Ekonomikas ministrija izmanto Google Docs patēriņa preču cenu publicēšanai

Vakar uzzināju divus jaunumus un abi bija man pārsteigums. Pirmkārt, uzzināju, ka Ekonomikas Ministrija publicē informāciju par patēriņa preču cenām veikalos un šīs informācijas attēlošanai izmanto Google Docs. No viņiem nu nekādi nebiju gaidījis tik progresīvu gājienu.

Ekonomikas Ministrija

Līdz šim dzīvoju ar pārliecību, ka visas ministrijas pa lielam “sūkā” – rada aktīvas darbības redzamību un parazitē uz nodokļu maksātāju rēķina. Tagad uzzinot, ka Ekonomikas Ministrija dara kaut ko tādu un šo informāciju publicē, izmantojot, nevis par miljoniem izstrādātus Microsoft produktus, kas dara nesaprotamas lietas, bet gan bezmaksas servisus, es sāku viņus cienīt.

Otrkārt, uzzināju, ka Google Docs piedāvā šādu iespēju – iekļaut mājaslapās dokumentus. Jāatzīst gan, ka, lai arī par servisa eksistenci zināju agrāk, tomēr tā arī nebiju pētījis tā iespējas.

Patēriņa preču cenas veikalos

Plusiņus nopelnīja gan viens, gan otrs.

Protams, ir viņiem arī šādas tādas kļūdas, bet visādi citādi visnotaļ pozitīvi.

E-komercija

Tweet about this on TwitterShare on FacebookShare on VKShare on RedditShare on Google+Share on LinkedInEmail this to someone

36 komentāri par “Ekonomikas ministrija izmanto Google Docs patēriņa preču cenu publicēšanai

  1. gusc

    Es gan aiz shii lieliskaa “Google super duper pakalpojuma” tomer saskatiiju 2 ljoti rupjas kljudas: 1. lapas layouts ir tabulaas, 2. tie tipa drop-down menu ir totaali nelietojami. Bet nu es personiigi piedodu sho faktu, jo lapa izskataas ka taisiita 2 gadus atpakalj (taa vismaz var noprast peec Footer copyright informaacijas).

    Atbildēt
  2. andris

    valsts iestaadei izmantot kautkaadu bezmaksas servisu… tas tik ir liimenis.
    CooLynX, no raksta rodas iespaids ka taadu pasaakumu noveertee pozitiivi?!

    Atbildēt
  3. CooLynX Raksta autors

    Jā, es to vērtēju pozitīvi. Šī lapa veiksmīgi veic savu pamatfunkciju – tā nodrošina piekļuvi informācijai, kas tiek operatīvi atjaunota. Tas, ka viņi nav iztērējuši miljonus, lai noalgotu nezin kādus speciālistus, kas ceptos par tehnisko pusi, kaut vai tiem pašiem nelaimīgajiem standartiem un lapas izkārtojumu, vien liecina par pragmatisku domāšanu. Viņi neizgudro velosipēdu, bet izmanto pieejamos servisus, kas nodrošina visas nepieciešamās funkcijas.

    Atbildēt
  4. atis

    Ekonomikas ministrija vienmēr bijusi progresīva. Cik nācies darba darīšanās ar viņiem kontaktēties, vienmēr labi iespaidi. Laikam pie vainas salīdzinoši lielās algas :).

    Atbildēt
  5. cyxob

    tomēr +1 ministrijai. gan jau kkāds students pieņemts darbā, kurš pārliecināja savu tiešō bosu, ka ir labais serviss. Nu ko, gaidam dokus iekš *.odf 🙂

    Atbildēt
  6. Sarky

    Daļēji piekrītu 2 andris, 2007.11.23 plkst. 16:45:15

    Cerams, viņi nepāries uz bezmakas e-pastiem gmail vai, vēl skaistāk – *.ru, “ietaupot miljonus, neuzturot savus serverus”

    Atbildēt
  7. faq

    Buutu pozitiivi jau taadaa gadiijumaa, ja buutu infa shamiem gan open document gan MS properiteetajaa. Tas taa. Bet taa jociigi palika, zinot, ka shamie ne soli bez MS atljaujas.

    Atbildēt
  8. Grrr

    MS ietekmes absolūtisms ir stipri pārspīlēts.

