Eiropas Savienības patentu likums #2

maijs informēja par kārtējo mēģinājumu izbīdīt patentu likumu Eirokolhozā. Atgādināšu, ka gandrīz pirms gada notika pirmais līdzīgais mēģinājums, kad visas pasaules atvērtā koda aizstāvji metās uz protesta akcijām, lai nepieņemtu absurdu programmatūras patentēšanas likumu, kas būtu izdevīgs tikai monopolistiem un lielu kapitālu turētājiem. Kompānijas ar lieliem finansu resursiem varētu nopatentēt visu, kas kustās vai nekustās un ar saviem patentiem nosmacētu atvērtā koda piekritējus.

The new text, if adopted, will extend Software Patents to every piece of software, including computer programs, data structures, and process descriptions. This will directly harm most software firms and all Open Source projects unable to pay patent licensing tribute, and amounts to an appropriation of the public domain by proprietary interests. A direct beneficiary will be a new class of pure patent companies without any real business or contribution to employment, which will use the threat of litigation to extort payments.

Šoreiz Microsoft sponsorētā Eiropas Savienības Īru Prezidentūra ir slepeni atgriezusi neierobežotas programmatūras patentēšanas valodas (unlimited software patent language) tekstu likuma projektā, ko bez jebkādām debatēm un izmaiņām pirmdiem 17.maijā Eiropas Ministru Padome arī pieņems. Kas neizdevās pagājušo reizi, izdosies šoreiz – viss ir atkarīgs no tā cik daudz samaksā.

Of note is that a sponsor of the Irish Presidency is Microsoft, currently building a large patent portfolio. If the Software Patent text is adopted, Microsoft may use this patent portfolio against Linux and other Open Source projects.

83 komentāri par “Eiropas Savienības patentu likums #2

  1. Gnomer

    Tas rosina argresiju, nost ar MShit, lai dziivo OpenSource, podaa nosliicinaat (Piedod, ja vari coolynx) visas taas komisijas, blin, tie, kas taisa shitaadus papiirinjus vairaak par MS Office savaa muuzhaa nav redzeejushi…..(Piedodiet par rupjiibaam, bet shitais tieshaam kaitina)

    Atbildēt
  2. arnico

    To Gnomer :
    Paskaties apkaart , cik daudz cilveeku ir kas ir redzeejushi vairaak par MS Office ? diezko daudz neatradiisi, protams ja vien tev apkaart shobriid neseezh programmeetaaji vai veel kaada varza kas straadaa ar kompjiem!
    Un tie kas taisa tos papiirinjus, arii nevajag neko vairaak redzeet, vinjiem vajag tiaki maaceet rakstiit(un maaceet paklusaam slidinaat kabataas papiira banknotiites) ! Skarbi, bet bez revoluucijas mees neko taapat neizmainiisim.

    Atbildēt
  3. broadcast255

    Velns nau tik melns kaa vinju maalee.
    ASV ir shie patenti. tas noziimee ka open source projektu nav? Da nu – liela dalja kompaaniju un atveertaa koda atbalstiitaaju/juuzotaaju ir tieshi no ASV.
    Nee nu, piemeeram, reaali tas izskataas taa, ka GIMP-aa nevarees gifus seivot, nevarees izmantot shaadus taadu kripto algoritmus, veel shoto.
    Utml shits. Nekaadas katastrofas jau nebuus, kam galva rubiis, tas izdziivos.

    Atbildēt
  4. Vaards

    Tuxsi – ir! Uzraksti savas domas komentaara (iedziljinoties jautaajumaa) un buus jau gana daudz dariits!
    Vienmeer briinos kapeec cilveki, kam par konkreeto lietu buutu jaapriecaajaas – tie pret to protestee…
    Vai tad tas nav skaisti, ja kaads no jums, datorfanaati, buus kautko izdomaajis, nopatentees, un peectam rausiis pikji par sho risinaajumu. Jo preteejaa gadiijumaa es stipri apshaubu, ka Jums jebkaadaa veidaa intereseetu iegaadaaties un izmantot tos produktus/risinaajumus savaa biznesaa, vai savaa izstraadaatajaa produktaa?
    Cik daudzi no Jums ir Microsofti, Apples, Delli, kaut Tildes vai Microlinki?
    Atgaadinaashu, ka vispaareejie patenteeshanas principi ir shaadi – nepatentee lietas un risinaajumus, kas ir pashsaprotamas. Nepatentee lietas, kas pirms patenteeshanas ir bijushas publiskaa veidaa pieejamas (tapeec mashiinas pirms oficiaalas prezenteeshanas tiek ruupiigi sleeptas – dizains). Nepatentee lietas, kas ir logjiski izrietoshas no pashsaprotamiem un vispaarzinaamiem risinaajumiem – nevarees nopatenteet velosipeedu, kam ritenja izmeeri savaadaki u.t.t.

    Atbildēt
  5. Huh

    Vaards: citēšu kādas dziesmas vārdus: "…kas? Slava? Nauda? Ir daudz tādu ļaužu, kam tas nav galvenais, Tu tādu domu nepieļauj?"

    Atbildēt
  6. broadcast255

    peec LV likumdoshanas software nau patenteejama.
    tad kad pienjems sho ASV shniti, tad vareesim patenteet.
    BET.
    viss jau miiljie draugi ir nopatenteec. tapeec agruments – juus ieguusiet – ir mulkiibas.
    mees neko neieguusim un patentu tureeshana ir paaraak daarga LV studentinjam.

