Viens komentārs par “Simt treknu latu

  1. Treknais

    Latvijas Banka sola jaunās naudas zīmes jau tuvākajos mēnešos, lai pingvīniem būtu patīkamāk finansēt mūsu visu kopējo banku.

    Atbildēt
  2. Vaarna

    Atkārtošos – nekad neesmu sapratusi politiskās kariktūras. Un nedomāju, ka tam ir sakars ar neziglītotību. Drīzāk jau ta liecina par [manas] gaumes klātesamību.

    Atbildēt
  3. ZBH

    Vaarna : politiskais mazohisms iraid fanot par tiem, kas nezeeliig draazh taut. Kuiliis fan, Goldmanj fan, Viikjs-Pindaciiss fan, etc. uzsvars uz vaard “fani”. a tas tur augsaa – satiira. ties gan, vairaak buut iedereejies kaa hipoteetisks 7latnieks.
    mozj iegaumee, ka inteligjencei peec definiicijs pieklaajs tureeties nostaak no vars un kaa reiz sho kritizeet. neko dariit, lom taad.
    Kuiliit par ko slaveet – tocno nesanaak acereeties.

    Atbildēt
  4. Vaards

    > inteligjencei peec definiicijs pieklaajs tureeties nostaak no vars un kaa reiz sho kritizeet. neko dariit, lom taad.

    Var jau būt. Bet šamējos jaunajos laikos ar varas kritizēšanu pārsvarā nodarbojas visa veida un līmeņa pilnīgākie pamuļķi. Un par cik pamuļķi ir tikuši klāt arī visa veida publiskajiem mēdijiem, tad visa telpa tiek piemēdīta ar pamuļķu izkārnījumiem. Un tad vēl mēdiji dzīvo tirgus un konkurences apstākļos, un šiem obligāti jāpopularizē pamuļķu vērtības, pamuļķiem patīkami uztveramā veidā. Un tad jau tā valsts sanāk tāda viena forša viena vieta, kurai laukos uz durvīm izgrebj sirsniņas veida skatu uz pasauli, ar dziļi noslīkušu inteliģentu, kurš nejauši izkritis no aizmugurējās bikšu kabatas un atrodas kaut kur pārējā tautā.

    Starp citu, ko tieši tādu sliktu Kalvītis izdarīja? Iestājās E-savienībā? Audzēja ekonomiku par padsmit pročiem gadā, ko? Ļāva vidusslānim sākt saņemt kredītus un izlikties, ka dzīve ir skaista?

    Ar ko kalvītis ir sliktāks par kādu Sarkozi, Meroni vai Peperoni? Varbūt Anglijā baigi forši tagad ekonomika attīstās. Vai Islandē?

    Atbildēt
  5. ivanZ

    –>Vaards

    Cik man zināms, ne Īslandē, ne Anglijā nebija ~20% inflācijas. Kā arī pirktspēja ir daudzkārt lielāka. Ok, ar izņēmumu Īslandē, kur cilvēkus piečakarēja daudz smagāk, nekā kuilis mūs.

    Atbildēt
  6. Vaards

    IvanZ,

    Cik man zināms, tad Inflācija pēdējos četros gados ir 0%. Dažus gadus pirms tiem četriem gadiem inflacija bija neliela, tas tiesa.

    http://www.ecb.int/stats/exchange/eurofxref/html/eurofxref-graph-lvl.en.html

    Bet pēdējos gados vidējam urlam, gansam vai ZBH alga dubultojās. Un pat vēl vairāk nekā dubultojās. Un par šo naudu šie urlas un gansi varēja smuki pirkt:

    a) sūdus visādus;
    b) investēt to naudu jautājumos, kas šiem nestu jaunu naudu.

    Kuru opciju izvēlējās urlas un gansi? Pareizi! Kalvītis par šamiem bija labākās domās. A šie ņema un nodzēra (šmotkas, mājas, mašīnas u.c. sūdi) to naudu.

    ===

    Alga dubultojās katru gadu. Jo 1991.gadā vidējā alga bija 30 USD. 2008-tajā gadā tā ir 700USD. Tādejādi izdalam gadus ar algu – un re! Algas pieaugums ikurāt 137% gadā. 🙂

    Atbildēt
  7. Vaards

    Kaktuss, nu ja!
    Neesi tik provinciāls – skaties plašāk! 1991.gadā Tu no savas algas varēji nopirkt 0.01% no ražošanas iekārtas pasaules tirgū, bet 2008.gadā jau varēji 1%. Vai arī zeltu. Cik gramus varēji nopirkt 1991.gadā un cik tagad. Kāda tur inflācija, koa?

    Arī provinciālisms ir probēma, ka tādā mazā sūnu ciemā dzīvojam un pat nespējam sevi vērtēt apkārtējās pasaules kontekstā. Inflacija viņam.

    😉

    Atbildēt
  8. Dreef

    Vaards atkal ar muļķībām nodarbojas un atsācis klaji melot. Visiem skaidrs kas ir inflācija un to atpoguļo nevis ar valūtas piesaisti kādai citai valūtai, bet ko tu par to naudu vari nopirkt (patēriņa preču grozs + vēl visādi sīkumi). Tāpat alga 1991. gadā nebija 30 USD. Tad nebija lata vispār. Pa to laiku tika nomainīta valūta divas reizes (no rubļiem uz repšikiem un no repšikiem uz latiem), kā rezultātā tika veikta naudas devalvācija. Līdz ar to statistika no šī gada vispār nav salīdzināma, ja nu vienīgais var salīdzināt to pašu preču grozu. Un kādēļ tiek ņemts vispār 1991. gads par pamatu? Kalvītis tak tajā laikā man liekas vispār nebija politikā. Bet nu paklausīties tādus demogogus un tiešām mati ceļas stāvus ;-).

    Atbildēt
  9. Sarky

    Tā tik ir augstākā matemātika!

    “Alga dubultojās katru gadu. Jo 1991.gadā vidējā alga bija 30 USD. 2008-tajā gadā tā ir 700USD.”

    Nudien, Slaktera padomdevējs.

    Atbildēt
  10. Vaarna

    Atceros, kad ievēlēja Kalvīti, es atrados Vācijā, un mani draugi man e-pastos rakstīja: “Nu kur šitādu ībli var likt par premjeru?! Ja viņu ieliks, es emigrēšu!” Pieļauju, ka tāda bija valdošā gaisotne. Un kas notika? Da ja arī kāds Sprīditis emigrēja, tad tikai zemeņu dobju dēļ, nevis nespējā pieņemt valdību. Un Kalvītis iebaroja tautai treknos kredītus. Un visi dzīvoja laimīgi, aizmirsuši par saviem solījumiem. Un nepietiek ar to, ka Kalvītis beigās izrādījās slikts! Nē, neviens pat neatcerējās, kā bija spļaudījušies toreiz! Jo šodienas zākāšanās valdības virzienā nav turpinājums toreizējai nepatikai, šis jau ir cita līmeņa (neglaimosim sev – zemāka līmeņa) seklums.

    Atbildēt
  11. Mieris

    >Vaarna
    Kalviti jau lamā par to ka viņš nogulēja to, ko pirms krīzes izdarija igauņi – optimizēja valsts pārvaldi, samazināja policistu skaitu, bet pielika algas, sakārtoja izglītības sistēmu, e-parvalde stradā utt. bet mums tagad sāk tikai piedāvāt reorganizācijas plānus, protams, tagad krīzes laikā to izdarīt ir daudz grūtāk un kalvīša aizvērtās ačteles uz banknotes ir tiešs trāpijums – viņš nogulēja kā valsts vīrs. Kā viņš ar savām apaļajām rociņām sita sev pa krūtīm – ES, ES ESMU GARANTS, bet sanāca lieli gurķi, tukši vidi.

    Atbildēt
  12. ivanZ

    –>Vaards

    Nezin kādēļ man alga nedubultojas sākot no 2003-ā. Pieauga par 5-10% gadā, kurus tāpat noēda inflācija, pie tam nevis tāpat pieauga, bet tādēļ, ka amatus mainīju.

    Hmm, laikam jāpasaka paldies par kredītiem? Vai tad Aigariņš ir speciāli Latvijai sarunājis zemas likmes?

    Manas lielākās pretenzijas ir par šo fantastisko ķēdīti – Īrija->atpakaļ uz LV ar naudu->iepērk šeit dzīvokļus->šeit cenas aug->cilvēki ņem kredītus->cenas aug->cilvēki ņem kredītu->viss, naudas nav. Vai tad tas nav valsts iestāžu pienākums rūpēties, lai “melnā nauda” neieplūstu mūsu ekonomikā? Un kādēļ neviens no šiem kungiem neatzīst nevienu kļūdu?

    Bet par šodienas t.s. “eliti” pie siles – 92-93-jā seņči, lai izdzīvotu, brauca uz Poliju iepirkties. Tagad arī es šobrīd vācu līdzēkļus, lai darītu to pašu. Atgādināt, kas bija premjers tad un kas ir šobrīd? Nu un finālam – ja jau šis bārdainais kungs arī ļoti labs un foršs džeks – kādēļ šis neiekļuva 5-jā Saeimā (akkurāt pēc savas demisijas?)

    Atbildēt
  13. hren

    Nu ko var aurot, ibio! Krīze, inflācija, kredīti, bankrots… Fiksi visi izdara autotreninga vingrinājumu – paceļam labo roku pieliekam pie galvas, paceļam kreiso roku pieliekam pie galvas un trīs reizes skaļi nobļaujamies “ROKAS IR, GALVA IR – PIĶI NOPELNĪSIM!!!”

