Latvija ir iespēju zeme

Vakarā pirms gulētiešanas palasīju cik jautrā valstī, tomēr dzīvojam. Lasīju rakstu par to, ka cukura cenas pasaulē lido kosmosā un automātiski padomāju – cik labi, ka mēs laicīgi nolikvidējām cukurfabrikas. Ar kuru galu es toreiz domāju, kad cepos par to, ka likvidēs vēl pēdējās ražotnes. Tagad būtu pilnīgā pakaļā, jo cukura eksports uz Indiju sačakarētu mūsu IKP. Kā mēs izskatītos Eiropas acīs.

Četru mēnešu laikā Indija paredz ievest valstī līdz vienam miljonam tonnu cukura bez muitas nodevas, kas iepriekš bija ap 60 %. Eksperti lēš, ka situācija cukura tirgū ir tik saspringta, ka vēl atrast vienu miljonu tonnu piegādes būs grūti.

Nākamais raksts man vienkārši norāva jumtu. Kā es drīkstēju tā ņirgāties par e-talonu.

Izrādās, ka mēs esam ne tikai zelta tilta, kristāla bibliotēkas, bet arī ekskluzīvākās sabiedriskā transporta norēķinu sistēmas īpašnieki. Saka, ka krīze. Kāda krīze – tomēr varam, ja gribam.

Laikraksts Telegraf raksta, ka Lietuvā trīs lielākajās pilsētās Viļņā, Kauņā un Klaipēdā e – talona ieviešana pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam izmaksājusi vien 4 miljonus latu, kamēr Rīgai vienai pašai e – talons izmaksāja 14 miljonus latu. Viļņas pašvaldības IT nodaļas vadītājs Rinvīds Jančausks (Rinvidas Jančauskas) norāda, ka 73% no e – talona ieviešanas izmaksām Lietuvas pilsētās sedza par ES struktūrfondu līdzekļiem, bet kredīti projekta realizācijai nav ņemti.

Es zināju, ka Rīgas Domē reāli veči sēž. Es to zināju! Eiropas nauda mums simt gadus nav vajadzīga – mēs pierādīsim, ka tie lohi igauņi un stulbie leiši ar savām trīs reiz lētākajām e-biļetēm nervozi smēķēs vārtrūmēs kontrabandas Belamor Kanal. Un mēs ņemsim kredītus tāpēc, ka vajag atbalstīt mūsu banku sistēmu, jo arī tur vīriem iet grūti. Kas tad cits to darīs, ja ne mēs.

Tie stulbir ikauņi arī eparakstu nemācēja normāli uztaisīt – uztaisīja stulbu vienošanos ar komercbankām, kas vissmieklīgākais, ka vienojās par divarpus miljoniem, kuros ir jāiekļaujās. Un ko viņi panāca? Idiņu bars – tagad visi lieto tās ID kartes un e-parakstus. Kad viņi beidzot iemācīsies normāli plānot un izstrādāt šādus mega e-veidīgos projektus. Piemēram, Latvija.lv projekts, pabļaustījās visi un norima – to lapu joprojām neviens tā īsti neatcerās.

Varu derēt, ka lasot šīs rindas, radās interese reizi gadā tur iegriezties, lai pārliecinātos vai tas vēl ir, jo principā jau vīri domē nesnauž – bija taču ieplānots attīstīt arī tūrisma portālu. Igauņi savā aprobežotībā noteikti neizdomātu, ka jātaisa vairāki labi projekti un tie ir jāatjauno ik pēc pāris gadiem, jo tehnoloģijas taču nestāv uz vietas – tās visu laiku attīstās un Microsofts katru gadu izstrādā jaunākas un daudz labākas programmatūras versijas, kas ir vismaz desmit reizes drošākas un vēl divdesmit reizes ērtākas lietošanā nekā iepriekšējās versijas. Pārstartēšanas poga tagad ir viena – vairs nav jāizmanto ALT+CTRL+DEL, bet tā vietā administrācijas rīkā ir tikai viena liela rozā poga, kas ir izvietota tieši ekrāna vidus daļā, lai MCSE sertifikātu īpašniekam nebūtu jāveic liekas darbības un jālasa pamācības, bet programmatūras kļūmes novēršana notiktu ar elegantu peles pogas kustību. Āboļu ražotājs saviem lietotājiem piedāvāja peli ar vienupogu, mazais mīkstais servera administrācijas rīku ar vienu pogu. Eleganti.

Es pat nebrīnīšos, ja igauņi nebūs atklājuši šīs lieliskās programmatūras iespējas un tie stulbeņi lieto kaut ko tik aprobežotu kā līnuxu vai jūniksu un nav mainījuši platformu gadiem ilgi. Viņi vienkārši nezina, kur likt naudu.

Man brīžiem šķiet, ka tā tante Sudraba arī ir kaut kāda igauniete. Viņas teksti ir vienkārši smieklīgi.

Tikmēr Valsts kontroles vadītāja Ingūna Sudraba norāda, ka «ES līdzekļu piesaiste būtu ideāls variants», bet ja tiktu izmantoti ES līdzfinansējuma līdzekļi, projekta ieviesējiem tiktu veikta ļoti stingra kontrole un būtu jāatskaitās par katru izlietoto santīmu.

Kā viņa vispār kaut ko tādu atļāvās pateikt. Vai tiešām viņa grib, lai mēs dzīvotu kā kaut kādi igauņi vai lietuvieši?

86 thoughts on “Latvija ir iespēju zeme

  1. Sandis

    Skarbi, bet visai precīzi. Par ko mums īsti lepoties, ja ir piemēri tepat kaimiņos, kas apgāž mūsu cildenos sasniegumus.

