Projekta Latvija.lv gaitām sekoju līdzi jau no pašiem pirmsākumiem. Sajūsminājos par izvēlētajiem uzvarētājiem dizaina konkursā un ar nelielu ironijas piedevu izteicos par tehnisko realizējumu, kas beigās arī piepildījās. Beigās arī izteicu pāris skarbus vārdus, kad uzzināju kādu summu ir izmaksājis tas plikais saišu katalogs.
Kolēģe ir nopublicējusi interviju ar uzņēmuma RIX Technologies direktori Evu Butāni, kas nedaudz pastāstīja arī par šo projektu.
Lai gan neko konkrētu viņa nemin, tomēr man palika skaidrs, ka tik drīz mums neredzēt to e-pakalpojumu paketi, jo ir atrasts labs iemesls, lai to novilcinātu vēl uz kādu laiku.
Latvija.lv ir pabeigta portāla otrā kārta, e-pakalpojumu katalogs, kurā tiks kategorizēta e-pakalpojumu pārlūkošana, tajā ir iedzīvotāju darba vieta e-pakalpojumu saņemšanai, tāpat ir realizēts lietotāju autentifikācijas mehānisms, izmantojot Latvijas Pasta elektroniskā paraksta infrastruktūru. Taču e-pakalpojumu katalogs tiks publicēts, kad sagaidīs savu saturu – 25 pilota e-pakalpojumus.
No savas pieredzes varu teikt, ka nevienu projektu nevar uzreiz palaist 100% perfektu. Vienkārši to praktiski nevar izdarīt, jo vienmēr būs kaut kādas nianses, ko nāksies nedaudz pielabot vai varbūt pat vispār pārtaisīt. Attiecīgi, ja projekts tiek palaists ar minimālu iespēju klāstu, tad to var salīdzinoši ātri pieslīpēt, savukārt, ja mēģina sataisīt pilnu paketi ar visiem pakalpojumiem, tad beigās sanāk vai nu ķeksītis, kas nevienam lietotājam nav vajadzīgs, vai arī nestrādājošs produkts kura pilnveidošanā aiziet neskaitāmi mēneši un klienta nauda. Šajā gadījumā tā ir nodokļu maksātāju nauda.
Mans šī brīža redzējums būtu palaist šāda tipa projektu ar minimālām iespējām, bet palaist pēc iespējas ātrāk, lai, kamēr lietotāji ar to iepazīsies, notestēs un izčīkstēs par savām problēmām, tikmēr jau būs pienācis laiks palaist pārējos pakalpojumus.
Bet, ja valsts “augšas” nesaprot, ko patiesībā vajag un kā tas viss strādā, tad tur arī nekā nebūs. Var iegrūst miljonus šādos projektos, bet rezultāts būs ar mīnusa zīmi un piedēkli “nafig”. Valstij jau nav tādu speciālistu, kas varētu pie tā ķerties klāt. Valstij nav arī naudas, par ko tādus aglot. Un patiesībā – tādus kā tevi un vēl dažus citus nemaz klāt nelaidīs, jo, ja “te kāds sāks runāt par lietu – kā ko kur uztaisīt, un rezultātā būs skaidri redzams, kur un cik naudas tam visam vajadzēs”, tad beigās nevarēs šo naudu sazagties. Konspirācija, veči, konsprācija te ir: zagt un laupīt skaidrā dienas laikā, piesedzot to visu ar tādiem “rēlaiem faktiem [jeb cirka izrādēm] kā latvija.lv portāls”.
btw.. http://www.google.com/Top/World/Latvian/Valstis_un_re%C4%A3ioni/Latvija/
http://www.phplinkdirectory.com/
sametam iekshaa infu un projekts gatavs. aa nu jaa.. nedaudz ‘pielatviskojam’ iesuucam nereaalu kaapostu.. nopeerkam BMW.
labi dziivojam….
“Tavs komentārs gaida apstiprinājumu. ”
lol.. CooLynX.. 4o za fignja?
Vai es kaut ko palaidu garām, vai arī to lapu, kas sastāv no vienas vienīgas linku direktorijas, viens koderis varētu pāris vakaros uzcirst?
