2010.gada sniegotā ziema

Tas, ko es gribēju pateikt ar rakstu par to, ka šogad netīra un nekaisa Latvijas ceļus, ir redzams šajā sižetā. Tā izskatās Rīgas ceļi pa kuriem es braucu, lai nokļūtu uz darbu. Pieļauju domu, ka centra iedzīvotāji nesaprot, ko nozīmē, ka netīra ceļu. 😉

Es neteiktu, ka tas ir kaut kāds ārprāc, bet šķiet, ka līdzīga ziema bija kaut kad deviņdesmito gadu beigās. Šķiet, ka kaut kad ap 1996-1998.gadu.

Tiesa gan 1996.gada februārī mazāk tīrītajās ielās bija labi iebraukātas un noblietētas baltas un ledainas rises. Atceros kā toreiz biju tikko nolicis tiesības un nopirku savu pirmo auto, kuram bija vēl vasaras riepas, kas pie tam vēl bija gludas. Braucot uz mājām pēc CSDD, ceļa malā stāvēja kāds autiņš un man bija apgrūtinoši viņu apbraukt, jo ceļš bija kā bobsleja trase divos virzienos. Tā kā tas bija mans 17 brauciens (15 braucieni autoskolā + 1 eksāmenā), tad netiku pāri no pretējā virziena trases, kur es tiku, jo apbraucu stāvošo autiņu, bet atpakaļ vairs netiku, jo pretējā virzienā biju samazinājis ātrumu un netiku pāri vidējam valnim, kas bija balts un spīdīgs. 🙂

Toreiz bija jābremzē ar ātrumiem, lai apstātos un šoziem ir jābremzē ar ātrumiem. Gan jau pieradīsim un piešausimies braukt šādos apstākļos.

62 thoughts on “2010.gada sniegotā ziema

  1. aksels

    Forša ziema un normāli ceļi. Ja dzīvotu Kolkā, tā neteiktu 🙂 , bet līdz šim sniegs man nav traucējis. Protams, braukšanas paņēmieni no vasaras atšķiras pilnībā, bet tāpēc jau tā ir ziema.

    Atbildēt
  2. karuuzo

    Nav slikti ceļi, ir nepiemēroti autiņi 🙂 Manējais jau ar vairāk ir asfalta grauzējs, kā sniega šķūrētājs, tāpēc ar braucu atbilstoši. Kā saka, ja tev gadās avārija, meklē arī otru dunduku 😉

    m

    Atbildēt
  3. AG

    Nu protams ceļus šogad tīra sliktāk, tas ir fakts. Uz ielām gan ir vēl viena parādība, cilvēki brauc nobijušies līdz nāvei, vai nesas kā negudri nenovērtējot savas spējas. Pusei riepas ir pilnīgs kraps. Ar normālām riepām un nedaudz pelēkās vielas nav NEKĀDU problēmu.

    Atbildēt
  4. Ingus

    Sniegs vēl ir mazākā jautrība – lielākā jautrība ir ledus zem sniega. Ir interesanti ar 10km/h lēnām slīdēt kādus 3-4m tieši pirms krustojumiem. Ceļā darbs mājas ir uzietas pāris tādas vietas. Ja tādas vietas nezina, tad tur var sanākt jautri neatkariigi no tā vai ir labas vai ne pārāk labas riepas 🙂

    Atbildēt
  5. piu

    Nez, braukāju pietiekami daudz, ari pa mazām ieliņām. Vienā no tādām dzīvoju. Nekādu problēmu. Riepas man labas, ar ātrumiem un roceni darbojos akurāti. Esmu izbraukājis visādus briesmu ceļus un nekur neesmu ne palicis, ne iebraucis.
    Nedēļas nogalē ir plāns aizbraukt pie omes uz Gulbenes galu, redzēs kā tur iet, jo tur sniega esot vairāk un ar tīrīšanu iet tāpat kā Rīgā.

    Atbildēt
  6. Atoms

    nu neteiktu ka skrienu arī bez sniega klātbūtnes uz asfalta, bet nu šādi vilkties es nezinu kam ir jānotiek… šodien pat braucot pa jūrmalas šoseju, ir rises, mazas bet ir, un mierīgi velc uz saviem 80, nē priekšā atrodas kāds kas brauc uz 40… neesmu baigais gonkotājs, kur redzu ka ceļš slikts, tur arī braucu lēnāk… bet ne jau visu ceļu…
    šodien sēžot sastrēgumā novēroju kā sievietes brauc, viņas ir ieķērušās stūrē ar visām četrām, un uzsāk braukt ļoti lēni, itkā pareizi, bet pilnīgi vietā kur ne slīd, ne ir ledus, ir nesen nokaisīts un ir žļurga… un sievietes ir vairākums, paskaitīju vienu gabalu auto kuriem braucu garām… katra 6 auto vadītājs bija vīrietis… piedodiet sievietes, ja braukt bail, varbūt jābrauc ar sabiedrisko ?

