Eduards gribēja pievērst jūsu uzmanību rakstam, kas atrodams The Register un informē par to, ka vēl viens Nokia mobilais telefons ir eksplodējis. Turpat The Register ir atrodams otrs raksts, kas ievietots pāris stundas agrāk un informē, ka kādam pusaudzim kabatā eksplodējis Nokia telefons.
Nokia vainu noveļ uz neoriģinālajām Nokia baterijām, bet eksperti pēdējā negadījumā ir noskaidrojuši, ka tā, tomēr ir bijusi oriģinālā baterija.
At the time Nokia blamed the incident on a non-Nokia replacement battery being used.
But in the latest incident it’s being alleged that the battery was the original one supplied with the Nokia phone, according to reports.
Es nesaku, ka Nokia telefoni ir slikti vienkārši es tos nelietoju, bet jebkurā gadījumā negribētu, lai manā kabatā vai rokās eksplodētu mobilais telefons un man pie kājas kādas firmas mobilais tas ir.
galvenaa probleema ar li-ion, ni-mh baterijaam ir, ja vinjas ir bojaatas (piemeeram kritiena rezultaataa), tad vinjas var ljoti uzkarst (domaajams arii uzspraagt).
bet vispaar karstas vinjas paliek arii ja nav bojaatas, pateereejot daudz energjijas (piemeeram ja ilgi runaa pa trubu).
Kaapeec raxta nosaukumaa ir “mobiilais” nevis “mobilais” ?
Black Napalm: kaadreiz modee bija teiciens – par to veel zinaatnieki striidaas. 🙂
zinātnieki strīdas par šo 🙂
Pilnigas mulkibas. Teoretiski pulkstenis ari var eksplodet.
To Gremlins: litija baterijas eksplodē, ja to izvadus savieno, izveidojot īssavienojumu. Lietotām litija baterijām īssavienojums var notikt arī iekšējā struktūrā. Lai no tā izvairītos, katrā litija baterijā jābūt speciālam drošinātājam. Acīmredzot šai baterijai drošinātājs bija nekvalitātīvs, līdz ar to rezultāts- puff!
P.S. Starp citu, man ir hipotēze, ka ZBH arī ir cietis no litija baterijas sprādziena sarunas laikā, vēl līdz šim valodu rausta.
tagad teroristi lidmashiinaa nazju vietaa var njemt baterijas.
Znachit shitas *prikols* var notikt ar jebkuru NOKIA mobiilo, neskatoties uz taa pirkshanas datumu(tjipa ja pirkts orginaalais ar orginaalo bateriju)? Respektiivi shitaa var notikt ar jebkuru NOKIAs bateriju, ja ? Pfu, pac esmu taa sanervozeejies peec raxta izlasiishanas(man ar ir NOKIA), ka pat laaga nespeeju padomaat un kaut ko uzklabinaat 8)
tas viss ir teroristu pirksts, ka es Jums saku!! pirms ieslēgt vai vispār spiest pogas uz sava telefona paskatieties vai nav bumba piekabināta kādā galā..
Es savu NOKIA tikko jau izmetu pa logu! A ja nu kas!
ett: būtiska kļūda: vajadzēja nevis izmest telefonu, bet pašam izlekt!
kapee tikai no NOKIA baidaties, ja tagad gandriiz visiem telefoniem ir litija baterijas???
hei, coolynx, kad buus te infa par Mozilla Firebird 0.7 RC1?
hei: te nebuus, jo jaunaa versija veel ir paaraak nestabila, lai riskeetu un bojaatu fb reputaaciju. patiesiibaa es uz reliizi skatiishos ar zinaamu skepsi, bet nu redzeesim, kas buus finaalaa.
Starp citu zinātniekiem ir zināms kāpēc eksplodē LI jonu baterijas.
Dažām bačām uzlādes procesā katalītiskas ķīmiskas reakcijas rezultātā veidojas nestabils Li savienojums (lieki piebilst, ka tas ir sprādzienbīstams), kuram diezgan ātri vajadzētu arī noārdīties (milisekundes laikā). Ja bača ir nekvalitatīva, tad šāds Li savienojums viss pilnīgi nenoārdās, bet paliek daži klusteri. Ar katru uzlādes reizi šādi savienojumi uzkrājas arvien vairāk līdz vienā brīdi babāc – kabatā caurums.:)
Dažas baterijas atšķiras ar to kāds ķīmiskais process slēpjas uzlādes/izlādes procesā un cik kvalitatīvi veidota pati bača.
Joki tomēr mazi.
Man ir reāla pieredze divas reizes, ka uziet gaisā tās mazās baterijas, ko liek rokas pulksteņos etc. Baterijas nebija nekur ievietotas, stāvēja uz galda, kad notika neslikts (lasi skaļš) troksnis, kā rezultātā tika konstatēc, ka baterija sadalījusies reizinātājos. Radās pārdomas, kā būtu, ja tobrīd tās atrastos rociņāāāā…
Sīlis: Labāk Sīlis kokā, nekā baterija rokā ;p
nu nez…uzspraagt var arii matulaka vai benziinabaaka mashiinai…nu taa ir tikai varbuutiibas teorija vai tas notiks arii ar tevi…principaa jau mees tik un taa dziivojam uz pulvermucas…un tas ka tel. spraagst nav nekas paarsteidzosh…bet tas neliks man miileet NOKIA mazaak…jo tie ir patieshaam labi tel…lai arii kaadas vinjam kljuudas vai truukumi buutu…! bet tas ir tikai mnas viedoklis!
Reāls prikols:
tev džinsu kabatā ielikts mobilais (lai tā būtu NOKIA), a dažām džinsām ta kabatas ir pagaras (dziļas, un sēžot mobila karājas pie agregāta). Tu mierīgi sēdi un pēkšņi…attopies, ka kāda ļoti būtiska instrumenta (tā paša agregāta) tev vairs nav.
Diezgan rēcīgi, kaut patiesībā – skaudri.
Morāle – nelieciet mobilos tālruņus bikšu kabatās, ja jums jūsu agregāts ir dārgs 😉
domaaju ka cilveekam shitaac spraadziens nevar buut kaitiigs (fiziski) 😀 ja nu vieniigi var saiisinaat agregaatu.. biskjinj… varbuut siemensi dara preteejas darbiibas? 😉
man po vai explodee vai nee, luuk kas mani vairaak uztrauc – ja mobilo ilgi neesaa apkaart un lieto tad ar laiku var sakjert audzeeju. un tas, ziniet, nav labi, jo es savu “kjiegjeli” neesaaju bikshu kabataa a turpat tuvumaa…
Zwobot: Man ir jauka Motorola arii ar liion bachu. origjinaalo. nekad nesasilst iznjemot liidz kaadiuem 10gradiem uzlaades laikaa. protams lietoshanas laikaa viss ir ok 🙂 zini kaapeec? Uzlaadeeshana ilgst _dafiga_ stundas. Piemeeram uz nakti es to atstaaju. Jo tiek ieveerots korektais uzlaades rezhiims (daargaaka haardware). nokiaas puses vajadziigaa tam truukst (zato leetaaka haardware), un to uztaisa par navarotu – ooo uzlaadeejaas superaatri re cik kruti! bet tas ir taapeec ka akjis ir overdrive rezhiimos. Aatri uzlaadeejas, aatri arii nolietojas. Arii ar ekonoomiskumu nokiaam ir lielas probleemas – stipri peak’o liela pateerinja pulses ja nemaldos.
Gremlins: Pulkstenis ne. Nosleepums sleepjas gan izlaades mA, gan laadeeshanas mA, gan mAh un tilpumaa. Pulkstenis pateeree mikroampeerus! un bacha pie lielaakas izlaades straavas vienkaarshi sadeg (izveidojas nevadoshi slaanji (kaartaas) un taa vienkaarshi pieaug ieksheejaa pretestiiba.
kriptohitons: jaa protams – tas ir saistiits ar laadeeshanas/baroshanas kontroleri un kjeedeem kaa taadaam. un arii akji. labaak pieskati =)
Tumsonis: Jaa, tas nestabilais savienojums ir skaabe tur kautkaada(neatceros kaada), ja nemaldos. A paliek kaa taadi mattainiii sabiezeejumi arii ja nemaldos. Nebiju paarliecinaats vai tie ir tik ljoti explodeetgriboshi bet nu pienjemsim..
c.: Ja kaadam instruments ir daargs tad jebkuru mobiilo ir jaatur pataalaak no taa. nu tas protams attiecas uz to vai ribi beernus vai nee:) ja nee tad vari neesaat taalaak, jo sevishkji 1800niekus. Laba lieta ir hendsfrii (ar vadu, nevis bluetooth!) jo tur raidiitaaju vari novaakt no sevis malaa.
Sīlis: Nu pulkstenja baterijas vispaariibaa nespraagst – esmu proveejis detoneet taas (jaa jaa! kad biju siiks:) – taas tikai piepuushas. ja nu galiigi varo ar kautko ala 220v tad noknakshkj un papusseem sabrirst. Un briesmiigi smird
He… varbūt var uzvārīties tirgojot sprādziendrošus futrāļus priekš mobilajiem?
no slashdot “…Is that an exploding cell phone in your pants, or are you just happy to see me?” 😀
Outlawz: .. Nu nesaakshu te par mikroviljnjiem klaareet, tikai pateikshu ka – jaa! Labaak neesaa to malaa, un neljauj sievieshiem neesaat pie kruutiim (kaklaa uzkaartu) vai tuvumaa pie grunu augshdaljas (kur ir tas kas atbild par otraas gjeneetiskaa koda daljas veidoshanu proeksh naakotnes). Tas ko aviizees/portaalos raksta par to ka nav pieradiitaa kaitiigaa ietekme raada tikai to ka nevins nav ieintereseets to pieraadiit. To kaitiigo ietekmi varu smukki pamatot gan nedaudz teooreetiski, gan atsaucoties uz praktiski redzamiem siikumiem.
Pietam. Daudzi teiks ka “aa nu ja tas ietekmee to kas tur no gjeneetiskaa aizies siikajam vai kamtur – tas jau pofig”. Nebuut ne. Vienkaarshi tas ir juutiigs staffs, taapat kaa hormonaalaa sisteema kuras galveni elementi ir turpataam netaalu no gjeneetiskaa koda kopiju razhotneem gan viirieshiem, gan sievieteem. Tas noziimee ka var salaist griistee ari to sisteemu kas ruupeejas par to lai sievietei uz kruutiim melnas spalvas neaugtu un viss cikliskais noiktos laikus un pareizi, taapat kaa mums lai viss buutu kaa mums ir jaabuut.
Nav nosleepums ka peedeejo desmit gadu laikaa ir dramatiski pasliktinaajies vairuma sabiedriibas aktiivaas daljas (tie kas lieto “januaas tehnoloogjijas” visvairaak) vesseliiba gan no imuunaas sisteemas stipruma viedoklja gan no ar reproduktiivo sisteemu saistiitu lietu puses.
Padomaajiet ruupiigi – Visiem “lielajiem” tas viss ir izdeviigi. Farmaceitika iet uz augshu. Kaa ieveerojaat arii 99% visu medikamentu ciinaas ar simptoomiem vai izpausmeem, nevis pashu ceeloni. Nauda dara lielas lietas!
Ar shausmaam noskatos pastaaviigi kaa autobusaa sakaapj bars siiko (kaada 4klasse) un gandriiz visiem rokaas kraasaini nokia un ziimeejas ar ringtooneem un tad tie kam nav staav malaa un sapnjo “kad man buus es gan…”.
Manufacturers of Li-ion batteries refrain from mentioning explosion. ‘Venting with flame’ is the accepted terminology.
ndqc: labs links! Tu vienmeer essi laikus a pareizajiem linkiem!
“Each parallel string of cells of a Li-ion pack needs independent voltage monitoring. The more cells that are connected in series, the more complex the protection circuit becomes. Four cells in series is the practical limit for commercial applications.”
Tas ir tas par ko es rakstiiju augstaak par to daargaaku haardvaari un leetaaku. Nokia pamataa balstaas uz softwariska taimera 🙂 un rupja straavas meeriijuma visam akjim (biezhi aizstaats ar tikai _rupju_ temperatuuras meeriishanu baterijaa. Aarpraats ne?
Toties leeti! Un ir taadi kraasaini korpusi! Un var nopirkt bildiiti ko uz ekraana uzlikt! Un ringtooni! Suudiigu, un pa naudu, bet var… =) Paarejais arii straadaa suudiigi un piesaigaat uz servisu un jaunas soft versijas rakstiit iekshaa jau pieradums, bet taapat – Zelta veerts telefoons vaine?
Nokia ir gumijas zaabaku ruupniica. To vinji grib no savas veestures izdzeest un nosleept kaa vien var. Bet principaa Nokia savaa pamataa ir gumijas zaabaku razhotne! 🙂 Parokiet veesturi un atradiisiet!
arii no slashdot “…I have a Microsoft Wireless Intellimouse that is powered by double-a batteries. On night, I was surfing the web and heard a loud POP. No, I wasn’t surfing porn. I spent 5 minutes wondering where this loud sound came from. I looked at my tangled mess of power strips plugged into power strips. I looked all over and found nada. Then thinking I had just imagined the sound or had my ear pop for some reason, I went back to surfing but my mouse wouldn’t work. Sure enough, one of the brand new, brand name double-a batteries exploded in the mouse. It destroyed the inside electronics of the mouse. Thank Microsoft uses a sturdy plastic in them or it could have been a very painful right hand.” re visas baterijas spraagst… jaanjem visus mobiilos un pleijerus un taalvadiibas un jaamet aaraa… labi eju visu lasiit maisaa 🙂
nokiaam vairs netuvoshos, ja buus kaada saskarsme, tad tikai caur aizsargbrilleem, cimdiem, ugunsdrossha apgjeerba..!
Nu jaa arii AA – nav kosmiska lieta 😉
Atcereejos vienu gadiijumu
Jaa man kaadreiz mazaa casio sintinjaa daljeeji uzspraaga bacha kad veel biju siiks giiks – bet nu nekas redzams nenotika. Spaidiiju riktiigi pilnaa volumee un BOOM – mekleeju kur kas un kaa. Nevar saprast noskaneeja itkaa taads paskaljsh POP un skanjas avota virziena/vietas/celja/materiaalu noteikshanas aparaats galvaa paarliecinoshi teica ka tas ir iekshaa sintii, bet tas turpinaa straadaat. Tikai kjiimiska (bet ne deguma) smirdonja peec mirklja paarliecinaaja ka tas nebija gljuks ausiis/smadzenes. Saaku ruupiigi chekot – viena bacha bija nedaudz paveerusies un viss iekshaa bija nopilinaats ar dzelteni bruunu biezu shkjidrumu. Un smirdeeja. Bet straadaaja. Iztiiriiju, bachu izmetu un viss veelshobaltdien straadaa.
Taakaa tas iisti nebija spraadziens – taa kautkaa pavveeraas un smirdeeja :
Kaa liecina fakti tad taas spraagst tieshi pie pamatiiga pateerinja piikjiem.
Stulbi buutu ja man piemeeram 700ls veertaa digitaalajaa fotikaa Olympus uzietu gaisaa akjis, kursh iistniibaa makani uzkarst kad ekraaninjsh ir ierubiits… neuomuliigi
iespeejams ka uzspraagshana vareetu buut NOKIAs buit-in feature, kuru var izsaukt caur sms 😀 (tad taapee jamie remontaa teica ka TNT esot nederiigs manai NOKIAi, ielika jaunu, paprasiija veel $ par to! )
heh: vispaar tas ir iespeejams 🙂 Es par principaazinu kaa.. Nejau tehnoloogjiju un tuulus, bet principu. Tas vareetu straadaat tiem kam ir JAVA 🙂 un atrast kaadu exploitu ka kad lassa sms (attaisa) jauno versiju (kur var bildes pielikt un linkus uz wap un net u.t.t. tad emailaa (sms) sapirzh tuukstoshus linku uz viskautko (varbuutaam) vai kautkaads skriptus kas suuta kautkaadus “submit” formas vai kautko vienkaarshi sasprindzinot raidiishanu/uztvershanu uz ilgaaku laiku…
Doma nav slikta. Vajag tikai tiem kam tas interesee atrast nokiaas exploitus kaa var caur sms uzdot suttu. Jo kaa nokaart caur sms gandriiz jebkuru nokiju jau atrada. Tipo nosuutiit taadu sms ir gruuti, jo taa ir itkaa nepabeigta “daudzdaljiigaa” sms ar kautkaadiem shkjiibiem identifikaatoriem.
Veel ienaaca domaa – avot tizli ja vot kaadaa paarpildiitaa transportaa kaadam uzpirzh gaisaa blakus mums. A tas ir visreaalaakais – jo daudz faktooru par labu tam:
1.) Transports kustas, lekot pastaaviigi (pa briidim) mobiilajam raidiit Log-out log-in starp baazes stacijaam. ats tajos briizhos kad tuvaak ir kaada citta, nevis taa uz kuras tu “seedi”.
2.) Uztvershana ir slikta jo kaa zinaams mikroviljnju lielaakais ienaidznieks ir uudenjradis un dazhaas ferum’isks materiaali. kaa zinaams mees sastaavam no uudens un staavot apkaart mobiilajamtam riktiigi veidojam sliktu uztvershanas zoonu (stipra absorbcija + multipath notch filtering!). Paarpildiitaa transportaa pat netaalu no baazestacijas vari ieveerot ka zoonas raadiitaajs jo sevishkji nokijaam ir ljoti zems!
3.) Transportaa, jo sevishkji paarpilditaa ir veerieniigi karsts
4.) Transports krataas
5.) un nokijas ir populaaras, kopaa ar latgaliitee pirktiem akjiem laadeetaajiem un lietotaajiem kas neieveero ieteicamos laadeeshanasrezhiimus.
….
Nu reku nedaudz no nokijas produkcijass (kautkaads mainiits vaards: ) bet nu ideja aptuveni ir. Vajg lai uzrok kaads to veestures lappu, ato man slinkums
http://www.nokianfootwear.fi/english/eng_tuoteryhmat.html
antinam : nu, hipoteetiskais vakuumsuukn, kaa garshoj?
btw, Nokia ir somu pilseeta. tik pat labi var buut Nokia plaanaa galdinja urbeeji.
2 sonic&sound : a vai tik vismaz kaadreiz handsfree vadins netik izmantots kaa anten,a? 🙂
btw, Nokian veel avien razo lot labs ziems rieps. vareej veel parakaat IBM veestur (aritmometr laikam) un Yamaha (kokapstraad, ja pareiz aceros)
btw, kaapeec taad paarlieciib, ka Nokia un Nokain iraid viens un tas pats? mozj kaads autoritatiivs links jezz? a to Sony un Sanyo ar daudz kopiig 🙂
diff
–Nokain
++Nokian
latgalite nopirku nokias ladetaju pa 3Ls. sakuma likas ka ladeja ok, tachu velak konstateju, ka praktiski tukshu 5xxx litija akji atsakas ladet. paradas uzraksts tipa “neladejas”. ar originalo viss OK. par to skadi runajot, ja jaizvelas, vai uzspragst, vai skabe izliist, hmm…
Njaa… un ja veel atceraas, ka mobilie iespeejams var izraisiit veezi…. nu negribas nemaz to dranki rokaas njemt:)
ZBH: neenu tas links jau tur taapat kautkas uz to pusi. nav jau nav taa pati firma. vareetu buut kautkas atdaliijies savulaik. vinkaarshi to ka vinji saaka ar gumijniekiem shie liekas iipashi neafishee, un tad auga vienkaarshi pievienojot mazos uznjeemumus sev klaat.
Ar hendsfree ir taa ka nee – kaa anteenu neizmanto, jo tai (taakaa arii nosaukums sakka “mikroviljnji”) jaabuut iisai un preciizi defineetai formai un citiem properties. Plejeri austinjas izmanto kaa antenu. Protams ka deelj baroshanas “shuuposhanaas” un paraziitiskajaam kapacitateemmikroviljni nedaudz izzogas arii uz hendfree, bet starojums ir vismaz 40dB zemaaks ja ne simts. (40dB>100x; 100dB>60000x) un atceraties no elektrotehnikas/magneeikas pamatu pamatu pamatu formulu kur tachu attaalums paraadaas kaa /l (daliit uz ell) tur kur attiecas uz starojuma stiprumu vai katko tur (nu teoriju paaraak burtiski neatcoeros et kautko tomer gann). tas noziimee ka starojuma stiprums (ko tu sanjem) pieaug exponenciaali tuvinot telefoonu lineaari (mazinot ataalumu). un citur kaa l² (ell kvadraataa).
nu vo.
brr: forget lietotus telefoonus un citu drazu. jaapeerktikai origjinaalie axesuaari. nav svariigi ka piemeeram baroklis motorolai latgaliitee gruuti atrodams. bet arii nevajag – veikalaa tas maksaa ne vairaak kaa 20-30ls. tomeer tas nav jaapeerk katru dienu taapat kaa akjis. Ja telefoonu nopeerk jaunu (un labaak taa arii dari! jo lietoti parasti ir jau kautkas pajaats mainiits skruuveets un “uzlabots”).
Ir zinaams ka taas probleemas ar neorigjinaalajiem laadieriem ir populaaras – te nu neko.. Te jau arii veel slikta lieta tieshi feisaa – kamdeelj laadeeshanaas process ir atkariigs no binlaadena? diivaini jo principaa visu buutu jaavada telefoonam, ja tas ir pietiekami pareizi uztaisiits. Kaa redzams vairums no tiem nav….
Sunsfuns: mobiilais taalrunis ir business tool, un arii tas jaalieto ir kaa taads. Kad ej guleet – rubi lauka, kad kautkur seedi vai ofisaa vai kautkur noliec to kautkur metra attaalumaa plauktaa vai vienalga, sleedz aaraa jebkuraa briidii kad nevar buut ka zvaniit var kaads ar baigu svariigumu/steidziigumu. T.i. satiec draudzeni – telefoonu izsleedz. Iesleedz tikai no riita kad jaudarbaa essi.
Es praktizeeju taa kad vispaar sleedzu aaraa pirms izeju no darba, un sleedzu iekshaa kad atnaaku. Dazhreiz nesleedzu. Briivdienaas bieezhi nesleedzu vispaar. Ko vajag sakontakteeshu, kam mani vajag, arii sakontakteesim. Paareejais nafig.
Tas ir taads tiiniishu sindrooms visapkaart cilveekiem ar taam meloodijaam chakareeties un bildiites mainiit un ziimeeties kaadas tam tur korpusinjam malinjas. Smiekliigi.
Piemeeram sev Motorolam Timeport (ha jaa jaa tam neleetajam!) varu gan taisiit meloodijas, gan suutiit/gruziit gan veel sazin ko dariit. ekraans ir hires (gandriiz divtik cik nokiai) atbilstoshi uh kaadu bildiit vareetu ielikt… 🙂 abet nafig. staav defaultais zvans, defaultais logo pie bootup un viss =) Tas tachu i business tool! Galvenais ka tas ekselenti tiek galaa ar viiem taskiem kuri ir nepiecieshami + extra ko daudz izmantoju ir diktofoons, jo tas ir parociiga lieta!
Conclusion:
Ja gribat lai ar vesseliibu, un jo sevishkji reproduktiivo vesseliibu buutu viss ok –
Izmantojiet telefoonus cik maz vien iespeejams. Forshi ja var ar ne-bluetooth (vadainu) hendsfrii darbinaat. (par bluetooth taa runaaju jo tas pats vaaji, bet 2.4GHz raida – kas ir slikti – preciizi mikroviljnju kraasns frekvencee, t.i. udenjrazha molekulu rezonanses frekvencee;). Binlaadenus peerkiet origjinaalos, ja nu tieshaam ir taa ka pazuud vai kautkas tur veel notiek. Akjus arii tikai origjinaalos (cik nu var) un veikalaa. Jaa zinu latgaliitee ir leetaak, bet nu suudus tur tirgo diemzheel. JAa veikalos arii BET tev ir vismaz iespeeja to mieriigi iepeetiit un palasiit, kaa arii sacelt tracci ja nu kas.
2 sonic&sound : nez cik nu iis un preciiz defineet form biij taam tuukstosajaam Sony ar pabiidaamo klausul (CX-DM 1000 vai…), kuraam anten vareej pavilkt garaak (otmazk – GSM telefons). tie biij laikam gandriiz klon no vieniem citiem, tikai neaceros vairs, Siemens vai Bosh, vienam koleegim biij arri taads, pat zvan vienaad skaneej. taads gars kiegeliits. tveer jau nu baig lab ar to anten, saliidzinot pat ar gads vismaz 3 jaunaakiem telefoniem, Sagem ieskaitot (ar astotajaam nokijaam saliidzinaat nesanaac, nebiij tolaik nevienam pazinam tas monstrins).
originaalais handsfree naac jau komplektaa.
es zin dB attieciibs parastajaa noziimee 🙂
2 sonic&sound : btw, peedeejaa meenes ietvaros IXBT biij laikam pat ar vis bild garnituur ne-zilzobs, a uz citaam frekvenceem vai nu kaa, it kaa nekaitiigaak domaat. hvz.
2 * : kur un pa cik LV var dabuut N6110 originaalo priekspanel? tie leetie nepreciiz, taa lab sanaac nojaaties, kameer ieguv, ka piikstulim bezkontakts peec laik neiestaajs.
P.S. phonis nau maneejais, es ar N5110 somaa staigaa (nepliist, mait 🙂
ZBH: Paldies par piebildi – jaa ir ar izvelkamajaam anteenaam arii bijushi — tiem galvenaa dalja ir ta ceppure.
a kaac ta mobz i coolynx’am? 🙂
sonic&sound: pulkstenja bachas spraagst – piemet pie 12 v – uzsilst aatri un peec briizha paliels BUC un var saakt mekleet pa istabu blekjiishus
Njaa es pirms paaris dienaam nopirku Nokia.
a es pirms 3 gadiem 😛
Gadiijumaa taas bachas nerazhoja muuseejie? 😉
Kaut kas par Nokia veesturi 1865-2002 ir sheit:
http://www.nokia.c om/nokiahistory/index.html
flashains gan…
karoche man arii vienam dzekam 3210 nokia peec kritiena bacha taa sakarsa ka vins apdedzinaaja kaaju, bet laikus mees noveersaam iisavienojumu un viss akal rulleeja liidz tam kaaamer vinajm mobiilo nenozaga
njam… atceros kaa beernu daarzaa meetaajaamies ar baterijaam- iedomaajoties ka taas ir granaatas…
Pasham man ir biznesa klases Ericsson R320s, kas kritis neskaitaamas reizes. Paldies Dievam, liidz shim nekaadi gljuki nav noveeroti. Aa… nuja, baterija gan saak spraagt nost (es domaaju – “mirt”, “izlaist garu”, nevis “eksplodeet”).
hm. par to kaitigo starojumu. dabiigi ka vish i, bet tikai paarspiileet vinja ietekmi gan nevajag. LV ir pieejama aparatuura, ar kuras paliidziibu tika veikti starojumu meeriijumi mobilajiem, mikreneem, monitoriem. Monitori, itsevishkji vecie, ir veeraa njemami starojuma avoti, paareejais ir zinaamaa veeraa fufelis.
Nokia… vai kadu maac shaubas par to ka Nokia razhojumiem truukst kvalitaates? Es arii biju pieradis pie Nokia. Itkaa tur normaali, ka agraak teiksim displeji rubijaas nost, tos mainija pa free, laadeeshana chakareejas utt, pargruzii softu.. normaali ne? Tagad man ir telefons ka nav katram otrajam uz ielas, straadaa labi, pilda savas funkcijas, nekas nechakareejas. Varbuut tapeec ka censhos maksimaali reti jamo lietot, tikai darbam un ja kas svariigs? hvz.
naak praataa windows vs linux fleims. nokia – vairaak user-friendly, bet gljukainaaka. siemens ne tik user-friendly, bet pielaagojamaaks ar ne tik daudz gljukiem.
Aa, gandriiz aizmirsu – Ericsson ir viena laba fiicha – baterijas (piedodiet par rasismu) razho pie baltajiem cilveekiem un telefons autodetektee, vai taa ir Ericsson razhota bat vai “Alien battery”. Ja “Alien”, resp. kreisaa razhojuma, tad taa automaatiski tiks laadeeta 3x leenaak. Un gandriiz aizmirsu, Eric. bija ja ne pirmais, tad viens no, kas savus aparaatus by default apgaadaaja ar Li-Ion baterijaam. Blin, vareeja tikai nebuut manam R320s taa “leenaa aizdedze” un reizeem uzkaarshanaas 🙁 buutu taalr., kas *tuvs* ideaalam
2 uupizz : ja jau Nokijaam kvalitaats raadiitaajs iraid beediig slavenie displej (kurs nerazo pass Nokia ruupniicaas), tad taadaa gadiijumaa praktisk viss maatenj razotaaj augs- un videejais gals metams meeslainee deelj prikoliem ar elektroliitiskajiem kondiizeriem. tas nekas, ka abaas reizees biij vainojam komponens razotaaj 🙂
nevaig pirkt jaunatnei domaatos sezons telefons, ja gribaas stabil trubin.
2 Lethal : es tikpat lab var paraadiit cilveeks, kas ar saviem paars gads vecajiem (principaa jau nu jaunajiem 🙂 Siemens neir diez ko apmierinaat 🙂
baac, ko tur uztraukties.. uzspraags rokaas – nu un???
nomazgaasies un OK.
viss…. paarejam uz siemens….
Ja taada maza pulkstenja bacha uzspraagtu rokaa, nekas traks nebuutu.
Man pagaajshgad bombene rokaa uzspraaga (nu ne jau BIG TIGER, bet mazaaka). Pirkstiem bija liela trieciena sajuuta, mazliet saapes (laikam nedaudz paralizeeja nervus, jo buutu gaidiijis daudz lielaakas saapes), momentaali galvaa pazibeeja domas no seerijas “ko es dariitu ja man amputeetu pirkstu(s)”. 2 pirksti uzpampa gandriiz 2x sava originaalaa izmeera un pirksti 2 dienas smarzhoja peec seera. Tas arii caurmeeraa viss. Vissaapiigaakais bija psihologiskaa ietekme.
BTW, es savu SAMSUNG telefonu neesaaju dzinsu biksees, pie dirsas. Un taa kaa dzinsas ir diezgan biezas un man tas telefons ir pie dirsas (tieshaa noziimee) tad nekas traks nenotiktu ja vinjsh uzspraagtu (atskaitot to, ka SAMSUNGam buutu izdevumi lai manu telefonu garantijas ietvaros nomainiitu).
to Black Napalm.
notiktu gan – tu 2 dienas apseesties nevareetu 😀
kooļinks, kāds tu tomēr esi lohs.
Saklausās cilvēki visādus briesmu stāstus, un ta nu teiks, ka sūda samzungi, erikzoni nemaz nerunājot par miskastēm zimenziem ir krutie telefoni 🙂
Pietiks njemties ar tiem telefoniem! Visi ashi iet uz pods.lv un tad ashi skrienj atpakalj – komentaarus podaa rakstiit 😉
Es biju domaajis s p a i n i s . l v , bet coolynx saskriptojies ir par daudz 😉
Hmmm… lai jau buutu 😉
Atljaushos izteikt juuzerim “:)” (phe, pat sakariigu nicku nav vareejis izveeleeties) pieziimi, ka pods.lv NAV klozetpodz, kuraa ci d@#sh un M*zh, bet gan Medus pods, no kura cilveeki smeljas [un apliip ar] inspiraaciju. (Nav jau mana lapa, bet tas iritee (=latv. “kretinee”, “tracina”), ka kaads te atljaujas nozaakaat cita viedokli. Vot samazgas liet ir jaaiet uz pods.lv. Prieksh tam tas ir spainis un veel tad Laacz sola tiesaaties, taa kaa jaauzmanaas, ko saki)
2 CLX: neraxtiisi iesniegumu prokuratuurai, ka Tavaa maajaslapaa Tavu nicku izkropljo un apvaino nepiedieniigaa uzvediibaa 😉
Uibis: es pie taa esmu pieradis un jau sen kaa vairs neaukleejos ar taadiem aakstiem. deny from aaksta.ip.adrese un miers maajaas. pieredze raada, ka diskuteet ar taadiem ir tas pats, kas runaat ar sienu…
slikti, ka vinjsh ir no telekoma, tagad paaris simti lietotaaju paliks aiz borta uz paaris dienaam 🙁
2 CLX: aakstiem – tb prokuratuuraa vai “:)” – 😀 (no Tavas atbildes toch’ gruuti saprotams). Nee nu laikam jau tomeer “:)”. Hmm…
taa ir bumba ar taalvadiibu leeti
(redzot ka te dazhrei tomeer dziiviiba meei arii peec oktoobra, tad paturpinaashu kluksteet)
uupizz: Smiekliigi skan tas a-la “oo viiri visu meeriija neko kaitiigu neatrada”. Pirmkaart jau smiekliigaakais ir tas kaa var saliidzinaat pilniigi spektraali dazhaadu raidiitaaju izstarojumus. Tiem baigajiem meerijumiem nevjag ticeet nekad – tos parasti taisa “lohi” vai “lohatroonisti”(prieksh “lohiem”).
Tas ir tas pats ja mees saliidzinaaatu naudu peec cipariem. Tipo noliktu blakus 100Yuan un 100 Ls. Sviests.