    Atbildēt
  2. sci

    Man vislabāk patīk, ka lv vēstniecībā, pie leišiem, nevar atļauties vairs apmaksāt sētnieku un viņa pienākumus veic tulks. Žirgalvas^

    Atbildēt
  3. Domājošais

    1. Tā cukura būšana man arī lika pārdzīvot. Taču tā fabriku slēgšana nepavisam nebija kāda mītiska valdības spalvainā roka. Paši cukurfabriku vairākuma akciju turētāji nolēma paņemt ES kompensācijas un likvidēt ražotnes. Ja ampelmani Rozi kur varēja vainot, tad tikai tanī, ka vismaz necentās aizkavēt to slēgšanu.
    2. Par Rīgu runājot. Tā ir mūsu elektorāta nelaime. Pirms vēlēšanām jau visi briesmīgi šumējas un redz, cik atbaidoši viepļi darbojas varas struktūrās. Bet kad vēlēšanas notikušas, izrādās, ka kārotās vietas domēs, Saeimā un EP iegūst veikli triku meistari. Un tā gadu no gada. Un tas pats būs šogad. Krīze mazliet noduļķosies, ja dosiet priekšroku tagadējiem, tad i jaunais tūrisma portāls taps, i jaunie trīs bračkas atdzīvosies. Ja Šleseram- pie vēl viena tilta tiksiet. Pārējie netiks. Un lietu kārtību nemainīs jebkādā salikumā.

    Atbildēt
  4. Pi

    Latvija.LV vēl nav mirusi, cik dzirdēju vienā konferencē šamie taisot papildus “integrācijas” ar visādām krutām sistēmām.

    Atbildēt
  5. normunds

    Lietuviešu e-bilietas nav nekāds elektroniskais talons, tā ir vienkārši plastikāta kartiņa, kas neļauj veikt nekādu uzskaiti atšķirībā no Rīgas, kad tu vari iepirkt 5, 10 vai cik tur tos braucienus. Vienīgais ko es vēlos sagaidīt Rīgā ir termiņa taloni – 24h, 48h, viss pārējais ir normāli.

    Es pat teiktu, ka tie kas ir pārmaksājuši par elektronisko biļeti ir paši lietuvieši. Iegāzt četrus ļimonus lai papīru aizstātu ar plastikātu, tur daudz prāta nevajag.

    Atbildēt
  6. normunds

    runa, jau nav vairāk par gala rezultātu.

    par ko tad? talonu gadījumā svarīgs ir rezultāts. cik presē ir lasīts (un redzēts personiskām acīm) pašlaik nevienam nav nekādas nojausmas par to cik cilvēki, cik bieži un kādus transporta veidus lieto. vieni autobusi braukā visu dienu pustukši, otri visu dienu pārbāzti pilni. etanols šādā ziņā varētu palīdzēt pēc kāda laika optimizēt sabiedriskā transporta plūsmu.

    pareizi RS šefs pirms nedēļas teica – lai salīdzinātu viļņas un rīgas izmaksas, ir jāsalīdzina ieviestā sistēma. un palasot viļņas etanola aprakstu, es nevaru teikt, ka šiem būtu kaut uz pusi tās fīčas kas rīgā.

    Atbildēt
  7. kmm

    Jautājums ir – vai ir vērts samaksāt tās neadekvātās summas par fīčām? Nezkapēc citas valstis var optimizēt transportu bez xxmiljonu sistēmas… Es domāju, ka par to ir vērts padomāt 😉
    Un ja jau salīdzinam, tad daram tā, lietuviešu 4(m) / 3(pilsētas) = 1,38 miljoni uz pilsētu. Rīga = 14(m). Tad pasaki man, vai tās fīčas, ir 13miljonu vērtas? Un ko man dod tās fīčas, ja es pat nevaru vienai reizei biļeti nopirkt kioskā – jo mani spiež pirkt 5iem braucieniem uzreiz; un ārpus centra grūti kur atrast vietu, kur talonus vispār pārdod.

    Atbildēt
  8. ivanZ

    o, varas aizstāvis normunds parādījies.

    Palasīšu tev stāstiņu, mans mazais draugs:

    Reiz dzīvoja kāds čalis, kurš izmantoja sab.transportu ikdienu, pērkot biļetītes vai nu pie vadītāja, vai pie konduktora, vai iepriekšpārdošanā. Viss viņu apmierināja, līdz tika sadzirdēts par e-talonu. Tad nu kā riktīgs ITšņiks šis izdomāja nopirkt šo 21-ā gadsimta brīnumu jau martā. Ak tu neraža! Nebija vēl kungi to ieviesuši, jo redz, pāris bugi iekšā bija. “Nekas, gan pagaidīšu arī mēnesi ilgāk līdz nopirkšu viedkarti, ko var gan papildināt ar parastām biļetēm, gan mēneša kartiņu” – tā domāja čalītis, un mierīgi sagaidīja aprīļa sākumu. Marta beigās parādījās arī uber-tech jaunās viedkartes 5, 10 un 20 braucieniem, vienīgā problēma, ka tos nevarēja nekur nopirkt, bet tās nopirktās nevarēja noskanēt, jo kungu atruna bija “šis vēl nestrādā”. Dikti priecīgs bija čalis, taču tad uznāca ļaunie kontrolieri un mēģināja uzlikt sodu. “Skuju jums, nevis sodu – redz kur biļete, redz kur aparāts, ja tas kopā nestrādā – jūsu problēma”. Pienāca pompozais marta sākums, arī viedkartes beidzot varēja nopirkt vairāk kā 10 vietās (galapunktos un dažās izredzētās vietās), bet te nāca vēl kāds nelabs bugs – negāja tās biļetītes atkal! Un pat dažos autobusos (nr. 40 pa vidu, 6.tramvaja pāris vagonos vidējais aparāts, nr.7 trolejbuss pie pēdējām durvīm – nr. tr.līdzekļiem vēlāk iedošu, ja vajag) to izdarīt joprojām nevar! Mazliet apmulsis čalis nevarēja saprast, taču “mūsu darbinieki visu pārbaudīja un viss ir ok! (c) RS valdes priekšsēdētājs Leons Benhems ! Lēnām pienāca aprīļa vidus, un parādījās pirmie nepersonalizētie e-taloni, kurus beidzot tad nu varēja ielādēt braukšanas biļetes – atkal neraža! Sākumā prasīja 2 latus depozītu (procentu likmi gan neizdevās uzzināt), tad nu POS-termināļiem nav tādas funkcijas! Un šobrīd Narvessen pārdevējas plata ar rokām un atšuj čalīti – “nav mums iespēju to izdarīt, nestrādā nekas”!