    Un Coolynx – es arī priecājos par EM šo pasākumu un par opensource risinājumiem.
    Bet strādājot pēdējo pusgadu es sāku pārliecināties par vienu lietu. Opensource entuziasti bieži bļauj, bet diemžēl stipri mazāk dara. EM piemērs ir labs tam, ko cilvēki valsts iestādē var -paši- izdarīt.

    Bet ir lietas, ko valsts iestādei nevajag darīt un ko viņa arī nevar izdarīt, nekļūstot par kārtējo IT izstrādes kantori. Tipisks piemērs. Vajag izstrādāt solutionu VAI pielāgot kādu esošu (man pofig), lai nodrošinātu man (valsts iestādei) vidēji sarežģītu custom sistēmu (es speciāli neieslīgstu detaļās, jo šablons tas pats, runā par CRM, vai lietvedību, vai ko gribi). Man nav ne programmētāju, lai to izveidotu pašu iestādes spēkiem, nedz arī es varu maksāt savam IT pietiekoši labas algas, lai tādus dabūtu, un nedz arī uzskatu, ka valsts iestādei vispār būtu jānodarbojas ar tik sarežģītu lietu pavilkšanu. Es loģiski skatos uz outsourcēšanu. Kā valsts iestādei man vienīgā opcija ir, ja runa ir par summu virs pāris simtiem (kas puslīdz sakarīgiem un puslīdz sarežģītiem risinājumiem uz cilvēku darbu vien varētu vilkt uz pāris tūkstošiem drīzāk) – ir rīkot konkursu.

    Kolīdz es rīkoju konkursu, skaties un brīnies – man piesakās kas? Alise, Microsoft, Exigen, Dati, uc. Visi ar jau pusgataviem vai gataviem risinājumiem, lielākā daļa uz MS bāzes… a kur ir mani opensource entuziasti un kuri ir kaut kāda FLOSS programmatūra, ko viņi ir gatavi par saprātīgu summu man pielāgot un uzturēt? Nav neviena nez kāpēc. A man ko – viņiem pakaļ jāskraida un jālūdzās? Eh, godīgi sakot, pat tik stulbi kādreiz ir bijis(!), bet to var privātā sarunā izrunāt atsevišķi.

    Atbildēt
  9. jama-jama-jaaama

    Pilnīgi pievienojos Grrr. Parasti visi izstrādātāji, kas piedāvā savas rokas, aprobežojas ar MS.NET. Un visā visumā ir vidēja līmeņa speci, jo lielos savāca DATI un citi lielie, kas nodarbojas ar Eiropas lielajiem pasūtījumiem. Par vietējo tirgu “cīnās” tie, kas nav tik kvalitatīvi, lai dabūtu āaizrobežas pasūtījumus. Kā man pastāstīja viena paziņa no liela IT kantora – gada sākumos parasti jau lielie kantori zina, ko darīs šajā gadā. Viņi jau nofraktēti uz visu gadu. Pāri paliek, Datorikas institūts 2 utmldz

    Atbildēt
  10. zinosais

    tur jau taa lieta, ka valsts konkursos neviens oupensource kantoris nevar piedaliities deel konkursu nolikumiem. Taapeec jau arii tur var redzeet tikai tos lielos kantorus. un otra lieta ir melnie deali, kas jau kaa te teica, nodroshina vinjiem garantiju gada saakumaa.

    Atbildēt
  11. pbs

    Ka tikai beigās nesanāk tā, ka valsts iestādes lietos opensource risinājumus, bet naudu par šiem “risinājumiem” visādas t.s. konsultāciju aģentūras tāpat paņems no “mums visiem”..

    Atbildēt
  12. e-remit

    Palasiet konkursu nolikumus! Kā obligāta prasība ir vismaz viens veiksmīgs projekts par Ls10000 valsts vai pašvaldību sfērā. Norādīti minimālie gada apgrozījumi uzņēmumiem. Noteiktas prasības projektu vadītājam, sistēmanalītiķim un vadošajam programmētājam – lielie kantori pat nekautrējas pieteikt cilvēkus, kurus nemaz nav plānojuši šajā projektā iesaistīt.

    Zinu vienu konkursu, kurā mana tā brīža firma (arī viens no lielajiem kantoriem) vinnēja, citus lielos kantorus piebeidza ar nepieklājīgi lētām licenzēm, bet “Divi” ar divreiz lētāku konkursa cenu (viss uz opensource) tika diskvalificēts jau dokumentu izskatīšanā – šamie nebija drošības naudu iemaksājuši.