    Atbildēt
  7. rv

    piu: pirms nedēļas novēroju, ka gulbenes galā ir labāk kā rīgā ar sniega tīrīšanu. un sniega vairāk ir uz smiltenes pusi 🙂

    Atbildēt
  8. Zandis

    AG, es pagājušajā gadā ar divus mēnešus jaunām ziemas riepām, braucot pa taisnu ceļa posmu kruīza kontrolē, nemainot joslas, nošķaidīju savu spēkratu, jo “Saslīdēja un viss”

    Bet tas, kas tur televizorā tiek rādīts, manuprāt, ir pilnīgs bulšits. No sērijas “Davai, uzfilmēsim pāris avārijas, parādīsim sniegiem pildītākās ielas, pateiksim kliedzošus saukļus un kačāsim reitingu”. Kāpēc neviena vārda nav par tīrītām ielām?
    Nav tie ceļi tik slikti, kā sižetā parādīts. Protams, slīd nedaudz vairāk nekā vakar vai aizvakar, bet nu nejau tāāāā. Šorīt ceļu no Jūrmalas uz Rīgu veicu tikpat minūtēs, cik tas vidēji aizņem citās dienās – kur ir kataklizma?

    Atbildēt
  9. c

    AG: kārtīga riepa un pietiekams labi izmantots pelēkās vielas daudzums nekādi nemaina to, ka uz ceļiem šoziem tiešām ir problēmas un varbūt nedaudz vairāk kā citās ziemās
    tas maina tikai pieeju un veiklību kā šīs problēmas katrs atrisinam
    un – kaut arī es iedomājos – riepas ir oki, smadzenes pietiek – tomēr – 80, 100 …. uz šiem ceļiem manuprāt jau ir nedaudz virs zināmas robežas …..
    bez tam – esmu pārliecinājies – neatkarīgi no tā kāds ātrums 60, 80, 90 – galapunktā nokļūstu vienā un tai pašā laikā plus mīnus dažas min. , dīvaini? nepavisam… tikai matemātika

    Atbildēt
  10. ZBH

    sizetaa izstaaas, ka cels iraid nokaisiits ar saal. protams, hren kaads to snieg-saals putr savaacs.
    vispaar IMHO bremzeesan ar aatrumiem iraid anahronisms no laikiem, kad bremzs biij tipa loka-trumula un nespeej to masu aptureet (un labs auto uz grantens izspied 60km/h, un mashiin vareej piestarteet ar roks kurbul). nafig pie disk bremzeem uz velkosajiem taa aakstiities? bremzeejot nevaig nemt aaraa no rob, a bremzeet vaig taa kaa to dar ABS – laik pa laicinam atlaizhot.
    da vispaar stulbums no padomj laikiem, ka veel avien skaitaas nepareiz bremzeet ar kreiso kaaj un stuureejot mest roks krustaam. ekstreemaas vadiisans paneemiens CSDD nepielauj ne par ko. senilisms kvadraataa.
    nu un ja jau \m/ , tad kas nu tas par netiiriit celj. vot Vecgadaa biij taad lokaalie celj, ka skukj ar kaukaad mazauto saprat, ka totaal netiiriit snieg seg nespees forseet un griez rinkjii.
    quattro un normaals kliirenss rulez. man gan pasam veel neir, bet normaals shipens ar rulez.

    Atbildēt
  11. ZBH

    Ingus : aha, vien taad viet iraid pie Argus un taa skruuvj veikal pretiim – taut bariem ieskrienaas vai bremzee. ielin kaukaad 10. noziims, attieciig tiira peedeejaam kaartaam, a satiksm prieks vins nevaaj. nu un crash Unijs ielaa vismaz 3 pa nedeel.

    Atbildēt
  12. ZBH

    aa, galvenais breeciens – b!, taad sajuut, ka Latvijaa dziivojosie puse iraid pedinj. uz taisn, tuks celj apdzenosie dzigit lien apakal prieksaa jau peec 10m! ja to iibli sanesiis, nu hren es uz 100 sabremzeesies tik aatr. un nesakiet, ka nesanes, Z-sveetkos uz liepaajniecs taisnaa vietaa vienam lot noveicaas, ka biij tuks preteejaa.
    tas pats ar seedeesan astee, skaties tik, kaa brauc viens aiz otr pat mazaak kaa korpus attaalumaa.

    Atbildēt
  13. Jurz

    Situācija kārtējo reizi pierāda ka nevis problēma ir ceļa tīrīšanā/netīrīšanā, bet gan blīvē kas atrodas starp stūri un sēdekli. Jā ir vietas, kur grūtāk pabraukt vai tā, bet vadītājs ir tas kam ir jāizvēlas atbilstošs pārvietošanās ātrums ceļa apstākļiem, nevis mēģināt izspiest arī ziemā 60 katrā vietā kur tik var ieskrieties.