Table-Div soup .. yum yum 🙂
Uzreiz gribas oponēt Guntim, ne viss, kas tiek taisīts par Valsts (mūsu) naudu tiek veidots ar nodomu, zagt. Jā, nebūsim naivi un nelolosim cerības, ka cilvēki pēkšņi ir kļuvuši godīgi un nesavtīgi, bet negribas uzreiz uzlikt zīmogu visiem Valsts prjektiem.
Es gan esmu saskāries ar nedaudz citu, ka lēmējvara ir pārāk neizglītota, nekompetenta vai vienkārši par tādu izliekas, lai risinātu šāda tipa uzdevumus pat likuma un MK noteikumu līmenī (pēdējais skaļākais bija sākumdeklarēšana, kurā politiķi ar savu nekompetenci, aprobežotību un sulbumu izcēlās par visiem 100% (sīkāk meklējiet “Kas notiek Latvijā” kaut kad pagājušā gada beigās) un tāpēc tiek pieļautas kļūdas, kuras veiksmīgi var izmantot, realizējot šos likumus dzīvē. A ko lietas labā darīt, es toč nezinu. Man tepat ir pietiekami silta vietiņa, lai ietu uz kādu ministriju un mēģinātu iestāstīt, ko viņiem patiesībā vajag 🙂
m
Anonymous Coward, tur bija pārāk daudz linku, kas nepatika filtram.
Jā, mans šī brīža redzējums arī būtu palaist šāda tipa projektu ar minimālām iespējām, bet palaist pēc iespējas ātrāk, lai varētu atrāk tikt pie kādas jaunas uzhakotas datubāzes.
Nu nevar taču bīdīt visu uz RIX pusi. Ir skaidrs, ka pašreizējā situācijā ar e-pakalpojumiem lielākā kļūda ir Latvijas Pasta “profesionalitāte”. Pamēģiniet padarīt iekš web kaut ko ar elektronisko parakstu, un viss kļūs skaidrs, pie kam arī tā paraksta pieteikšana / saņemšana LP ir anektdotiska. RIX nevar būt pilnībā atbildīgs par to, ka e-pakalpojumi neieviešas pietiekami ātri, viņi izviedoja primitīvu mājaslapu ar iespēju tai pievienot e-pakalpojumus, tas ir fakts, bet tas pasākums, starp citu, strādā.
Patiesībā tur visi ir sasieti vienā mezglā un viens uz otru veļ mucas. Latvijas Pastā saka, ka labprāt uzlabotu to servisu, bet nevar izdarīt, jo tas jaukais programmnodrošinājums uz Microsoft produktu bāzes ir ar saviem ierobežojumiem. RIX saka, ka ir integrējuši LP autorizācijas mehānismu, bet nevar palaist latvija.lv e-pakalpojumu paku, jo nav pieejami visi servisi. Servisus nodrošina kāds cits. Tas kāds cits noteikti arī atradīs vēl kādu atrunu.
Latvijas Pasts tagad mēģinās nogrūst tos 50 000 eparakstus valsts iestāžu darbiniekiem kuriem 100 gadus tie nav vajadzīgi, jo primāri jau tie paraksti ir domāti iedzīvotājiem, lai viņiem atvieglotu dzīvi komunikācijās ar valsts iestādēm.
Būtu piedāvājuši tos 50 000 par smieklīgām naudiņām tiem, kam vienkārši nagi niez un ir vēlme notestēt kā arī speciālistiem, kas labprāt ar to brīnumu pastrādātu. Šobrīd lielākā daļa tiks izmesta vējā.
Tieši tas pats būs ar tiem 25 e-pakalpojumiem, ja tie būs par maksu. Kurš tos lietos, ja reāli lielākā daļa no e-parakstiem būs izdāļāta cilvēkiem, kas tos nekad nelietos?
Maziņš jautājumiņš:
vai nav reāli, ka paņem persona a, satiekas ar personu b un uzmeistaro elektronisko parakstu paši. T.i. – galu galā, jau tagad ir ļoti ļoti attīstītas fiškas dažādām elektroniskajām bankām, paralēli ir daudz visādas fiškas elektroniskajiem norēķinu veidotājiem. Nu bāc, uz esoša čipota kārdrīdera un paša čipa bāzes aizņemas jau strādājošus aizpeļķes mehānismus un palaiž alternatīvo, ne-valstisko e-parakstu. Kad tavu pakalpojumu (pie noteikuma, ka tas ir tehniski labi un no mārketinga puses – ne sliktāk – saveidoti) sāks lietot tikpat daudz cilvēku, cik ir šobrīd mob.tel. lietotāju, par Latvijas pastu visi jau vispār būs aizmirsuši…
Problēma nav tajā – var vai nevar uztaisīt šādu sistēmu, jo reāli Latvijā jau labu laiku vairāki uzņēmumi savā iekšienē izmanto elektronisko parakstu. Problēma ir tajā, ka tās ir izmaksas, kas kādam ir jāsedz.
Tā kā visi uzņēmēji kuriem bija kaut neliela interese saprata, ka Latvijā tuvākajos gados valstiskā mērogā nebūs reāla pielietojuma e-pakalpojumiem, tad neviens uz to neparakstījās un to nogrūda uz pastu.
Tagad mums ir nefunkcionējoša sistēma, jo tur augšā nevienu nerūp papildus izdevumi, kas radīsies, kad šo sistēmu nāksies pārstrādāt. A varbūt viņi jau ir sarēķinājuši cik uz to varēs uzvārīties.
redzi, ja uz to visu paskatās no lielāka attāluma, tad Rix vai Latvijas pasts pazūd (jo pārāk maza mēroga), paliek Latvijas valsts un Microsoft. savukārt, ja uz to paskatās no daudz tuvāka attāluma, tad var ieraudzīt daudzus (Latvijas apstākļiem lielus) Rix projektus, kurus šis mazais un ne īpaši profesionālais kantoris pats nevar pavilkt, tad nu zem Rix strādā daudz un dažādi citi kantori un kantorīši un kā jau parasti šādās lietās- komandas nav, grūti nomenedžēt daudzas iesaistītās puses un cilvēkus no tām, tāpēc rezultāti izpaliek un kvalitāte dranķīga. Taču kamēr var velt uz valsts un ierēdņu neizdarību (kura protams sit augstu vilni), tikmēr bumbas karāsies un par to otru pusi mēs varēsim tikai spekulēt.
Nu taisnība ir LP, ka šo to viņi tiešām šo un to nevar ietekmēt, piemēram, GemPlus programmatūras nepilnības. Bet, vai vajadzēja “grābt” atbalstīt lietu, kuru praktiski pavilkt nevar (nav resursu, reāli runājot)?
Īstenībā – servisus reāli ir jāveido valsts iestādēm, diemžēl, par e-pakalpojumiem pagaidām uzceptā dokumentācija ir kāda ir 🙂
Sapieris, pareizi par mērogiem. M$ ir ko nogrūst un grūž ar’, diemžēl valstij nav izpratnes, kā to izmantot. Zēl, jo šis tas nav nemaz tik slikts. Vissliktākais, ka politiķi sāk ietekmēt lietas, ko nemaz nesaprot.
vai gadiijumaa elektroniskaa parakst sakaraa netiek nepelniit aizmirst LTC lom tajaa visaa? AFAIR LP jau tikai klient fiziskie apstraadaataaj.
ZBH, ja nemaldos, tad ltc piedalījās konkursā, bet netika tālāk, jo tur bija cits uzvarētājs paredzēts.
Atbalss: Kā Krievijā taisa valsts finansētus portālus » Pods.lv - Latvijas interneta pods
Atbalss: Rix Technologies izstrādās VID dokumentu vadības sistēmu » Pods.lv - Latvijas interneta pods
Atbalss: Latvijas elektroniskās pārvaldes izmaksas » Pods.lv - Latvijas interneta pods
Atbalss: Plāno jaunu afēru ar Rīgas portālu | Pods.lv
Atbalss: Latvija.lv plāno investēt vēl 50 tūkstošus | Pods.lv
Atbalss: Eriga.lv tagad būs pieejami 27 e-pakalpojumi | Pods.lv