    Morāle ir sekojoša:

    * iztērēti 14 ļimoni
    * nav korekti ieviests
    * dah*ja bagu
    * supports 0 līmenī
    * kontrole tikai aprīļa sākumā iegādājās kontroles aparātus (wtf ar testiem???)

    Par naudas izzagšanu negribu runāt, taču princips, ka ievieš tādu sistēmu ar tādām problēmām un pilnīgi negatavu – es h*jeju, dārgā redakcija. Normālā kompānijā par tādiem sūdiem ne tikai izmestu ārā, bet arī piespiestu atstrādāt visu naudu. Šeit – prēmija Rīgas Kartes valdes čļeniem.

    PS. Ja kādam nu tik tiešām interesē – pāris interesantas lietas:
    * parastās kartiņas strādā ISO14443 standartā
    * ražo tās Francijā – varat paguglēt – er-iso14443-76x45mm
    * izskatās, ka daudzas kartiņas satur vienādus identifikatorus (vai hvz ko), jo nevar nopīkstināt ļoti daudzi cilvēki.

    Atbildēt
  9. ivanZ

    vēl viens PS:

    nevar savākt statistiku par pasažieriem? Interesanti, kā tad CSDD vāc statistiku par noslogojumu? Katrai mašīnai kādu datčiku pieliek klāt? :))))

    Ja nevar nokomandēt 100 cilvēkus patrulēt kādu nedēļu tramvajos, lai pieraksta plūsmu – kādēļ jātērē miljonus sistēmai? Un kur liks iepriekšējos komposterus? :)))

    Atbildēt
  10. normunds

    kmm, Ivanz, vai tiešām ir tik grūti izlasīt ko es rakstu? par to ka nevar mehāniski salīdzināt izmaksas lietuviešu plastikāta kartiņām un etanolam. tas būtu tas pats kas salīdzināt 2U brendīgo serveri ar noname desktopu, nax tas pirmais ir piecreiz dārgāks, var taču nopirkt lētāk.

    par ieviešanas problēmām viļņā man čoms stāstīja, viņiem tur netrūka kluso telefonu, arī bija visādi pigori no sērijas “a es domāju, es neredzēju, es nezināju”.

    Atbildēt
  11. ivanZ

    Vienīgā atšķirība starp Lietuvu un Latviju dotajā kontekstā par e-taloniem ir iespēja saskaitīt, cik cilvēku izmanto transportu konkrētos laikos.

    VISS.

    Pārējās fīčas ir arī viņiem – 24 stundu biļete, biļetes konkrētiem braucieniem, kartiņas utt. Kā vēl viņiem nav? Kas mums ir tik kruts, izņemot statistiku? Varbūt vēl viens biļešu veids – tipa personalizētie/nepersonalizētie. Un tas maksā par 12 ļimoniem vairāk? Nesmīdiniet.

    PS. Pirms kāda laika vienā lielā uzņēmumā nāca ciemos ACS sistēmas ieviesēji, pa kluso, kautkā locīdāmies, mēģināja sarunāt komisijas izbīdīt caur 3 SIA. Vēl jautājumi?

    Atbildēt
  12. micro

    fīčas!!! mjā, bet vai tās tik tiešām ir šīs cenas vērtas?! Sistēmas mērķis jau nav nodrošināt fīčas, bet gan apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Iespējams lietuvieši paskatījās, ko viņiem vajag, un to arī uztaisīja. Galvenā problēma, ka mūsu bāliņi bieži maksā par fīčām, kuras kaut kādā nākotnē būs vajadzīgas – no savas pieredzes saku, ka tā tas notiek reti, turklāt nākotnē jau vajag ko citu.

    Maršrutu noslodzi ik pa laikam varētu mērīt ar kādiem cilvēkiem, kuri sēdētu tai busā un vilktu strīpas kladē. Savadītu kompītī un būtu rezultāts. Šādu projektu var pat uzticēt sociologiem universitātēs, lai praktizējas. Iegūtu abas puses, un būtu ievērojami lētāk.

    Bet citādi, mums jau tiešām naudas ir pār pārēm – pedal to the metal! 😉

    Atbildēt
  13. normunds

    Vienīgā atšķirība starp Lietuvu un Latviju dotajā kontekstā par e-taloniem ir iespēja saskaitīt, cik cilvēku izmanto transportu konkrētos laikos.

    nepaslinko, palasi viļņas sistēmas aprakstu. rīgas sistēmā šis tas ir caur kāju, tur dažas lietas ir vispār murgainas. man stāstīja par cilvēku bezgalīgo prieku, kad nopērkot 24h biļeti tās izmantošanas laiks sāk skaitīties no nopirkšanas vai uzpildīšanas brīža nevis iekāpšanas. pārbaudīt kas tev ir uz kartes neiespējami, tipa skaties čekā, tur viss uzrakstīts. Nu tad mēģini atcerēties vai tava 10 dienu biļete ir izbeigusies vakar vai šodien vēl ir derīga.

    Atbildēt
  14. normunds

    fīčas!!! mjā, bet vai tās tik tiešām ir šīs cenas vērtas?!

    Varbūt tu nepamanīji, es par to neesmu rakstījis nevienu vārdu. es tikai norādīju ka nevar salīdzināt divas atšķirīgas sistēmas par vienīgo parametru izvirzot cenu.

    Maršrutu noslodzi ik pa laikam varētu mērīt ar kādiem cilvēkiem, kuri sēdētu tai busā un vilktu strīpas kladē.

