiskus skaidrojumus, lai arī saprotu, ka tādu nav. Bet šoreiz es gribētu vēl nedaudz apspēlēt šo tēmu, piedāvājot vēl vienu skatījumu.