    Nav viegli opensourcistiem tur iesaistīties. Īpaši, ja kā latvija.lv gadījumā arī lielie kantori neiesaistījās, jo konkursda nolikums faktiski jau bija paredzējis uzvarētāju.

    Atbildēt
  13. x-is

    Trīs apsvērumi “nē” opensourcei:
    1. Izstrādes laiks (ja iepriekš nav sagatavju) parasti ir ilgāks nekā .NET un līdzīgiem.
    2. (arguments no valsts iestādes) Trūkst unifikācijas. Ja ar iepriekšējo kantori sadarbība neturpinās, diezgan grūti nodot izstrādi citam kantorim (Latvijā).
    3. Cik Latvijā ir lielu kantoru (virs 30 cilv.) kuri savas izstrādes veido uz OpenSource un kur ir garantija, ka pēc gada šis kantoris vēl eksistēs?
    4. (novecojis) 3% no lielās summas sanāk vairāk…

    “Jā” OpenSources izstrādēm:
    1. Fleksibilitāte. Ja kautkas jāpieprogrammē, tad tas nenozīmē pārtaisīt pusi no visa softa.
    2. Lētāk? Kaut arī ir dzirdēts sekojošais: Programmētājs prasa vairāk par 1K? – nē, bet nopirkt MS sūdu par 10K – tas ir ok.

    Atbildēt
  14. ZBH

    x-is : jep, ceturtais punkts tocno novecojs, sen tur neir strunt 3%. teemee augstaak, ja ministrijs taamee pa 250Ls iraid liet, kas tam pasam kantorim veikalaa maksaa 200…

    Atbildēt
  15. Knaģis

    liela daļa apsvērumu par labu opensource satur vārdus “sūdi no Microsoft”. Problēma jau tāda, ka šie closed source maksas produkti nav slikti (neviens neiestāstīs, ka OpenOffice labāks par MS Office), līdz ar to tiek maksāts varbūt vairāk, bet par kaut ko pazīstamu. Diemžēl to opensource variantu ir tik daudz, ka retu kurā jomā ir līderis, ko arī neizglītos cilvēks pazītu un atzītu.

    Atbildēt
  16. m$ nīdējs

    Knaģis nevajag salīdzināt workstation programmatūru, kur tiešām Microsoft ir līmenī, bet gan servera puses softu.

    Liekam galdā Microsoft IIS server vs. Apache
    MS SQL vs. Postgres
    ASP .NET vs. PHP
    un saliekam ciparus.

    Atbildēt
  17. e-remit

    m$ nīdējs, ir jau vēl daži, kas specializējas uz Oracle. Tad nu web serveris ir Apache, datu bāze ir Oracle, bet programmē Java un PL/SQL…

    Atbildēt
  18. Grrr

    e-remitam: es tev pieliku +1 par komentaru, jo protams arī par šīm lietām esmu dzirdējis. bet savukārt tomēr gribētu oponēt, ka ir loģiski, ja valsts iestāde prasa zināmu drošību tādas firmas veidā, kas ir JAU pierādījusi, ka kaut ko var — no tā gan drošības nauda, gan prasība uz eksistējošiem projektiem, gan kvalifikācijas papīri. Par eksistējošu projektu esamību tieši valsts sektorā – arī saprotami (stradājot ar valsts iestādēm ir sava specifika un iestādei ir kudiš vieglāk sastrādāties ar firmu kas jau orientējas papīru kārtošanā) – bet taisnība, ka veidojas apburtais loks. Tur tiešām vajadzētu padomāt, kā to risināt.

    Atbildēt
  19. Grrr

    Starp citu, ir man viens paziņa, kas specializējas iepirkumos un nesen kāreiz runājām – viņš teica, ka ir gatavs konsultēt par to kā firma, kura vēlas piedāvāt opensource risinājumus, var to piedāvāt tā, lai viņus dēļ tā neizšūpo.

    Atbildēt
  20. Knaģis

    #19
    IIS – Apache = vienāda atpazīstamība
    MSSQL – Postgres = par postgres daudzi neko nebūs dzirdējuši
    ASP.NET – PHP = PHP tomēr nav nopietna valoda. Javu tur jāliek pretī, tad arī ir vienādi.

    šajā jautājumā #20 ir taisnība MS alternatīvas izvēlē – kas gana bieži arī notiek. visa pamatā ir MSSQL vs Oracle – kāda license/serveri kantorim ir, uz tā tad arī viss top.

    Bet par iepirkumiem – visiem jau taisnība – tos konkursa tekstus jau reti kad ierēdņi paši raksta.

    Atbildēt
  21. CooLynX Raksta autors

    rem, ja:
    1. Kaut kādu apsvērumu dēļ nav iespējams izmantot valsts iestādes e-pastu;
    2. Nodrošina ātrāku komunikāciju;
    3. Dotajā brīdī ir vienīgais risinājums.

    Tad viennozīmīgi jā. Šeit būtu svarīgāk pievērst uzmanību citām lietām un atbildēt uz citiem jautājumiem.

    Valsts iestādēm ļoti bieži pazūd atgriezeniskā saite ar iedzīvotājiem. Ja šīs saites nodibināšanai ar “superlīdzekļiem” prasa mēnešus vai varbūt gadus un lielus ieguldījumus, tad varbūt sākumā nodrošināt šo komunikāciju ar brīvi pieejamiem līdzekļiem, kas nemaksā neko un nodrošina to visu tagad un uzreiz, bet paralēli var strādāt pie projekta, kas nodrošinās šo pašu rezultātu tikai ar citiem līdzekļiem.

    Es saprotu, ka lielākā daļa manu domu neizpratīs, bet tas ir normāli. Tipiskākā problēma Latvijā ir cepties par tehnisko pusi un aizmirst par to, ko vajag sasniegt. Kad tehniskā puse beidzot ir realizēta, tad ir vai nu par vēlu, vai arī ir nepieciešams pavisam cits risinājums. Tālāk atkal tērējam naudu, lai realizētu jauno projektu. Un tā pa riņķi.

    Atbildēt
  22. Jancis

    Knaģis:

    beidz urkšķēt, tas ka Tu nezini postgres, tas nenozīmē ka citi nezin. Tie kas taisa sistēmas tie zin, nav visiem jāzin. Pie tam IIS pavisam noteikti nesalīdzināsi ar Apache. IIS ir zem daudziem citiem. Java? Pavaicā cik Java programmētāji neienīst Javu.

    Atbildēt
  23. e-remit

    Jancis, esmu dzirdējis, ja gan programmētāji, gan lietotāji ienīst Oracle E-Business Suite, bet tomēr tas tiek diezgan plaši izmantots lielās sistēmās, jo eBS vajadzīgo rezultātu var panākt salīdzinoši īsā laikā, tādējādi ekonomējot programmētāju resursus. Tas, savukārt, dod iespēju ietaupīt naudu gan izstrādātāju kantorim, gan uzņēmumam, kurš sistēmu pasūta.

    Šajā gadījumā jādomā no menedžmenta pozīcijām, nevis no fr33ku patīk/nepatīk pozīcijām. Lai arī cik tu neciestu Javu, algu maksā darba devējs un par to, ka taisi Javā… vai arī paņems citu programmētāju.

    Atbildēt
  24. Knaģis

    #28 – es zinu, kas ir postgres. Bet valsts kantora IT vadītājs gan ļoti iespējams nezinās. Tieši pasūtītāja kreisās vēlmes bieži vien nosaka platformu programmas izstrādei. Tas ir tas ko e-remit saka – ne jau programmētāji izvēlas, kā programmēs, bet gan menedžeri.

    Un IIS ar Apache ir gan salīdzināms. Ja neskaita visus lighttpd un citus risinājumus, ko izmanto, ja vajadzīgs uz linux panākt maksimālu performanci, tad vispār neeksistē citu variantu kā vien IIS un Apache.

    http://news.netcraft.com/archives/web_server_survey.html
    Apache – 50%
    IIS – 35%

    Atbildēt
  25. Grrr

    > Un IIS ar Apache ir gan salīdzināms. Ja neskaita visus lighttpd un citus risinājumus, ko izmanto, ja vajadzīgs uz linux panākt maksimālu performanci, tad vispār neeksistē citu variantu kā vien IIS un Apache.


    Derētu tomēr novilkt atšķirību starp “neizmanto” un “nav populārs”. Ir pietiekoši daudz arī citu variantu – vai nu salīdzinoši noteiktām nišām vai ar papildus fīčām. Zinu, piemēram, vairākas bankas Latvijā, kas neizmanto nevienu no Tevis nosauktajiem.