    Atbildēt
  14. CooLynX Raksta autors

    ZBH, diemžēl neizlasīju, ko tur sarakstīji, bet sapratu, ka kaut ko pārmeti par to, ka bremzēju ar ātrumiem. Stāsts ir par to, ka ieliekot neitrālajā mašīna peld pa ledu uz sānu un vienīgais veids kā noturēties savā joslā ir ielikt zemākā ātrumā un samazināt ātrumu, jo uz bremzi spiežot tu apmetīsi mašīnu šķērsām. Pat, ja viegli spiedīsi bremzi.

    Zandis, pamēģini arī kādreiz nobraukt no galvenajiem ceļiem un paskaties, kas notiek šķērsielās. Sižetā vēl ir ļoti tīri un labi ceļi safilmēti.

    Atbildēt
  15. Sybase

    pilni ceļi ar klauniem kuri nopērk “jaunas riepas” pilnīgu mēslu , un nespēj saprast ka vecs 4 gadīgs labi pa braukts gludjiers uz ceļa strādā labāk par uber kruto MAXIMA riepu.

    Ziemas man sagādā vairāk prieka neka nepatikšanu, bet runa ir par to kāda velna pēc mazās ielas nav tīrītas vispār ? tā pati Nometņu iela vienvirziena posms nav tīrīts ne reizi , bet pa šo ielu regulāri kursē ātrie uz stradiņa slimnīcu , un ja priekšā kāds mēģina uzbakstīties no parkinga uz risēm – atro šoferim jāiet talka lai bacila auto uzstumtu uz trases. rises dažviet jau ir augstākas neka bacila auto klirens.

    Atbildēt
  16. normunds

    vispaar IMHO bremzeesan ar aatrumiem iraid anahronisms

    negribas strīdēties, bet te tev absolūti nav taisnība. Un neba te kāds sakars ar trumuļ/disku bremzēm vai granteni.

    Atbildēt
  17. Pow

    Es ieteiktu visiem, kam “saslīdēja un viss” aizbraukt uz 333 drošas braukšanas poligonu un pamācīties kā jābrauc pa slidenu ceļu, tad pēc saslīdēja varbūt nebūs “un viss”. Tas gan bija jādara pirms ziemas.
    Ziemā var arī patrennēties kādā stāvlaukumā. Cik nav redzēti varianti, kad priekša izslīd, bet vadītājs iekrampējies stūrē cītīgi griež līdz galam vai mauc pa bremzēm no visa spēka.
    Iesaku arī izlasīt Zasadas grāmatu “Drošs Ātrums”

    Atbildēt
  18. Dreef

    Rīgā tak švaki ar to ziemu ;-). Biki tālāk izbraukt un paskatīties kā tur dzīvo cilvēki. Dažas lielās šosejas vispār nav tīrītas. Piemēram, pamēģiniet pa Ērgļa ceļu aizbraukt, kas nav tīrīts 2 nedēļas. Nu pie apvedceļa vēl ir daudz maz ok (tuvu Rīgai), bet pabraucat tālāk, kur tie smagie nav tā izbraukājuši sniegu, jo šķūrēts ta nav. Mašīnas pa lielo maģistrāli uz 60km/h brauc, ja nav džips vai kāda blondīne, jo tad ātruma diapazoni krasi mainās ;-).

    Atbildēt
  19. Pow

    jareks: laikam maldies. Pāris citāti no grāmatas:
    “Ceļš slidens. Sāku apdzīt autobusu. Pēkšņi no sānceļa pa kreisi izbrauc “Star” markas kravas automobilis un nāk man tieši virsū. Braucu ar kādiem 140 km/h. Apdzīt vairs nepagūšu…”, “Pieņemsim, ka braucam ar ātrumu 150 km/h un priekšā ir pagrieziens, kas jāiziet ar ātrumu 70 kilometri stundā. Tas ir, ar otro pārnesumu, bet šobrīd ieslēgts ceturtais…”, “Teiksim, maksimālais teorētiskais ātrums, kādā mūsu mašīna, piemēram, “Fiat 125 P”, spēj veikt attiecīgo pagriezienu bez slīdes, ir 100 km/h. Pareizi izdarītā slīdē tas pieaug līdz 115-120 km/h…”, “No tabulas datiem izriet, ka drošs ātrums naktī caurmērā nepārsniedz 120 km/h. Ja grib braukt ātrāk, apgaismojumam jābūt ļoti kvalitatīvam…”

    Atbildēt
  20. Artis

    Kad uzsnieg sniegs, cilvēki ļoti aizdomājas un krustojumos ieslēdzoties zaļajai gaismai pie krusta stāvošajai pirmajai mašīnai bremžuguņi nodziest tik 2 sekundes pēc zaļās gaismas. Nezinu, kas tur ir par vainu, bet tā ir viena no galvenajām problēmām, kādēļ ziemā korķi veidojās – ne jau tas ka lēnu brauc, bet tas, ka vēl uzsāk braukt.

    Atbildēt
  21. Kŗemilek

    He,
    es tieši pa to uzfilmēto gabalu katru dienu braucu.
    Tur arī bez sniega ceļš ir šaurs, bet tagad dzelzceļa pusē izveidojies sniega valnis, abas ceļa apmales apledojušas un vietām normāli izmainīties vairs nevar. Rezultātā ļaudis met riteņus pāri apmalei uz tramvaja sliedēm. Ja to izdara laicīgi un piemērotā vietā, tad nekas. Ja īsto brīdi noguļ un mēģina pārlēkt pāri apledojušai apmalei tad, kad jau ir par vēlu – sanāk piedzīvojumi. Par sniega putru uz ceļa nemaz nerunājot…

    Var jau taisīt visādas \m/ pirkstu kombinācijas, bet šādu situāciju par normālu īsti saukt nevar. Braucu ar pilnpiedziņas auto, tāpēc pagaidām pa visādām kupenām un apmalēm pārvietojos sekmīgi, tomēr neteikšu, ka mani tas dikti sajūsmina.

    Atbildēt
  22. Artis

    Un par bremzēšanu ar ātrumiem – tas ir aktuāli tikai mašīnām, kurām nav ABS, jo bremzēšana ar ātrumu neļauj riteņiem apstāties, tādējādi saglabājot manevrētspēju. Priekšpiedziņas auto saglabājas stūrēšana, taču ja paralēli ar ātruma bremzēšanu autiņam bez ABS spiedīsi parasto bremzi, var sanākt, ka nobloķējas tikai pakaļējie rati un var dabūt drifta efektu. Pakaļpiedziņai nav tik traki. bremzējot ar ātrumiem un spiežot parastās bremzes nobloķēsies priekšējie riteņi un vienārši pastūrēt nevarēs, bet vismaz autiņš šķērsām nesametīsies, jo pakaļai būs saķere. A tiem kam maziņš motoriņš, jāskatās ka nenoslāpst bremzējot ar ātrumiem un bremzēm reizē. Un tad gan var sūdi sanākt.

    Tie kas kaut ko atcerās no autoskolas, tad zinās, ka pakaļpiedziņu uz slidena ceļa var mēģināt savākt atlaižot gāzi, savukārt priekšpiedziņu var savākt uzspiežot gāzi (tas gadienā ja mašīna sāk mazliet mētāties) – un atlaist gāzi nenozīmē izspiest sajūgu.

    Atbildēt
  23. Vaarna

    Artis –> un atlaist gāzi nenozīmē izspiest sajūgu.
    Kāpēc? Jautāju, jo man tikai otrā ziema pie stūres un piemīt niķis spaidīt sajūgu bez vajadzības.

    Atbildēt
  24. ZBH

    CooLynX : a Tu paprovee neitraalajaa neielikt. nu un jautaajums na zasipku – kas paliek ar motor jauds nodosan uz riteniem laikaa, kameer paarliek no rob robaa? tas neir faktisk neitraalais, ja? es pienem, ka Tavam auto neir divsajuug transmisij. a paarsleedzoties uz zemaak rob, starpgaaz kaads uzdod? nea? nu bet tad jau atkal tikai nepamatot ceriib, ka kompensators izraadiisies vaajaaks par uuberslideno celj un straus politik, ibo uz leds jau rieps nekauc.

    normunds: ar Grema piramiids 4 liimen vari iesaaliities.

    Dreef: Erglu cels iraid valsts cels, to tiir krietn biezaak kaa reiz divaas nedeelaas. veel pirmdien no riit tiiriitaaj apdzin. vot pagast cels, tos gan tiir tik 1x/meen pilliig oficiaal, ibo peso neir.

    Atbildēt
  25. CooLynX Raksta autors

    ZBH, diemžēl es Tavus tekstus vairs sen jau kā nelasu – tikai pirmo teikumu izburtoju. Bet es varu palīdzēt un iedot apostrofu. Ja esi prastais lietotājs, tad varu uzlikt transliteratoru.

    Atbildēt
  26. KakTusss

    > Vaarna
    Izspiežot sajūgu tu destabilizē mašīnu, tā kļūst praktiski nevadāma. Pazūd vilcējspēks, kā arī tā pati iespēja bremzēt ar motoru. Pēc tam to atgūt un kasti nostabilizēt atsevišķās situācijās var arī neizdoties. Sajūgu, īpaši ziemā, vajag aiztikt iespējami mazāk.

