Zemesgramata.lv jauns izskats

bush painformēja, ka www.zemesgramata.lv ir nomainījusi dizainu.

Jauninājumu it kā neesot, jo būtiskākās izmaiņas ir atbilstība standartiem, lai panāktu to, ka arī uz standartus atbalstošiem pārlūkiem, kā, piemēram, tagad jau dominējošā pārlūka Firefox, šī lapa arī normāli strādātu.

Latvijā lielākā daļa valsts mājas lapas izmantoja un daudzas vēl joprojām izmanto Microsoft serveru programmatūru. Diemžēl arī izstrāde agrāk bija balstīta uz Microsoft standartiem un nevis W3C ieteikumiem, tāpēc šāda tipa uzlabojumi varētu tikt uzskatīti par būtiskiem.

Žēl, protams, ka pirms kādiem 10 gadiem netika pieņemti noteikumi par to, lai valsts institūciju lapas atbilstu W3C ieteikumiem un būtu pieejamas uz dažādiem pārlūkiem, platformām un lietotājiem ar dažādiem ierobežojumiem. Savulaik nevarēju vien nopriecāties par šādiem noteikumiem tālajā Kanādā. Tāpēc tagad vēl kādu laiku tiks tērēti desmitiem tūkstoši, lai izlabotu šos kroplīšus.

Rezultātā pat pēc mājaslapas pārveides un tuvināšanas W3C standartiem Zemesgrāmatas pirmajā lapā joprojām ir 262 kļūdas un 6 brīdinājumi.

Cilvēki par šo darbu visticamāk ir arī naudu samaksājuši. Diemžēl tas ir brāķis.

Es nezinu kāpēc man ir izveidojies stereotips, ka uz Microsoft programmatūras izstrādātās mājaslapas ir līkas un grūti atrast tādas, kas normāli strādātu. Uzklikšķināju uz kādas saites un manā priekšā izleca sekojoša lapa.

Diemžēl mēs dzīvojam vienā no bagātākajām valstīm, kura var atļauties izmantot risinājumus no tādiem monstriem kā Microsoft un Oracle. Abos gadījumos ir nepieciešami augstas klases speciālisti, lai tiktu galā ar šiem risinājumiem. Pieļauju domu, ka visas šīs problēmas lien ārā, jo nav atbilstošu speciālistu, kas tiktu galā ar šīm tehnoloģijām.

No labām lietām es pamanīju, ka tai ir staipīgais dizains un tas strādā arī ar mazām ekrāna izšķirtspējām. Tāds nieks, bet patīkami.

Par lapas pielietojumu runājot. Sākumā vajag izlasīt šo ambiciozo paziņojumu.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu visu 28 zemesgrāmatu nodaļu datu bāzes ir apvienotas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, kas ir uzskatāma par centrālo datu bāzi, no kuras tiek izplatīta informācija par visiem zemesgrāmatā ierakstītajiem īpašumiem valstī.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata ir vienīgā datorizētā zemesgrāmata, kas satur juridiski atzītu informāciju.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmata un tā programmnodrošinājuma vienīgā īpašniece ir valsts.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs ir Tiesu administrācija.

Kruta vai ne? Man kaut kā šķita, ka Zemesgrāmatā būtu jābūt atrodamai informācijai gan par ierakstiem Zemesgrāmatā, gan arī par kadastrālo vērtību. Izrādās, ka nē.

Biežāk uzdotajos jautājumos ir sekojoša atbilde.

Kā es varu uzzināt īpašuma kadastrālo vērtību?
Informāciju par īpašuma kadastrālo vērtību sniedz Valsts zemes dienests. Papildus informācija 11. Novembra krastmala 31, Rīga, Latvija, LV-1484, tālr. 7038608, e-pasts: [email protected], internetā – http://www.vzd.gov.lv/index.php?s=1⊂=74&rec=645.