    ņemot vērā sezonalitāti, noslogojuma atšķirības pa diennakts stundām, šādiem mērījumiem ir zema ticamība ja tos neveic regulāri, praktiski 24/7. bez tam cilvēku darbaspēka izmaksas ir daudz lielākas par elektronisku uzskaiti. arī csdd autoceļu noslogojumu nezin kāpēc mēra ar elektroniskām iekārtām nevis nosēdina babuļus ar bloknotiem.

    Atbildēt
  15. kas

    2. Kādas fīčas. OK, nevar mehāniski salīdzināt, un jā, katrai sistēmai ir problēmas. Bet varēja ieviest par fking 70% lētāk?!!?! piesaistot EU fondus! punkts. Bet tad savējiem džekiem neatleks kāds miljons no tā visa.

    Atbildēt
  16. Dveesele

    Nu vareeja jau piesaistiit e-tanolam tos eiropas liidzeklus, vareeja, bet runas, ka sisteema ir suudiiga un nau jeegas no taa ir nevietaa, jo tagat var veikt normaalu statistikas analiizi un ietaupiit uz transportu, kas pirmstam gaaja tuksh.

    un nopirkt etanolu var jebkuraa narvesenaa, takaa neredzu probleemu, man liekas ljoti paardomaata sisteema (taa iisti nekas nau mainiijies, tikai veel tajos tuneljos var nopirkt)

    Nejau kontrolee ir ES liidzeklu nepiesaistiishanas vaina, bet tajaa, ka taa nauda ne1nu neuztrauc, nu un ka izteerees par 3 milijoniem vairaak, taapat visai valstij buus pofig, 3 milijoni var arii taa vienkaarshi pazust, tad labaak normaali izteereet.

    Ja vajag ES naudu arii var sabaazt kabataas.

    Atbildēt
  17. BigUgga

    Varbūt tu nepamanīji, es par to neesmu rakstījis nevienu vārdu. es tikai norādīju ka nevar salīdzināt divas atšķirīgas sistēmas par vienīgo parametru izvirzot cenu.

    Turpini tik norādīt, bet runa nav tik daudz par salīdzināšanu cik par vajag/nevajag.

    Atbildēt
  18. normunds

    una nav tik daudz par salīdzināšanu cik par vajag/nevajag.

    tavuprāt nevajadzēja neko ieviest? labi, te būs cipari: pagājušajā gadā biļešu tirdzniecības un kontroles sistēma izmaksāja 6.8 miljonus, ieviešot jauno tās gada izmaksas būs 5.6 miljoni (http://www.diena.lv/lat/laikraksts/diena_peta/e-talons-klat). laikam jau nevajadzēja, kas tur tāds ietaupīt gadā 1.2 miljonus, absolūtā sīknauda.

    Atbildēt
  19. kmm

    normund, tu nesaproti. Tev prasa, vai vajadzēja visas tās fīčas par 12miljoniem? Vai varēja iztikt ar mazāk fīčām, par mazāku cenu, un piesaistot eiropas naudu?

    Atbildēt
  20. abcd

    es domaaju ka mēs tuvojamies tam laikam kad palēnām tauta sāks “močīt” savus “kalpus”, te laikam citas izejas nav. Ja tavas valsts valdība uzvedās kā bandīti un laupītāji, kuriem visām ētikas, godīguma normām uzlikts ignore, “kamennoe lico i vpered”, tad problēmas jārisina ar tāda paša veida metotēm. huh, varbūt kāds terorists ar bumbu saeimā , nu aizies saujiņa labo ļaužu ar līdz kapā, nu a ko padarīsi, lielā mērķa labad.
    —-
    p.s. pasarg dievs! ko es rakstu?! ka, tikai, šajā “demokrātiskajā” valstī par sava viedokļa izteikšanu mani neapciemo drošības dienests ..

    p.s.2. pieminot etalonu, poh vēl tie 14miljoni, nevajag aizmirst ka uzturēšana 13 gados izmaksās 72 miljoni, nav slikti vēl ~5.5 katru gadu, tātad etalons būs izmaksājis nevis 14miljoni bet gan 86. cik cilvēkiem varētu būt darbavietas?

    Atbildēt
  21. Pēteris Krišjānis

    Eiropas naudu nepiesaistīja tā paša iemesla dēļ kāpēc Dienvidu tiltam fondu nauda aizgāja garām nepaskatījusies – KONTROLE.

    Lielas naudas. Var kaut kas pielīp. Ar nosacījumu – ja tas, kas kontrolē ir savējais. ES nav savējais, pārāk taisni burta kalpi.

    Normund, netaisnojies. Rīgai NEVAJADZĒJA tik dārgu sistēmu. Viss. Pārējais ir matu skaldīšana. Turklāt par šo milzīgo naudu nekas VĒL nestrādā. Ar katru dienu palielinās bažas, ka tūlīt RS pielītīs pie miķa, klusi nokleposies un pasludinās projektu par izgāzušos.

    Atbildēt
  22. Pēteris Krišjānis

    Par cukuru – kā jau norādīja citi komentētāji, cukurfabriku īpašnieki PAŠI izdarīja izvēli. Latvijā to ir viegli izdarīt, jo visi grib ātru peļņu. Diemžēl tāds ir arī sekojošais rezultāts.

    Lietuviešu divu cukurfabriku strādnieki tagad laikam reāli dejo un priecājas. Darbs viņiem būs ILGI nodrošināts.

    Atbildēt
  23. danuu

    normunds
    bez tam cilvēku darbaspēka izmaksas ir daudz lielākas par elektronisku uzskaiti.
    Tiešām ? Un pat tagad, kad jau plēšas par minimālo algu ? Un pat pie šādām uzpūstām projekta izmaksām ? Treknajos gados kad ķieģeļu stiepējam bija jāmaksā 2K, lai sāk kustēties, es tev piekristu.

    Atbildēt
  24. normunds

    normund, tu nesaproti. Tev prasa, vai vajadzēja visas tās fīčas par 12miljoniem?

    es arī nesaprotu. kāpēc tu to prasi man? man nav ne mazākā sakara ar RS un viņu sistēmu.

    Normund, netaisnojies. Rīgai NEVAJADZĒJA tik dārgu sistēmu. Viss.

    pēteri, kāpēc IT cilvēki pērk tos sasodītos rackmount serverus ar RAID masīviem un redundant barokļiem, bet neizmanto noname desktopus? nevienam taču nevajag TIK DĀRGUS serverus, kas dara to pašu ko kompītis par 200Ls. bottom line – ne tu ne es neesam informēti par šīm sistēmām, tāpēc es personīgi bez jebkāda background neizvirzu spriedumus par dārgumu vai lētumu.

    Ja par cukurfabrīķiem, tad visi aizmirst par biešu audzētājiem, kas saņēma ne mazas subsīdijas lai viņu biešu cukurs nemaksātu 2Ls/kg. no patērētāja viedokļa šīs nerentablās nozares slēgšana bija vienīgais pareizais lēmums.

    Atbildēt
  25. normunds

    danuu, es kaut kā līdz šim neesmu dzirdējis, ka kāds rautos strādāt par konduktoru, pat pagājušajā gadā RS bija nenokomplektēts kontrolieru štats. darbs tur toč nekāds saldais nav, es pat apbrīnoju cilvēkus, kas strādāja par konduktoriem.

    Atbildēt
  26. normunds

    tad jau šeit nav bijusi neviena rentabla nozare, jo ražošana pa lielam ņemot ir nolikvidēta pilnībā

    tūlīt atnāks vaards un pateiks, ka ražošana nav nolikvidēta 😀

    pa lielam ņemot ir nolikvidētas tās ražotnes, kas 90% izejvielu ieveda un 90% produkcijas izveda. pa lielām bumbām tāda veida ražošana, bez algām darbiniekiem, latvijas tautsaimniecībai nekādu lielo labumu nenestu, gluži otrādi, ja paņem vidējo rūpnīcu strādnieku kontingentu, kas tika ievests kopā ar izejvielām, tad tā būtu riktīgā piektā kolonna.

    Atbildēt
  27. e-remit

    Ja par cukuru, aizvērt savu fabrīķi jau izvēlējās tikai Jelgavas īpašnieki. Liepājās cukurfabrikas īpašnieki skaidri pateica, ka viņiem un viņu ģimenēm draudēts, ja atteiksies slēgt savu fabriku. Pirms tam Liepāja savu fabriku attīstīja, Jelgava gatavojās slēgšanai, bet tad pēkšņi iznāca problēma – ja aizvērs tikai Jelgavas fabriku, daļu kvotas savāks Liepāja un Jelgava naudu saņems mazāk. Bandīti no deviņdesmitajiem nav nekur pazuduši…

    Par ES finansējuma apguvi… Latvijā īpaši cilvēki neraujas pēc tā finansējuma, jo to vienkārši nevar dabūt, nepadaloties ar noteiktu skaitu ierēdņiem. Daudzām lietām aizkulises pie mums ir pabriesmīgas, bet tas, ko redzam publiskajā telpā, ir tikai ziediņi.

    Atbildēt
  28. asdf

    Mūsu Supertalons jau ar nav nostrādāts, ja nevarēja sakrarīgi atrisināt savienoto maršrutu jautājumu, tad nav skaidrs, kas tur vispār ir darīts… (paņemta gatava sistēma.. un piķis kabatā..)

    Atbildēt
  29. Papuass

    Par iepriekšējiem kompostieriem runājot, paziņa no RS teica, ka viņi tos atpelnīja, salīdzinot ar ietaupīto konduktoru algu.

    Atbildēt
  30. O.M.

    Viss jau ir pareizi + ar tīri baudāmu ironiju apsmaidīts: šajā kretīniskajā MZ siles “valstī” vienmēr atradīsies “speciālisti”, kuri pamanīsies ‘nolaist uz grunti’ praktiski dajebko, pie kā vien izdodas vai palaimējas tikt klāt.

    Vienīgi – būtu neslikti, ja šādu publikāciju autori jaudātu tik pat objektīvi ievērtēt arī savus privātos “sasniegumus”, “pienesumus” un “izpildījumus”. T.sk. – arī konkrētais personāžs (kurš gan jau, ka pats zinās, par ko ir runa).

    Iespējamajiem interesentiem – orientējošs info w-formātā:

    http://apollo.blogs.lv/2009/02/17/izmainas-blogslv/#comments
    &
    http://ontuns-m.blogs.lv/?p=977

    Ir tāds sens un feins tautas pateiciens par pašpietiekamu īpatņu “ģeniālām” spējām korelēt skabargas pamanīšanu cita acī ar baļķa ignorēšanu savā privātajā redzoklī. Nav izslēgts, ka mums ‘katram vienam’ derētu šo dažkārt atgādināt tam, kurš no spoguļa uz mums skatās…;)

    Atbildēt
  31. noisex

    STāSTS PAR TAUPīŠANU * Uzcēla tiltu. Bērni apzīmē margas, kāds izsit lukturus. · Nolēma noalgot sargu. Pieņēma darbā. · Bet nav neviena, kas sastādītu sarga darba grafiku, rūpētos par viņa spec,apģērbu, pieskatītu, lai sargs nedzer. · Noalgoja sargam priekšnieku. · Bet nav neviena, kas nodarbotos ar grāmatvedību. · Noalgoja grāmatvedi. Bet nav kam nodarboties ar kadriem. · Pieņēma personāla vadības speciālisti, bet pēc tam – lai būtu, kas visus uzrauga – pieņēma direktoru. · Uzcēla administratīvo ēku, viss it kā labi, bet organizācijai nav nosaukuma. · Vērsās ar iesniegumu ministrijā, tā šo jautājumu izvirzīja skatīšanai valdībā un piešķīra nosaukumu – „Tilta drošības departaments”. · Viss labi, bet te pēkšņi … krīze. · Atgriežas direktors no ministrijas un saka: „Lika samazināt izdevumus, ko darīsim?”· Savācās visa administrācija, apsprieda taupīšanas iespējas, nobalsoja un atlaida no darba sargu.

