George Orwell dienasgrāmatas

Es diemžēl neesmu no tiem, kas daudz lasa grāmatas. Toties es skatos filmas. 🙂 Tā kā filmu scenāriji parasti tiek rakstīti par pamatu ņemot kādu grāmatu, tad arī dažreiz izdodas uzzināt par kādu interesantu autoru.

Viens no tādiem slaveniem autoriem ir Džordžs Orvels (George Orwell) ar savu romānu Nineteen Eighty-Four (1984). Grāmatu neesmu lasījis, bet filmu noskatījos. Zīmīgi ir tas, ka tas viss murgs tika sarakstīts ilgi pirms 1984.gada, tāda kā skarbā nākotne, bet tēma joprojām ir aktuāla.

Mums visiem būs iespēja lasīt viņa domas, jo speciāli tam tika izveidots blogs orwelldiaries.wordpress.com, kurā tiks publicētas George Orwell dienasgrāmatas. Katru dienu tiks publicēts pa vienam ierakstam, kas atbilst konkrētajam datumam, kad tas tika ierakstīts dienasgrāmatā, tikai ar 70 gadu nobīdi. Pirmais ieraksts tiks publicēts jau rīt 9.augustā. Dienasgrāmatas viņš rakstīja triju gadu garumā no 1939 līdz 1942.gadam. Tā kā būs lasāmviela uz turpmākajiem 3 gadiem.

Neliels izrāvums par bloga saturu.

From 9th August 2008, you will be able to gather your own impression of Orwell’s face from reading his most strongly individual piece of writing: his diaries. The Orwell Prize is delighted to announce that, to mark the 70th anniversary of the diaries, each diary entry will be published on this blog exactly seventy years after it was written, allowing you to follow Orwell’s recuperation in Morocco, his return to the UK, and his opinions on the descent of Europe into war in real time. The diaries end in 1942, three years into the conflict.

What impression of Orwell will emerge? From his domestic diaries (which start on 9th August), it may be a largely unknown Orwell, whose great curiosity is focused on plants, animals, woodwork, and – above all – how many eggs his chickens have laid. From his political diaries (from 7th September), it may be the Orwell whose political observations and critical thinking have enthralled and inspired generations since his death in 1950. Whether writing about the Spanish Civil War or sloe gin, geraniums or Germany, Orwell’s perceptive eye and rebellion against the ‘gramophone mind’ he so despised are obvious.

Tiem, kas nav nedz lasījuši viņa darbus, nedz skatījušies filmu(as), varu piedāvāt ieskatam viena profesora stāstījumu par 1984. Es pārējos viņa darbus vienkārši nezinu, bet šis bija gana labs, lai paliktu atmiņā.

The novel is set in the year 1984 in London (‘Airstrip One’) in Oceania, a superpower controlled by the restrictive ‘Party’ and led by its symbolic head, Big Brother. Within this state there is no law and only one rule: absolute obedience in deed and thought. Oceanian society is divided hierarchically between a privileged Inner Party, a subservient Outer Party, and a sunken mass of ‘proles’. The hero, Winston Smith, is a member of the Outer Party and is employed at the Ministry of Truth (that is, of Lies) as a routine falsifier of records. Despite overwhelming pressure to conform to the system, Winston secretly reacts against it. He is approached by another minor official, Julia, who recognises a kindred spirit. Emboldened by love, they ask a high-ranking Inner Party bureaucrat, O’Brien, to put them in touch with an opposition force called the Brotherhood, supposedly led by Big Brother’s arch-enemy, the Trotsky-like Emmanuel Goldstein. The encouragement they receive from O’Brien, however, turns out to be a ploy. They are arrested and separated. Both are broken under interrogation and betray each other. Released before his final liquidation, Winston discovers that he has learnt to love Big Brother.

Lielais brālis tevi vēro.

Caur BoingBoing.

11 thoughts on “George Orwell dienasgrāmatas

  1. post.friedrich

    Orvela “Animal Farm” ieteiktu “1984” vietā — tā pati ideja tikai kodolīgāk (vismaz grāmatā), pietam arī komiskāk savā ziņā.

    Atbildēt
  2. Grrr

    Grūti iedomāties, ka ir cilvēki, kas nav lasījuši “Dzīvnieku fermu”, bet nu laikam jau. 🙂 Padomju laikos tas bija grāvējs, ko 80.gadu vidū pārtulkotu atļāvās nodrukāt žurnālā “Avots”.

    Ja nav lasīts Orvels, tad iespējams ir dzirdēts teiciens “daži ir vienlīdzīgāki par citiem”. Tas ir no turienes (“Visas cūkas ir vienlīdzīgas, bet dažas ir vienlīdzīgākas par citām!”). Tāpat kā vairākas citas atsauces, kas joprojām klejo pa LV mēdijiem un raidījumiem.

    Atbildēt
  3. ulzha

    Kādā ziņā tā pati ideja? Abus divus der izlasīt.

    Un postojot konspektus taču der lieliem burtiem pielikt spoiler warning 🙂

    Atbildēt
  4. ragnarok

    Dziivnieku fermu der izlasiit 11 gadu vecumaa. Savukaart 1984 ir piemeerota 14 gadiem. Vismaz man taa bija. Abas ir labas paarlasiishanai visu turpmaako dziivi.

    Fakts gan pats par sevi ir baigi labais. Thanks autoram par update. Pasekoshu liidzi. Btw, Avots bija tieshaam labs zhurnaals savam laika posmam.

    Atbildēt
  5. red

    var piekrist ragnarok. konceptuali abi ir must read manuprat. animal farm var sakt agrak – neuztvers domu, bet bus jautri par dzivnieciniem. izlasot velreiz sapratiga vecuma atklasies daudz kas cits. sie divi kopuma ir ekselenti darbi, un filma nepasaka manuprat ne pusi no ta, kas ir gramata 1984.

    Atbildēt
  6. RedStar

    No rangarok teiktā var nodomāt, ka šie gabali ir kkas līdzīgs Harijam Poteram. Tā ne tuvu nav. Es abas grāmatas izlasīju ~22 g.v. un nevaru teikt, ka uzreiz pilnībā sapratu visu, kas bija rakstīts 1984. Bet šīs ir grāmatas, kuras, manuprāt, vajadzētu izlasīt ikvienam nopietnam cilvēkam.

    Atbildēt
  7. ragnarok

    Es atljaushos iebilst pret RedStar nievaajosho attieksmi pret Hariju Poteru. Manupraat, taa ir ljoti augstveertiiga literatuura savaa zhanraa. Es ar lielu nepacietiibu gaidiiju katras graamatas iznaaksanu un katrai veltiiju vienu bezmiega nakti (nu reizeem 2as). Savukaart piekriitu atzinjai, ka shii literatuura jaabuut obligaataas literatuuras sarakstaa, neskatoties uz vecumu.

    Atbildēt
  8. Stefuks

    Nu jā, varu tikai piekrist pārējiem, ka gan “Dzīvnieku ferma”, gan “1984” ir must read gabali. Tomēr man jau liekas, ka tos labāk sapratīs tie, kas vismaz nedaudz savu apzināto dzīvi ir padzīvojuši PSRS laikos.

    Vienalga brīnos, ka kāds tos nav lasījis. Kaut arī nesen mani labi pazīstams cilvēks izbrīnīja ar to, ka nav lasījis teiksim Bulgakova “Meistars un Margarita”.

    Bet Artim paldies par interesanto linku – noteikti būs jāpalasās 😉

    Atbildēt
  9. RedStar

    rangarok, es nevienā rindiņā neminēju neko nievājošu pret H.P. Vienkārši H.P. un Dž. Orvela gabali ir par pilnīgi atšķirīgām tēmām un to arī centos uzsvērt. Peace 🙂

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *