Viedi vārdi par krīzi

Pēdējo nedēļu laikā ir notikušas dažādas lietas, kas lika man mazliet aizdomāties un nopietnāk izturēties pret to, kas šobrīd notiek pasaulē, un vēl tepat mājās – Latvijā. Ar zināmu ironiju izturējos pret krīzi. Un arī nekārtības 13.janvārī es uztvēru kā šovu, ko zināmā mērā atbalstīja valdība ar savu rīcību gan grautiņu laikā, gan arī spēlējot teātri, kas sekoja pēc tam.

Ejot pa pilsētas ielām, var redzēt divu veidu veikalus – vienos ir atlaides un totālās izpārdošanas līdz pat 70% un vairāk procentiem, otros ir izkārtnes, ka iznomā telpas. Darbiniekus samazina ne tikai valsts iestādēs, bet arī komercuzņēmumos. Darbinieki uz izsludinātām vakancēm piesakās 10 minūšu laikā kopš tā tiek publicēta. Un vispār, izmaksu bremzes nav nospieduši tikai idioti, deģenerāti un valdības vīri.

Ko es tur daudz kulšu salmus. Man patika šī intervija ar Vulfu Kozlinski. Viņš citē interesantas tēzes un izsaka gana sakarīgu viedokli.

Man bija iespēja iepazīties ar ļoti nopietnu cilvēku, ārzemnieku, kurš pameta vienu valsti, pārcēlās uz citu, un viņa tēze bija — ja cilvēks katru gadu iztērē kaut vienu naudas vienību mazāk, nekā nopelna, un uzkrāj šo vienību, tas ir normāli, bet, ja ir otrādi, īpaši, ja valsts tā dara, tas ir ceļš uz nabadzību.

Vēl man patika šī daļa.

Piemērs — nodokļu paaugstināšana. Mana kolēģa un skolotāja profesora Ervina Grinovska tēze teic, ka ekonomikas likumi darbojas neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai negribam. Mēs varam tos neņemt vērā un ciest zaudējumus. Šajā situācijā ir vienkāršs likums — ekonomika lejupslīdē jāstimulē. Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkst celt nodokļus. Lielbritānija un Vācija nodokļus pazemina, ASV ievieš virkni nodokļu atvieglojumu, pat Šveice to apdomā. Mūsu rīcība ir pilnīgi pretēja teorijai. Otra zināma tēze — jo augstāki nodokļi, jo zemāks to maksāšanas procents.

It kā vienkāršas un loģiskas lietas, bet kāpēc tās neņem vērā, nesaprotu. Man prātā nāk tikai viena lieta – organizētā noziedzība jeb vīriņi, kas patiesībā izlemj Latvijas likteni. Ja kaut vienu no shēmotājiem vai viņu saimniekiem iesēdinātu, tad iesēdinātu arī otro un trešo. Tālāk jau pa ķēdīti sēdētu lielākā daļa no iesaistītām personām un varētu tikai nobrīnīties par pēkšņo valdības atmodu. Šobrīd shēmotāji ir ieinteresēti izspiest visu, ko vien var, jo valsts jau pēc definīcijas nevar bankrotēt Jeb bankrotēt var, bet tas jau nenozīmē, ka tā pārtrauks eksistēt – vienkārši nevajadzēs atdot sazagto naudu un pavērsies jaunas iespējas kā nozagt jaunus aizdevumus.

Nevajag mani pārprast – man nav pretenziju pret to, ka valdība shēmo un zog, lai viņi paņem savu daļu, bet visam jābūt saprāta robežās – ar mēru. Tas nedrīkst būt par biznesu, kā tas ir šobrīd. Izdarīji kaut ko labu valstij, nu paņem savu procentu. Man ir radies iespaids, ka līdz šim shēmas tika bīdītas ar mērķi, lai iegūtu pēc iespējas lielāku daļu no ieguldītā kāposta. Rezultātā mums ir dārgākie projekti pasaulē un nebrīnīšos, ja lielākie parādi, ko nespēsim atdot vēl ilgus gadus, jo nav jau neviens, kurš par to domātu – visi ir aizņemti ar shēmošanu.