    Atbildēt
  32. Taka

    Es arī pasūtīju to personalizēto etalonu. Vienīgais iemesls – iespēja papildināt caur internetu. Nedēļu atpakaļ saņēmu, bet pagaidām es to lietot nevaru, jo iespēja papildināt etalonu caur internetu būs pieejama tikai no 1. maija. Tikmēr jāpērk vien dzeltenie etaloni.

    Atbildēt
  33. vimba_zlobnaja

    Jautājums sekojošs. Vai par šiem 14m radīsies arī kāds “+” visā sistemā, ja zināms ka tuvāko gadu laikā, lai uzturētu šo sistēmu tiks izlietoti ~75mLs. Tagad parēķinam 😉
    14mLs = ~70.000 diezgan labu riteņu (200Ls katrs divritenis) (visiem pensīšiem utt).
    75mLs = katram otrajam Rīgas iedzīvotājam labs divritenis.
    Parastie varētu pirkt un kompostrēt vecajos automātos.

    Kur tolks!!! ???? bl..

    Atbildēt
  34. normunds

    Vai par šiem 14m radīsies arī kāds “+” visā sistemā, ja zināms ka tuvāko gadu laikā, lai uzturētu šo sistēmu tiks izlietoti ~75mLs.

    dīvaina matemātika. vai iepriekšējās sistēmas uzturēšanas izdevumi neskaitās? Nezinu no kurienes tu esi izrāvis 75 ļimonus, jaunā sistēma, ar visiem ieviešanas 14 miljonu amortizāciju dod ietaupījumu 1.2 miljoni gadā, desmit gados tie būs 12 miljoni.

    Atbildēt
  35. BlackHalt

    Tā D-talona DB agri vai vēlu tiks uzlauzta, kaut vai pa “lokālajiem vadiem” noplūdīs.
    Piemērs: Lattelekom Database 2002 (Phonebase2001.exe).

    Atbildēt
  36. ivanZ

    BlackHalt – tuvāk vasarai var jau gaidīt – tieši tad atbrīvos daudz darbinieciņus no RS 🙂

    normuns – atmet linku varbūt par leišu sistēmu, ja jau tu tik gudrs esi, varbūt tiešām esmu totāls nāābs bez pieredzes lielu it projektu ieviešanā par lētākām naudām…

    Atbildēt
  37. ZBH

    Domājošais : cukuram aizmirsi taad jauk ESRS liet kaa kvotu.

    normunds : CSDD autocelj noslogojumaa meer arri aatrum un slodz uz asi – babuls ar kladiit to principaa nespeej. peec taimingiem var arri noteikt, cik asu fuure taa biij. un sabtransaa student ar kladiiteem 1995. vai 1996. sav darb izdariij perfekt, un miljon tas neizmaksaaj, nemaz nerunaajot par 12. reekjinies, ka elektroniskaa uzskait iraid finansiaals overkill no statistiks viedokl, jo vairs nepastaav taad liet kaa izlase – njem un zvan caur 100%. a na? tas tac iraid sabiedriskais transports, nevs ASV Prezident kortezs. man tak negaid konkreets motors ar konkreet vadiitaaj. sabiedriib paarvietojs ar gadiijumrakstur parametriem. nu un kaa, iepazinus paradums, RS mozj atklaas jaun tramvaj liinij? mozj troll liinij? mozj izkonkurees mikroblusus? nekaad taad plaan neir dzirdeet = izgaazt miljon par iespeej ieguut dats, kurs neizmantos.

    Atbildēt
  38. Dārzenis

    Kā ta neizmantos? Jau tagda plāno samazināt transportu skaitu maršutos, tagad zinās kuri transporti vēl nau pārbāzti.

    Atbildēt
  39. BigUgga

    laikam jau nevajadzēja, kas tur tāds ietaupīt gadā 1.2 miljonus, absolūtā sīknauda.
    Biļešu tirdzniecības kontrole par 6.8ļimoniem? TAS 20KLs DIENĀ! TAS 50k BIĻETES DIENĀ!!! Un viņi un Tu vēl lepojaties, ka nu to varēs to samazināt par 1.2? Vairāk ož ka tā lielā taupīšana ir vienkārši dotāciju samazinājums vispārējās “megakrīzes” ietvaros.

    Par cukuru – kā jau norādīja citi komentētāji, cukurfabriku īpašnieki PAŠI izdarīja izvēli. Latvijā to ir viegli izdarīt, jo visi grib ātru peļņu. Diemžēl tāds ir arī sekojošais rezultāts.
    Nu sistēma ir tādi pati kā, piemēram, tagad jau ar zvejniecību – izmaksājam kompensācijas un klapējam to bodi ciet. Negribi kompensāciju – neņem, bet klapēsi ciet tāpat. Spirināsies? Ieviesīsim jaunu “regulu” un/vai nodevu. Nākamais solis ir jau klapēt ciet izglītības iestādes! Kad viss norimsies un apklusīts, tad tas importa cukurs un siers nāks pa “normālām” cenām, a mēs te varēsīm tikai īdēt – mums jau nav kur ražot, nav kas ražo, mums jau nav vairs arī kas “prot ražot” – tautsaimniecība kopā ar iestādēm, kur var to apgūt būs smuki nogremdētass un kompensācijas iztērētas.

    Atbildēt
  40. rv

    jautājums ivanZ: kurš no variantiem iso14443 tavuprāt tas ir? (jo standarts atļauj no pavisam prastām čipkartēm līdz pat 3DES šifrēšanai etc)

    a par pasākumu kopumā – interesanti, kurš ieteica izveidot tādu shēmojumu, sia ar 51% Rīgas satiksmes daļu Rīgas kartē. normālā gadījumā tagad piegādātāju drāztu visos caurumos, a te ko – satiksme un pastarpināti dome līgumsodu pati no sevis prasīs vai? visi gali noīsināti uz sevi.