    Atbildēt
  7. broadcast255

    papildus replika prieksh Vaards.
    asv patentu birojs nav saistiits ar ASV valdiibu un vinji kaa jepkura komerc iestaade grib guut pelnju, tapeec patentu pienjemshana un shtanceeshana ir vinju interesees.
    tapeec arii sanaak, ka ir nopatenteets viss – saakot no streaming video internetaa, noreekjinaaties ar karteem internetaa arii ir patented, arii progress bar ir patented. utt utt.
    arguments – te riteni nevar nopatenteet – ir mulkiibas. VISS asv ir nopatenteets.
    kapeec tas ir fuj?
    vienkaarshi.
    iedomaajamies firmai A uz firmu B ir zobs. konkurenti tjip. firma A nopeerk paaris patentus, kuri vareetu buut aizkjerti firmas B softu kodeeshanaa. firma A iesuudz firmu B tiesaa. firma B izput saceltaas aziotaazas, naudas teerinju deelj.
    kaa tas var skart juus?
    elementaari.
    ja straadaajat kaadaa mazaakaa softu klepiishanas firmaa – var sanaakt, ka paliekat bez darba. kapeec negribas straadaat piem micorosoftaa? a vinji var iesuudzeet juus peectam tiesaa, ka naakoshajaa darbaa juus peec noshpikotas tehnologjijas(kas redzeeta darba laikaa pie microsoft) straadaajat, rakstat kodu kas iespaidojies no redzeetaa. sagruudiis advokaatus kaudzeem, liidzekljus tas krietni var laupiit un reputaaciju. akal ziepes.
    taa luuk. tapeec patenti nav letaali, bet tas ir viennoziigi FUJ.
    personiigi man liekaas, ka shie patenti tiks ar laiku acelti, jo veselais sapraats njem virsroku. precendenti ir bijushi. piemeeram, braalji Wrights izgudroja lidmashiinas proncipu. nopatenteeja un pashi seedeeja mieraa un dievaa. citas kompaanijas buuveeja lidmashiinas, Wrighti vinjus suudzeeja tiesaa, bija tiesas visu laiku. kas no taa sanaaca?
    pirmaa pasaules kara priekshvakaraa ASV atapaas, ka taas lidomashiinu flote, ruupnieciiba un viss ir pilniigi neeksisteejosha, eiropa ir daudz priekshaa. rezultaataa shie patenti tika brutaali likvideeti, lai glaabtu situaaciju un vareetu attistiit aviaaciju.
    imho peec daudz gadiem taspac notiks ar software.

    Atbildēt
  8. Gnomer

    To Arnico: runa jau dotajā brīdī nav par to, kas būtu jāredz ierindas kantora darbiniekam, jo tā ir atsevišķa,diskutējama tēma. Runa ir par to, kam būtu jāizstrādā šādi noteikumi un normatīvi.Pēc manām domām
    jābūt komandai no daxhaadaam frontēm nevis tikai bila bandai, nevis kā tagad – kas maxaa, tas pasūta mūziku, šis te viss bardax atgādina publisko namu mazā pilsētiņā, kur visa nauda ir īpašnieka rokās, visiem vajag viņa pakalpojumus un viņš tikai pūš stabulē. un vispār priekš kam ierobežot linuxu (ja neņem vērā wina "ērtumu","stabilitāti",un galvenais – pierastumu), ir taču fedora core, kuram ir winveidiigais IFace, lūdzu nekādu problēmu, paarorientēsies grāmatvedes un sekretāres, gādājiet tikai softu, kas atbalsta *nix Man šķiet ka tieši Linux augšana stimulējusi šādu radikālu MŠit soli.

    Atbildēt
  9. Vaards

    1. Nezinu par ko ZBH runaa – nav manaa specifikaa paarzinaat vispasaules fignjas.
    2. Daudziem no juusu piekliegtajiem briesmu darbiem par ljaunpraatiigu patenteeshanu, pirkshanu un zhuliishanu ir paredzeets Patentu likums (tieshi taa!!!) un Konkurences likums – pirms filosofeet, tos der izlasiit 🙂
    3. Logjiski, ka patentu kantoris pleesh par to pikji. Tieshi taapat kaa pie mums! 🙂 Tak ja patentu kantoris buus nepareizi nopatenteejis, to kaads iesniegs tiesaa par negodiigu konkurenci u.t.t. Ja kaads pieraadiis, ka tas "streaming video" ir pashsaprotama lieta un tajaa risinaajumaa nav jaunrades. Un tad jua buus jaamaksaa lielais rublis.
    [Lai gan latvijaa, kad patentee kautko – taa ir klienta atbildiiba buut parliecinaatam par to, ko vinjsh patentee – un visas pretenzijas/zaudeejumi u.t.t tiks piedziiti no vinja. Patentu kantoris to jautaajumu caurskata tikai vispaarinaati]
    4. Gribeetu dzirdeet kaada spamera konkreetu viedokli – kas vinjam paliks sliktaaks, ja kaads izdomaas kaadu jaunu gif formaatu un to nopatentees? Tak ir jpeg2000, kas delj taa patenteeshanas arii nospraaga – neviens to neizmanto – izgudro kaut miljons alternatiivas. Tomeer ir tikai taisniigi, ja autors par savu unikaalo ideju var raust pikji – tas tak veel vairaak sekmee gudro praatu iesaistiishanos kautkaa izgudroshanaa… Preteejaa gadiijumaa kaada jeega radiit unikaalu ideju, ja kautkaadi tiinji peecaak tev spljauj virsuu?