    BTW, pie citām domām, esmu redzējis kā uz apledojuša ceļa Renault 25 apgriežas par 180 grādiem tikai tāpēc, ka šoferis noņēma kāju no gāzes pedāļa… (priekšas piedziņa).

    Atbildēt
  27. GG

    braucot pa taisnu ceļa posmu kruīza kontrolē, nemainot joslas, nošķaidīju savu spēkratu, jo “Saslīdēja un viss”
    NEKAD pa slidenu ceļu nedrīkst braukt ar kruīzkontroli! Agrāk par to rakstīja mašīnu rokasgrāmatās, tagad vainu neraksta, vai neviens nelasa! Rezultāts ir likumsakarīgs..

    Atbildēt
  28. Lng

    Atļaušos nepiekrist par netīrītajiem ceļiem. Katru gadu pie pirmā sniega dodos uz lielveikala autostāvvietu atsvaidzināt ziemas braukshanas iemaņas. Pie otrā sniega vai nākamajā vakarā braucu uz zināmu 90 graadu asu pagriezienu, 20 minūtes pabraukāju tur. Nākamajā dienā cenšos saslīdēt katrā līkumā, kur tas ir droši – nav pretimbraucošo, gar malām novietoto auto vai citu iespējamo šķēršļu. Šādi lēnām iemācos izbraukt jebkuru līkumu sānslīdē vai arī savaldīt nepaklausīgu pakaļpiedziņu neatlaižot gāzes pedāli taisnē uz 60km/h. Šādi braucot iestrādājas reflekss bremzēt visur, un braukt jebkuru nezināmu līkumu itkā būtu ledus zem sniega. Šovakar mājupceļā neviena! maģistrālā iela nebija slidena, kur mēģināju saslīdēt, laigan izskatījās, ka slīdēs godam. Mazākas nozīmes ceļi – protams, sākam laideni bremzēt 5x tālāk no krustojuma, nekā parasti.
    Artis:
    Un par bremzēšanu ar ātrumiem – tas ir aktuāli tikai mašīnām, kurām nav ABS, jo bremzēšana ar ātrumu neļauj riteņiem apstāties, tādējādi saglabājot manevrētspēju.

    Arti, lūdzu pamēģini uz kāda taisna, apledojuša ceļa gabala nobremzēt divreiz – pirmoreiz spiežot bremzes pedāli (ABS) un otrreiz izmantojot gan ABS gan bremzēšanu ar ātrumiem. Sapratīsi, kādas muļķības sarakstīji.

    Vēl nedaudz par priekšpiedziņas auto: iesācējiem iesaku kādā plašākā vietā pamēģināt, kad auto sāk slīdēt lēnām veicot pagriezienu un nospiežot gāzi, kad un kā bremzējot sāk darboties ABS, kas notiek griežoties uz slidena ceļa un bremzējot ar ABS, paraustīt rokasbremzi un pārvarēt bailes spiest gāzes pedāli, lai “izvilktu” auto pagriezto riteņu virzienā. Pirmoreiz, ja iepatīkas, šis prasīs aptuveni stundu, bet katra nākamā ziema tiek gaidīta un iemaņu atgūšana prasa 40 minuutes divās dienās.
    Vaarna: Jautāju, jo man tikai otrā ziema pie stūres un piemīt niķis spaidīt sajūgu bez vajadzības.
    Der iemācīties ielikt pārnesumā, ar kuru izbrauksi visu līkumu, nobremzēt un atlaist sajūgu pirms nogriešanās manerva sākšanas.

    Atbildēt
  29. marexz

    GG jau uzrakstīja, es atkārtošos, cik ļoti jādraudzējas ar galvu lai ziemā brauktu ar kruīzkontroli.
    Arti tu esi sarakstījis muļķības, kopš kura laika spiežot bremzi pirmie bloķējas pakaļējie ripuļi? Vismaz man ne reizi nav izdevies piedabūt pie bremzēšanas pakaļējos ripuļus bloķētus.
    Zini kāpēc fūres šoferīši baidās bez kravas braukt, tieši dēļ bremzēšanas, jo nav pakaļā kravas kura neļauj vilcēja dibenam celties gaisā.
    Uzbraucis esmu varu turpināt 🙂
    Manuprāt normāli ceļi, problēma nav tajā tīra vai netīra, problēma ir tajā, tauta paskatieties cik daudziem ir ziemas riepas, pēc maniem novērojumiem vismaz 30 procenti brauc ar vasaras riepām. Tie, kas sāks bļaut padomju savienībā tā vien brauca, variet nebļaut, pats, lai gan toreiz vēl bez tiesībām un mazs puika būdams šad tad vecmāmiņu ar moskābeli uz veikalu vedu. Riepas bija kā sliki, bet pēc kādas reizes 3 piešavos kā bremzēt un kad bremzēt.
    Manuprāt ar ziemas riepām un ar galvu domājošam autovadītājam pilnīgi pie d|rsas pakaļa, priekša, manuālā, automāts, ja mākii ziemā braukt tad māki, ja nē tad labāk iet ar kājām un nebojāt citiem braukšanas priekus.