43 komentāri par “Viedi vārdi par krīzi

  1. budzis

    “man nav pretenziju pret to, ka valdība shēmo un zog”

    Piedo, bet vai runāt par mēru pēc šādiem vārdiem nav stulbi? Tas i apmēram tā – man nav žēl, ka tu zodz, bet bet nezodz visu – atstāj kādu daļu no tās naudas čupiņas. Šis teksts vienkārši parāda, ka kriminālas darbības Tu uzskati par kaut ko normālu…

    Atbildēt
  2. CooLynX Raksta autors

    Neveiksmīgi izteicos, jo nav tik viegli noformulēt “pareizi”, lai visi saprastu. Vienkārši uzskatu, ka par jebkuru darbu ir jāsaņem atbilstošs atalgojums. Pie esošās valsts amatpersonu atalgošanas sistēmas, manuprāt, nav iespējams nodrošināt atbilstošu motivācijas shēmu. Tā ir veicinājusi dažādas mutācijas kā rezultātā ir radīti apstākļi, lai naudu nopelnītu citiem līdzekļiem. Gadu garumā šī vēlme nopelnīt ar papildus “iespējām” ir progresējusi nesamērojamos apjomos. Zog melnām mutēm. Šis vārdiņš “zog” nav jāuztver tik tieši, jo zog jau visur. Vienkārši citur to dara pieticīgāk – pie mums ar apgriezieniem. Es esmu par to, lai šo “zagšanu” legalizētu un izveidotu adekvātu motivācijas shēmu, kas veicinātu valsts attīstību un paralēli izskaustu visas mutācijas ar bargiem sodiem.

    Atbildēt
  3. Memory

    Nesaproti ?- pārlasi uzmanīgāk Kozlinska atbildi uz jautājumu – kāpēc eksperts, kas māca, ka ekonomiskie likumi ir objektīvi – klusēja/neteica/mānija/teica vēlamo ??
    Vai jūs toreiz to kādam ieteicāt?
    ”Jāatzīst, ka mums arī bija patīkami saņemt kādus nelielus labumus, valsts institūcijas gada beigās dalīja naudu…”

    Nesaprotami – saprotami…

    Atbildēt
  4. hmm

    Nu buus veel druumaak, tagad tikai viss tikai saakaas. Tie pashi Latvijas eksporteetaaji kas rada kaut kaadu pievienoto veertiibu, un kas veel ir dziivi, tuuliit saaks mirt kaa mushas, banaala iemesla peec, automashinu truukums ar ko to preci aizeksporteet uz arvalstiim, jo redz tai pashaa latvijaa neviens neko vairs nepeerk, un tukshas mashiinas no arvalstiim neviens negrib dziit.
    Stulbi it kaa, bet valstij nav drosmes atbalstiit uznjeemeejus, zemniekus. Labaak vinjus ir izputinaat un tautu pie reizes.
    Kaapeec Latvijaa celj nodoklus , kaut vai tam pasham PVN, elementaari, tie tur augshaa zin cik lielaa dirsaa mees buusim, ka lielaakoties cilveeki buus bezdarbnieki, un nodokljus no bezdarbnieka lielus neieiekasees, PVN varees iekaseet vienmeer.

    Atbildēt
  5. Kuuminsh

    Nevis tukšas mašīnas neviens nekur negrib dzīt, bet šas transporta kompānijai līzinga kantoris noņems visus viņu lūžņus un viņi tās kravas varēs vest ragaviņās.

    Atbildēt
  6. Mateo

    Valsts bankrots ir gan iespējams un kā vēl. Nespēsim atdot paņemto naudu, neviens vairs neaizdos un importēt (gāzi, degvielu un visu pārējo, ko mēs importējam) varēsim tikai par savu naudu, t.i. naudu, kas iegūta eksportējot. Laikam nevienam nav jāskaidro tas, cik Latvija importē un kāds ir tās eksports.
    Tāpēc situācija izskatās gaužām bēdīga.
    Risinājums:
    1) Importam uzlikt PVN 30%, iekšzemes precēm 10%, cenas veikalos precēm būs vienādas (jo importē jau parasti lētāku preci), bet riktīgs stimuls iekšzemes ražotājiem būtu.
    2) Ar nodokļu atlaidēm un mazāku birokrātiju atbalstīt eksportētājus uzņēmumus, lai Latvijai būtu nauda no ārienes, nopelnīta nauda, nevis aizņemta.

    Atbildēt
  7. Mateo

    + vēsturē Venecuēla ir uzlikusi “mīksto” uz aizdevuma atdošanu, bet šī valsts to varēja atļauties, jo tai ir ārkārtīgi LIELS eksports (izpaužas naftā), tāpēc kamēr viņiem ir nafta, viņiem būs par ko maksāt par nepieciešamo importu.

    A ko mēs… Varam palikt bez gāzes (apkures), bez degvielas (varēs auto stāvēt visi, nekas nekustēsies), zālēm (būs tikai tik, cik Grindeksam, ja viņš spēs par saviem līdzekļiem iepirkt izejvielas), gan jau vēl kaut kas vitāli svarīgs pazudīs, tāds, ko paši uz vietas nemaz nevaram saražot, jo nav nepieciešamo izejvielu.

    Atbildēt
  8. ggg

    mees gan te daudz runajam ka vinji ir galigi mulkji, bet vai kaads ir aizdomajies ka tas var buut ir plaans – nolaist latviju kaa valsti ar visu tautu pa burbuli. un vinju riiciiba ir stipri pardomaata ?

    Atbildēt
  9. archaic

    Vēl bija Nedēļā Šmidrem laba intervija. Iesaku. Jautājums – cik tālu viss aizies. Atbilde – vidusmēra latvietis atkal dzīvos ar kādiem 300 dolāru ienākumiem mēnesī.

    Es domāju, ka vēl jāpagaida februāra vidus, kad VID publicēs janvāra nodokļu ieņēmumus, tad arī redzēs, ja PVN būs kā decembrī <70 miljoniem, tad viss ir skaidrs. Izskatās, ka tirgū ir palikuši tikai monopoli – latvenergo, gāze un arī tiem pārdošanas apjomni strauji krīt. Tirgū ir iestājusies kodolziema. Un šoreiz tas varētu būt uz gadiem 10 – 20, jo pat tad, ja bankas sāktu kreditēt, kurš aizņemsies, zinot, ka sūdu gadījumā bankas pieprasa tūlītēju atdošanu, pašas paceļ likmes kā nu ienāk prātā.

    Un vēl, vai tikai man vienam Slakteris vakardienas domburšovā atstāja pilnīga pamuļķa iespaidu?

    Atbildēt
  10. ke

    “man nav pretenziju pret to, ka valdība shēmo un zog” – sis gan ir diezgan absurds apgalvojums. ja var nesoditi zagt un citadi izmantot savu stavokli, ir vairak ka mulkigi ceret, ka kadu dienu radisies sata sjuta, tiesi otradi – negausiba tikai palielinas un ta ir noticis ar tagad. ta ir sodienas LV iedzivotaju nelaime, ka liela dala uzskatija – laujiet mums dzivot, mes lausim jums dzivot, lidz kam tas ir novedis komentet vairs nav nepieciesams.

    Atbildēt
  11. Guigo

    vot reāli ja tā padomā, no kurienes mūsu ģeniālā valdība izdomāja iet pret straumi ar savu nodokļu paaugstināšanas triku? jā, latvieši savā ziņā ir celmlauži – ziemassvētku egle, minox, aerodium, bet ne jau nodokļu paaugstināšana..

    Atbildēt
  12. budzis

    Mateo, kas sodien ir imports? Viss ES razotais skaitas tikpat ka uz vietas razots. Un ko tad mes tadu razojam uz vietas, kur lielaka dala izdevumu nebutu importetajam “izejvielam” – energetika, degviela, kimijas runieciba, partikas piedevas, iekartas utt?

    Kads akars valstij ar gazi? Ne jau valsts perk gazi, bet gan Latvijas Gaze perk no krievijas un pardod te uz vietas. Cita lieta, ja pirceju masa (privatie, uznemumi) nevares samaksat – tad var nepardot vairs. Bet ne jau valsts tiesa veida tur atbild par gazi.

    Valsts bankrots? Vienkarsi neviens vairs neaizdos naudu budzeta deficita lapisanai un naksies taisitbezdeficita budzetu – cik naudas ir, tik ari teret.Un jo vairak aiznemsimies, jo ilgak bus tads stavoklis, ka varesim teret minimali – viss pieaugums aizies uz parada dzesanu.

    Atbildēt
  13. budzis

    Guigo, shai valdiba interese tikai tas, lai vini var savilkt kaut ka galus lidz demisijai. Nu sakasit dazus desmitus miljonu lidz vasarai, bet kas bus pecak – vinjiem pie kajas 🙁

    Atbildēt
  14. Nemesis

    “Rezultātā mums ir dārgākie projekti pasaulē un nebrīnīšos, ja lielākie parādi, ko nespēsim atdot vēl ilgus gadus, jo nav jau neviens, kurš par to domātu – visi ir aizņemti ar shēmošanu.”
    šeit (http://www.zeitgeistmovie.com/) var noskatīties izglītojoša rakstura filmiņas (sākt ar ZEITGEIST: THE MOVIE) par to no kurienes rodas nauda un kur tā pēkši pazūd… Pirmās filmas trešajā daļā ir uzskatāmi, būtībā uz pirkstiem, ir izskaidrots no kurienes aug kājas ek. krīzēm, kā Lielā Depresija, mūsdienu krīzei……
    + pieteicams noskatīties:
    The Money Masters (http://www.themoneymasters.com/)
    un
    Money As Debt (http://www.moneyasdebt.net/)
    Ja slinkums skatīties kino, šeit (http://tff.at.ua/readme_obyazatelno_4itat.doc) ir ļoooti uzskatāmi aprakstīts par to no kurienes rodas nauda un kur tā pazūd…, ceru, ka krievu valoda neradīs grūtības….

    Atbildēt
  15. Memory

    Budzim taču arī interesē ” savilkt galus līdz….” līdz tam brīdim, kad klāt ir galīgais bankrots (= fiziskās beigas ) ? Un pārāk daudziem jau Latvijā ir tāda dzīves un biznesa filosofija – ”.(.) bet kas būs pēcāk-..pie kājas ”. Nav jēgas tērēt psihisko&fizisko enerģiju+lauku, lai tikai nepārtraukti meklētu kādus vainīgos ! Starp citu – to mūsu valdību jau no Briseles aizplombētā vagonā vai kāda lētā aviosabiedrība neatsūtīja, – tā valdība ir kā mazs sabiedrības modelis. Pašreizējā situācija jau nava pasaules gals – ir iespēja pašam mainīties un
    izmanīt ko valstī arī uz labāko pusi.

    Atbildēt
  16. Argh

    neko jaunu nepateici. bet atcerieties, ka krīze ir visā pasaulē. Valdības lēmumi jau sen nav valsts labā, bet partijas un to finansētāju/sponsoru labā. Un tas ir visur. Būtībā jaatgriežās akmenslaikmetā. ja tu kaut ko neizdari tā, tad nomētās ar akmeņiem.

    Atbildēt
  17. budzis

    Memory, mani inerese ne tikai rit,parit. Mani interese ari pec gadiem 5,10…
    Tiesi tape es neesmu nemis nevienu kreditu, jo nebiju parliecinats par musu ekonomiku (drizak biju parliecinats ar “-” zimi), jo ipasi NI buma ziedu laika, kas sakas pirms gadiem 4.

    Diemzel valdiba mums ir sava laika produkts – krievu laikos apzagt valsti bija teju vai goda lieta. Darbavietas resursu izmantoshana sava vajadzibam – norma. Tadi nu mums tie politiki un darbinieki (ari biznesmenji, ja kas) ar ir. Un visi parejie skatas uz vinjiem un dara to pashu talak – ja vinji var, kapec es navaru? Kapec visi to vien dara, ka doma par nodoklos samaksata minimizaciju (PVN atmazgasanu)? Tapec, ka tas ir vienigais veids, ka izdzivot musdienu Latvijas ekonomika. Ja tu neesi monopols, tad maksajot visus nodoklus par visu, tu nespesi piedavat konkuretspejigu cenu un segt izdevumus…

    Atbildēt
  18. normunds

    Par nodokļu samazināšanu es nepiekritīšu. Ir situācijas, kad ienākošās naudas daudzums jau tā samazinās ekonomikas lejupslīdes dēļ, ir muļķīgi to samazināt vēl vairāk samazinot PVN. Visu cieņu ekspertam, bet šoreiz viņam laikam nebūs taisnība.

    Atbildēt
  19. hren

    Cik man ir nācies pēdējos mēnešos parunāties ar +/- vadošiem valsts pārvaldes čiekuriem, tad godīgi sakot mati ceļas stāvus. Tā vairs nav izlikšanās – viņi tiešām ir šausmās uz absolūti NEZIN KO TAGAD DARĪT… Pat to piķi ko tagad izkaukuši no ‘labajiem onkuļiem” nav skaidrības kur grūst. Var jau būt kāds viedais prāts no mūsu Andra-Aināra-Aivara kompānijas un tiem kas stāv aiz viņiem kaut ko štuko, bet vairākums jūtas kā no laivas izmesti. Vecās shēmas nestrādā,
    ierastie un pārbaudītie partneri grauž zemi un špļauj asinis, jo tiešām vairs nav ar ko dalīties. Daudzās pašvaldībās vispār tukla polārlapsa (polnij pesec) ciemojas, jo gada beigās ierasti nogrūduši piķi prēmijās utt. ar domu ‘a kur liksies gan jau iedos’ , taču šoreiz iedeva tikai skuju ziepes un pat soc. nodokli par decembri vairs nevar nomaksāt. Ģeniālās nodokļu izmaiņas – vispār radīja efektu kā ugnsgrēks plūdu laikā prieka mājā, nasing spešal…
    Piekrītu Coolynx’am – korupcija (nu lai būtu zagšana ja gribat) var būt ja ne attaisnojama, tad vismaz saprotama, ja tā ir vienmērīga sadalīta visos līmeņos. Katrā gadījumā tas ir adekvātāk kā politiski-korporatīvais lobēšanas modelis, jo šajā gadījumā lietas būtība nemainās, taču sadalījums paliek tikai pašām augšām…Kā teicis nezināms klasiķis ‘Vzjaķ ot mnogovo ņemnožko primeņiv umeņije eto čestnaja ģeļožka a ņe prestupļeņije” 🙂 Vienīgais ko es nevaru pieņemt tā ir tiešo valsts kopējo dabas resursu (zeme, ūdeņi utt.) izsaimniekošana.
    Bet vispār grozies kā gribi, bet d…. aizmugurē. Varbūt drīz nāksies meklēt, kur nobāzta vētrainos 90tajos valkātā ādas jaka un poļu adidas ūziņas 🙂

    Atbildēt
  20. jareks

    Man arī liekas, ka šobrīd samazināt PVN nedrīkstēja.. un mēs arī neesam ASV, Vācija un Lielbritānija, mēs esam maza valstiņa, no kuras nekas nav atkarīgs nevienā vietā. PVN kā tāds uzliek slogu tikai uz gala patērētāju. Uzņēmējam ir diezgan vienalga kāds tas ir, cita lieta būtu, ja palielinātu ienākuma nodokli.

    Atbildēt
  21. hren

    jareks, teorētiski tev taisnība tikai tu neņem vērā PVN iekasēšanas mehānismu. PVN tiek iekasēts uz izejošo dokumentu pamata neatkarīgi no tā vai uzņēmums ir vai nav sāņēmis par šīm precēm/pakalpojumiem to apmaksu. Normālā situācijā valstī tā nav problēma, bet tagad, kad būtiski ilgtermiņa maksājumu kavējumi ir kļūvuši par “labo toni’ vienam otram tas PVN arī kļūst par maksātnespējas iemeslu. Vot i kruķī tauta kā nu mācēdama, ne jau cerot no valsts PVN atpakaļ paprasīt (lika pagaidīt) bet gan lai vismaz nebūtu tas uz sitiena avansā jāmaksā…

    Atbildēt
  22. ivanZ

    Saņemot rēķinu par dzīvokli oktobrī 50Ls, novembrī 75Ls un decembrī 110Ls – tik tiešām prieks, ka es tik daudz samaksāšu valstij nodokļos!

    Kaut gan es vainotu 90% mūsu “kretīnuzņēmējus” – ja varka ir virs 200%, tad nav normāli, ka tiek ekonomēts uz sērkociņiem, bet savus izdevumus k-kā negribās samazināt. Ikviens tagad labāk atlaidīs darbinieku, nepadomājot, ka tas pats darbinieks, ja neatradīs darbu, neko nevarēs no viņa nopirkt.

    Pagaidām vēl nav sūdi. Tie būs tikai ap jūniju, kad lielākai daļai nemaksās bezdarbnieka pabalstus. Vot tad sāksies īstā krīze – nesamaksāti kredīti, zādzības utt.

    Atbildēt
  23. ZBH

    ja taut mazaak pirks visaads jauns ljemport auto, mobilos mainiis reiz paars gados nevs paars meenesos, atpuusties brauks, nevs lidos ((C) KBH sezons uzvareetaajs) un riis pamataa vieteejaas izcelsms produkt paik, import-eksport negatiivaa bilanc juutam samazinaasies un vareesim nopirkt gan gaaz, gan benziin.
    kaukaa pieklusus visaad “es varu atlauties originaalos CD” vispaar :g:

    Atbildēt
  24. Petjka

    Smuks pizdjec ir lūk šis:

    http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=331462

    Laupīšana tīrākā un no valstij piederoša uzņēmuma.

    Diezgan laba analīze (2008 gada jūlijs):

    http://brontecapital.blogspot.com/2008/07/hookers-that-cost-too-much-flash-german.html

    Es visiem silti iesaku krāt katru lieko latiņu (protams EUR), ui kā vēl noderēs, ticiet man. Vēl nav nekāda krīze, vēl mums jābūt pateicīgiem, ka ir tik jauki 🙂

    Paldies VVF un Kalvītim par kredītbuma ignorēšanu un loģiskajām sekām.

    Atbildēt
  25. Petjka

    atbilde uz jautājumu:

    “Šajā situācijā ir vienkāršs likums — ekonomika lejupslīdē jāstimulē. Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkst celt nodokļus. Lielbritānija un Vācija nodokļus pazemina, ASV ievieš virkni nodokļu atvieglojumu, pat Šveice to apdomā.”

    Nevar stimulēt, ja nav ar ko 🙂 Nodokļus protams krīzes laikā ir jāsamazina, bet āķis ir tur, ka vispirms bija treknajos gados tie jāpalielina un jāuzkrāj rezerves. Tas netika darīts un tagad bļaut, ka nedrīkst pacelt nodokļus ir idiotisms. Nav jau citu ceļu. Pagriezt laiku atpakaļ mēs nevaram.

    Atbildēt
  26. deni2s

    Nevajag mani pārprast – man nav pretenziju pret to, ka valdība shēmo un zog, lai viņi paņem savu daļu, bet visam jābūt saprāta robežās – ar mēru.

    Dēļ tādas attieksmes kā tev cilvēki arī mierīgi shēmo un zog. Tikai viņu saprāta robeža un mērs ir mazliet atšķirīgi no tavējiem, tas arī viss.

    Atbildēt
  27. kintu

    Jarek: Aaugstāks PVN ļoti ietekmē uzņēmēju, jo pieaug gala cena patērētājam un patērētājs vienkārši izdomā, ka tā prece nav viņam pa kabatai. Patērētājiem ir konstants naudas daudzums, ko tērēt. Krīzes dēļ varbūt pat mazāk, bet vienkāršībai pieņemsim, ka tas ir nemainīgs. Teiksim, ja es agrāk tērēju 100 Ls, tad noapaļoti 85 Ls saņēma tirgotājs un 15 Ls valsts. Tagad tā attiecība būs attiecīgi 83 Ls un 17 Ls. Tie 2 Ls nekur nerodas, vienkārši tiek pārdalīti. Tātad tirgotājs vai nu samazinās apgrozījumu ar tādu pašu peļņu uz preces vienību vai arī samazinās savu peļņu, lai saglabātu apgrozījumu. Pirmajā gadījumā nāksies samazināt ražošanu, atlaist daļu strādnieku, kas vēl vairāk samazinās cilvēku pirktspēju. Otrajā gadījumā ir risks vienkārši nobankrotēt, un tad darbu zaudēs visi strādnieki. Abos gadījumos tā ir spirāle, kas ved uz leju. Paskaties pats, kas tagad notiek ar daudziem veikaliem un bezdarba rādītājiem valstī.

    Īstais iemesls, kāpēc valdība pacēla PVN, bija, lai varētu dabūt SVF aizdevumu. Protams, var teikt, ka paši vien esam vainīgi, ka neveidojām uzkrājumus “treknajos” gadus, taču tā nedrīkst spriest par cilvēkiem vispārīgi, jo ir ļoti daudzi cilvēki, kuri neņēma trakos kredītus, bet veica uzkrājumus, bet šodien viņi ir atlaisti no darba. Krīzes dēļ nākas ciest visiem.

    Atbildēt
  28. Paksis

    Nevajag mani pārprast – man nav pretenziju pret to, ka valdība shēmo un zog, lai viņi paņem savu daļu, bet visam jābūt saprāta robežās – ar mēru.
    *********************************************************

    Pilnīgi piekrītu. Domāju, ka nav arī Lietuva un Igaunija nekāda paradīze ar svēti kristāldzidru un godprātības etalonam līdzīgu valdību un politiku. Sāta sajūtu mūsējie ir absolūti pazaudējuši, bet kādu brīdi bija taču . Kāpēc pazaudēja šo sajūtu? Lūk, jautājums uz kuru būtu jāatrod atbilde, lai tas vismaz tuvākajā laika neatkārtotos.

    Atbildēt
  29. BigUgga

    Vispār bezsakars. Neviens neko nevarēja paredzēt, neviens neko nezināja, neviens neko nemācēja. Psc… Ko ta viņi tajs ekonomikas fakultātē laiž ārā? Baigi lielas procents tak aiziet uz to ekonomikas faķi… Divi varianti – jebšu tur neko nemāca, jebšu par atbildīgajiem strādā dauņi. Abos gadījumos vainīgos var atrast un kādu pantu piemeklēt.

    Atbildēt
  30. kmm

    Krīzi jūtu tik daudz, cik mazāk ir darbi no latvijas, pats uzturos igaunijā. Te “krīzi” nejūt, jebšu es, salīdzinājumā ar LV jūtos kā 7 debesīs, tikko taisni siltumam cenu nometa 🙂 Bet starta punkts visiem vienāds bija 😉 protams mazliet var just globālo noskaņojumu te ar, bet tas ir tīīk minimāls salīdzinājumā ar lv situāciju.. 🙁

    Atbildēt
  31. normunds

    pats uzturos igaunijā. Te “krīzi” nejūt

    Nospļaujies trīsreiz 🙂

    Es atminos kā oktobrī-novembrī lietuvieši sita ar roku pie krūts un stāstīja cik šamiem iet labi salīdzinot ar Latviju, cik viņi ir kruti, cik viņiem daudz naudas etc. Nepagāja ne divi mēneši līdz šie saprata, ka ir tikpat dziļā ānusā kā mēs un vajadzēs stāties naudas lūdzēju rindā pie SVF un ES.

    Atbildēt
  32. ZBH

    Petjka : a kaa lai nosauc, ja ne par vulvainiem auniem, piiplus, kas nosleedz liigum par krediteesanos ar mainiigaam likmeem peec taa, ka jau jevrohisteerijs laikaa gandriiz viss banks (Hanzen kaukaa iipas neizbaazaas shai virzienaa) atklaataa tekstaa MIL draudeej ar mainiigo likmj pieaugum, ja neiestaasimies ESRS?

    Atbildēt
  33. BezVardiem

    kmm, mazliet uzgaidi ! Igaunijā krīze tik sāk uzņemt apgriezienus.
    Piekrītu par ar tām septītajām debesīm salīdzinot ar Latviju, pats tur nodzīvoju 2 gadus .
    Tagad no paziņam tikai dzirdu “Samazina, Samazina” ! Vienīgais kas igauņus glābj tā ir Somija, bet diemžel šeit vairs nav tik saldi kā bija agrāk . kheh

    Atbildēt
  34. Vaards

    BigUgga mums saka tā:

    “Divi varianti – jebšu tur neko nemāca, jebšu par atbildīgajiem strādā dauņi. Abos gadījumos vainīgos var atrast un kādu pantu piemeklēt.”

    Tomēr pārsteidz tas, kā inficējusies mūsu visu domāšanas sistēma. “Jaunā Laika” veiksmīgie padomju pārdalīšanas un slikto ķeršanas pasākumi ir vareni spēcīgi. Labi, ne par to gribējās iekopēt citātu.

    Faktiski jau jebkurš ekonomikas fakultātes beidzējs ir pilnīgs daunis. Viņš nevar būt nemaz savādāks. No kurienses viņš būs savādāks?

    Ekonomikas un juridiskās zināšanas ir nepieciešamas parasti tad, kad ir jau zināma pieredze par lietu uzbūvi uzņēmējdarabībā. Un otrādi. Spēcīgākajā uzņēmējdarbībā esošie prāti (normālā pasaulē) tusē atpakaļ uz universitātēm. šeit tā nav. Šeit saucamie pasniedzēji ir mantoti no padomju laikiem. Ar to pašu pamatskolas apmācību pieeju. Un studenti tādi paši, ķeksīšu vācēji, nevis ar pieredzi, ar vēlmi izkost konkrētu jautājumu, kas viņam kādā biznesa projektā nepieciešams.

    Neliels citāts, ko plašajās ārēs izlasīju par kaimiņzemes lohatroniem, kur arī aunus nobaroja un smuki apcirpa:


    1. В мексиканскую деревню приехал американский бизнесмен: “покупаю местных обезьян по 10 песо/шт.” Обезьян вокруг море, все сдают приматов в розницу и оптом по 10 песо.

    2. Обезьян стало меньше, тогда бизнесмен сказал, что повышает цену до 20. Жители напряглись, изловили последних, принесли, сдали по 20. Самых последних забрал за 25.

    3. А потом объявил, что хочет еще и уже по 50! Но сам уехал и оставил за себя управляющего.

    4. Управляющий говорит: “давайте так, я сдаю вам втихую этих обезьян назад по 35, а когда босс приедет, вы их ему по 50…” Народ рад халяве такой – назанимал кучу бабла и скупил всех обезьян обратно по 35.

    5. На следующий день управляющий исчез вслед за американским боссом, а народ остался без денег, с огромными долгами, но зато при обезьянах.

    Вот так фольклор рисует общую схему происходящего, только вместо «обезьян по 50 песо» подставляем акции россиянских «концернов», а вместо тупых мексиканских йолопов подразумеваем «эффективных менеджеров» россиянской федерации – людей, абсолютно случайных на своих постах, попавших туда кто из комсомола, кто из партии, кто из советской «экономной экономики» и прочих аналогичных мест. То есть полных даунов, которые рядом с западными финансовыми менеджерами не просто дети малые, а умственно неполноценные слюнявые кретины. Причем часто это даже не метафора, а самый настоящий диагноз пристроенных на высокие посты сильно повзрослевших, но не поумневших деток.

    В то же время западные финансисты – это акулы далеко не только в переносном смысле. В отличие от высоких кабинетов финансового Кремля и «эффективных менеджеров» среди биржевых игроков никто не отменял естественный отбор. Там не работают чьи-то дети, зятья и прочие родственники. Там столетиями (уже) грызут и кусают друг друга сильнейшие из сильных. Серпентарий и естественный отбор господина Дарвина рядом с отбором на финансовых рынках – это так, мультики про Тома и Джери. То есть на мировых финансовых рынках сидят не дети, а очень и очень серьезные дяди, просчитывающие на сотню ходов вперёд. Это даже не шахматы с призовым фондом в миллионы баксов, это призовые фонды в многие тысячи миллиардов баксов. Разница на десяток порядков больше и квалификация соответствующая. И с этими дядями россиянская гопота, в активе которой банальное обобрание колхозников и советских пролетариев сели играть за один стол. Не нужно быть пророком, чтобы сказать: лохов мало того, что оберут до нитки – они еще и должны останутся. И вот как это происходит.

    Avots: http://ari.ru/doc/?id=3169

    Atbildēt
  35. Vaarna

    > Risinājums:
    1) Importam uzlikt PVN 30%, iekšzemes precēm 10%

    Kad valstī kaut kas notiek, da jebkas… uzreiz rodas sajūta, ka valsts sastāv vai nu no 2,3 miljoniem šertificētu būvnieku, no 2,3 miljoniem politiķu, vai kā šajā diskusijā – no 2,3 miljoniem ekonomistu. Visi zin, kak vsjo podjeļitj. Tāpat kā Šarikovs.
    [vobšem mans teiktais ir offtopics, vnk parāva žults par tādiem komentāriem kā iekopētais citāts]

    Atbildēt
  36. Grrr

    > Šobrīd shēmotāji ir ieinteresēti izspiest visu, ko vien var, jo valsts jau pēc definīcijas nevar bankrotēt Jeb bankrotēt var, bet tas jau nenozīmē, ka tā pārtrauks eksistēt – vienkārši nevajadzēs atdot sazagto naudu un pavērsies jaunas iespējas kā nozagt jaunus aizdevumus.

    Par to, kas notiek kad valsts bankrotē, var palasīties Argentīnai veltītajos rakstos. Skat. arī “Argentina default”. Privātie drošībnieki, 0 policijas, katrs par sevi un restes ap logiem visur, kur cilvēkiem vismaz kaut KAS ir palicis.

    > Nevajag mani pārprast – man nav pretenziju pret to, ka valdība shēmo un zog, lai viņi paņem savu daļu, bet visam jābūt saprāta robežās – ar mēru.

    Lūk, es arī līdzīgi domāju pirms kāda laika. Bet nelaimes ar šādu pasaules uzskatu ir divas.

    1) Zagšana patērē laiku un novirza enerģiju no darba. Cilvēks, kas sistemātiski zog vienkārši darba vietā “atsēdēs” savu laiku, zvanoties saviem “biznesa partneriem”. Līdz ar to, zaglis gluži vienkārši nevarēs efektīvi strādāt.

    2) Riktīgi pa lielam zog ne jau primitīvas naudas dēļ, bet ietekmes dēļ. Nauda translējas varā. Un tā kā mums Latvijā nav tāda riktīga solo superzagļa, kam būtu absolūtā vara, tad notiek nepārtraukta cīņa par ietekmi starp zagļiem. Kurai, visai paredzami, nepieciešama nauda — lai nopirktu vai pārpirktu to un to “vajadzīgo” cilvēku, lai ieliktu noteiktā vietā citu cilvēku. Citiem vārdiem — lai noturētos korupcijas sūdu čupas virspusē. Un te nu rodas bīstama “bruņošanās sacensība” starp zagļiem, kuri labprāt paņemtu visus resursus, kurus var aizsniegt, tīri tāpēc, lai neiedotu tos konkurentam un lai tas viņus nenosviestu zemē.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.