    Atbildēt
  10. ss

    Daudz kas no visa ir tikai tukša panikas celšana.
    Patenti dod iespēju orģinālus risinājumus aizsargāt no zagļiem, kuri visu grib par brīvu. Patentē, galvenokārt, lai aizstāvētu izstrādātāja autora tiesības.
    Protams, patentē arī, lai aizpildītu kādu nišu. Īsti revolucionārus risinājumus reti kad patentē, jo patentējot kādu softu ir jāatklāj šis risinājums. Tas ne vienmēr ir izdevīgi, tādēļ bieži risinājumi tiek turēti nepatentēti, kā noslēpums.

    Atbildēt
  11. karuuzo

    Gan jau ka M$ ir sagatavojis čupu (lielu… ļoti lielu) ar patentiem, kas attiecas uz Win interfaci, wordiem, exceļiem, powerpointiem, etc., lai pēc tam veiksmīgi varētu nopatentēt visu, kas uz Wina kustas un nekustas, un katrs, kurš uzliek uz loga divas pogas (OK un Cancel) būtu spiests maksāt un maksāt.
    Nu labi, varbūt tas nav tik traki, bet es Bila vietā tā rīkotos. Viņš zaudētājs nebūs. Vai nu viņam maksās tie, kas gribēs taisīt līdzīgas programmas (piem. OO), no kā izriet, ka viņi vairs nevarēs tās izplatīt kā bezmaksas (kaut kur jau nauda jāņem), vai konkurentējošais softs lēnām tiks apšauts un visi pirks M$ produktus.
    Gan jau ka M$ nebūs vienīgais un tad tik sāksies.
    m
    PS. Ātri jāizdzēž vecie skolas darbi, ja nu kaut kas no tā ir patentēts, paņems mani vēl un izģēbs pliku :((

    Atbildēt
  12. arnico

    To Gnomer : sorry, es biku nesaprotami izteicu savu domu 🙂 piekrītu visam ko tu saki, bet nu ko mēs varam izmainīt? NEKO! Tas tā vienkārši ir.
    Kāds cilvēks teica – "Ja nevari neko izmainīt – pielāgojies"
    Protams tas viss ir nepatīkami, bet nu …

    Atbildēt
  13. grr

    kursh lasija, ka cisco tagad censhas nopatenteet TCP steku. normaali ne? vnk ja nopatentees opensourci ka tadu, tad buus pilsonju karsh, ka es te sezhu. iedomaa vienaa dienaa tevi sak aplaupiit, pieprasiit naudu par to ko vislaik esi lietojis for free.

    Atbildēt
  14. Pecis

    Daudz neatkārtošos, iesaku palasīt LAKA vēstuli par šo jautājumu. Varu pateikt tikai to, ka MK pieņems piesardzīgu, bet opozicionāru nostāju (tādu kā Vācija un Belģija) šim likumam šajā redakcijā. LITTA arī iestājās pret šo pasākumu.
    Redzēs kā notiks, kas uzvarēs *šoreiz* – demokrātija vai nauda.

    Atbildēt
  15. Pecis

    Un vēl kas – ja patentu līmenis EU sasniegs Amerikas absurdo līmeni, tad es atstāju IT lauciņu kā tādu. Pietiek sev nervus bojāt.

    Atbildēt
  16. xxx2

    Pantentu likums – tā ir nāve individuāliem developeriem un mazām kompānijām.
    Lielām – protams ka vienalga un pat labi. Tās spēs maksāt par savu produktu patentēšanu un samaksāt citām par viņu patentiem. Algot juristus kuri aizstāvēs tiesās viņu intereses un spēs izburties caur likumu, normatīvu un citādu birokrātisku papīru kaudzēm.
    Protams ka kamēr maza kompānija knapi velk dzīvību – viņu neviens neaiztiks. Bet piemēram, mazai kompānijai izdevies uztaisīt labu grāmatvedības programmu viņa sāk labi konkurēt tirgū. Attiecīgi lielajam konurentam atliek tikai nopatentēt kādu lietu. Un sūdzēt mazo tiesā – viss mazajam beigas. Mazais pats šo lietu nopatentēt nevar, jo viņam nav naudas. Viņam nav naudas lai pierādītu, ka nopatentētā lieta ir pašsaprotama. Ar tiesām latvijā un arī visā pasaulē ir tā – kuram vairāk naudas tas uzvar….
    Lai kaut ko nopatentētu un pēc tam piedzītu par šo patentu naudu vajaga daudz naudas. Un šajā tiesu spēlītē – mazajiem spēlētājiem nav izredžu izdzīvot….

