Sadaļas arhīvs: Padomi

E-pasta sarakstes drošība

E-pasta sarakste ir visai interesanta padarīšana. Pavisam nesen man pārsūtīja kādu vēstuli, kas svēra gandrīz 2.5MiB. Vienkārša e-pasta vēstule html formātā bez jebkādiem pievienotiem failiem. Laikam tā bija pirmā tik smagā e-pasta vēstule, ko biju jebkad saņēmis. Tā bija kaut kāda mēstuļu ķēde, kuru viens pēc otra pārsūta citiem upuriem. Bet tas nav būtiski. Uzmanību piesaistīja mēstules apakša.

This message and any attachments are confidential and intended solely
for the addressees. If you receive this message in error, please delete
it and immediately notify the sender. If the reader of this message is
not the intended recipient, you are hereby notified that any
unauthorized use, copying or dissemination is prohibited. E-mails are
susceptible to alteration. Neither [atpazīstama firma] nor any of its subsidiaries
or affiliates shall be liable for the message if altered, changed or
falsified.

Tā vietā, lai sūtītu šādu sviestu, kur vienkāršā tekstā ir kaut kāds brīdinājums par sūtījuma konfidencialitāti, būtu labāk šo e-pastu sakriptējuši. Par to ko un kā labāk darīt, lai jūsu saraksti neredzētu trešās personas ir aprakstījis Aivis – pasta šifrēšana.

Mēs neatbalstām vietējos reketierus un matricas pērkam citur

Lūk kāds skaļš virsraksts sanāca. Sasāpējis vai zinies. Pirms kāda laika rakstīju par kārtējo idiotismu, ko pieņēma mūsu valdība, apliekot ar nesamērīgi lielu nodokli datu nesējus, tādejādi lobējot kādu personu intereses, kas nebūt nebija autori.

Tā kā tur всё схвачено, tad nav jēgas iespringt, jo, ja ne demagoģijas ministre, tad radošā inteliģence noliks visus taisnības cīnītājus pie vietas – ibo nelien, kur tev neprasa, te cilvēki biznesu taisa. Kamēr vieni vārās, mums, tiem, kuriem tas bizness it kā būtu jābaro, ir jāizmanto matricu ceļi, kas ved uz dažādām Eiropas valstīm. Par vienu no tādiem es pirms kāda laika uzzināju zābaku lapā – tur bija izlikts baneris un veda uz saulaino Igauniju – DVD media (papildināts: Uzmanību! Pagaidām neiesaku tur neko pasūtīt, jo izskatās, ka mans pasūtījums, kam vajadzēja būt klāt jau “rīt” ir uz nedēļu aizkavējies?).

Šodien, klaiņojot pa vietējiem blogiem, uzskrēju vienam ierakstam, kura komentāros paspīd pozitīvas atsauksmes par karsto puišu piedāvāto alternatīvu. Tā kā pats jau kopš reketieru nodokļa stāšanās spēkā neesmu nopircis nevienu matricu (vismaz neatceros), tad vecie krājumi ir izbeigušies un ir doma veikt pasūtījumu no karstajiem puišiem. Gan tīri ekonomisku apsvērumu dēļ, gan arī principa pēc, lai ieriebtu demagoģijas minsitrei un visiem tiem idiotiem, kas dzen kapā savus tautiešus.

Parotaļāsimies ar Laacz.lv stiliem?

Mierīgi, bet vispirms nedaudz lirikas. Nevar taču uzreiz tā – Снимай трусы – знакомится будем… 🙂

Es tagad netaisos apcelt laacz.lv jauno dizainu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka man bija lieliska iespēja to izdarīt jau pirms kāda laika, kad to pirmo reizi dabūju redzēt. Toreiz gan es padomāju, ka tā tāda darba skice vien ir, un “īstais” dizains tiks vēl pieslīpēts līdz to palaidīs tautās. Lai vai kā, bet šīs pārmaiņas bija pārsteigums arī man. Bet nu kā ir ir – dzīvosim tālāk. Visā visumā jau nav nemaz tik slikti – pēc pāris dienām pieslīpēs un pēc nedēļas jau būsim pieraduši. Domāju, ka laacz no rīta, izlasot visu to drazu, kas bija sarakstīta komentāros kā arī manu apcerējumu, pakasīs pakausi un kaut ko izštukos. Es teiksim, pats neesmu labāks, jo arī visu laiku, kad uznāk luste, eksperimentēju. Jebkurā gadījumā cita skabarga vienmēr ir tuvāka, lai tas baļķis tur stāv. 😀

Nu labi, pietiks muldēt. Galvenās problēmas jau bija pieminētas komentāros – nelasāms un nepārskatāms. Pārspīlēju? Pilnīgi noteikti, ka pārspīlēju, jo pretējā gadījumā man nebūtu par ko rakstīt. Man gan tā šķiet tipiska situācija ar tā saucamajiem “dizaineriem” vai “māksliniekiem” un parasti tam nepievēršu tik lielu vērību. Liela daļa cilvēku to nesaprot un man ir pārliecība, ka to arī nekad nesapratīs pat, ja viņi saka, ka tā nav. Vienkārši mēs runājam dažādās valodās. Esmu mēģinājis daudziem skaidrot, bet, ja cilvēkam pirksti gaisā, tad viss veltīgi. Tāpēc ar tādām muļķībām vairāk nenodarbojos – lieka laika izšķiešana. Esmu pat ieguvis ne vienu vien ienaidnieku, kura mākslu esmu izbrāķējis, jo tā manā skatījumā ir bijusi nelietojama. Nu ja – no mākslas neko nesaprotu – man vajag, lai būtu praktisks nevis “smuks”. Vienkārši ļoti bieži iegriežos blogos, lai atpūstos no darba vai arī pēc darba, kad acis jau ir nogurušas, lai kaut ko palasītu un, tad par nelasāmu tekstu esmu gatavs egli iesprauzt tur, kur tas būtu ļoti sāpīgi, nu aptuveni tāpat kā manām acīm lasīt blāvu tekstu uz gaiša fona. Tāpēc, parasti, ja ir iespējams, tā klusu daru savu – palielinu burtu izmēru un uztaisu lielāku kontrastu. Zūd estētiskais … vai vēl kaut kāds līdzīgs sviests? Mēs taču gājām lasīt tekstu nevis skatīties uz lapu, kurā nekas netraucē izbaudīt jauko krāsu gammu. Vismaz es tā domāju. Bet, ja runājam par estētisko baudījumu, tad es labāk paskatos kādus bilžukus ar plikiem zaķiem – i tev krāsu gamma, i kontrasts, galu galā smuki un runā, ka dažreiz, ja tā ilgāk paskatās, varot pat it kā mašīnas saskatīt. 😀

Arī šoreiz rīkošos līdzīgi. Tas, ko es piedāvāšu nebūt nepretendē uz kaut ko īpašu, vienkārši uz ātru roku uzmeistaroju alternatīvu stilu kurā komentāri būtu spēcīgāk izcelti un teksts nedaudz lasāmāks. To kā es redzu laacz.lv var redzēt šajā bildē, bet to kā lapa izskatīsies pēc izmaiņām var redzēt fināla variantā. Baigi raibs? Bet tas ir tikai piemērs.

Tā kā esmu ļoti slinks, tad nolēmu īpaši nesaspringt un uztaisīt raibus komentārus – izmainot katra otrā bloka krāsu. Pirmajā momentā es jau biju izštukojis, ka dažādās krāsiņas panākšu ar viltīgu paņēmienu – katram pāra skaitlim, kas ir komentāru id beigās, piešķiršu alternatīvu krāsu. Aptuveni šādi var piesiet vajadzīgo stilu li[id$="2"], kur 2 ir viens no pāra skaitļiem, tādus saliek 0,2,4,6 un 8. Protams, sanāca tā, ka lielākā daļa bija glīti – viena tāda krāsa, otra tāda, bet brīžiem komentāru id divi pēc kārtas bija pāra skaitļi… Kodu, protams, sākumā nemaz neizpētīju, bet, kad ieskatījos, tad pamanīju, ka katram otrajam tiek piešķirta klase .alt un te nu man kārtis aizgāja. 😉 Jebkurā gadījumā nekas jauns tas nav. Vienkārši izmantoju to pašu veco metodi, ko cīņā ar baneriem. Tie, kas lieto kādu no betām (uz Mozilla 1.8 beta 3 un jaunākas) vai kādu citu no zara versijām, piemēram, Firefox 1.4+ un atbalsta @-moz-domain alternatīvā stila paraugu, var lejupielādēt šeit userContent-laacz.css, bet pārējiem nāksies palasīt kā to pašu realizēt ar paplašinājumu palīdzību.

Papildināts
Nu re, nebij’ nemaz tik ilgi jāgaida – laacz jau ir ieviesis šādas tādas izmaiņas. No viņa teiktā es sapratu, ka šis bija pirmais solis izmaiņu ceļā, tā kā var droši teikt “процесс пошёл”.

Kā salabot Firefox Deer Park Alfa2 tēmas slīdjoslu (scroolbar)

Zinu, ka daži no jums eksperimentē ar jauno Deer Park visai zaļo Alfa 2 versiju, kas šad tad nepatīkami gļuko. Es arī to testēju. Bet tas nebūt nenozīmē, ka visiem tagad būtu jāmetās pakaļ un jādara tāpat. Tā nevajag darīt. 😉

Bet, ja nu tā ir sanācis, ka tu eksperimentē ar jauno FF un esi izvēlējies kādu eksotisko tēmu, kas netiek bieži atjaunota, teiksim Operas tēmu, tad līdz ar jaunajām alfa versijām būsi pamanījis visai nepatīkamu lietu – ir pazudušas slīdjoslas (scroolbars – tā tos brīnumus sauca?).

Es pāris dienas cietos un beigās, tomēr neizturēju. Parakņājos pa forumu un uzskrēju šim te ierakstam. Veram vaļā (uztaisam rezerves kopiju), manā gadījumā, opera_7.5x.jar failu un mapē “global” nomainam faila “scrollbars.css” nosaukumu uz “xulscrollbars.css” vai “nativescrollbars.css”, ja tu lieto Mac OS X versiju. Palaižam Firefox un mums atkal ir slīdjoslas. Neviens jau neteica, ka testētājiem ir viegla dzīve. 😉

Ņjā, bet vispār var arī nemocīties un atvilkt jaunāko Operas tēmu. Izskatās, ka autors to, tomēr atjauno.

Rapidshare reklāmas baneris

Tā kā jauno Deer Park Alfa 2 testēju uz alternatīvā profila, tad arī daudzas fiškas nebija pārliktas no iepriekšējā. Viena no tādām lietām bija userContent.css. Šajā failiņā man bija sarakstītas pāris klasītes, kas dažos portālos (apollo, delfi u.c.) šo to paslēpa. Tā kā sanāk diezgan bieži apmeklēt Rapidshare.de, tad arī pielaboju to tā, lai reklāmas pleķis neberž acis un rezultātā sanāk tīri tā neko. Šoreiz jau izmantoju Apollo rakstiņā minēto jauno fīču ar @noteikumu uz domēniem, kas darbojās jaunajās Deer Park Alfa versijās. Neliela dokumentācija un piemērs.

@-moz-document domain(rapidshare.de) {
iframe[name^="google_ads_frame"] {
    display: none !important;
	}
}

Tīmekļa etiķete jeb „pornuha na haļavu”?

Server.lv iesūtīja tādu nelielu Latvijas tīmekļa mājas lapu apskatu un problēmas kādas ir vērojamas tajās.

Server.lv:
Iedomājieties, ka jums pieder vai ka Jūs vadāt uzņēmumu, kuram ir izstrādāta mājas lapa, ar kuru Jūs lepojaties un kura patīk arī jūsu biznesa partneriem un klientiem. Kāda, Jūsuprāt, varētu būt viņu reakcija, kad viņi kādā dienā Jūsu mājas lapā ieraudzītu saukli “Pornuha na haļavu”?

Globālais tīmeklis ir vide, ko mēdz dēvēt par virtuālo pasauli, tomēr šī vide nav nekas abstrakts un pilnīgi atrauts no realitātes, tāpēc tajā valdošie likumi lielā daļā gadījumu ir pārņemti no reālās dzīves. Mēs tajā atstājam savas pēdas, pēckurām mūs atpazīst. Protams, šeit pastāv lieliskas iespējas darboties anonīmi, taču šoreiz aplūkosim gluži pretējus gadījumus – kad vēlamies ar tīmekļa starpniecību paust informāciju par sevi vai savu uzņēmumu.

Lasīt tālāk

Microdrive vai Flash atmiņa

Iekš The Inquirer ir atrodami spriedelējumi par to, kas ir labāks – Microdrive diski vai Flash kartes. Diemžēl raksts ir vairāk domāts, lai paceltu problēmu gaismā kā arī uzsāktu diskusiju par tēmu, nekā dot kādu konkrētu risinājumu. Vispārināti tiek apskatīti abu datu nesēju trūkumi un priekšrocības.

While Digital Camera Shopper’s tests were by no means fully scientific, the lads at SlashDot quickly posted their own unofficial endurance tests. One user had dropped his 128MB memory key in hot coffee twice and put it through the washing machine three times. Another had put a Compact Flash through the washing machine and dryer no worse for wear, with only some label damage. Finally, one animal lover had seen one memory card attacked by his cat and another carried around in the mouth of a dog for several hours before being buried in the back yard without trouble.

Man gan pašam vēl nav sava viedokļa par doto tēmu, jo nav pieredzes ar mikrodiskiem. Lai gan es esmu no tiem, kam cena ir būtisks moments, proti, ja cietais disks spēj piedāvāt daudz lielāku ietilpību par mazāku cenu, tad tas ir tas, kas mani interesē.

Antivīrusu testi

Domāju, ka daudzi pieredzējuši datorlietotāji piekritīs viedoklim, ka antivīruss ir vajadzīgs, bet bez tā var iztikt. Ja piedomā pie savām darbībām, tad inficēties ar kādu vīrusu nav nemaz tik vienkārši.

Tā kā viens no izplatītākajiem veidiem kā inficēties ir caur internetu, tad var izmantot pareizu pārlūku, e-pasta klientu un ugunsmūri un aizmirst par visu to interneta drazu, kas grib ieperināties mūsu datorā. Protams, pastāv arī iespēja neveiksmīgi lejupielādēt kādu programmu, kas ir piebāzta ar trojāniem, bet tāpēc ir domāti aplikāciju ugunsmūri, kas ar to tiks galā.

Lasīt tālāk

Page 8 of 22
1 5 6 7 8 9 10 11 22