    Atbildēt
  41. kaukas

    a kaapee nevar kaa vecos labos laikos, pirkt biljetiites un kompostreet kompostierii kura tehniskie pienaakumi ir vienkaarshi gjeniaali – izsist caurumu tai nabaga biljetiitee ?

    jo vienkaarshaaka sisteema jo vienkaarshaak vinju uztureet 🙂

    a to cik kursh transports ir paarpildiits var arii vienkaarshi katras dienas beigaas, vai katru stundu vai katru nedeelju vai katru meenesi kaa vien statistikjiem ienaak praataa – pajautaat konkreetaa reisa shoferim 🙂 vins videejo aritmeetisko ar 10% precizitaati spees pateikt arii bez 14 miljonu sisteemas paliidziibas 🙂 sliktaakajaa gadiijumaa centraaltirguu nopirks kalkulatoru par 0,50 Ls un sareekjinaas 🙂
    Plus veel vins varees pastaastiit dazaadus atgadiijumus un veidot atgriezenisko saiti ar pakalpojuma pateereetaajiem.
    Varu dereet ka te var ietaupiit arii uz statistikjiem, noteikti katra reiza shoferim ir vismaz viens priekshlikums kuraa dienas daljaa kaadu reisu var nonjemt un kuraa vajag pielikt 🙂

    PS. Krutie dzeki nepeerk brendotus kompjus, vini vinjus lodee pashi 😀

    Atbildēt
  42. kaukas

    PPS. kura peec kaartas uuber sisteema shii jau ir ? man kaa neriidziniekam katreiz tur aizbraucot naakas saskarties ar kaadu jaunu briinumu 😀

    .. kautgan peedeejo reizi viss notika peec visaam latvieshu tradiicijaam – piegaaji pie konduktora un nopirki biljeti .. a tas uber krutais aparaatins tur pie staba staaveeja jaa, bet vinjam bij ar flomasteru uzrakstiits ka nestraadaa

    …. kautgan arii pirmspeedeejo reizi viss notika peec seno braalju tradiicijaam un biljetiiti bij jaanopeerk pie shofera … un peec tam jaaiestuukjee tajaa uberkuulajaa aparaataa kursh kautko tur dikti kalkuleeja prieksh statistikjiem …

    man jau personiigi vienalga vai pirkt pie shofera vai pie konduktores vai veel kautkur, ka tik es varu no punkta A uz punktu B aizbraukt … saapiigi ka katru gadu shii nodarba prasa arvien vairaak muusu nodoklju maksaataaju naudinjas, jo redziet vecais pulveris (sisteema) nav tik labs kaa jaunais pulveris 😀

    Atbildēt
  43. ivanZ

    rv:

    imo tas ir ISO14443-B, kaut gan nēesmu līdz galam pārliecināts 🙂 Vēl varu iedot POS-termināļu pinkodu (tas, kas vadītājiem ir) – C0578Z (sveiciens Juglas galapunkta ahūnai drošības sistēmai, izkarinot visu info pie loga, kas iziet uz pieturu :)))))

    normundam:

    paldies, palasīju. Tagad esmu pārliecināts par 100%, ka RS vai nu nejēgas, vai arī kaitnieki. Nekādu starpību starp leišu sistēmu un mūsu sistēmu nav, izņemot to, ko es jau teicu – statistika. Par 13 ļimoniem $$$ tas ir nereāls cipars, neuzskati? Un par to “ietaupījumu” – tajā pašā intervijā RS načaļņiks izteicās, ka pat nezin Rīgas kontroles budžetu un kā notiek pārbaudes, taču naudu šiem iedeva kontroles aparātu pirkšanai, kas strādā uz HP bāzes (par ko arī būs jāmaksā licenzes maksu vairākus gadus).

    Atbildēt
  44. rv

    ivanZ: no kurienes tu ķēri, ka kartes ražotas francijā? ACS tak ir USA Texas based company… komponentes toč no viņiem:

    kontrolieru terminali http://www.acs-publictransport.com/index.php/27.html
    transporta aprikojums http://www.acs-publictransport.com/index.php/25.html

    Eastern Europe-s most innovative contactless ticketing system
    http://www.acs-publictransport.com/tl_files/documents/Riga%20En.pdf

    interesanti, kāds varētu parakāt, cik izmaksāja ACS sistēma Varšavā:
    http://www.acs-publictransport.com/tl_files/documents/warsaw_reference_case_en.pdf

    Atbildēt
  45. rv

    hvz, man nocirpa komentāru ar tiešajiem linkiem, tāpēc katrs var apskatīt iekš
    http://www.acs-publictransport.com/index.php/29.html biznes keisus par Latviju un citām zemēm, tur ir arī apraksti atsevišķām sistēmas komponentēm: validatoriem, biļešu aparātiem, kontrolieru verķiem….

    Atbildēt
  46. modric

    kamentus izlasīju – daļa “afftaru” nav mudaki 🙂

    just my two cents kā 70 kaments aktuālai tēmai:

    ES naudas piesaiste nozīmē kontroli pār tās izmantošanu – tāpēc daudzos “prožektos” tās nav, jeb precīzāk, “prožektu” bīdītāji no tās baidās vairāk, nekā no lodāmura nepriekšā – tie (Airõpas) zēni nemēdz sēdēt jūras krastā & priecāties par viļņiem, tipa, vilnis un otkats, vilnis un atkal otkats:)

    Izmaksas IR ahūnas (tie ir pašas RS dati, bija publicēti) – 14M go-live & vēl ~70M 5 gados maintenance – man ar’ nebūtu nekas pretī šādu “prožektu” bīdīt – bet kas dos nabagam ar lielgabalu šaut…

    Vēl tāds sīkums – ACS Kanādā ir lielas nepatikšanas (tiesu darbi) sakarā ar bribery lietām par viņu tehnikas bīdīšanu valsts apmaksātos pasākumos – kautkur LV zonā arī bija info par šito, pagõglējat, atradīsiet.