    Atbildēt
  17. Pecis

    Patiesība par patentiem
    Visa problēma slēpjas Amīšu investoru neizmērojamā mantkārībā – tā diemžēl ir bija un būs, Amerikai ir jākrīt, lai pārējā pasaule varētu droši elpot. Bet tālāk par djēlu 🙂 (Daļējs joks, bet nu problēma ir…)
    Ne velti Amerikā rulē juristu kasta un viņu pašizdomātais kruķīšanas bizness "Intelectual Property". Tas ir mākslīgi uztaisīts bizness, jo reāli viņi nevienam vajadzīgi ar to. Taču šī smadzeņu skalošana ir beigusies ar to, ka investori jebkuru darbu, kas veikts ar galvu, mēģina "propetarizēt" jeb pataisīt par naudas govi. Pateicoties *čābīgajiem* ASV patentu likumiem, to var izdarīt pavisam viegli. Taču šobrīd šī "čakarēšanas" sistēma paplašinās – patenti tiek ņemti lai noslīcinātu konkurentus (Linux,BSD, OO.o, utt. vs. Microsoft), lai izmantotu kā zemūdens patentus (Uztaisa mazu kantori, nopatentē, piem. laika mašīnu, un tad gaida kāmēr kāds šamo izdomā – ja izdomā, piecilpo klāt un pieprasa savu daļu), kas uzpeld tā "nejauši" kad notiek reālā realizācija. TURKLĀT ASV patentu birojs neceļ ne ausi par "prior art". Viņiem tas esot poh – ka tik piķis ripo. Un vispār patenta leģimitāti esot jānoskaidro tiesai. Un tā kā lielajām kompānijām un tiem, kuri grib izmantot šo sistēmu ļaunprātīgiem mērķiem, juristu armijas jau ir gatavībā, cieš godīgie cilvēki.
    Populārākie pēdējā laika patenti ASV ir:
    one click shopping – Amazon.com
    GIF patents – NoIP
    JPEG patents – pēdējais skandāls
    E-komercijas sistēma
    Hiperlinks
    ut.t.
    Sakiet, pietiek? Nē, nepietiek, ir izsniegts patents uz laika mašīnu, slavenais patents arī uz cilvēka gēnu karti. Tad, kad cilvēki nepelna naudu godīgā ceļā, viņi to dara masveidā vienkārši izmantojot sistēmas caurumus.
    Latvija, ja tā vēlas saglabāt savu IT industriju, ir jānostājas kategoriski pret šīm idejām.

    Atbildēt
  18. ZBH

    Vaards : negodiigaa celaa ieguut SDRAM industrijs standart patent gan nebuus nekaad fign, sho tiesvediibs jautriib aizeenoj SCO FUDs. btw, tas viss veel neir beidzies, un velkaas jau paars (>2) gads. vienkaars viens kantors iestaajaas cit taa pas profil razotaaj/izstraadaataaj klubinaa, savaacaas klubinaa specens, par kuraam klubin biedr savaa starpaa biij vienojusies un peec kuraam taisiij savs perdukts, izstaajaas no klubin, nopatenteej taas specens un saak no klubin biedriem pieprasiit un ne tik atseviskos gadiijumos arri sanemt licenc atskaitiijums. skaist, vai ne, un nemaz nesaskan ar tav balto teev teorij.

    Atbildēt
  19. ZBH

    [Pecis] : a neuztraucies, buus Tev kaa ASV elektroniks industrijaa, uz katr izstraadaataaj degun pa cetriem patenturkjiem un diviem advokaatiem 🙂

    Atbildēt
  20. TypeR

    Patenti taapat kaa dala autortiesiibu bremzee tehnologisko attistibu. Kaseel ES nevar pienemt savu nostaaju shajaa jautajumaa, bet vadaas pec ASV (Microsoft) diktetiem principiem?

    Atbildēt
  21. baz

    juus paarlieku dramatizeejat situaaciju! uzzimeejaat lkaut kaadu liiku naakotni. Kas ties tas tiesa, advokaatiem spozha naakotne!

    Atbildēt
  22. ss

    xx2. Tu gan sasapņojies – mazie izgudros, bet lielie nopatentēs… Tu nezin kāpēc iedomājies, ka var tā paņemt un nopatentēt. Jebkuru risinājumu var nozagt, nopirkt, nolaupīt – kā jebkuru īpašumu, bet nevar vienkārši paņemt un nopatentēt.
    Vēl viens absurds – patenti traucējot progresam. Tad jau zagļi ir lielākie progresa veicinātāji, viņu dēļ tika izgudrotas atslēgas, viņu dēļ ir patenti, ir ko darīt juristiem, policistiem un visai tiesu varai…

    Atbildēt
  23. Spameris

    Kāds gadījumā nezin kā īsti ir ar patentu "derīguma termiņu"? Man šķiet, ka patentētājam ir ekskluzīvas tiesības uz savu izdomājumu tikai n gadus.. Kā tur īsti ir?

    Atbildēt
  24. ZBH

    TypeR : viens variants – taapeec, ka amerikaan naudins darbojs arri eirozonaa 🙂
    ss : patentatsleegs iraid imenno "patent-" tikai taapeec, ka uz konkreetaas atsleegs patent darbosanaas laik neviens cits razotaajs oficiaalaa kaartaa nedriikst izmantot tur iroshos knifs, arri sagatavs prieks taam nedriikst taisiit (sagatavs taam nemeedz buut no universaalajaam, obligaat kaads ChZh). biezh vien viss knifs iraid kaadaa liekaa robinjaa, atsleegs nestandart biezumaa (blin, kaad taa iraid jaatn, ja taadai atsleegai dublikaat vaig, un nekaads garantijs pat pie amatnieciibs kamers meistariem) vai kaads sliediits parametros.
    Spameris : bet tie gad iraid pietiekos daudz. cik gads biij RSA algoritm patents? 23? kaukur taa.

    Atbildēt
  25. e-remit

    Nu ZBH paņems, un nopatentēs Ventiņ izloksn pod komentāros, un iesūdzēs visus, kas mēginās mērkaķoties viņam pakaļ…

    Atbildēt
  26. ss

    ZBH ir vienkāršs piemērs tiem, kuri bļauj par patentiem un to iespaidu.
    Tas, ka viņš spēlē teātri paraventiņu izloksnē, padara gandrīz neiespējamu kādam citam šo "gramatiku" nopatentēt. Tātad visi to var lietot par brīvu, jo tas, kurš skaita sevi par autoru, publiskojis, bet nav nopatentējis… Ja būtu nopatentējis, savas tiesības varētu tirgot citiem gribētājiem.

    Atbildēt
  27. pikc

    ss tu idiot bl** vismaz saproti ko pats nupat izveemi? tagad nopatenteet valodas vai vaardus un tu meerkakjeen pikjosi paaris santiimus katrreizi kad "s" burtu lietosi?

    Atbildēt
  28. ZBH

    ss : tu iri vienkaarss piemeers aprobezotiibai. iegaumee, ka Kurzems pusee iraid vairaak kaa viens dialekts, un arri vairaak kaa div (liepaajniekiem sav knif). tavai zinaasanai (mozj pierakst kaukur, teiksim, divas pieziimj graamatinaas), ka iraid amerikaan malacs, kas nopatenteej smaili, lieks, ka sho te 😉
    un vai tik nebiij nopatenteets arri @
    taa 100% apgalvot nevar, bet smags aizdoms, ka lasiij par to pirms paars gadiem.

    Atbildēt
  29. Vaards

    pikc,
    1. Izdrukaa 40 un 41 komentaaru, un paraadi savai maaminjai – varbuut veel nav par veelu un vinja Tev paskaidros kaa jaauzvedas publiskaa vietaa :)?
    2. Turklaat pastaav reaala iespeeja, ka maaminja tev pastaastiis, ka nevar nopatenteet vipsaarzinaamas lietas. Lieta kljuust par vispaarzinaamu, ja kaut VIENS speej pieraadiit, ka ir to sastapis PIRMS ir bijis izsniegts uz to patents. Taadejaadi – jau tagad luudzu izdrukaa ZBH komentaarus, un ja nu vinjsh to savu verbaalo kodeeshanu domaa patenteet kaa efektiivaaku rakstiishanas veidu (nav jachikinaas ar galotneem), tad vareesi droshi shamo sniegt tiesaa un pieraadiit, ka taads izteksmes veids ir tapis zinaams jau ieprieksh.
    P.S. Tas pats jaasaka par tiem visiem paareejiem komentatoriem – taa ir demagogjija ko Juus tur nesat. Neviens nevar nopatenteet to, kas bijis paareejiem jau zinaams. Var jau buut, ka ZBH piemineetie klubinja biedri bija kautkaadu risinaajumu kopiigi izstraadaajushi un uzticeejushi vienam to patenteet, peectam veel no savaam tiesiibaam atsakoties – bet savaadaak nu-nekaa… 🙂

    Atbildēt
  30. ZBH

    Vaards : blin, tu izliecies par stulb, vai neizliecies? JEDEC neko nebiij devs vai uzticeejs RAMBUS’am vai vienalg kam patenteet, jo tos industrijs standarts nebiij domaats patenteet vispaar.
    vismaz pagoogleejies, nevs meegin piedziit fakts pie savs teorijs.

    Atbildēt
  31. Pecis

    <b>Pikts</b>: Diemžēl tikai pēc teorijas nevar. Diemžēl gan Amerikāņu gan Eiropiešu patentu biroji neuzskata par pienākumu pārbaudīt ‘prior art’. Tā kā aizmirsti, patentēs arī ja tāds patents jau būs bijis. Iespējams caur Amerikāņu patentu biroju iziet vēl lielāki marazmi. Tā kā – dream on. Sistēma ir jāņem nost, jo tā ļoti vienkārši nestrādā. Un nebāziet batonus par R&D – es zinu kā tas notiek – un reāli R&D atpelnās, izveidojot jaunākus un labākus produktus, nevis aizliedzot konkurentiem kaut ko līdzīgu izdomāt.
    Cita lieta ir komercnoslēpumi. Tie ir jāsargā un pret to *zagšanu* ir jācīnās – gan lielo, gan lielo vs. mazo vidū. Pasvītroju zagšanu, jo reversā inžinērija tajā neietilpst.

    Atbildēt
  32. Vaards

    ZBH
    Pagoogleeju.
    Tagad atljaushos tev izskaidrot situaaciju ar patentiem SDRAM DDR u.c. atminju tirguu.
    Peetiijumu un jaunu produktu izstraades kompaanija ar nosaukumu RAMBUS, 1990 gadaa patenteeja savu risinaajumu SDRAM un peec kaada laika iestaajaas Joint Electron Devices Engineering Council (JEDEC), kas nodarbojas ar atveertu risinaajumu izstraadi (tjipa vienoti standarti kaa tiem visaadiem verkjiem peecaak saprasties un funkcioneet).
    Savukaart JEDEC 1993.gadaa izbiidiija domu par to ka SDRAM vareetu buut kaa razhoshanas standarts chipu arhitektuurai.
    Un RAMBUS klusinjaam seedeeja un nebija aizveeris patentu uz savu chipa arhitektuuras risinaajumu, tad paareejie JEDEC biedri juutas piemaaniiti, kad RAMBUS centas no shiem ieraust zaljos papiiriishus 1998.gadaa.
    Par to tad arii visa jezga.
    Viena no puseem domaa, ka RAMBUSAM buus jaado risinaajums Per FREE (par cik visi naivie bija padomaajushi, ka tas ir tjip taads free risinaajums).
    Otra puse (RAMBUS) domaa, ka vinji ir tiiri R&D kompaanija, kuras pamatbizness ir nodarboties ar jaunu produktu izstraadi un virziishanu tirguu – un nekaadu pretrunu nav. Nevins netika piespiests lietot to vinju risinaajumu.
    ======
    No shii secinam. Piesaukt sho piemeeru patenteeshanas likuma sakraa ir mulkjiigi – neviens to risinaajumu nebija nospeeris no draudziigajiem klubinja biedriem un klusaam nopatenteejis. Tas jau bija patenteets, pirms klubinjsh saaka ap to njemties.
    Taadejaadi ZBH var nesatraukties – ar sho pieraadam, ka vinjsh varees arii turpmaak rakstiit bez galotneem – Poda.lv lasiitaaji nevarees savaakties barinjaa, nopatenteet shaadu rakstiibs veid, un peecaak prasiit sod navd no ZBH – santiim par katr neuzraktiit galotn.
    Un ka jau Vaards ir pa ilgiem laikiem ierunaajies, tad veel paaris paardomas.
    1. Patentu likuma izveidoshana ir tikai apsveicama – sakaartos un ieviesiis skaidriibu taados jautaajumos, kaa tas augstaak apskatiitais (ne jau ZBH rakstiibs jautaajiens, bet atminj chipshu).
    2. Latvijaa nav iipashi daudz IT razhoshanas, bet visaadi IT urkji ir diezgan daudz – gan jau kautkaadi R&D kantoriishi, kam funktieris galvaa, varees kaadus savus risinaajumus notirgot "speeciigaakiem braaljiem" – buus motivaacija njemties.
    3. Mazos garinjus (a lja poda komenteetaajus) tieshaa veidaa nu nekaadi neskars tas patenteeshanas likums – ja nu vieniigi uz simts DDR atminjaam buus papildus 10.santjiki rambusam jaapikjo, lai vinji speej veel kaadu veiksmiigu risinaajumu uzgjenereet un pienjemt darbaa paaris poda komenteetaajus, kaa LV filiaales paarstaavjus.

    Atbildēt
  33. Pecis

    Vaards, galīgi un pilnīgi garām. RAMBUS sāka tiesāties NE par patentiem, bet par šamo traktēšanu – turklāt viņi arī formulēja ar to, ka visi "sazvērējušies" neizmantot viņu tehnoloģiju un pataisīt dārgu – tas pirmais.
    Otrais, tava triāde par noderīgumu ir bullšit – tu zini CIK maksā patentēšana!? Uzzini un tad ver muti vaļā. Pie mums patenti ir mazam/vidējam uzņēmumam NESAMAKSĀJAMI. Otrais, IT ražošana pie mums ir ļoti paliela – programmētāju pie mums ir krietni vairāk nekā sisanalītiķu (tavu štukotāju) vai arī sisadmiņu normālu. Trešais, porblēma nav ar pašu patentu ideju – JA tā strādātu, neviens neko neteiktu. BET VIŅA NESTRĀDĀ. Paskaties uz Ameriku. Tas ir murgs kas tur notiek. Un zinot mūsu dzimtās zemes daudzo cilvēku neizskaidrojamo sapņaino lūkošanos ASV virzienā, es ticu, ja patenti tiks pieņemti, šādi paņēmieni parādīsies arī pie mums. Kas tas būs – jauns variants kā "aizlapēt" konkurentu.
    Un pats pēdējais – apskaties un palasi to variantu ko grib ES pieņemt. Un palasi abu pušu argumentus. Manuprāt, kritiku neiztur velme no manis naudu piedzīt ne par web veikala ideju, ne arī par ‘one click shopping’…

    Atbildēt
  34. Spameris

    Izskataas, ka dazhi ir sapratushi terminu "patentu likums" kaa – "atljauja nopatenteet visu kas kustaas". Neee miiliishi, likums vienkaarshi papildina sfeeru, kura kaadreiz netika defineeta – taadejaadi vareeja patenteet ko un kaa grib, ja vareeja peec ieprieksheejiem likumiem to aprakstiit.
    Patenteeshana maksaa 50ls par regjistraaciju un 15 ls par uztureeshanu, ierubiijot skaitiitaaju tikai no treshaa gada. Nezinu cik mazam uznjeemumam ir jaabuut, lai vinjsh nespeetu sho naudinju samaksaat par savu gjeniaalo ideju.
    Saprotu, ka savas nekompetences deelj Tu jauc to ar Licences maksu – taa tieshaam ir augsta un darbojas visaados veidos – vai nu nopeerc ekskluziivas tiesiibas uz patenta izmantoshanu (kaa vienosies ar autoru) vai maksaa pa daljaam, vai arii par katru paardoto vieniibu %.
    IT nozare ir tik dizhena un liela, ka to nevienaa IKP sadaliijumaa pa nozareem veel nav ietveerushi 🙂
    Pie mums cilveeki dziivo, pievienojas visaadiem ES – jo vinji tieshaam skataas ASV virzienaa… Skataas un domaa kaa norobezhoties no ASV biznesa ietkemes, no Holivudas, no Makdonalda, no Forda, no citiem 🙂
    Cik nu paskatiijos patentus, tak veel paarliecinaataaks paliku, ka likuma pienjemshana tikai noziimee lielaaku sakaartotiibu un skadriibu, nevis labaako risinaajumu sleepshanu, ceriibaa, ka kaads smirdiigs linuksists to nespees nospert.
    Tak kas maisa smirdiigajiem linuksisitem iet savu tacinju un nespert sveshas idejas? Pasties uz taadu GIMP kautvai – tak ljooooti liidziigs Fotoshopam 🙂

    Atbildēt
  35. ZBH

    Vaards : meklee dzilaak, vin 1990. nepatenteej SDRAM, bet Rambus DRAM un taa kontroliers. un vin peecaak intensiiv patenteej vis, ko vien biij veerts no JEDEC pienemtajaam, un attieciig arri cit razotaaj izgudrotajaam, lietaam nopatenteet.

    Atbildēt
  36. ZBH

    [b]Spameris[b] : tu man vareet pateikt, kaa tev izdosies norobezoties no ASV biznes ietekms, ja vin savaaksies jevropatents uz "dajebko" un uz katr spirinaasanos "a es tachu biju pirmais, a taa tak passaprotama lieta" vienkaars davediis oponent liidz bankrotam, maksaajot ties izdevums?
    es nevar acereeties uz sitien, kas tas biij par dzelz kantor (saliidzinos siik), kur pirms aptuven diviem gadiem viens lielais taa arri daved liidz bankrotam.

    Atbildēt
  37. ZBH

    Vaards : ak jaa, par tiem 10 santjikiem – shitaads paraziits jaasit, kameer veel mazinj, a to, ja paaugsies un savairosies, dziivs nebuus.

    Atbildēt
  38. ZBH

    mikyus : nu un kaads tautiibs paarstaavj panjeem kjepaa? ar taas pass? laikam nea, ko.
    btw, par Viljam radurakst shaad nians gan pirmaa dzirdeesan, un iraid pamats neticeet uz sitien.

    Atbildēt
  39. Sherlock

    Manuprāt 90% no tā sauktajiem "revolucionāriem" diez vai spētu kaut ko izdarīt – viena leita ir tēlot varoņus un "open source" aizstāvjus te forumiņa, otra lieta ir iet un reāli kaut ko darīt. Smieklīgi paliek lasot jūsu "dižos" komentus: "Nu, bļ…, viss jāiet revolūcijā uh ah puff puff"

    Atbildēt
  40. CDC

    ZBH, iemaacies, bljed, raxtiit, deels mans!
    Autors: CDC @ 14.05.2004 / 23:35

    eu, dzi?
    Tu ESI NELASAAMS. vismaz nespamo bezjeegaa, ja tiecies pazaudeet 20% burtiem.

    Atbildēt
  41. Kurmis

    Varu pateikt vienu tie kas lasa šo pat neapzinās īstenībā ko tas nozīmē. Vieglā dzīve ir čuš..
    Un gan jau drīz arī pirātiem nogriezīs skābekli vismaz šajā reģionā un tad varēs lietot tikai ms dos un notepad….

    Atbildēt
  42. monZy

    kas vinji pashi negrib lietot Open Sourci? Grib tikai MS? Nu vai zin! Daudz leetaak un viss, gandriiz pa free! Nu ir maukas! Laikam iestaadeem nau kur naudu likt ne?

    Atbildēt
  43. dunduks

    monZy
    He he .. Open Source gandrīz par free. Kas tā par maucīgu sourci, ja ir tikai gandrīz par free. Par gandrīz free es varu lietot MS. Nahren man tāda source vajadzīga, ja ir tikai gandrīz.

    Atbildēt
  44. vienkāršs useris

    visu cieņu ZBH zināšanām un attieksmei, taču lasīt viņa kroplīgos tekstus tik tiešām ir kaitinoši – ir ļoti liela vēlme izlasīt to, ko viņš raksta, jo viņš lasa ļoti interesantas un vērtīgas lietas, taču tikt pat līdz vienas rindkopas beigām ir pilnīgi galvassāpes.
    dīvains cilvēks – ļoti gudrs un ļoti zinošs, taču ķēmojas kā kau kāc bērnudārznieks. vai tiešām piederību hack0riem ar šādu it kā slengu viņš cenšas pierādīt? mans subjektīvs viedoklis – hakeri ir programmētāji, labi, augstas klases programmētāji un sistēmanalītiķi, un ne jau nu ar valodas kropļošanu var pielīdzināties viņiem.

    Atbildēt
  45. Mulders

    eu a kur bij raxtiits, ka jaaraxta tā lai uisi baigi var izlasīt? blin nu nelasi ZBH, ja nevar salasīt! man kaut kā nav problēmas jamo lasīt

    Atbildēt
  46. Kasy

    Spameris: Tak kas maisa smirdiigajiem linuksisitem iet savu tacinju un nespert sveshas idejas? Pasties uz taadu GIMP kautvai – tak ljooooti liidziigs Fotoshopam
    Un kas tad tam fotošopam ir tāds īpaši unikāls un patentējams? Pašsaprotami attēlu apstrādes algoritmi no 40 gadus vecām grāmatām? Varbūt nopatentēt unikālo Menu izskatu, kas ir vienāds visās OS? Nu kas tajā Fotošopā ir tas unikālais un vēl nebijušais? Kapēc es nedrīkstētu mājās uzprogrammēt tādu pašu programmu par velti? Runa protams neiet par to, ka es varētu nozogt izejas kodus no kāda servera, pieliektklāt savu vārdu un nokompilēt.

    Atbildēt
  47. Entropy

    Safleimojuši gan jūs te esat…
    Varbūt, ka patentu likums kā tāds nav nāvējošs un ir pat ļoti labs. Bet esošā patentu sistēma nav gatava tādam likumam. Vienkārši tā absolūti netiek regulēta un var izdzīt cauri pat pašus absurdākos patetntus, ka tikai naudiņas pietiek. Un tad aidā – piķojiet man.
    Mans viedoklis ir ka papriekš jāsakārto patentu sistēma un tikai tad var pieņemt šāda veida likumus.
    Ja šitais izies cauri, taad drīzāk ka to sistēmu tuvākajos gados brutāli pavāks maliņā, kad tā sāks traucēt pietiekami lielām masām. Jautājums vai mēs gribam to gaidīt.

    Atbildēt
  48. ss

    Entropy. Vai tev neliekas jocīgi paša teiktais? ..izdzīs cauri absurdos patentus… Lai tik dzen. Kā absurds patents var traucēt normālam cilvēkam? Un, vai tu domā, ka daudziem nav naudu kur likt, lai dzītu cauri absurdos patentus?
    Problēmu radīs tikai tas, ka tiem, kas domā par lielas naudas pelnīšanu izgudrojot un jebkurā veidā tirgojot softu, būs jāpiepūlas un jāpārbauda, vai kāds attiecīgo problēmu nav jau atrisinājis un nopatentējis.

    Atbildēt
  49. ZBH

    Kasy : a shopam nevaig unikaal un nebijus, pietiek, ka vinaa iraid patenteets liets, kur lietosan maksaa peso, pie taa iestaajs variants, ka bez fendereesans atliek tikai maksaat par produkt vai nu to nelietot. kaut vai tas pats CMYK, kuram patents veel neir beidzies. publiceesan graamataas veel neko nenoziimee, visiem lab zinaamajam LZW algoritmam taapat iraid patents, USA tas izbeidzaas mazaak pa gad apakal, toties CAN, GBR, FRA, GER, ITA, JPN tas izbeigsies tikai shogad juunijaa-juulijaa, un taa tureetaajs Unisys grib ar to pelniit.

    Atbildēt
  50. ZBH

    ss : tu var triisreiz mineet, kas gal galaa maksaas par to, ka soft razotaajs dabuus algot patenturkjs un advokaats :g: ne jau nu kompaanijs iipasnieks mazaak golf nuujs pirks :g:

    Atbildēt
  51. a

    "Latvija, ja tā vēlas saglabāt savu IT industriju, ir jānostājas kategoriski pret šīm idejām."
    Kad tad latvija ir aizstāvējusi savas un savu pilsoņu intereses. Saakot ar sazāgēto kuģi un absurdi paarspīlētajām eiropas normām.

    Atbildēt
  52. r

    oi, lauziens lasiit visus komentaarus, piedodiet, ja varat 🙂
    autoram vaardaa "vaards" :
    1. konkurences likumu labaak nepiesauc… to pielieto tikai tad, ja tas kaadam ir izdeviigi. interesanti, vai 95% desktopu ir monopolstaavoklis, ko valsts atbilstoshi shim likumam driikst reguleet ? 😉
    vispaar visiem :
    2. ne jau patenteeshana ir slikta, nevajag demagogjeet 😉
    shobriid patenteeshanas likums tiks izstiepts, iekljaujot arii softu uc lietas. ja autortiesiibas (kas liidz shim reguleeja shiis lietas eu) aizsargaa konkreeto risinaajumu, tad patents jau aizsargaas _principu_ kaa taadu. neviens netaisaas aizvaakt reaalu izgudrojumu patenteeshanu, nepienjemot sho normu.
    bet, to pienjemot, tiks pieljauta iespeeja patenteet dajebko… paskatieties usa – failsisteemu patenti, one-click patenti. vajag mums to ? pareizi jau bija – ne tikai osrc tiks izniideeta, bet arii mazaas sw firminjas tad, kad kaadam neiepatiksies, tiks noeestas.
    + veel pret sho te jautaajumu nobalsoja eu parlaments. tb, vieniigaa iespeeja, kaa mees un kaads cits var kaut kaa ietekmeet shos leemumus. tagad leemums tiks pienjemts nenjemot veeraa sho balsojumu. nemaz neskaitot to, ka pagaidaam mees nevaram pat sho balsojumu ietekmeet. vai nenaak kaadam praataa pilseeta, kuras nosaukums saakaas ar burtu m, kuras paveeleem nepiecieshama bezierunu pakljaushanaas bez leemumu ietekmeeshanas iespeejaam ? forshi, vai ne ? 🙂

    Atbildēt
  53. peteris

    Patiesībā saprotu lietas nopietnību.
    Bet lasot par milžu cīņām un tagad šo rakstu, ienāca prātā tāda doma, ka varētu nopatnetēt SPAMu. Tas tā pa jokam, bet ktrā jokā ir daļa taisnības

    Atbildēt
  54. Norkjis

    SPAMs jau ir patentēts 🙂 Kautkuras tur kompānijas oriģinālā metode iekļaut trademarkotu frāzi email messagēs. Nav precīzi patents bet uz to pusi 🙂

    Atbildēt
  55. Mulders

    tāda doma! vai šie amerikas patenti nevar tikt eiropas kontextaa izmantoti pret amerikāņiem pašiem. ar domu, JA, Eiropa nepiejem šos patentu likumus un normalizē vispār patentu izskatīšanu, tādējādi izveidojot ļoti labvēlīgu vidi IT industrijas attīstībai, tādējādī visi kas grib no USA paarceļās uz Eiropu un USA sūkā ledu – atpaliekot reāli tehnoloģijās?

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.