    A par Sivnu – principā neko sliktāku kā citi viņš neizdarīja. Pat prieks bija skatīties kā puika attīstījās no pilnīga dauņa sākumā līdz principā ļoti normālam valstsvīram. Katrā gadījumā pie TP vienmēr bijuši skaidri definēti spēles noteikumi, a vot šizofrēniķa Marsieša gājienus gan prognozēt nevarēja.
    A Dievvīrs atkal ir no tās sugas, kas būdami darbaholiķi un baigi urbdamies pa 18 stundām dienā rada baigo “imitaciju burnoi deiteļnosti” tikai rezultāta nav, jo pietrūkst 4 lietu bez kā nekādo neapart (ņuhs, čujs, poņa, haļava) – a to ko Dievs nav devis to bodē nenopirkt.
    Viņš kā fiziķis tic 2×2=4 un masas nezūdamības likumam un mēģina uz to balstīties politiskā un siamnieciskā darbībā, kas pie laba gala novest nevar…

    Atbildēt
  14. Pozners

    > Hmm, laikam jāpasaka paldies par kredītiem? Vai tad Aigariņš ir speciāli Latvijai sarunājis zemas likmes?

    Nemācēšu teikt. Bet fakts tāds ir, ka 90o gadu vidū kredītu varēji dabūt tikai tad, ja tev bija pašam stipri lielāks piķis nekā tipiski cilvēkiem bija. Dzīvokli centrā varēja nopirkt pa 20K USD, bet tikai tad, ja pašam bija 10K.

    Atbildēt
  15. ragnarok

    kalviitis jau kljuvis par simbolu, vnk TP izbesiijaa, kad staigaaja ar arbuuziem padusees
    visas iespeejas paarveesties par arhetipu

    Atbildēt
  16. Vaards

    Dreef nav atmetis vecos ieradumus un uzreiz visus apmelo kā meļus, vaino zagšanā un citās sociālās problēmās. Par to prieks! Pieņemot Dreefa definīciju inflācijai “ko tu par to naudu vari nopirkt”, tad apskatot Dreefu kā piemēru, redzam – kalvī”sa valdīšanas laikmeta sākumā Dreef varēja atļauties nopirkt (krājot un baidoties par katru naudiņas vienību) Panasonic fotoaparātu par 300$. Bet jau Kalvīša valdīšanas beigās Dreef varēja nopirkt Kanon Mark 1Ds III par 8000$ (patiesībā vēl vairāk). Turklāt diezgan brīvi. Vēl arī buntīti objektīvu piepērkot klāt, kas nemaz daudz lētāk nemaksāja. Un īstenībā citi tipāži ļoti līdzīgi.

    Gribiet teikt, ka dolārs arī nevērtīgāks palicis? Skuju.

    Tā visa ņemtne ir ar virtuālo naudu, kas radusies elektroniskajā alikmetā, tādejādi katrs cilvēks var aizņemties vienu un to pašu īsto dolāru vairākas reizes. Kad kādam pietrūkst īstās naudas ar ko barot (bankas, neesošus microsoftus un googles, biržas u.t.t.), tad to īsto naudu sāk iesūkt atpakaļ, lai varētu atdot parādus un segt zaudējumus – no ķīnā notirgotajām precēm, eiropas aizdevumiem u.c. Tā visa rezultātā dolāra cena ceļas (to pērk atpakaļ investori), bet jebkuru vietējo tugriku vērtība krītas. Paralēli tā īstā nauda tiek izsūkta arī no īsta’jām lietām – no naftas biznesa spekulācijām, no izejmateriāliem, no visurienes, kur ir investēts un kur var mēģināt dabūt ārā taustāmo naudu.

    Un Kalvītim ar šo deflāciju/inflāciju nav nekāda sakara. Pēc būtības (skatoties uz valūtas kursa noturēto stabilitāti) cenām vajadzētu atgriezties iepriekšējā līmenī (algām arī ;-). Protams, nogremdējot visus tos, kas ir nopirkuši uzpūstās un dārgās vērtības – dzīvokļus par virtuālās naudas kredītiem u.t.t.

    Tādejādi Kalvītis ir zaibis vecis – jo viņš nekādi netraucēja ekonomikai attīstīties 😉

    Pretējā gadījumā mēs būtu ar stabilu ekonomiku – ta ir – mēs jau visu laiku būtu bedrē, nevis varētu tagad lēnām kāpties atpakaļ. :)))

    Un kamēr mēs sēdētu bedrē (nobremzētajā ekonomikā):

    a) mūsu lēto darbaspēku eksplotētu ārzemju investori, kas šeit šūtu tās pašas ķīniešu visādas adidas.
    b) mūsu spējīgākie indivīdi vēl biezākā slānī migrētu uz rietumiem.
    c) nu un protams lielu daļu no mūsu zemēm, resursiem u.c. par lētākām cenām pārpirktu ārzemju kapitāls.
    d) mums pašiem būtu sūdīgāka policija, medicīna, infrastruktūra. Un vispār – mēs vēljoprojām apbrīnotu cilvēkus, kas no mūsu vidus būtu spējuši aizbraukt ekskursijā uz Ēģipti, vai Kanāriju salām.

    Atbildēt
  17. hren

    Netipiski, bet šoreiz vairāk konceptuāli jāpiekrīt Vaard’am nekā Dreef’am 🙂 Tiesa gan piemērs par fotoaparātu gan nav īsti korekts, jo cik zinu, Dreefam “evolūcijas” gaitā fotoaparāts no plika hobija ir pārvērties peļņu nesošu instrumentu līdz ar to tā jau ir citas kategorijas investīcija…

    Atbildēt
  18. Vaards

    Hren,

    Dreefa fočiki ir izcils piemērs:

    a) Tie parāda, ka saliekot kopā personīgās izaugsmes iespējas, apņēmību un kalvīša treknos gadus, Dreef mums demonstrē gatavu scenāriju kā vajadzētu attīstīties ekonomikai kredītbuma laikmetā. Dreefa vietā var lietot arī piemēru par āfrikāņu bērniem – no sākuma šie ēd banānus, kas paši iekrīt mutē (kā Dreefs, staigā un vienkārši skatās uz smukumiem, tos nefotografējot), tad šie bērni izdomā nopirkt lāpstu un iestādīt pie ūdenskrātuves rindu ar banāniem. Tālāk šos banānus pārdot baltajiem onkuļiem. Kad jau roka tiek piešauta, naudiņa ienākas, citi apkārtējie arī pelna naudiņas, tad var to pasākumu izvērst jau rūpnieciski – nopirkt kuģi, traktorus u.t.t. Un tad jau klasiskais scenārijs ar virtuālo naudu. Un āfrikāņi atgriežas atpakaļ pie banāniem, kas aug brīvdabas kokos – neatkarīgi no tā cik labi viņu attiecīgais vadītājs būs iedomājies banānu audzēšanu regulēt un cik forši viņu mestu nost, liekot vietā citus foršākus vadītājus.

    b) Dreefam patiks viņa marka pieminēšana un viņš būs gatavs manus ekonomiskā diletanta melus atmaskot. Jāskrollē būs vismaz trīs minūtes, lai atmaskojumam ieraudzītu beigas.

    Atbildēt
  19. Dreef

    Vaards: tu ļoti labi zini par kādu naudu fotoaparāti tika iepirkti un Kalvīša nopelns tur noteikti nav. Tepat podā varēja lasīt aso diskusiju no skeptiķu puses. Ja man kādreiz par fotogrāfijām neviens nemaksāja, tad es tur attiecīgi arī naudu neieguldu un nav jēgas pirkt tik tādgu tehniku – to man arī te pārmeta. Bet ja tas ir darba rīks, tad tur jau tiek ieguldīta pavisam cita naudas summa. Vispār nesaskatu tur nekādas līdzības ar Kalvīša valdīšanas gadiem. Tik pat labi es pirms Kalvīša valdīšanas gadiem varēju atļauties nopirkt dzīvokli (ko es diemžēl neizdarīju), bet viņa valdīšanas laikā un pēc viņa valdīšanas laika es to vairs nevaru atļauties. Ja pirms viņa valdīšanas laika es varēju atļauties arī ļoti dārgu fototehniku nopirkt (no kuras man tad lielas jēgas iespējams nebūtu bijis), tad arī tagad es to varu izdarīt. Sajuti atšķirību? Un izlasi vēlreiz kas ir inflācija – tas ir patēriņa preču grozs+vēl visādi sīkumi. Tātad cik daudz es varu nopirkt par attiecīgo naudu. Tad vari vilkt paralēles ar vidējo algu valstī vai var arī ar minimālo algu valstī un aptuveni sapratīsi dzīves līmeni valstī. Iesaku palasīt kādu ekonomikas grāmatiņu…
    Tātad ja nenodarbosies ar melošanu, demogoģiju un visādām citādām figņām, tad iespējams par tevi tā nesmiesies.

    Atbildēt
  20. malacis

    paldies, hren, un tamlīdzīgiem stulbeņiem, ka pie varas ir tautas partija. Galvenais taču, ka spēles noteikumi skaidri ne?

    Atbildēt
  21. UniBall

    Vaards> Tu ko….. shim veprimi radagabals vai ari labi kas ir atlecis, vai ka? Laikam jau no pidariem oranzhajim ir kas ticis, ka ar putam uz lupam aizstavi un slave 😀 Vai tik (uznemums kursh par bargu naudu veic nekvalitativu celu remontu :() SIA “BINDERS” nav labas atiecibas ar shiem mergliem, ko? Un tev ar kads labums tiek?

    Atbildēt
  22. Atbalss: korkijs un Ms Baigi Foršā » piezīmes pēc pārdzīvotas melnās piektdienas

  23. bezmiegs

    Kalviitis var jau buut sho to nepamaniija un paladia garaam, bet ddaudz daudz lielaakas dusmas uz muusu iedziivotaaju neapteestiibu kas tajaa laikaa nodarbojaas tikai ar zaakaashanu (savu ierasto) nevis pieprasiishanu lai straadaa un dara kaut ko, bet kaa skataas laiks iet un nekas nemainaas… diemzheel maakam tikai breekt lai vaacas prom un ka zaglji un kretiini visi ir. Tieshi shiis bljaustiishanaas deelj arii neviens normaals cilveeks negrib iet .lv politikaa jo uzreiz tiks apsaukaats un lamaats … laikam mentalitaate mums taada diemzheel

    Atbildēt
  24. hren

    malacis…

    filtrē textu un pirms kādu sauc par stulbeni padomā kā pašam ar saprašanu un ko šai dzīvē esi sasniedzis.

    Vaards…

    Tava analoģija ar nēģerīšiem un banāniem neder, jo tā jau kā reizi ir ražošanas un infrastruktūras attīstīšana. Pie mums drīzāk kā ar mērkaķiem – vienā nabadzīgā vastiņā ieradās baltais onkulis un piedāvāja vietējiem – davai es pirkšu no jums mērkaķus pa 10$. Mērkaķu apkārtnē bija dofiga un visi ķēra, stiepa nodot un priecājās ka piķis nāk. Pēc kāda laika mērkaķu palika mazāk un onkulis cenu pacēla uz 20$, bet kad tie palika pavisam reti tad uz 35$. Kad mērkaķi izbeidzās pavisam, tad onkulis paziņoja, ka, ja vietējie atradīs vēl mērkaķus viņš pirkšot pa 50$ un pats aizbrauca no valsts atstājot pārvaldnieku. Pārvaldnieks pa kluso padeva ziņu, ka viņš ir gatavs jau esošos mērkaķus pa kluso pārdot pa 35$, lai šie var atkal tos nodot pa dārgo. Vietējie savāca visu naudu, pārdeva iedzīvi, aizņēmās no kaimiņu ciltīm un cerēdami uz baigo varku atpirka visus mērkaķus. Nākošajā dienā izrādījās, ka pārvaldnieks ir pazudis un par onkuli nekas nav dzirdams – vietējie tā arī palika ar pliku d… ,līdz acīm parādos un joprojām visapkārt bija dofiga mērkaķu 🙂

    Atbildēt
  25. trakais purva aazis

    viedi vaardi par tiem meerkakjiem :)) tie meerkakji arii ir tie kas fluudo komeentaaros atbalstot valdoshos-mafiozos, aicina balsot par ES, kaa arii hako briivaa vaarda paudeeju portaalus un blogus. jo vinjiem no taas meerkakju tirdznieciiibas atlec banaani. iiista merkaju daba vinjiem 🙂

    Atbildēt
  26. normunds

    Pa to laiku tika nomainīta valūta divas reizes (no rubļiem uz repšikiem un no repšikiem uz latiem), kā rezultātā tika veikta naudas devalvācija.

    Kāda devalvācija? Kurā brīdī tad Latvijā [ja atmetam bēdīgi slaveno Pavlova reformu, tā neiet kontekstā ar pārējo] ir notikusi vietējās naudas devalvācija?

    Atbildēt
  27. ZBH

    Vaards : btw, es tev kaa purns, kas tolaik arri meedz alg sanemt, var pateikt – man 1991. beigaas meenesalg par lauk darbiem, un ne tiem smagaakajiem, maig izsakoties, biij 5000 re. un man po, cik tas biij USD, jo veikalos noreekinaajaas rublos.

    Atbildēt
  28. Sarky

    Baigie ekonōmisti salasījušies, dritvai! Viens neatšķiŗ devalvāciju no denominācijas, nemaz nerunājot par pirmo gadījumu – valūtas kursu 1:1, otrs nemāk sareizināt ar divi, trešais neizprot, kas ir ‘pirktspēja’

    Atbildēt
  29. Vaards

    > hren: 2009.02.14 @ 15:58:09

    Piekrītu par tiem Meksikāņu mērkaķiem un latvi klasisko, kas šeit ārdās dusmās par Kalvīti, Eiropas Savienību un principā arī par LTK suhs, Microsoft suhs u.c. Par cik mēs esam atvērti visādām ekonomikas pieredzēm un kāri tveram tirgus ekonomikas pieredzi, tad pie klasiskās Meksikāņu mērkaķu shēmas jāpieskaita arī Nigērijas shēma – katrā āfrikas valstiņā ir kaudze ar savstarpēji naidīgiem politiskiem grupējumiem. Valstiņā, piem, Nigērijā, ierodas baltais onkulis un uzceļ tur banku. Baltais onkulis sadraudzējas ar kādu no vietējo aborigēnu grupējumiem un palīdz tiem finansiāli – iedid nedaudz piķīti lai vietējie uzvar vēlēšanās, vai arī nopērk ieročus un ar tiem apklapē pārējos šķidri bruņotos grupējumus.

    Tad šim barvedim tiek piedāvāts pa čomam paņemt piķīti uz krītu (valsts attīstībai un savas villas celtniecībai šveicē), kas tiek arī veiksmīgi darīts. Paņemtais kredīts tiek veiksmīgi nozagts, ar tās pašās bankas palīdzību noguldīts tās pašas bankas šveices kontos, bet Nigērijas draudzīgā tauta paliek baltajam onkulim parādā uz mūžu. Piķītis viņam ir uz rokām tas pats, bet badā mirstošie nēģēru (vai latviešu, pofig) bērniņi mūžīgi mūžos maksā viņam %.

    Tas, ka Mērkaķu shēma pie mums darbojās visu laiku bija OK, bet kad Rīgas Dome sāka piekopt Nigērijas shēmu, tas gan bija traģiski. Tamdēļ arī RD atbildīgos darbiniekus salika Zoo dārziņā, vai arī ļāva šiem iet pastaigāties tālēs zaļajās.

    Atgriežoties pie Dreefa gadījuma.

    Dreefs neder kā kādas konkrētas shēmas piemērs. Dreefs der kā ekonomikas raksturotājs. Ar to sākotnējo lēto ziepīti (ar pirmo lāpstu) patiesībā Dreef sapelnīja visu lielo piķi. Tālāk viņš pārējo piķi sainvestēja daudz nelietderīgākos ražošanas instrumentos, kas no ekonomikas viedokļa sevi nespēj atpelnīt un to amortizācija ir daudz lielāka, nekā citiem tādiem instrumentiem. Tobiš, ekonomiskā izaugsme sāk stagnēt, bet dažādi tēriņi tikai pieaug.

    Piemērs: http://www.istockphoto.com/file_search.php?action=file&lightboxID=33704

    Ja paskatāmies Dreef pārdotākās bildes, tad forši pēc formāta var redzēt (vairāk kvadrātiskās), ka lētā Panasonic bildes 3/4 formāta ir ienesušas vairāk piķa (vairāk populāras) nekā pārējo dārgo Spoguļkameru pienesums kopā.

    Tādejādi, ja Dreef būtu ņemis kredītu, investējis vēl 10.reiz vairāk dzelžos, tad viņa bizness būtu piedzīvojis Krīzi un Kalvītis būtu pie tā vainīgs. Un tieši tā arī gadījās vairumam uzņēmēju – paskatoties kaut vai uz kaudzi zemnieku, kas sapirkuši traktorus par 100.štukām gabalā. Jo Latvietis jau nekooperēsies ar visu ciemu. Katram vajag lai sētā sāv savējais. Bet tas verķis nekad neatpelnīs sevi.

    Tamdēļ daba ir izdomājusi gan krīzi, gan Kalvīti – lai laiku pa laikam neprātīgos noslīcinātu. Un vienīgais, kas šādā situācijā ir svarīgi, vērot, lai tie slīkstošie nedauza pārējiem logus, neiet ielās ar sūdu dakšām un neparauj zem ūdens visus pārējos.

    Atbildēt
  30. Sarky

    “paskatoties kaut vai uz kaudzi zemnieku, kas sapirkuši traktorus par 100.štukām gabalā. Jo Latvietis jau nekooperēsies ar visu ciemu. Katram vajag lai sētā sāv savējais”

    Nē, ne zemniekiem vajadzēja. Eirōpai vajadzēja, un iztapīgiem latviešiem valdībā, kas pārspīlēti piemēroja Eirōpas regulas. Zemnieki nedrīkstēja pirkt “lēto ziepiīti” – Baltkrievu traktōrus, piemēram. Viņiem bija OBLIGĀTI jāpērk “spoguļkameras” – par ‘100.štukām gabalā’! Man ir ļoti daudz momentu zināmu par lauku žņaudošiem normatīviem (ne tikai zemkopībā, arī lauku tūrismā un jebkurā citā nozarē); par to traktōru piemēru beidzot arī pa TV pateica.

    Jūs zinat, piemēram, cik “forš” ir šengenas līgums? Izlepušiem rīdziniekiem un eirōpistiem jau patīk šķērsot robežas bez apstājas, bet Lauku tūrismam tas ir papildus slogs – katrs ārzemju tūrists jātriecas reģistrēt uz rajona centru. 20… 40km. Jo uz robežas tūristus vairs neuzskaita – robežkontroles vairs nav… Laikā nepiereģistrē – sods nieka pāris simti.

    Atbildēt
  31. normunds

    Sarky, tā nav Šengenas līguma vaina, ka viesi jāreģistrē. Tā ir vietējo darboņu, kas izdomāja konkrēto kārtību, vaina.

    Atbildēt
  32. Vaards

    Sarkijam nepatīk Šengenas sistēma. Sarikjs tātad labāk izvēlas vīzu sistēmu un iespēju, ka neviens šeit nebrauc un lieki ar problēmām netraucē. :)))

    Sarkijs labāk paurkšķ šeit, nevis raksta konkrētas vēstules konkrētām iestādēm ar konkrētiem jautājumiem un konkrētiem ieteikumiem to risinājumiem. Jo Sarkijs zin: LTK & Micro$oft sūh 4eva!

    Sarkijs un viņa kaimiņš abi nopērk traktorus par 100.štukām, bet Grieķijas/Spānijas u.c. zemniekam nekas netraucē ar zirdziņu, ēzelīti un vecu traktorīti saimniekot ES sastāvā gadu gadiem.

    Sarkijs labāk runā, nevis Sarkijs konkrēti analizē “ES normas”. Kuras par normām top LV tumšajos kambaros, kur parasti akūti pietrūkst ieteikumu un līdzdalības.

    Un Sarkijs nesaprot kādas biznesa priekšrocības ir pie viņa kājām – Uzcelt SIA “Belarus Latvia” montāžas rūpnīcu Daugavpilī. Traķis būs ražots EU, varēs to tirgot visiem pārējiem lohatroniem – poļiem, rumāņiem, bulgāriem un leišiem.

    Sarkijs labāk cer, ka nāks Balthā Māhte un Balthais Tēhvs, kas vedīs viņu uz saulaino tāli – kur visi ir laimīgi un karotes pakarina uz mākoņa maliņas. Protams, arī tur IE sux!

    Atbildēt
  33. Vaards

    Dreef,

    > Tik pat labi es pirms Kalvīša valdīšanas gadiem varēju atļauties nopirkt dzīvokli (ko es diemžēl neizdarīju), bet…

    Mazmīkstais! :)))
    Starp citu, man 3 km no darba (30km no rīgas centra) piedāvā divistabu dzīvokļus, pilnīgi jaunā mājā, ar pelēko apdari, svežoks, meža maliņā, 2 istabnieki 58 kvm, 18 000 LVL.

    Tas ir zem pašizmaksas. Izdomāju, ka man nevajag :))) He he – šaubos, vai pirms kalvīša bija pieejami jaunie projekti, ar pieslēgtām visām komunikācijām, ideālā stāvoklī, par tādām kapeikām. 😉

    Un ja nesaskati ar Kalvīša valdīšanas gadiem nekādu līdzību savā dzīves statusā, tad slikti. Es, piem, nesaskatu Kalvīša valdīšanā nekādu vainu tam, ka piem, es Stocku biznesā esmu nopelnījis 0.00 USD. Bet redzi, vairums no šejienes tomēr domā, ka Kalvītis ir vainīgs pie viņu visādām likstām.

    Ej, ka pats vien lasi ekonomikas grāmatas. Tu jau mani gadu atpakaļ draugos nobanoji par to, ka smējos vēderu turēdams par tavām pārgudrajām domām dolāra vērtības krituma sakarā. Man liekas, ka tu tā arī nesaproti kāda hrena pēc tā vērtība tagad ceļas. :))))

    Atbildēt
  34. Sarky

    Vaardam labi garšo mūsu ‘nācionālais ēdiens’: bail iedomāties, kā vaards ēd savus tuvākos, ja reiz tik daudz var izmurgot tik zinošu viedokli par pilnīgi svešiem un nezināmiem cilvēkiem 😉

    Atbildēt
  35. Vaards

    Vaards tuvākos galīgi neēd, bet cītīgi atbalsta. Vaarda saldais ēdiens ir virtuālais idiotisms – primitivus un naturalis.

    Sarkij, kā tad Kalvītim būtu bijis jāvada valsti, lai tā šobrīd augtu un zeltu? Kā paraugtīģerī Īrijā (kas tagad draud pārtapt par pirmo Euro zonas valsti, kas nogrims):

    http://www.marketwatch.com/news/story/ireland-default-fears-rise/story.aspx?guid=%7B56269F08%2DB818%2D4D69%2DA704%2DD73D2E8DE43E%7D&dist=msr_2

    Varbūt kā Vācijā, Francijā vai Itālijā – kur pēdējās dienās visādi zemnieki izgājuši ielās un neganti ārdās – dodiet labāku dzīvi apakāļās!

    http://www.iht.com/articles/2009/02/13/business/euecon.php?page=1

    Primitivus idiotisms parasti izpaužas tā – mēs kaut ko sliktu negribam, tamdēļ daram tā, lai tas sliktais ko negribam, piemeklē un paņem no aizmugures mūs tā kārtīgāk.

    Valentīndienā biju aizgājis uz Jelgavas Maksimu. Jopcik! Tur tāāādas rindas! Kā Ziemassvētku iepirkšanās buma laikā.

    Iekāpu mašīnā un aizbraucu uz otru lielo Maksimu. Joopcik! Nav kur mašīnu nolikt. Valentīndienā bija arī Jegavas ledus skulptūru pasākums. Tāāādi sastrēgumi… citu gadu Ledus pasākumos tādu cilvēku pieplūdumu neredzēju.

    No kā secinu. Mēs savus komforta paradumus bez kārtīga sitiena zem jostas vietas nemainam. Nu tā – paši no sevis sāktu krāt nebaltajām dienām… Krīze vēl nav gandrīz nevienu skārusi. Nu nemaz.

    Un lūk, kad patiešām skars, tad gan būs tas, ko saucu par idiotismu-naturalis. Tad vajdzēs max stabilitāti valstī un valdībā, bet tajā brīdī visa veida populisti visa veida neapmierinātos smuki rīdīs savā starpā.

    Vis bļaus – negribam sliktos pie valdības, tamdēļ metam tos nost un liekām šos – vēl stulbākos pie ratiem. Tici man, tā būs. 🙂 Tā taču ir bijis vienmēr.

    Atbildēt
  36. ZBH

    Vaards : davai, saac saukt zemnieks, kas sapirkusies traktors par “100.štukām gabalā”, ar visaam Z/S nosaukumiem, cen latos (nevs nedefineets, mozj Zimbabves dolaar bij domaat?) un verificeejamiem avotiem, no kuriem taad inf. un blakaam stabinaa pieliec hektaars, ko vinam iraid jaaapstraadaa. un pieliec veel vien stabin ar sarakst, ko viniem taa vietaa vaidzeej pirkt. un naakamajaa stabinaa konkreetaa dabuutaa (ne vienmeer) struktuurfond nosaciijums, dabi durj bila vidna.
    piemeers – diirs, 80keur, 250ha (davai, es grib redzeet, kaa ar T25 analog griekjs taad rentabl apstraadaat muus iisajaas vasaraas, kad vegjetaacijs periodam knap pietiek), jauns ESRS razojum traktors. pieliec no sevs rekomendeeto tehniks vieniib.
    Belarus ruupniic kam vaidzeej LV celt? zemniekiem? kaukaa peec definiicijs ne, un tas jau peec naturaalaas saimnieciibs ozh. iraid kretiinisk viniem paarmest, ka vin nepirk neiross ruupniics traktors.
    no tevs peec poziicijs pa gabal nes. mozj veel Citrus montieriem kaadreiz piesienies, ka vin optik metin ar firms devaisiem, nevs momentliim.
    zinaasanai, lauksaimniek koopereeties ar traktoriem ne iipas var. 1.kaart, ESRS struktuurfonds nevareej koopereet apguut, 2.kaart, to traktor saimnieciibaa vaig praktisk katr normaal dien. darbiem stingr laik raamj, tur neir po, sodien vai peec meenes saaks raut nedeel-divs neatejot no stuures. kad tur shaareeties? taa neir ruupniic, kur darb var organizeet 3 mainaas. lielajiem piensaimniekiem kustiib notiek vairaak kaa 12h/dienaa. tas, ka kaukaad 2 Riigs iiblj var koopereeties uz vien BMW, uz razojoso sektor neir iipas attiecinaams.
    tu veel iesak graudaudzeetaajiem ar kombainiem vairaak koopereeties. tipa caur gad plaut ar 4 kombainiem pa vis LV :g: a tie iraid naakamie peec piensaimniekiem, kas nogrims, profit margin tiem, kas neir bijusie LKP raikom sekretaar ar pa jaunaas kuliits liinij izsistaam iipasaam subsiidijaam vieniigajiem pa region, iraid diezgan zems.
    btw, par griekjiem – es kaukaa neman vin govs pien izstraadaajums muus bodees. a aits var ekstensiiv ganiit pie vin klimat caur gad, tur traktor nevaig ne skaabbariibs sagatavosanai, ne kizjak evakueesanai.

    Atbildēt
  37. ZBH

    Vaards : veel par kooperaacijaam. dots; div videej saimniek (nu, 150-250ha), attalums starp maajaam celaa ne mazaak kaa 10km, pa vid visaad siikie un daanj, taapee jaabrauc pa koplietosans cel. apreekinaat: cik izmaksaas kooperaacij ar vieniigo traktor 5 gados, ja traktor vaig katr dien abiem. kruiiz aatrums = 30km/h, traktorist stunds likm pienemsim normaal, 5Ls/h pa balto, un taas iraid virsstunds (nu, reaal vins tai laikaa nenodarbojs ar saimnieciskaam lietaam).
    tikai nesak, ka 0Ls degvielaa un amortizaacijaa.
    zini, kaa trakjim dilst skujs protektors uz akmens skembaam un asfalt? tas neir pa dubliem aireeties.

    Atbildēt
  38. Vaards

    > un naakamajaa stabinaa konkreetaa dabuutaa (ne vienmeer)

    Stabiņus liec pats. Man pietiek ar to, ka pēc savu stabiņu uzskaitījuma esi nonācis pie tā paša slēdziena par ko saku: “tu veel iesak graudaudzeetaajiem ar kombainiem vairaak koopereeties. tipa caur gad plaut ar 4 kombainiem pa vis LV :g: a tie iraid naakamie peec piensaimniekiem, kas nogrims, profit margin tiem” ka ekonomikas likumi darbojas neatkarīgi no tā vai sīkzemniekam tas patīk vai nepatīk. Un maizes audzētāji vispār ir kamikadzes naturālie. Savukārt lielzemniekiem šis moments ir ļoti pat apmierinošs. Nerentablie mazie bēdu brāļi aiziet pa burbuli un viņus var smuki pārņemt – pārpalikumus pārpirkt par kapeikām un tirgus nišu arī pievienot sev.

    > no tevs peec poziicijs pa gabal nes.

    Ne nu nes, ne nu i.

    Tu labāk klāj vaļā – ko spēj labāku piedāvāt par pozīciju? Nu tur, kaučko tādu, par ko visa tauta būtu sajūsmā, atkal sašņorētu prievītes ap kaklu, pastaliņās kājās un dziedādami ar karodziņiem laimīgi pie Saeimas stāvētu.

    Vienīgais ko varu iedomāties par reālu – likt viņiem visiem zāli uzpīpēt.

    Atbildēt
  39. ZBH

    atgriezhoties pie Kuiliis cuuciibaam:
    1. treknajos gados netik veidot budzet uzkraajum. vis budzet ar deficiit, kaa ieneemum paarsniedz prognozs, taa palielin teerins.
    2. LMT prihvatizaacij, ko meedz saukt arri par Lattelekom privatizaacij. naher valstij biij jaaatdo pelnos uzneemum dals T-S?
    3. budzet rob laapiisan ar sociaalo budzet.
    4. nomineet par Satiksms ministr Sleser un Zemkopiibs ministr Rozi zinot jau sho biedr graujoso darbiib – ja vien taa neir graabelklofiilij. man po politiskie iemesl, taa iraid vin atbildiib. Slakter biidiisan ministr amatos pat ar politik nevar attaisnot, vien partij tomeer, vareej mieriig kaad cit izveeleeties (sludin tak sev par profesionaalj partij, tiesaam shis iraid lielaakais profesionaals viniem tur?).
    5. principaa jau gigaprojekt – biblen un tilts. vin rokaas biij vis shtrument to nepielaut.
    6. sen vaidzeej uzlikt ierobezojums, kas veelaak (2 gads pa veel) nostopeej NII krediit bum. nafig igauniem un Shiinam viss biij sen skaidrs, a Kalviitim ar sav informaacijs biroj un galm ekonomistiem nee?

    Atbildēt
  40. ZBH

    Vaards : tu mozj kaukaads zaaliits iedzer, a to no tevs konsekvenc nejuut. plz, ar atsauceem uz sho traadiriid, kur tu te iri noraadiijs kaads ekonomiks likums?
    tu te nevs ekonomiks likums klaastiij, a tupa dir$i par kombain cenaam un vaidziib buuveet Belarus LV ruupniic. tikai paprasi laimiigajiem Belarus iipasniekiem, cik reizs biezaak viniem vaig maukt uz servis saliidzinaajumaa ar tiem, kas dzenaa Diirus. diikstaav, ja to par taad var nosaukt, maksaa peso, un tai laucinaa ne mazo.

    a man neko neir jaapiedaavaa, Repses premjereesans laikaa TP zag daudz mazaak un raustiijaas (taga vispaar neraustaas). tilts pa, tev sprotamaas U izsaktoties, par 1000MUSD nebuut gaajs caur. cipartv pa 5x mazaak summ nostopeej liidz sapraatiigs cens pienaaksanai.

    Atbildēt
  41. Vaards

    > ZBH: 2009.02.17 @ 18:21:18

    Principā piekrītu visiem punktiem. Bet lai jautrāk un kašķīgāk, varu mēģināt sarakstīt arī pozitīvās puses/attaisnojumus ko saredzu katrā situācijā. Jo neieņemu nevien pozīciju, drīzāk parasti vēršu klaji sienā skrienošo uzmanību uz citādiem iespējamajiem skatījumiem.

    1. Saistībā ar iestāšanos ES vienotajā pasaulītē, tika lolotas baigākās cerības par Latvijas izaugsmi. Pat podā mēs par šo visu runājām, kur LU ekonomikas tirliņi bija prognozējuši latvijas panīkumu, un Uldis Osis izrāvienu. http://www.konsorts.lv/page.php?id=149 Protams, valdošā kliķe vairāk klausījās Latvju Ekonomikas tēhva vārdiem, un, balstoties uz to arī sekmēja tērīņus, fiksāku naudas tērēšanu visādu fikso vajadzību apmierināšanai.

    2. Šo man grūti atspēkot, bet tirgus ekonomikas prakse rāda, ka pēc iespējas lielāks privātais kapitāls rada mazākus izdevumus valsts visādu uzraugošo un regulējošo institūciju izdevumiem. Jo brīvāka konkurence, jo labāk. Jo mēs taču tāpat neuzticamies valdošajai kliķei, bet reizē gribam atstāt visu viņu rokās 🙂

    3. Nav attiasnojošu komentāru. Sociālā budžeta rezervju veidošanās bija svētīgi padarīšana, bet fikso nepieciešamību apmierināšana, pamatojoties uz p.1. Superpozitīvajām gaidām, tomēr…

    4. Par cik stāvu tālu no tādu lēmumu pieņemšanas (Tāpat kā tu), tad attiecīgu teatrālo tēlu izvēle manī neizraisa nekādus loģiskus skaidrojumus.

    5. Gigaprojektu ļaunums ir pārspīlēts gan. Pēc PSRS sabrukuma kas mums palika? Ne jau rūpnīcas kur Belarusus vai RAF saražot. Vanšu tilts un deviņstāvenes stāv kā mūris. Ja tagad būs Defoults ahūnais, tad tie paši ieziemieši, kas te Kūlinka fōrūmā gānās, tie paši arī visdrīzāk turpinās braukalēt pa to tiltu. (Cerams paspēs otro un trešo kārtu uzbūvēt). Turklāt tilta un biblenes celšana smuki pabaro vietējos visa veida latvju censoņus. Tādejādi tā nauda tur apriņķo, caur Brocēnu cementiem, Liepājas metalurgiem un latvijas stikloto konstrukciju ražotājiem nonāk atpakaļ pie visiem tiem pašiem zemniekiem, kas prasa kompensācijas par traktoriem. Īsāk sakot – gigaprojekti ir smuki uzskatāmi piemēri ar ko opozīcijai aizmuļķot ieziemiešiem acis. Tak noteikti un nekādi tie ieziemieši paēdušāki nepaliks, ja tos projectus necels. Vai ne? Tici, ka katrs pensionārs paliks trīsreiz paēdušāks – ja to bibliotēku pēkšņi pārstātu celt :)?

    6. Par to bumu. Sen jau nevajadzēja ierobežojumu likt, bet bišķi nokavēts bija gan. Ja pēc p.1. sapņainajām prognozēm Latvija būtu sabalansēti attīstījusies (bija tāda naiva cerība), tad vietējiem spekulantiem uzraujot tirgus cenas līdz ES līmenim, tie būtu uzkrājuši kapitālu un teorētiski tam kapitālam vajadzētu pārsviesties uz citām jomām. Jo bremzējot (peldošs valūtas kurss, piem) šo pasākumu būtu otrs scenārijs – mēs vienkārši sēdētu 90-to beigu līmenī un arī tagad nebūtu tik sāpīgi. Protams, ņemot vērā atvērtās robežas, ekonomiski spējīgais darbaspēks fiksi, fiksi trītu prom uz Īriju u.c., kas sekmētu LU ekonomikas tirliņu scenārija iestāšanos – recesiju jau tad.

    Pie sestā p-ta var piezīmēt pozitīvo – esam tikuši pie lētiem īpašumiem. Nekur jau tie daudzie dzīvokļi neizzudīs. Tāpat paliks Rīgā. Pēc gada maksās 500EUR kvadrātmetrā.

    Atbildēt
  42. Vaards

    a tupa dir$i par kombain cenaam un vaidziib buuveet Belarus LV ruupniic. tikai paprasi laimiigajiem Belarus iipasniekiem, cik reizs biezaak viniem vaig maukt uz servis saliidzinaajumaa ar tiem, kas dzenaa Diirus.

    Jegavā kakraz smagos sāka čiņīt augšā vecajā RAFā. Zini, 20gadsimt iraid servisa pelnīšanas gadsimts – jo vairāk Rumāņiem un Bulgāriem plīstu Lativjas Belarusi, jo vairāk piķi no šiem varētu iekāst par autorizētu servisu pakalpojumiem 😀

    Vopšem – Kalvītis par lēnu to gāzi grīdā spieda. Lielā mašīnbūve lēnām sāka ienākt atpakaļ pie mums (Kuģu būve, dzelzceļa vagoni, automontāža u.c.) bet tagad tas kapitāls aizmuks atkal prom. Par cik (Kā sākumā teicu, nav jau svarīgi vai Kalvītis vai Barrozu mūsu TV ekrānos iz Saeimas tika rādīts).

    http://www.globalresearch.ca/index.php?context=va&aid=12328

    Latvia is a poster child for this kind of disaster. Its recent agreement with Europe is a case in point. To help the Swedish banks withdraw their funds from the sinking ship, EU support is conditional on Latvia’s government agreeing to cut salaries in the private sector – and not to raise property taxes (currently almost zero).

    The problem is that Latvia, like other post-Soviet economies, has scant domestic output to export. Industry throughout the former Soviet Union was torn up and scrapped in the 1990s. (Welcome to victorious finance capitalism, Western-style.) What they had was real estate and public infrastructure free of debt – and hence, available to be pledged as collateral for loans to finance their imports. Ever since its independence from Russia in 1991, Latvia has paid for its imported consumer goods and other purchases by borrowing mortgage credit in foreign currency from Scandinavian and other banks. The effect has been one of the world’s biggest property bubbles – in an economy with no means of breaking even except by loading down its real estate with more and more debt. In practice the loans took the form of mortgage borrowing from foreign banks to finance a real estate bubble – and their import dependency on foreign suppliers.

    So instead of helping it and other post-Soviet nations develop self-reliant economies, the West has viewed them as economic oysters to be broken up to indebt them in order to extract interest charges and capital gains, leaving them empty shells. This policy crested on January 26, 2009, when Joaquin Almunia of the European Commission wrote a letter to Latvia’s Prime Minister spelling out the terms on which Europe will bail out the Swedish and other foreign banks operating in Latvia – at Latvia’s own expense:

    Extended assistance is to be used to avoid a balance of payments crisis, which requires … restoring confidence in the banking sector [now entirely foreign owned], and bolstering the foreign reserves of the Bank of Latvia. This implies financing … outstanding government debt repayments (domestic and external). And if the banking sector were to experience adverse events, part of the assistance would be used for targeted capital infusions or appropriate short-term liquidity support. However, financial assistance is not meant to be used to originate new loans to businesses and households. …

    … it is important not to raise ungrounded expectations among the general public and the social partners, and, equally, to counter misunderstandings that may arise in this respect. Worryingly, we have witnessed some recent evidence in Latvian public debate of calls for part of the financial assistance to be used inter alia for promoting export industries or to stimulate the economy through increased spending at large. It is important actively to stem these misperceptions.

    Riots broke out last week, and protesters stormed the Latvian Treasury. Hardly surprising! There is no attempt to help Latvia develop the export capacity to cover its imports. After the domestic kleptocrats, foreign banks and investors have removed their funds from the economy, the Latvian lat will be permitted to depreciate. Foreign buyers then can come in and pick up local assets on the cheap once again.

    The practice of European banks riding the crest of the post-Soviet real estate bubble is backfiring to wreck the European economies that have engaged in this predatory lending to neighboring economies as well.

    Atbildēt
  43. ZBH

    1. baidos, ka ujekonomiks teevs, ja ar to domaats Osis, neir gluz tas, kas shos iedvesmoj pirmaam kaartaam. iipass teerins 2002. gadaa es neaceros. 2005-8 gads, ar kuriem _es_ saprot treknos – mees jau eizhopaa bijaam. da i jau peec 01.01.2004 (jep, nemaz maij nebiij jaagaid), cens saleecaas visam skaidr un bez iluuzijaam. gaidaamos cen leeciens tiir peec pieredzs katrs, kam atmins bloks ne pirmo desmit darbojaas un neglukoj, speej prognozeet. tas iraid tikpat vienkaars kaa degviels cens palielinaasanaas ar pirmo jaunaas akciizs dien, lai gan zup tobriid tankaa iraid pa veco pirktaa. diivain, bet taut pat veel sogad tas izbriin (paarsteidz kaa ziemaa RD ispolkom).

    2. es nespeej izteeloties, kaad veel uzraugosie izdevum tiir vienam pasam LMT, kas buut nahrenizeet peec shii prihvatizaacijs. tas vairaak peec liberast (Osis, Kehris etc.) basnjaam izklausaas. ko mums kaut vai SPRK noiisinaaj peec tam ties sii iemesl deel?

    5. kaad man dal gar 9 staaveneem, ja es tajaas nedziivaa, a lielaakaa to privatizator mas iraid tie, kas tajaas dabuuj dziivaakls pamataa – migrant? kur man tur labums, ka algs taapee 80-160re, un 5 cilveek no titul naacijs dziivaa 2 hruscobs istabinaas ar virtuv, kuraa jaaeed divaas mainaas? vai arri, IRL, 9staavens uzcelts vietaa, kur vieteejiem biij nevs kaukaad sran beton kvadraat ar puskriminaal djerevn apkaart, a privaatmaaj ar iekopt daarz un kulturaaliem kaiminiem. 9 staaven prosto neko neizsak, 9 staaven pa neadekvaat maks piramiids apaksai – slikti.
    btw, Vans tilts neir nemaz taads muuris 🙂 ne velt tur smagajiem nelauj braukt (lai gan es KRAZ do otkaza ar beton plaaksneem uz taa iru redzeejs pirms 10 gadiem), vienreiz viens ikaruss taad vilniit sataisiij, just vareej, ka tilts suupaajs. javahue toreiz, cik iistniibaa reaal tomeer ieguut taads mahins passvaarstiib frekvenc.
    par kupraino tilt un biznes centr ar RCB vienaa stuurii – es neredz benefit, ja jau tresajaa iteraacijaa peso, kas tur izkrukiits, pamataa baro vaaciess, itaaliess, sveiciess utml. nu, es par BMW utml. status endoproteezeem. tik daudz vieteejaa razojum precees vid. aritm. deguns izteereet nevar. tas kaa Riiga-800 tuv staavos riikotaaj praktisk pervim djelom nopirk Hammer. es par to, ka tilts kaa jau jebkur buuvnieciib ar maz iesaistiito darbspeek uz to peso chup, iraid sasodiit neefektiivs no proletariaat uztureesans viedokl – straadaajosie sanem maz, lielaako navar sanem mazs resno bars. da kaut uz galvinaam izdal. ja to peso, panemot marginaal gadiijum, izdaliit uz penshiem, tas peso kudii lielaakaa apjomaa iziet vismaz 1 “liek” iteraacij caur LV sejaam – sojs des kaut vai kas razo.
    kaapee citaas nozarees darbviets nesubsidee tik lopisk uz galvin? nu, piem. ar kaart apmeeram 200KLs uz tiesh iesaistiit degun gadaa? mums kaukur kaut 5KLs uz prast viet subsidee? nu, kaut shuveejaam?
    mees pa to peso vis zemnieciib kaut 10 gads vareet uztureet pat ar 0 rentablitaat, nevs kaukaads 5 firms uz 4 gadiem.

    6. IMHO 2 gad kaa minimums, vienkaars tas muus paglaabt no jaunaako laik pasauls rekord. pagalam neadekvaat cennik saak palikt jau uz 2004. gad. taalaak tikai vaajpraat gradaacijs.
    500EUR pa kvadraat ar neir adekvaat par dziivaakl. un pat par maaj ne.
    personiig es nesaskat neko iipas beton kaktinaa ar shaareet dafiga ko (trubaam, sienaam, pamatiem, jumt), lai tas maksaat tik lopisk. adekvaats NII cens biij ap gad 2000, kad cieshams dziivaakls uz 2-3 istabaam vilk ap 100-150Ls meenesii krediitaa (kaa kur un kuraa staavaa). krediit biij gruut dabuut, jaa. probleems saakaas tad, kad krediits saak dot uz vairaak kaa 10 gadiem bez ieneemum kontrols. ab shie moment svariig, un vispaar 10 gad limits iraid pat svariigaaks IMO, jo videej purn NII neir kam maksaat vairaak par 5 gad neto ieneemumiem vispaar, ja vien neir probleems ar kraanin noveerteejum.

    Atbildēt
  44. ZBH

    Vaards : nopliisiis man Belarus kaukur lauk viduu kaukur starp Smilten un Valg, man ko – liidz Jelgavai cik izmaksaas shito kraam dabuut? un tad veel apakal. simtiem Ls pa kaaj vienaa ciklaa. un tai laikaa iireet, ja iraid no kaa? TCO benefit? miinusos 5 gados, ja ne aatraak.
    kugj buuv – khe, khe, tas kaa Riigs kugjbuuveetav militaaro pasuutiijum outsourceej uz zabugorij, jo var iekaast peso tiir pa starpnieciib? 🙂
    pienem kaa fakt – nebuus mums nekaads investiicijs prastaa ruupnieciibaa reizee ar izredzeem dabuut mellstraadniekiem jevrops algs. shito funkcij grafik nepaarklaajs.

    btw, Kuiliitim aizmirs veel vien smag greek. nee, divs.
    1. kaukad pasaa premjereesans saakumaa sis TV pateic, ka jaa, vis pro-ESRS politikj apzinaat melojus par iestaasanaas labumiem. 13. janvaar viniem jau tad vaidzeej uztaisiit kaa Ungaarijaa par daudz siikaakiem meliem. nu, kazi, nebuut ne burbul, ne dekadencs stabilitaats garant (katr organizaacij tiecs nodarboties ar tikai sav atrazosan, empiirisks likums, Kuiliitis un Goldmans tikai spozh demonstree).
    2. no Saeims veeleesanaam uz Saeims veeleesanaam soliij samazinaat IIN, un peec katraam to raav podaa (ne shajaa). TP tai skaitaa un skali, programms palasiet.

    Atbildēt
  45. ZBH

    he, greek Nr.3, ja atmin nevil
    Repses “garajaa gadaa” strauj pieaug (peec 2 gad nez kaadeel krishans, he he) TP paarraudziitaas muits ieneemum. kaukur gad-divs (nu, pa vid Eminemsis, da i veel KNAB pillaas buraas jauna slota, da i veel izmains deel ESRS) veelaak akal – hlybys. pieziimeeju, kritiens otrais nepaarklaajs ar 01.05.2004.
    grafik (2) biij incant kaa Apple benchmark 🙂

    Atbildēt
  46. Sarky

    Jā, to, ka viens kretīns TV pateica, ka “vēs visi apzināti melojām par labumiem”, jo “iestāties ļoti vajadzēja” es arī pats redzēju, vislaik atceros, un vislaik domāju – kurša tas bij un kad, un ka vajadzētu to vilkt ārā un prasīt atbildēt tagad.

    Atbildēt
  47. Vaards

    Par jaunajiem Kalvīša grēkiem:

    1. Par to ES melošanas murgu arī atminos. Un tā arī nesaprotu ko tieši viņš būtu melojis. Man tāda nelaba aizdoma, ka politiskais klans kas nācis pēc LC ir tādi dauņi, kas nemaz to ES būtību nav izkoduši un attiecīgos taustāmos labumus ij nemaz nav izpratuši. Tādejādi viņu nostāja sadarbībā ar ES institūcijām, normām un pārējo ir no tāda paša ambāliska skatu punkta veidota. Jo būt ES ir ķipa stilīgi. Tādejādi tauta automātiski pavelkās uz pretējo – ja jau valdošajai kliķei tas ir stilīgi, tātad tas nekas labs nav. Savukārt valdošā kliķe īsti nesparotot ES būtību, vienkārši pa tupo karina makaronus uz ausīm. Kur pēcāk arī ar normālu loģiku nevienam un neviens neapskaidros to ES būtību.

    2. Tas gan. Bet nu tur jau kōālīcija, Saeima, budžets. Nav jau tik vienkārši 🙂

    3. Par Repšes valdīšanu man ir visai ieturētas atmiņas. Tad vēl darbojos enerģētikas/ražošanas sektorā un Repšes kāre ķert sliktos radīja nevāju paniku vairākās nozarēs – vienkārši valsts iepirkumi bija apstādināti, bankas nedeva garantijas, uzņēmēji neslēdza tālākus līgumus, neveica materiālu pasūtīšanu u.t.t. Par laimi cenu/algu/tirgus piesātīnājuma līmenis bija tikai sācis augt un pāris mēnešu sasalums ātri izlīdzinājās. Ja līdzīgs ambālis tagad sāktu sakārtot valsti, (pat pieņemot, ka tauta vēlas slikto ķērājus, nevis tos, kas da-jeb-ko censtos izdarīt) tad būtu hlibisj afigennijs.

    Atbildēt
  48. ZBH

    Vaards : a kas tur labumos ko nesaprast, paskat, kaad amat dabuuj Steinbuka, un kaad “pensij” sanem Kalniete. nedomaa, ka LC iraid vieniigie, kas acers, nafig no Riigs kaadreiz raaavaas uz Maskav. nu, taga uz Ņūmaskav, tehnisk nians.
    paareejais sen atstraadaats – nu, piem., noorganizeet beerns, kas PSRS laikaa staigaaj zem gald, agjiteet par PSRS laik sliktum. nu, es piekriit, ka viniem gruut tolaik biij, ledsskap nevareej atveert pash un konfekts augseejaa plauktaa nedakaceet. biij komjaunatn, taga eirojaunatn (da ESRS vadiib iraid pamataa sarkan, taa ka neir ko briiniities ne par sho, ne par 8. mart).

    IIN un budzets – man vispaar neir nekaad redzam logik, ka, ja reiz ar UIN izdevaas, nafig lai ar IIN neizdotos ar pazeminaato procentlikm pacelt ieguuto nodokl mas tad, kad nebiij tagadeejaas ekonosituaacijs (nu, IIN vrodi taga nolaid?).
    vis laik tik klaareets (bez pieraadiijumiem), ka analogij nerukaas un viss.

    hehe, nu ja, bez valsts pasuutiijumiem bizness neir iespeejams :g:
    nu, TP raustiisanos un naid tolaik es ne velt piemin. konkurss par tehniks piegaad ar 120% cen pret taa pas kantor mazumcens listprais TP ministrijaa – IRL taam redzeej.
    a cits efektiivs metods taadiem ielaistiem gadiijumiem neir, ja nevar pielikt pie siens kaa Kiinaa. tikai “stop mashina” un kjidaat no viens mals, metod vec un izplatiit kaa homo-sapiens-sapiens, Repse to praktizeej ne pirmais un ne vieniigais.

    Atbildēt
  49. Vaards

    ZBH, skatos, ka pārāk esi ietekmējies no prastā diletantu saukļa ES=PSRS. Un skaitīt cik kurai kalnietei liela aldziņa arī ir stroikas krāvēja svētīgs pasākums. Ja izbrauc cauri Jūrmalas pilsētai, Baltezeram, vai Ādažiem, vai Berģiem, da-jeb-kur un apskatās mājas, mašīnas u.c. Tad uzreiz būtu jāsaprot, ka vairumā gadījumu redzētais nav paceļams ar tām aldziņām par ko šie te virtuālie cirvji komentāros ārdās. Savukārt nogriežot tās aldziņas mazākas, tiek sekmēts tas, ka tajos amatos vispār nekad neredzēt kādu rīcības spējīgu speciālistu. Ar Ministra vai Zatlera algu mūsdienās nevar takš pacelt pat Paneļmājas trīsistabu dzīvokli, vidējas klases auto līzingā un vēl bērnus apgērbt, pabarot, aizbraukt paslēpot uz ziemassvētkiem austrijā.

    IIN celšana un vai mešana zemē ir raksturojama ar vienu foršu fīču: pēc *teorijas* neaplikts ienākuma nodoklis, tranzītiski centrāls novietojums, stabila vietējā valūta u.t.t. garantē stabilu kredītreitingu, kas garantē lētākus finansu līdzekļus, kas garantē investīciju drošību un izdevīgumu, kas garantē to ienākšanu šeit, kas, savukārt garantē pieprasījumu pēc cilvēkiem, kas strādās.

    A prakse mums skaidri parādija, ka ņefiga. Par cik ierēdņiem, ministriem u.c. ir smieklīgas algas, tad bardaks, korupcija, neatvērtība, nesaprotamība, neapmierinātība galīgi kaut kā nesekmēja tā foinā biznesa, finansu, banku u.c. centra atvēršanos. Attiecīgā stabilā nauda (protams!) arī saplūda iekšā, bet tāpat kā ūdens akmeņainā strautā – aiztecēja pa urdziņām kur tam ērtāk (NI fiksajos un augošajos projectos).

    Valsts pasūtījums ir tāda viltīga padarīšana. Piemēram, tevis iepriekšpieminēto bibliotēkas naudu izdalot pensionāriem un pasakot – ejiet, ka dēli, un apēdiet to latvju paikā… nOzīmēs, ka dažādas SIJAS to paiku arī pārdos, uztaisīs kaut kādas fiksās rebes, un tas piķis izplēnēs vienā rāvienā – ni bibliotēkas, ni paliekošas vērtības biznesā.

    Par cik man ir nācies vadīt pāris industriālus projektus no idejas līdz nodošanai (benzīntanka celtniecība, dzelzceļa pievadceļa, gāzes vada(resnāks, nekā visai Valmierai kopā), biroja ēkas izveide, viesnīcas celtniecība, laboratorijas izveide ar visu aktreditāciju, ES fondu izkošanu, papīru gatavošanu un iesniegšanu u.t.t.).

    Tad varu pateikt, ka bibliotēkas celtniecības procesā tiks barots nenormālais skaits dažāda veida struktūru. Un katra tā struktūra ir ar visai lielu pievienoto intelektuālo vērtību – projektētāji, autoruzraugi, būvuzraugi, dažādas laboratorijas, dažādas valsts institūcijas, paši tie bibliotekāri, ļoti daudzu materiālu ražotāji, visādu darbu veicēji. Saņemtais piķis darbinās gan viņu biznesu, gan tālāk tiks apēsts tajā pašā pārtikas biznesā.

    Vispār jau man Pods.lv dikti patīk, jo šeit var novērot savdabīgu paradoksu, katrā tekstā, ik pēc sekundes, aptuveni kā šajā rakstā:

    http://www.financenet.lv/zinas/latvija/comments.php?oid=202590&tab=news

    Katram kārtīgam latvju tautietim riebjas, ka latvju valdība ir švaki vadītāji un ir izsaimniekotāji. To glupo valdību no āra spiež nedarīt sev pāri, bet… Problēma. Tiem, kam nepatīk latvju valdība, tiem tak arī nekas cits nepatīk. Un kur nu vēl ES=PSRS. Un tad šie komentāros atkal dikti dusmīgi par to, ka ES neļauj valdībai izsaimniekot valsti. :)))

    Atbildēt
  50. Wth

    Džeki, a… kā būtu, ja visi beigtu gudri dirst un ietu strādāt? Tā vietā, lai kakātu podā komentārus vienā laidā, varbūt saņemieties un dariet kaut ko, lai to nelaimīgo uzņēmumu, atvainojiet, valsti paceltu kaut kādā veidā? Vai vismaz pašiem būtu no kā dzīvot un nebūtu jābļauj “krīze krīze, palīdziet, es mirstu badā”. Vai arī, ja tik gudri ekonomisti un kas tik jūs te vēl neesat, varbūt dibiniet mega partiju, ejiet tak politikā un dariet kaut ko lietas labā, ne?
    Ja pašiem grūti izdzīvot – nu tad varbūt beidziet ēst ēdnīcās, bet ņemiet maizītes no mājām (10 minūtes no rīta noziedot sataisīt), tos 100 metrus līdz darbam paejiet ar kājelēm, nevis brauciet ar mašīnām (nerunāju, protams, par tiem, kas dzīvo n-tos kilometrus no darba), un, galu galā, tās savas krutās mašīnas varbūt varētu paši izsūkt ar putekļusūcēju, nevis dzīt katru otro dienu uz automazgātuvi, tikai tāpēc, lai iztīra salonu?
    Es, protams, nerunāju konkrēti par kādu, bet paskatieties un padomājiet, cik nenormāli apkārt cilvēki ir izlepuši, ka briesmas skatīties. Smieklīgi atcerēties, ka cilvēki ejot garām un redzot, ka es mašīnai mainu lampiņu, man iesaka nečakarēties, bet dzīt uz servisu.
    Atvainojos par palagu, izbesīja tipiskā latvieša čīkstēšana. Visi slikti, kaimiņi dzied vannasistabā, valdība nejauka, mutē neviens neko ar karoti nebāž, riebekļi tādi.

    Atbildēt
  51. ZBH

    Vaads : ach, kaads elitaarisms panesaas :g:
    jautaajums na zasipku – Kalnietei kaad iraid specialitaat un par ko vin sanem jevropensij?
    pie muus stabilaa krediitreiting investor, paziistam arri kaa visaad daanj utml. artelj, noveeraas. nu, tas, ka ar belorusiem apdedzinaajaas, iraid cit oper, bet iraid kantor, kur vieteejie palik bez darb.
    es kaukaa neir pamaniijs, pie cik ministriem un iereedniem iestaajs saat sajuut. k slovu, saukls “veeliet vecos, tiem jau pietiek” iraid uzsprauzhams. panemsim taad bijuso ministr vietniek kaa Andri Š. pie miljon neapstaajaas, pie 25 ar ne, var redzeet, ka uz miljard cieree, un, ja nenomirs, teemees uz multimiljard.
    incant, kaa izstaas “piķis izplēnēs vienā rāvienā” – vin mums no kukuruuzs tais, vai? 3 meenesos bakteerijs norij? :g:
    Ja grib izdariit kauko liel, nomazgaa zilon. valstij iraid uzdevums ruupeeties par pilsoniem, nevs beton kluciem.

    Atbildēt
  52. Vaards

    > Ja grib izdariit kauko liel, nomazgaa zilon.

    Šis man patika!
    Skaisti rūkts – varēji šo veltīt komentētājam Nr. 62.

    > valstij iraid uzdevums ruupeeties par pilsoniem, nevs beton kluciem.

    Protams. Tikai ir izdalāma ilgtspējīga un tūlītēja rūpe. Vēl to mēģina samuhļīt un visādi sabalansēt. Un pēc tādām sabalansēšanām gan es parasti jūtos dusmīgs, nu piem, (varam iziet vēlvienu aplīti), atbrauc urlas ar traktoriem, pabļaustās, šiem uzreiz iedod piķi notrallināšanai. Kāds analizēja, kāds pētīja? Tobiš, nav jau nekas domāts. Domāšana kā tāda netiek vispār paredzēta. Ir tikai balsošana. Hopā – paceļam rociņas un balsojam. Šitiem piešķirt. A patiesībā piķi no normāliem džekiem paņēma un atdeva ambāļiem galīgākajiem – lai šie var to piķi kā ietinamo papīru sakrāmēt apkārt saviem kartupeļiem un atdot ārzemju pircējam. A tautai patīk. 🙂

    Un jo dziļāka bedre, jo shēmā vairāk tā darbosies. Reku, LC/LPP solās māmiņām naudiņas dot. Nu kur skaistāks un cēlāks populisms? Kurš tagad pret šo idiotismu spēs iebilst vai pacelt roku? Neviens.

    Cilvēks ir prioritāte. Bet vēl lielāka prioritāte ir pieņemt saprātīgu lēmumu – nekaitējot tiem cilvēkiem kopumā ņemtiem.

    Atbildēt
  53. ZBH

    “urlas ar traktoriem”, hehe, elitaarisms turpinaas :g: sobsna LV zemniekiem – lielsaimniekiem intelekt neir mazaak kaa RCB un cit ziimiig kapstroik celtniekiem vieteejiem (un it iipas vairaak kaa peleekajiem celtniekiem no visaadaam Churkistaanaam), un vispaar pat vairaak. tomeer biznes uztureet pa spiit niideeshanai no visaam puseem praktisk 20 gad garumaa – nu, tur maten jaarubii, lai skurstenii neizlidot jau 1995.
    es bi teikt, ka atbrauc div urlas ar dzipiem un siem iedev miljard Ls notrallinaasanai (div pakal glaabsanai). vai pusotr miljard, cik nu tur beigaas totaalajaa miinusaa saskries, G24 plosiisan liidz nestaav (hmm, premjers tas pats, un abs reizs Parex tautsbraaljiem loooot izdeviigs darbiibs izveics).
    zemniekiem nevaidzeej izsniegt 27 miljon garantijs krediitiem (panemtajiem), a mediib licencs-indulgencs kaad 27 sej atsausanai. gadiem 10 pietiktos.
    zinaasanai – visiem izpatikt neir iespeejams principaa. dodot garantijs tuukstosiem zemniek, tas nepatiik kaukaadiem simtiem pie valsts pasuutiijumiem pieziidushos, kaa varam noveerot. taa ka “nekaiteet cilveekiem kopumaa” nevar, a ja reiz kauko subsideet, tad eksport kaa paareejaas Jevropaas. kaukaa jau tos EUR, ko jaaatdo zabugor bankaam, uz LV jaadabuu, taut krediits neem eironjos ta, nevs latos, kas iraid smagaakaa suun visaa shai pasaakumaa. un zemniek iraid razojosaa nozar, un vispaar pat uz eksport. kaad eksport nodrosin RCB celtniek? zelt tilt celtniek kaad sniegum import/eksport bilancei dev? importiig, vai ne? 🙂 nez, ko Tav firm eksportee? 🙂 un % no oborot?

    Atbildēt
  54. ZBH

    Vaards : btw, es, protams, saprot, ka “riidzinieks” – tas iraid kruta, eergls, praktisk muiznieks un varbuut pat Ra peectecs. nee, es, protams, saprot, ka tas, ka kaadam vec-kuraa-paaudzee-maamin bruniniek pa apliit palaid, vai kaa ar istaben muizkungs uzspeeleej dakters, dod iemesl justies nenormaalaakajam fon Zadvinskim :g: Riig kaa industriaal pilseet Latvijs teritorijaa laikam izveidojaas jau uzreiz peec peedeejaa leds laikmet, ne? :g:

    Atbildēt
  55. Vaards

    ZBH,

    Nu redzi, izejot to aplīti vēlreiz un pārlasot tavu sāpi, pastāstīšu zemnieku naudas garantijas ēnas pusi.

    Zemnieki ir urlas pēdējie, jo urlas ir visi tie, kas attiecīgus paradumus izkopuši pēdējās desmitgadēs. Piemēram, urla esi tu. Un arī es. Urlas ir tie, kas cita acī baļķi meklē, nevis atrod kādu baļķi un sazāģē to malciņā. Un mēs šeit ikurāt urlojamies, tādā slēptā veidā “ti bļa” sarunājamies.

    Zemnieki-eksportētāji ar katru savu eksportu rada zaudējumus – jo viņi takš prasa subsīdijas. TAs ir – naudu, ko jāpaņem no kāda eksportētāja, kurš spēj pats eksportēt, nevis radīt zaudējumus ar savu iedomājamo eksportu.

    Zemnieku subsidēšana ir attausnojums tikai tādā gadījumā, ja mēs nedaudz vēlamies ticēt sazvērestības teorijām un visādiem citādiem 3.pasaules kara pareģotājiem. Lūk dēļ šada neparedzēta gadījuma viņus ir vērts uzturēt. Un nekam vairāk. Jo šobrīdi viņi valsts naudas tērēšanā ir nedaudz pārcentušies – pārtīku mēs uz leišiem eksportējam vairāk nekā importējam. Un tas ir absurds.

    Un tagad par to naudu, kuru zemnieki dāvinās leišiem, eksportējot viņiem pienu u.c. ģēlas.

    Nekas jau pats no sevis nerodas un nezūd. To piķi ko zemnieki izkauca, to vistiešākajā veidā paņēma no latvijas galvenā eksportētāja peļņas. Un tieši no peļņas tās daļas, kas paredzēta attīstībai. Pat vēl stulbāk – no noslēgtiem līgumiem.

    Tagad sīkražotāji piensaimnieki darbosies savā pārprodukcijas lauciņā, eksportēs preci un no eksporta iegūto naudu dos līdzi, bet (es konkrēti un personīgi zinu par tālo latgali) mežsaimnieki un citi tādi zemnieki, kas strādā pie mežu izstrādes un mežu izstrādes ceļu būvniecības vair mierīgi iet atpūsties. Viņus visu tagad atlaiž. Jo pat noslēgtie līgumi tiek lauzti un piķis pārdalīts piensaimniekiem. Loģiski, ka attiecīgās firmas sniegs valsti tiesā un šajos foršajos laikos vēl savāks kāpostu par šo pasākumu.

    Savukārt mazais daugavpils urla varēs ņemt rokās zāģi, cirvi un dakšu, un iet klapēt budžus. Parasti jau budžu klapēšanā klapē mazos budžišus, visādus lauksaimniekus, ar jaunu traktoru sētā – ne jau rīgas kungus.

    Urlība ir tāda, ka urlas aizsāka saeimas logu klapēšanu, zemnieki akciju turpināja, cerams mežsaimnieki un latgales mežu ceļu būvētāji nepalīks parādā. Domāju, ka spēlītē Piensaimnieks ar kannu vs mežcirtējs ar cirvīti uzvarēs pēdējais.

    Krīze parasti ir tikai vārdi. Krīzi rada pašas tautas masas, kad dzīves līmenis ir nostabilizējies un iestājas zināma stagnācija. Tad rodas šadās tādas neapmierinātības, interešu pārdales, un skaties – lavīnveida efekts un visai drīz jau pīpļi ir laimīgi par to, ka ir kaut ko ēdamu dabūjuši.

    Protams, tad daudzus gadus atkal viss ir daudzmaz ok – jo katra nākamā diena ir jūtami labāka par nākamo. Līdz atkal tiek sasniegts zināms līmenītis un vajag uztaisīt atkal nullīti.

    ZBH, kad lielo repšu rubli 90-to sākumā pelnīji, daudz cilvēkus sastapi, kas neko labāku par vārītiem kartupeļiem nebij redzējuši? Es daudz. Tagad nevienu. Pagaidām.

    Atbildēt
  56. Anonīms

    Vaardam
    Gudrs jau tu esi bezgala, bet varbūt vari pateikt ko, lai tie cilvēki tais laukos dara. Nosprāgst? Dzīve nesākas un nebeidzas pilsētās, tāpēc arī ir tās atbalsta programmas (būtībā arī vieni vienīgi zaudējumi). Būtībā skolas valstij arī ir vienīgi zaudējumi, medicīniskās iestādes viss ir vieni vienīgi zaudējumi. Uzskatu, ka Latvijas teritorijai ir jābūt vienlīdzīgi attīstītai.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.