    PS man baigi izskatās, ka vadītāja “terminālis” ir domāts vismaz uz starppilsētu autobusu līmeni (ar mainīgiem tarifiem + bezmaz vai GPS noteiktu “from point”, kur vadītājam būtu jāievada tikai “to”) – vai nav par šerpu (lasi-dārgu) tikai 3 dažādu fiksētu “ticketu” pārdošanai?

    Atbildēt
  47. bobiks

    Statistikai tak var ielikt uz druvīm stara čekošanu, un mērīt pārrāvumu skaitu. Tā tiek darīts daudzkur. Ir protams procentuāla neprecizitāte, bet uz kopējo datu fona sīka.

    Atbildēt
  48. e-remit

    ie (Airõpas) zēni nemēdz sēdēt jūras krastā & priecāties par viļņiem, tipa, vilnis un otkats, vilnis un atkal otkats:)

    modric, neesi tāds optimists – tur vienkārši tas notiek par lielākām naudām un Latvijas mērogi viņiem nav interesanti.
    …Ja jau pat NATO pamanījās nevienam neizprotamā veidā iepirkt Lockheed Martin lidmašīnas, kas konstruktoru kļūda, salīdzinot ar konkurentu izstrādājumiem… tiesa deviņdesmitajos paši Lockheed Martin atzinās, ka n-tos gadus kukuļojuši amatpersonas.

    Atbildēt
  49. R

    normund: Tu esi interesanta 🙂 Nesaku, ka tev nekad nav taisnība, bet vai tev pašam neapnīk dažādos blogos, par dažādām tēmām vienmēr visiem oponēt?

    Atbildēt
  50. ivanZ

    rv:

    par tiem frančiem RS preses sekretāre kādreiz izteicās, tipa tādēļ arī ir tās aizkaves, to pašu man teica pazīstams konduktors no RS, kurš baigi škrobojās, ka kartes jau ir, a checking-tūļu nav 🙂 Aparāti jā – no ASV tiek sūtīti, pārprogramēti tepat uz vietas. Paldies par business-casiem, manuprāt VK varētu arī kādreiz palasīt gan “konkursu”, gan to – pāris teikumos izteikts viss: “Riga Satiksme wished to operate the system jointly with aCS. The two frms formed a joint venture, Rigas Karte, to handle investments and operation, and Rigas Karte’s assets will be transferred to Rigas Satiksme in 2020. This public-private partnership was set up thanks to aCS’ expertise in this feld, and is highly innovative in the contactless ticketing world!”

    Atbildēt
  51. ZBH

    Dārzenis : nepaarbaazt transport nosak vienkaars – vizuaal. kaa 1995. vai 1996. students palaid pa vienam uz duriim skaitiit ienaakosos/izejosos.
    a vis taa jebiles logoshan buut vaidziig, lai “atklaatu”, kur parast brauc taut ar paarseesanos, to citaad nologot pagruut. bet, kaa jau es noraadiij, tas pie marsrut paarplaanosans.

    Atbildēt
  52. ZBH

    Dārzenis : ienaac praataa veel vienkaarsaak sheem – nafig students, nolikt kaukaadaas ziimiigaas pieturaas pirms lielaas izkaapsans pieturs pa sejai ar cipar fochik, lai fochee viss buss no saaniem – gan laiks, gan marsruts, gan vizuaalais piepildiijums all-in-one.

    Atbildēt
  53. haha

    Cukura cenas… Varu iedomāties shēmu. Vispirms Soross un Bafets sapērk akcijas tādiem kantoriem kas taisa iekārtas cukura rūpnīcām. Pēc tam sāk uzpirkt pašu cukuru – rodās deficīts, cena ceļās gan cukuram gan iekārtām, saslēdz līgumus par cukura un iekārtu pārdošanu pāris mēnešus uz priekšu nedaudz zem tirgus cenas, pārdod savas nu jau 3x dārgākās akcijas un cukuru un laimīgi turpina tirgot pa lielo cenu, kamēr reālā jau nokritusies. Shēma veca kā pasaule. Pirms kāda laiciņa viss tas pats bija ar naftu…

    Atbildēt
  54. Atbalss: Pēc 2011.gada Latvijā var atsākt cukura ražošanu | Pods.lv

  55. AMB

    Runājot par statistiku, ko jaunā sistēma nodrošinās. Jā, būs līdz šim grūti dabūjami dati, kuri līdz šim nebija. BET… tie nebūs precīzi, jo automāti uzskaitīs tikai tos, kuri godīgi pieliks savas braukšanas kartes pie aparāta. Kurš skaitīs zaķus? Ekstrapolēs no kontroles rezultātiem? Pie visa tā arī kaut kā neticās, ka RS aunapieres pratīs to gūzmu ar datiem jēdzīgi izmantot.

    Tā kā statistikas iespējas N-to papildus miljonu iztērēšanu / izzagšanu neattaisno pēc manām domām.

    Atbildēt
  56. AMB

    Sanāca pabraukāt ar trolejbusu. Relatīvi maz cilvēku (vismaz manā maršrutā) vispār pieliek to e-talonu pie aparāta. Tātad pārējie ir vai nu zaķi, vai mēnešbiļešu vai laika karšu īpašnieki, kuri neliek savas biļetes pie nolasīšanas aparāta. Tātad pilnīgāku statistiku no šīs sistēmas ieviešanas nevar iegūt. Vai arī pasažieri ar mēnešbiļetēm masveidā pārkāpj lietošanas noteikumus un neliek savu karti katru reizi pie nolasītāja. To principā ir stulbi prasīt, lai VISI pasažieri aizvilktos līdz nolasītājam, kurš nestāv pie pašām durvīm.

    Atbildēt
  57. Atbalss: E-paraksts ir izgāzies | Pods.lv

  58. Atbalss: 2010.gadā Latvijā būs ID kartes ar e-parakstu | Pods.lv

Atbildēt uz komentāru rv Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *