Lūk arī beidzot ir iznācis Firefox 1.0 RC 1. Pirms kādas nedēļas tīklā noplūda neīstā RC1 versija, kas varbūt kādam sajauca galvu. Lai vai kā, bet šajā versijā ir diezgan daudz patīkamu izmaiņu. Kopš Firefox 1.0 PR versijas esot izlabotas aptuveni 250 kļūdas. Par atšķirībām starp PR un RC1 versijām var palasīt šeit.
News.com ziņo, ka Airespace esot pirmais bezvadu LAN aprīkojuma ražotājs, kas paziņojis par IPv6 protokola atbalstu. Detalizēta preses relīze Airespace mājas lapā.
On Tuesday, Airespace became the first wireless LAN (local area network) equipment maker to announce support for IPv6, or Internet Protocol version 6, on its products. Other Wi-Fi equipment makers, such as Aruba Wireless Networks, say they will be adding the feature sometime next year.
Dīvaini, jo man bija tāda pārliecība, ka Wi-Fi arī līdz šim atbalstīja IPv6 protokolu. Izrādās nē. Vismaz tagad noteikti zināšu, ka atbalsta.
It kā gads iet uz beigām, bet ar pāriešanu uz IPv6 globālā mērogā, neviens īpaši nesteidzās. Laikam toreiz veltīgi biedēja ar 2005.gadu, kad būs akūts IPv4 adrešu deficīts.
Ir atrasts nopietns drošības caurums vienā no populārākajiem Telnet un SSH klientiem PuTTY. Autors silti iesaka uzlikt jaunāko PuTTY 0.56 376KiB versiju.
PuTTY 0.56, released today, fixes a serious security hole which can allow a server to execute code of its choice on a PuTTY client connecting to it. In SSH2, the attack can be performed before host key verification, meaning that even if you trust the server you think you are connecting to, a different machine could be impersonating it and could launch the attack before you could tell the difference. We recommend everybody upgrade to 0.56 as soon as possible.
That’s two really bad holes in three months. I’d like to apologise to all our users for the inconvenience.
Izskatās, ka oficiāli nemaz neparādījās iepriekš aprakstītā Nero 6.6.0.0 versija, ja reiz tikai tagad ir pieejama oficiālā Nero Burning Rom 6.6.0.1 28 736KiB versija. Var jau būt, ka palaidu kaut ko garām, bet var arī būt, ka 6.6.0.0 versija tika izmesta publiskajā testēšanā, lai izķertu lielās vaboles.
Nero lapā ir kārtīga miskaste, tā kā atrast tur kaut ko sakarīgu bija visai apgrūtinoši. Skaidrs ir vienīgi tas, ka šī ir oficiālā versija.
Please check out our »Release Notes to see what has been changed/fixed in the new version.
Zem maģiskā “Release Notes” nekas nestrādāja, bet, ja to nedaudz pielaboja, tad varēja arī atrast pareizo adresi, bet gudrāks no tā tāpat nepaliksi.
Domāju, ka daudzi pieredzējuši datorlietotāji piekritīs viedoklim, ka antivīruss ir vajadzīgs, bet bez tā var iztikt. Ja piedomā pie savām darbībām, tad inficēties ar kādu vīrusu nav nemaz tik vienkārši.
Tā kā viens no izplatītākajiem veidiem kā inficēties ir caur internetu, tad var izmantot pareizu pārlūku, e-pasta klientu un ugunsmūri un aizmirst par visu to interneta drazu, kas grib ieperināties mūsu datorā. Protams, pastāv arī iespēja neveiksmīgi lejupielādēt kādu programmu, kas ir piebāzta ar trojāniem, bet tāpēc ir domāti aplikāciju ugunsmūri, kas ar to tiks galā.
Mr.X iesūtīja saiti uz Netsec.lv foruma ierakstu kurā ir atrodams Flash klipiņš 1 413KiB par to cik viegli tiek apieta autorizācijas pārbaude www.lad.lv lapas administrācijas daļā un iegūtas pilnas tiesības uz lapas rediģēšanu.
Tiks parādīts pats elementārākais SQL injekcijas variants un kā tas arī nostrādā. SQL injekcija tik veikta šajā sērijā uz kādu no valsts iestādes saitiem, tipa, gov saitu.
Piebildīšu, ka arī šim (tās lapas) “IT spečukam” ir paziņots un jautājums ir tāds, pa ko tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda?!
r21vo iesūtīja sekojošu informāciju:
Gribēju padot tādu infu, ka nesen (pēdējo nedēļu laikā) ltk pilsētasDSL lietotājiem dhcp atgriež ip adreses robežās 84.237.128.0 – 84.237.255.255. Tā kā par šitādiem jokiem nekur nav rakstīts (izņemot tagad manā blogā ;), tad servuki kuri ir uzkonfigoti, lai tikai ar lv zonas ip tiktu klāt pdsl lietotājiem, nav pieejami – piem. delfi ftp servuks, daži dc++ hubi. Arī apollo ircnetā nevarēja tikt, taču tas operatīvi tika labots 😉
Izskatās, ka joprojām šīs adreses nav pievienotas Latvijas IP adrešu zonai. Tagad tikai jānoskaidro, kur tā bremze rodās.
Papildināts
Dotais subnets jau pēc pusotras stundas tika pievienots – Last modified: Mon Oct 25 12:56:17 2004. Tā kā tagad viss ir kārtībā.
LongT raksta, ka diezgan sen nav rakstīts par Skype. Tā kā derētu kādu vārdu bilst par jauno versiju, kas vakar iznāca.
Izmaiņu saraksts izskatās ievērības cienīgs, lai ievērtētu jauno versiju. Aizgāju uz lejupielādes sadaļu un tur iekopēju norādi uz failu, kas izskatās šādi http://www.skype.com/go/getskype. Iebaroju šo adresi wgetam, lai tas novelk failu. Kā rezultātā parādījās sekojoša aina.
Šobrīd vairs nav miera nevienam un nepaliek nepamanīts praktiski neviens produkts vai serviss, it īpaši, ja tas ir ļoti populārs. Drošības speciālisti ir pabakstījuši Googles servisus un atraduši tur pāris vājās vietas. Vienu tādu nepilnību Googles speciālisti novērsa, bet drošības eksperti uzskata, ka var būt vēl šis tas nesalāpīts.
The Google hole is an example of a common security problem affecting Web sites that dynamically generate Web pages based on input from unknown sources, such as Web surfers, according to a vulnerability note written in 2000 by the Computer Emergency Readiness Team at Carnegie Mellon University in Pittsburgh. (See: http://www.cert.org/advisories/CA-2000-02.html.)
Google developers appear to have missed that four-year-old warning and the company did not respond to repeated e-mails sent to an address for reporting security holes, Ley said.
In patching it, Google developers changed their code to prevent javascript and vbscript, but may have left open other avenues of attack, Ley wrote in an e-mail.
Pablo blogā izlasīju par to, ka LNT mājas lapa ir ieguvusi jaunu izskatu. Sen bija laiks, jo cik es atminos, vecā lapa man ne pārāk patika, tā bija taisīta salīdzinoši sen, kad vēl pilnā sparā apgrozībā bija Netscape 4. Bija tādi dzīvie miroņi, kas nežēlīgi gļukoja un ēda procesoru.
Tas man ir palicis atmiņā, jo tajā laikā daudzās lapās tika izmantots JavaScripts, kas noteica pārlūku un gadījumā, ja tas bija Netscape, tad tam iebaroja vienu stilu failu, bet ēzelīšu lietotājiem, pavisam citu. Nu un tur kaut kas riktīgi neštimmēja. Vai arī varbūt problēma bija tajā, ka es toreiz, pirms gadiem diviem, pilnā sparā vēl lietoju Internet Explorer, lai mazinātu jautrību atslēdzu JavaScript, kā rezultātā man šādās lapās nerādīja visu tik glīti, kā to bija paredzējuši autori. Nu un tā kā izlasīt melnu tekstu uz tumša fona vai zilas saites uz tā paša tumšā fona ir salīdzinoši nepateicīgs darbs, tad man šī lapa tika izsvītrota no turpmākiem apmeklējumiem. Patiesībā, kam tas rūp? Laikam jau tikai man. It kā jau tāds nieks vien ir, bet tāpat nepatīkami, lai gan tajā pašā laikā arī pamācoši…