Šodien ir tā diena, kad Cietnim paliek 3 gadiņi. It kā jau svētki un vajadzētu svinēt, vienīgi nav īsti skaidrs, ko svinēt…
Ja pēdējo mēnešu laikā tur katru dienu tiktu ievietots kaut viens raksts, tad šodien komentāros mēs redzētu sajūsmas pilnus apmeklētāju apsveikumus. Šobrīd var lasīt šādus tekstus:
rudY
kuraa slimniicaa jaaierodass pi cietnja ar pukeem?
Dzīves realitāte ir skarba. Triju gadu laikā nekas būtiski nav mainījies. Ir parādījušās daudzas jaunas privātlapas, kurās kaut kas tiek rakstīts, bet neviens, kas gribētu un varētu sacensties un uztaisīt kaut ko labāku, tā arī nav uzradies.
Es zinu, par to nemaksā naudu, bet zinu arī to, ka pat, ja maksātu, tad arī nebūtu. Vismaz šobrīd man ir tāda pārliecība.
Šodien tiekos ar cietņa veidotājiem, lai šaurā lokā, kopīgi izdzertu kādu aliņu un papļāpātu par šo un to. Tagad domāju ar ko apsveikt – ar to ka vēl ir dzīvi vai arī vēl nav miruši.