    Derētu uzsvērt arī, ka IIS ar Apache nav gluži vienā svaru kategorijā, manuprāt, jo, ja nemaldos (IIS nav mans jājamzirdziņš, so sorry, ja kļūdos) IIS ir arī application servera funkcionalitāte.

    Atbildēt
  26. versatile

    ilgterminja MS risinajumi VAR izradities un izradas letaki neka konkurentu closed source softs.
    no kurienes tada parlieciba? darbs tads.

    ja pierekjina uspportu attiecigas kvalitates 4iem-5iem gadiem
    ja pierekjina apdeitus
    ja pierekjina ievieshanas/apmacibas izmaksas

    un ja man kada firma sutis mailu no gmail – neuztvershu nopietni. NEKAD.
    jaunakie MS risinajumi ir savietojami ar ljooooti plashu loku NORMALI izstradata softa.
    problema tada, ka liela dalja “alternativa” softa ir tik alternativs, ka raudat gribas lietojot.
    un atkal – man IR pamats ta teikt.

    lielaka dalja pret-MS-istu neko vairak par win XP+ubuntu nekad dzive nav redzejushi. pie kam, nekad nav maksajushi par kadu softa risinjaumu – attiecigi, nezina kas ir apdeiti regulari, un normals supprots.
    laiks butu pamegjinat, ne? 😉

    Atbildēt
  27. Grrr

    versatile,
    ja reiz tev IR pamats šīs lietas teikt, tad pastāsti, kāds ir šis pamats un pieredze. Citādi tukši vārdi vien sanāk un tā vien izklausās, ka nekādas tādas pieredzes Tev ar open-source softu nav bijis.

    Atbildēt
  28. versatile

    Grrr, neruuc. Ir gan, bet parsvara tiesham ar closed source.
    ir taisitas analizes un salidzinajumi. un beigu gala, ja peiskaita apmacibai/ievieshanai un pec tam ari darba procesa zaudeta laika izmaksas, closed source ar normalu supportu, kas nepazudis noejot pa burbuli mazai firmelei kas to softu ieviesusi kada uznjemuma, parsniedz tas, ko samaksa perkot/irejot visu tik niistos bet tapat lietotos MS produktus.

    no offence 🙂

    Atbildēt
  29. Grrr

    versatile:

    OK. Mums gan te runa bija nedaudz par open-source aizgāja vairāk, bet lai būtu – sākotnēji jau par Google apps it kā bija.

    Bet no Tevis teiktā es sapratu, ka salīdzinot ar nenosauktām kompānijām X, no kurām var nopirkt produktu Y, MS produkti ir lētāki.

    Un te tomēr ir jājautā, par ko mēs runājam un ar ko salīdzinam. Ja runājam par desktop appiem, tad līdz Google apps un Openoffice tādi reāli labi contenderi nemaz nav bijuši manuprāt.

    Proti, es domāju, ka salīdzinot MSO ar produktu Y, svarīgi ir vispirms atrast produktu Y, kas ir vismaz tādā, vai labākā līmenī kā MSO.

    Un ja joprojām runājam par desktop appiem, tad MSO tiešām ir visai labs.

    Savukārt, ja mēs runājam par serveru appiem, tad šeit nu MSO ir kaudzēm dažādu konkurentu, un ir visa iespēja salīdzināt ar produktiem, kas ir bijuši veiksmīgi gadiem un gadu desmitiem, un te nu iespēja pirkt vai īrēt visu tik nīstos MS produktus ir visai neizdevīga.

    Par MSO runājot, varu vienīgi piebilst, ka MS gluži dabiski pieradina cilvēkus pie šī produkta, ar lielu pompu dāvinot “miljoniem vērtus” dāvinājumus skolām – kur šie miljoni sastāv praktiski tikai no MS produktu licences cenām. Ja tā nebūtu, un skolas izmantotu arī citus produktus apmācot skolēnus, tad tev būtu jāpieskaita arī “apmācības/ieviešanas un darba procesā zaudētā laika izmaksas” arī lietojot MS desktopa produktus, un tā aina varētu būt drusku cita.

    Atbildēt
  30. Atbalss: Google ir gatava cīņai ari Microsoft » Pods.lv - Latvijas interneta pods

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.