    Atbildēt
  30. normunds

    lasu un brīnos… imo būtu ārkārtīgi lietderīgi autoskolās mācīt auto uzbūvi, tad vismaz te nerakstītu par to ka nav izdevies sabloķēt pakaļējos ratus. Vai arī vismaz skolā fizikas nodarbībās pastāstīt par berzi, masu u.c spēkiem.

    Atbildēt
  31. marexz

    nesatraucies ir mācīts un fizika arī zināma, vienkāršī nekad nēesmu bremžu pedāli lidz grīdai spiedis, tas ekstremālā bremzēšana nav bijusi nepieciešama, vienmēr piedomāju pie bremzēšanas un paredzējis situāciju uz ceļa

    Atbildēt
  32. Artis

    marexz:
    Ja tu kārtīgi izlasīji to, ko rakstīju, tad redzēsi, ka pakaļējie rati var sabloķēties priekšpiedziņas auto bez ABS bremzējot ar ātrumu un paralēli ar bremzēm.

    Lng:
    Nu ja ir ABS tad bremzēšana ar ātrumiem dos to, ka tam tiltam pie kura motors pieslēgts mazāk riteņi stāsies, jo motors neļaus strauji riteņiem apstāties, lai ABS tos atkal atbloķētu – līdz ar to jā – par kādiem 3% pakaļpiedziņai un 5% priekšpiedziņai arī ar ABS palīdzēs bremzēšana ar motoru.
    Bet autoskolā jau visiem mācīja – sajūgu spiest tikai pašās beigās, līdz ar to jau visi bremzē vienmer ar motoru 🙂 – vienīgi ar automātiem ir tā, ka vajadzētu vismaz sport režīmā ielikt bremzējot 🙂 – bet nu katram jau tas automāts uzvedās savādāk.

    Atbildēt
  33. AG

    Labas riepas nenozime pirktas maximā, tie parasti ir sūdi. Ja nav naudas var nopirkt atjaunotās normālā riepu servisā ar normāla Branda protektoru, kas iet labāk kā pirktās pārtikas nodaļā.
    Turklāt piekrītu tam ka daudzi brauc ar vasarenēm un ta velkas kā nāve ar izvalbītām acīm.

    Uzsnieg pāris desmiti centimetru sniega un pilna pasaule ar ņergām kas raud ka nevar nekur tikt… Sviests.

    Protams ka jākliedz, bet tikai par to ka ceļa nodoklis iekasēts tiek, bet tīrīts netiek, bet tā jau ir politiska lieta.

    Atbildēt
  34. Lng

    Arti, ABS mēdz nostrādāt, ja viens no riteņiem ir uz ledus. Un bremzējot ar ātrumiem bremzēšanas ceļš samazinās daudz vairāk par tevis minētajiem procentiem atkarībā no ceļa seguma. Ja esi kādreiz pavērojis bremzējošus auto no malas, ABS tomēr pilnībā nenovērš riteņu apstāšanos, tāpat arī bremzēšanas spēks nevar būt perfekti sadalīts starp riteņiem, kuriem ir labāka saķere. Kā piemēru var pieminēt grants segumu – auto bez ABS izveidos grants čupu pirms riteņiem un nobremzēs daudz ātrāk, kā auto ar ABS uz tāda paša ceļa (šo arī māca autoskolā). Galu galā ABS ir sistēma, kas palīdz šodienas braucējiem saglabāt kontroli pār mašīnas kustības virzienu, bet nevis dod iespēju ātrāk nobremzēt. Secinājums ir viens: ABS tomēr nav “maģiskā visu darošā sistēma” un der iemācīties un būt gatavam bremzēt ar “ātrumiem”.

    Atbildēt
  35. ZBH

    CooLynX: ar taisnvirzien domaasan lepoties… glāžķūņa rūķeļi čiepa māti aiz kājas.
    “- Jūs esat zīdītājs, vai ne?
    – Jā.
    – Nu tad priecīgu zīšanu!”
    (S.Lems, “Ijona Klusā piezīmes” no galvs)

    normunds: pakaleejiem ratiem bremzs iraid vaajaaks jau no razotaaj. pat kvatraam.

    Lng: granten kaa segum ekstrapoleet uz ledu iraid izteel bez robezaam. abraziivs beramais materiaals un ciet, sliden virsm IMHO neiet iist vienaa katlaa.

    Atbildēt
  36. Reeka

    Nesaprotu ZBH, laikam neesi braucis ar nevienu mashinu kurai pakaljeja piedzinja, nav ABS un nav idealas riepas. Paruna ar jebkuru normalu shoferi kam stazhs ir vismaz kadi 10 gadi un vinsh apstiprinas CooLynX teikto. Te jau neiet runa par mashinam kuraam vispar blive starp sturi un sedekli gandriz nav vajadziga…..

    P.S: Mans auto FWD ar ABS stingra rocene. Ja izslid pakalja -> Gazi griidaa, ja izslid prieksha -> bremzeshana ar kreiso kaaju. Pec apstakljiem viegli pieraujot roceni ielieku likuma.

    Stazhs: 5 gadi Avariju skaits: 0 Parkapumu skaits : 0 Videjais nobraukums gada: 20`000Km

    Atbildēt
  37. alus dzērājs to ZBH

    Nu es gan īsti nepiekrītu ka ABS uz ledus bremzēs labāk par motoru. ABS ir tāds trūkums, ka viņš atbloķē visus riteņus, kaut arī slīd tikai viens (pārējiem riteņiem saķere var būt arī pietiekoši laba). Vismaz manam 10 gadīgajam autiņam tā ir. Pieļauju ka jaunākiem un modernākiem autiņiem ABS māk atbloķēt tikai to riteni, kurš slīd nevis visus. Kaut arī ja atbloķēs tikai vienu pusi, tad ļoti viegli ir autiņu samest. Savukārt bremzējot ar motoru slodze starp velkošajiem sadalās ļoti vienmērīgi.
    Tiesa jāpiekrīt ka ielikšana zemākā robā prasa dažas sekundes, kuras parasti beigās pietrūkst. 🙁
    Esmu pat pārliecināts ka uz plika ledus bremzējot ar motoru var apstāties ievērojami ātrāk nekā ar ABS.

    Atbildēt
  38. Mr.Key

    Ziema super, forši driftēt ar bumeri un vērot garos ģīmjus… visi līkumi zanosā!!

    p.s. ir tāds bremžu spēka sadalītājs, kas aizmugures riteņiem dod mazāku bremžu jaudu, atkarībā no auto sagāzuma (jo vairāk pakaļa ceļas uz augšu, jo mazāka jauda).

    Atbildēt
  39. Dreef

    34. ZBH: 2010.01.07 @ 18:31:57
    >Erglu cels iraid valsts cels, to tiir krietn biezaak kaa reiz divaas nedeelaas. veel pirmdien no riit tiiriitaaj apdzin.
    Nez gan pa kuru tu tur Ērgļu ceļu esi braucis, bet tajā pašā dienā vēl braucu un sniega šķūre tur 2 nedēļas nav bijusi ;-). Sniedziņš sākas aiz Zaķumuižas, jo līdz Zaķumuižai liekas gājusi kaut kad šķūre ;-). Bet ja runā par pagājušā gada pirmdienu, tad varētu piekrist, jo to ceļu tiešām tīrīja kādreiz samērā bieži ;-).

    Atbildēt
  40. Sarky

    Dreef, Zaķumuiža vairs nav uz Ērgļu ceļa jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem (lasi: kopš Tavs tēvs vēl Tavam vectēvam kulē sēdēja)

    Atbildēt
  41. q213

    man patīk kā te cepjas par ātrumu bremzēšanu.. 🙂

    to var uztvert dažādi..
    kāds dunduks ir izlasījis, ka jābremzē ar ātrumiem.. brauks ar 65~km/h ar trešo (FWD).. izdomās bremzēt ar ātrumu un iebāzīs otrajā? Kas notiek? Pagrieziet vēl nedaudz stūri, lai labāks efekts..

    abs
    http://www.youtube.com/watch?v=xd5KDvXbE3M

    no 1:00 paskatās

    Atbildēt
  42. EsmuJanis

    Veči, nestresojiet! Mans kritērijs ir Varma – tā vēl stāv pie steķiem. Ja tai būs darbs, (kā pa laikam ziemās ir bijis) tad varēs satraukties. Nekad jau nau tik slikti, lai nebūtu sliktāk. Mums līdz tam vēl dikti jāgaida

    Atbildēt
  43. pikc

    #34 (ZBH) starpgaze, ja piesaujas 😉 un vispar tiesibas vajadzetu izsniegt ziema ar kadu, pienemsim, @84gada audi. pieradusi visi pie tiem esp,dsc un parejiem dzivniekiem un ne mazakas sapratnes ka autins isti “uzvedas”. cita lieta, ja ienak purna, tas gan…
    pirms gadiem ~5-7 bij ne sliktaka ziema, vilkam aiz fures gaismam, celja nebija, ja sis pa plavu, tad mes ar butu 😀 galamerki nonakot, neparspileju, 3cm ledus uz lampam, kadi tur vel celju uzturetaji

    Atbildēt
  44. ZBH

    Reeka : nu bet par ko es runaa, ja ne par noraadiijumiem no vodilaam ar staazh no laikiem, kad bremzes biij trumulniecs, un neviens vairs neaceraas fizikaalo pamatojum! a par pieredz – Tev Moskvich-“kabluk” devindesmito saakumaa apmierinaas? uz ledus nepiekrauts taa tik tiecs taisiit piruets. vel jau ar saliekamo lisapeed visos laik apstaaklos caur gad pilseet-lauki-pilseet.
    b!, nu taa kaa tai baikaa ar meerkakjiem, kur buurii beigaas nepaliek neviens, kurs zinaat, kaapeec tiesh nedriikst aiztikt banaan, toties iraid iedauziit neaiztikt.
    ko juus ar automaat dariisiet? vai ar piekab, kaut prastaako zirg treiler?

    alus dzērājs: es vispaar piedaavaaj buut pasham par ABS. pareizaak sakot, ar dajebkur kaaj maaceet taa bremzeet. es tocno neteic, ka ABS kaa taads iraid labaaks par motor – da vienkaars tas suu zem 15km/h nesancee vispaar. nevaig shito liiko demagogij ar neteiktaa apgaasan, ja?

    Dreef: Zakjumuizha? caur kaad veel apvedcelj izbrauks? es gan domaaj caur Ulbrok.

    Atbildēt
  45. Oto

    to Lng:

    Beidz izplatīt mītus par to, ka FWD spiežot gāzi grīdā tā ņems un pats no sevis izvilks. Nekur neizvilks, spolējot riteņiem auto aizies līkumā taisni pa pieskari tieši grāvī. Pamēģini pats savus ieteikumus. Kā apzināta saķeres noraušana(spolēšana) var palīdzēt kaut kur “izvilkt”?

    1. Auto var sākt slīdēt tikai tad, ja līkumā ieiet ar pārāk lielu ātrumu, braucot ar atbilstošu ātrumu un bez straujiem manevriem nekas nekur neizslīdēs. Jāsamazina ātrums ir pirms līkuma un jāielek pārnesumā kādā no līkuma izbrauks. Neviens rallists nevar neko glābt, ja ieiets līkumā pārāk ātri, ne velti arī rallijā ir avārijas. Virāžu ātrāk izbrauc ne jau ātri iebraucot līkumā, bet gan ātri no tā izbraucot.

    2. Ja tomēr līkumā ieiets nedaudz par ātru(straujāks līkums nekā likās, nesabremzējās, pēkšņa seguma maiņa utt.) un priekšpiedziņai sāk izslīdēt priekšējie riteņi(nepietiekoša pagriežamība), tad gāze grīdā ir taisnākais ceļš uz grāvi. Ar priekšpiedziņu izslīdot, lai “izvilktu” gāzi uzdod ļoti minimāli darbojoties uz saķeres robežas, un to nu es nekādi nesauktu par spiešanu grīdā. Lielākā iesācēju(vai pārbīļa iespaidā) kļūda ir atlaist pedāli, to nekādā gadījumā nedrīkst darīt, jo novedīs pie aizmugurējo riteņu sānslīdes(pārlieku pagriežamība) un to jau bez treniņa ir daudz grūtāk savākt. Otra kļūda ir jūtot, ka sāk iet taisni izmisumā izgriež stūri līdz galam.

    Pareiza tehnika, lai izbrauktu līkumu ar FWD jebkuros apstākļos(jā arī vasarā, lai gan tā piedod pat rupjas kļūdas) ir:

    Samazināt ātrumu līdz tādam ar kādu var droši izbraukt līkumu(ziemā vēlams laicīgi bremzējot ar pārnesumiem, vasarā protams arī ar bremzi). Ieliek/atstāj pārnesumā ar kuru izbrauks no līkuma ārā. Līkumu izbrauc laideni un nemainīgu ātrumu/gāzi. Ja sāk slīdēt, tad neatlaižot gāzi iztaisno riteņus un izbrac līkumu lielākā radiusā vai arī nedaudz piedod gāzi(neļaujot riteņiem spolēt) un tur stūri sagrieztu līkuma virzienā.

    Atbildēt
  46. andza

    Nīderlandē arī nieviens pat netaisās tīrīt mazās ielas un neviens arī īpaši neprotestē, bet sniega tur šogad bija dauuuudz. 🙂
    Arī lielās ielas sāka tīrīt tikai pēc kādām dienām 2-3, kad pārvarēja šoku, ka tas baltais mēsls netaisās tā uzreiz nokust. 😀

    Atbildēt
  47. Atbalss: 3h brauciens līdz mājām | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.