Likums taču nenosaka, ka mājaslapām un tajās sniegtajiem pakalpojumiem pirmām kārtām ir jābūt lietojamiem un tikai pēc tam to uzturētāji varēs ielikt ķeksīšus savās atskaitēs.

Starp citu, saite uz Zemes dienesta lapu ir novecojusi. Pirms diviem gadiem vēl pats rakstīju, ka ir pieejama kadastrālās vērtības datubāze, jo toreiz bija plānots palielināt nodevu. Šobrīd neviena no vecajām adresēm nestrādā. VZD lapā atradu saiti uz kadastrs.lv, bet šī lapa nestrādā.

Pagaidām īpašumu Zemesgrāmatā var mēģināt atrast šajā meklētājā. Vienīgi man brīžiem serveris neatbildēja, laikam es pārāk lielu slodzi radīju.

Ja nu vēl kādam neveicās un meklētājs nestrādā, tad te ir bildīte ar to kā tas izskatās.

Un nobeigumā vēl viena lieta. Ja es pareizi saprotu, tad valsts iestādēm ir prasība veidot atgriezenisko saiti ar šo pakalpojumu lietotājiem – mums visiem, kas viņiem algas maksā. Te ir tas kā tas tiek realizēts dabā.

Pirmkārt, lai kaut ko ierakstītu ir nepieciešams reģistrēties – automātiski atkrīt lielākā daļa to lietotāju, kuri negrib reģistrēties un Zemesgrāmatas birokrātiskais aparāts var atviegloti uzelpot, jo nevajadzēs risināt cilvēku problēmas. Otrkārt, likumā vai noteikumos jau nav teikts, ka kādam būtu pienākums atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, kas ir uzdoti bezpersoniskā forumā. To mēs šeit arī ļoti labi redzam – ir kaudze ar jautājumiem, bet nav atbilžu.

Labs piemērs ar to kā vajadzētu strādāt valsts iestāžu forumiem vai diskusijām ir Tieslietu Ministrijas un PMLP lapās. Tur uz jautājumiem atbild un nav nepieciešams reģistrēties. Iespējams, ka ir vēl kāda valsts iestādes mājaslapa, kurā ir normāla komunikācija, vienkārši es paņēmu divas no tām, kuras es biju piefiksējis.

40 komentāri par “Zemesgramata.lv jauns izskats

  1. errors

    pašam podam 9 errori t.i. pilnibā nevalidējas paša lapa, bet citiem skabargu acī redz! galvenais, lai nelien vizuāli gļuki, ko lietotājs redz. nevienam nerūp poda profesionālais kretīnisms

    Atbildēt
  2. e-remit

    nu incanti tas, ka aprīlī vēl kadastrs.lv strādāja… uz Ruby on Rails… 🙂
    coolynx, Tu, protams, vari turpināt gausties uz M$, un uz Oracle, bet nu pieredze price/performance jomā parāda, ka var ietaupīt, lietojot labas lietas. …protams, mantkārība var dajebo samaitāt.

    Atbildēt
  3. CooLynX Raksta autors

    e-remit, es zinu tikai vienu iestādi, kurai Latvijā datubāze ir vairākus desmitus gigabaitus liela un tur tiešām attaisnojās izmantot Oracle. Visur citur tur ir vai nu nekompetence, vai arī naudas atmazgāšana.

    Atbildēt
  4. archaic

    Arī uz MS var uzbūvēt kvalitatīvu web risinājumu, tikai tas sanāks piecas reizes dārgāk nekā ar bezmaksas atvērtā koda programmatūru. Un es patiesībā nesaprotu, kāpēc tas tā ir.

    Izstrādes rīki, tobiš visual web developer ir ļoti ergonomiski un produktīvi, bet rezultāts vienalga, lielākoties, sanāk līks. Laikam tāpēc, ka ne MS web developeri ir raduši kontrolēt to, ko lapa dara. Principā, katru lietotāja iedoto GET un POST simts reizes izkontrolē un novalidē, pirms sāk kaut ko ar to darīt un, pat ar PHP, softs tiek būvēts strukturēts, izsekojams, viegli pielāgojams, bet .NET ASP dzīvo savu dzīvi un hvz, ko viņš tur dara. Kaut vai uzmetiet aci SharePoint kodam, kas laikam skaitās MS augstākā pilotāža. JavaScript, mītiski hidden lauki ar ahūnām vērtībām un css viss vienā putrā. Reāla melnā kaste (vai dažreiz arī melnais caurums).

    Bet zemesgrāmatas lapa izskatās neslikti. Tur varētu būt, ka izstrādātāji ir praktiski rakstījuši visu ar roku, nevis savilkuši no tūlbāra kontroļus un saklikšķinājuši saites uz sqlDataSource, GridView un tamlīdzīgi. Bet ja tā dara, kāda jēga no visas Microsoft piedāvātās dailes?

    Ienāca prātā ideja, kas varētu izbeigt Microsoft ciešanas web development laukā – kā būtu ar .NET PHP;)

    Atbildēt
  5. vecis

    Man biki vienaldzīgas tehniskās lietas. Khm cenā parasti ir kosmoss. Nu tas normāli affēras projektos. tomēr NAV gala rezultāta un kāds tos draņķus pieņem. Principā valsts pārvalde IT lietās ir tāda pati kā pirms 20 gadiem. Nekas nevienā lapā nestrādā un neko nekur nevar dabūt. Meklēšanas kas nestrādā, miruši forumi, neeksistējoši dati, mistiskas saišu saites un tā tālāk. imitēta darbība. Cena pret ieguvumu ir lielāka nekā kosmisko misiju finansēšana. Smieklīgākais to visu veido, vada, akceptē savas jomas eksperti, profesionāļi 😉

    Atbildēt
  6. Vilx-

    Ai, nu, ko var cepties par tiem W3C validācijas erroriem? Taču 99% viņu ir kaut kādas figņas, piemēram, par to, ka nav alt taga, ka nevar likt iekš utml. Kāda šķirba, vai validējas, vai nē, ja visos browseros izskatās labi un uzvedas korekti?

    Par ASP.NET runājot – pats esmu ASP.NET developeris, un pazīstu to figņu no iekšpuses un no ārpuses. Mans viedoklis ir tāds – pašam ASP.NET kā tādam nav ne vainas. Tehnoloģija ir ļoti laba un kvalitatīva, un saliek PHP vienos vārtos visos aspektos.

    BET!

    Uz ASP.NET bāzes ir pa virsu uzbūvēta tāda lieta kā “Web forms” freimworks. Un tas jau gan ir diezgan neizdevies pasākums. Tas bija mēģinājums web izstrādi pielīdzināt Windows formu izstrādei ar grafiskiem formu dizineriem, formas stāvokļa atcerēšanos (maģiskais VIEWSTATE hidden lauks), u.t.t. Rezultāts ir ļoti smagnējs, un abstrakcija ir neizdevusies, jo visu laiku jācīnās ar fundamentālām problēmām, ar ko Windows formas atšķiras no weba.

    Tagad ir iznākusi arī jauna tehnoloģija vārdā ASP.NET MVC. Kā spožu piemēru tās labai izmantošanai varu pieminēt StackOverflow lapu. Tas jau man izskatās pēc soļa pareizajā virzienā, lai arī pats vēl to neesmu iemēģinājis. Jebkurā gadījumā, šajā variantā arī visa HTML koda drukāšana notiek “ar roku” un vairs nav jācīnās ar neizdevušos Web Formu freimworku.

    Atbildēt
  7. Vilx-

    Blah, Coolynx, Tavs tagu filtrs manu postu izķēpāja. 😛 Lūk, kā vajadzēja pareiz izskatīties otrajam teikumam (lietojot kvadrātiekavas leņķiekavu vietā):

    Taču 99% viņu ir kaut kādas figņas, piemēram, par to, [img] ka nav alt taga, ka nevar likt [div] iekš [span] utml.

    Atbildēt
  8. CooLynX Raksta autors

    Tiek aizmirsta viena ļoti būtiska lieta. XML un XHTML bija paredzēta kā valoda dažādām ierīcēm ar ierobežotiem resursiem un iespējām, bet nepieciešamību atrādīt webiskās aplikācijas. Mēs šobrīd sēžam pie datoriem ar normāliem pārlūkiem, kas ir spējīgi sagremot SGML birku pornogrāfiju, kas tiek barota visticamāk 99% gadījumu un gudri spriedelējam par to, ka patiesībā viss ir kruta.

    Iešāvās prātā anekdote par programmētāju šautuvē, kurš saka, ka problēma ir viņu galā, jo aptvere ir izšauta tukša. 😉

    Atbildēt
  9. ZBH

    vecis : “to visu veido, vada, akceptē savas jomas eksperti, profesionāļi” – zini, nee. vismaz cik nu man sanaacs redzeet. tobish tie, kas …, iraid savs joms …, tikai taa jom neir IT, vismaz ne izgliitiibs zinaa. vai arri izgliitiib stipr outdated. un tad visaad ushlie marketroiid, projekt vadiitaaj utt. vins tin ap pirkst. nu, veel politekonomisks iemesls klaat panemam.

    CooLynX: btw, a ko ta biij lietot normaalai DB (iekseejai, nevs zem publiskaa Apache) pirms 10 gadiem? MSDE? 🙂 nevaig jau uzreiz Enterprise Edition, protams, vai, kaa pie mums pierasts, Oraakliem vienmeer 2 CPU licencs pirkt (tas universaal, nevienam piegaadaataajam, cik iru sastapies, nepietiek ar vien CPU pat 200MB baazei (jedritvai naziit, tur vispaar nopirk kompleks pa 10kLs dzelziem un veelaak veel tikpat Oraaklim)). un atkal – vadiib, adminos neklausoties, sapeerkaas to, ko piegadaataajs nosauc par vaidziig.
    taga jaa, iespeej izvirst pa leeto uz dazaadaam platformaam krietn vairaak.

    Atbildēt
  10. Vilx-

    Coolynx, nesapratu Tavu atbildi. ASP.NET nav ierobežots ar XHTML. Jā, tas ir ieslēgts pēc defaulta, bet tas nav obligāti. Un, ja godīgi, tad taisot web aplikācijas tā atšķirība vai tur ārā nāk XHTML vai HTML, ir stipri minimāla.

    Atbildēt
  11. asdf

    Nu daudzas tās kļūdas var novērst 2h laikā 🙂 Tāpēc ļoti iespringt un teikt, ka nopirkts ir “brāķis” ir nekorekti.. Un FF nemaz nav izcils W3C standartu atbalstā! 😉

    Atbildēt
  12. Vilx-

    Es joprojām nesaprotu – kur ir jēga dzīties pēc tā “W3C validācijas” ķeksīša, ja labuma no tā tāpat nekād? Ne tāpēc Tava lapa sāks vienādāk uzvesties uz browseriem, ne kādi bugi salabosies. Manās acīs tā birka ir tikai krāniņa staipīšanai.

    Atbildēt
  13. Shadowbird

    Vilx-: Pēc standartiem taisīta lapa atvieglo tās satura pārskati ar text-only pārlūkiem, no kuriem plašākais sortiments ir dažādi meklētāji/indeksētāji. XHTML saturs Google kotējas ievērojami augstāk par HTML, cik zinu.

    Atbildēt
  14. Knaģis

    Pirmārt, kāda suņa pēc kā baigā Microsoft kļūda tiek pieteikta standarta IIS web servera 404. kļūda? Tur tak visdrīzāk satura pārvaldnieks (un pat ne developeris) kaut kādu lažu nolaidis, nevis uzreiz ASP.NET.

    Par ASP.NET ģenerēto kodu varat no malas spļaudīties, cik gribat. Ar to tiek samaksāts par ļoti tīru un objektorientētu servera puses kodu. Un grozies kā gribi, jāuztur beigās ir servera programmatūras kods, nevis tās uzģenerētais HTMLs.

    Atbildēt
  15. flipo

    Viss kārtībā.. zemesgrāmatai nav jāsniedz informācija par kadastrālo vērtību, jo to nosaka Valsts zemes dienests, kas uztur kadastra reģistru. Diemžēl kadastrs.lv tiešām kādas divas dienas nestrādā, izskatās ka kāds nopietnākas problēmas, bet tā principā vecais kadastra pārlūks, kas bija pilnīgs murgs, ir aizstāts ar jaunu un ērti lietojamu. Ja nepamanīji, tad arī vzd.gov.lv ir kādus pāris mēnešus kā palaista. Es kā šo resursu lietotājs varu teikt, ka progress ir patīkams!

    Atbildēt
  16. Atbalss: Pārcelties dzīvot uz ārzemēm « kwii

  17. BlackHalt

    Nevaru piekrist filozūdenim, jo PNG nav PSD un XMHTL nav XHTML.

    Saprotu, ka tiek izstrādāts tāds (projekts, lapa), da jebkāds, ka tik kāds, ko VALSTS darbinieki, IT starp citu, spētu pavilkt.

    Kas tad tagad ir? Uz kādām parlūkprogrammmam jāskatās, ja pat IE nerāda?

    Moška tomēr pieturēties standartiem?

    Par maz novilka algas! Nevajadzēja vispār vilkt algas, vajadzēja padzit un nošaut.

    Atbildēt
  18. ZBH

    CooLynX : pirms 10 gadiem 1. biij slavens ar baazhu bojaasanu, 2. negaaj normaal uz Windows (a ko dariit, pirms 10 gadiem Sambai nebiij CP775 atbalsts, tas paraadiijaas tikai 2000. gadaa).

    Atbildēt
  19. CooLynX Raksta autors

    ZBH, labi, paņēmām ekstrēmo termiņu 10 gadi – vajadzēja 9 vai 8, ko nu? Bet šo gadu laikā ir aizgājuši nebūtībā vairāki miljoni latu un rezultāts tuvojas 0.

    Atbildēt
  20. ZBH

    CooLynX: vaidzeej panemt vispaar 12 gads, jo tad kompj skaits palielinaajaas un FoxPro saak norieteet. ties gan, pa spiit kompj skait pieaugumam tas, ka piipl rukaa uz “server”, biij normaal, par kaukaadiem dedicated hlamiem vareej runaat tikai krutos kantoros. pirms 8, 9 jau biij pa freju FirebirdSQL, vareej nahrenizeet Interbase. a uz devindesmito beigaam paveicaas, ja izdevaas izvairiities no toreizeejaa M$ SQL (koleegim, tolaik M$ fanam, pat nahalavu to riebaas lietot). da i peec cit chom piedziivojumiem aceros, ka stabilitaats evoluucij izstiijaas taa – Excel, Access, M$ SQL, Oracle 🙂
    bet nu tas iraid normaal, ka valsts noziims baazeem izveels zaft, kas tobriid sagaadaa mazaako hemoroj. po, cik maksaa, galvenais no atbildiibs izvairiities (nu, enterpraizos tas pats). a peec tam no adats gruut noraapties, migraacij parast iraid hemoroidaal.
    aceroties taa laik period muus kojaas – intensiiv cirkuleej Oracle 7 DBA graamatin un neviens par M$ SQL. nu un LAMP steks tik intensiiv aptaustiits. Postgresu tikai div bijaam aptaustiijus.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.