Turpinot tēmu, par latviskiem domēna vārdiem un to savietojamību ar linux/unix sistēmām, gribētos pieminēt vienu rakstiņu, ko iesūtīja Andris.

Viņš ir uzrakstījis nelielu Perl skriptu lv2ansi, kas linux/unix vidē konvertēs latvisko domēnu “tūdaliņ.lv” uz “xn--tdali-d8a8w.lv“, kas ir identisks nosaukums un izveidots pēc Punnycode algoritma un tiek rakstīts ar ANSI simboliem (latīņu).

Šo skriptu var izmantot divos veidos – lai vienkārši konsolē pārvērstu latvisko domēna vārdu uz Punnycode algoritma bāzētu nosaukumu un pēc tam to izmantotu savām vajadzībām vai arī izmantotu to kā starpniek programmu, kas automātiski veiks konvertāciju uz standarta linux/unix programmām saprotamu domēna vārdu latīņu burtiem.

Par Peer-2-Peer jeb p2p tīkliem esam dzirdējuši diezgan daudz. Viens no populārākajiem un man tuvākajiem ir eMule/eDonkey tīkls. Pirms kāda laika parādījās viens jauns tīkls, kas salīdzinoši ātri kļuva populārs – BitTorrent.

Kad internetā parādījās informācija par BitTorrent, ziņkāres pēc, es paņēmu un uzinstalēju to, lai apskatītos, kas tas par zvēru. Jutos vīlies, jo programmiņa bija ļoti necila – tikai kaut kāda viena vai divas pogas un viss. Īpaši neiedziļinoties tūlīt pat nonesu, jo padomāju, ka tā vēl ir tikai autiņos. Tagad tikai sapratu, ka tas bija autora mērķis uztaisīt primitīvu, bet funkcionālu klientu, kas darbojas.

Gari neizplūdīšu, bet vienkārši ieteiktu izlasīt šo Lasīt tālāk →

Kaklz iesūtīja vienu adresīti, kas kā reizi sakrīt ar šīs dienas apspriesto rakstiņu par e-pasta klientu Thunderbird.

LANET speciālisti saviem klientiem ir uzrakstījuši detalizētu pamācību par to kā uzinstalēt un nokonfigurēt šo noslēpumaino un mazpazīstamo pasta klientu Mozilla Thunderbird. Un galvenais, nevis ar POP, bet gan ar IMAP protokolu.

Lasīt tālāk →

Es atļāvos nedaudz papildināt rakstu ar šīm rindiņām kā arī Inbox.lv atbildi, kas būs atrodama zemāk.

Tātad, šodien saņēmu izmisuma pilnu e-vēstuli kurā tiek izklāstīta problēma, ko varēs izlasīt nedaudz zemāk. Nedz man, nedz arī šīs problēmas autoram nav ne mazākās sajēgas par to kā notiek visas šīs tehniskās lietas ar elektroniskā pasta pārsūtīšanu uz mobilo telefonu. Šī iemesla pēc tika ievietots raksts, lai rastos diskusija un kāds tehniski orientēts cilvēks, kas darbojas attiecīgajā sfērā, izskaidrotu problēmas tehnisko pusi un ieteiktu veidus kā to atrisināt.

Udzzis raksta:

Damāju ka varētu būt interesanti “Poda” lasītājiem, no kuriem daudzi ir arī Inbox.lv klienti, uzzināt, ka pāradresācija uz mobilo telefonu nav tik droša lieta, kā sākumā varētu likties.

Tas ir stāsts iz dzīves, gadījums, ko pieredzēju vakar. Inbox ir tāds papildus serviss, kā ziņošana uz mob. tel. par to ka pienākusi jauna vēstule. Tiktāl viss būtu jauki. Bet kas notiek, ja dotā mob.tel. operatora īsziņu serveris uz doto brīdi ir aizsits (kā tas bieži notiek ar TELE2 un ne tikai)?

Lasīt tālāk →

Šodien man viens paziņa izkliedza savu sāpi par to, ka viņa lapā ir parādījušies izlecošie logi. Pirmā doma, kas viņam iešāvās prātā bija, ka lapu kāds ir uzlauzis un salicis iekšā savu reklāmu, bet beigās izrādījās, ka izlecošos logus vēra vaļā viens no izvietoto skaitītāju kodiem.

Pēc šādiem izgājieniem, protams, ka skaitītājs tika nonests no lapas virsmas un to veidotāju virzienā tika raidīta kaudze ar necenzētiem vārdiem. Bet nu visu pēc kārtas.

Lasīt tālāk →

Pavisam nejauši vakar ieskatījos Bugtraq meilinglistē un manu skatienu piesaistīja – Microsoft Word Form Protection Bypass.

Advisory Name: Microsoft Word Form Protection Bypass
Release Date: 2004-01-02
Affected Product: Microsoft Word
Platform: Microsoft Windows, probably Apple Mac OS
Version: tested on 2000, 2002 (XP), 2003, probably other versions vulnerable as well
Severity: Document (“Form”) protection can be easily removed

Diezgan vienkāršs veids kā noņemt aizsardzību no Microsoft Word dokumentu “formu aizsardzības”, neizmantojot nekādus super-puper lauzējus. Ir tur tāds ķeksīts pie dokumenta aizsardzības “Forms”. Vienīgais, ko tas dara ir aizsargā dokumentā esošos laukus no rediģēšanas iespējas. Bet nu veids kā to apiet ir diezgan interesants.

Domāju, ka lielai daļai šī fiška nekad tā arī nenoderēs, bet nolēmu, ka labāk būs, ja es to iegrāmatošu savā lapelē, jo pretējā gadījumā tas kaut kur noklīdīs un pēc tam to nevarēs atrast. Ja ne kā savādāk, tad vismaz izglītošanās nolūkiem varētu noderēt.

she`ka iesūtīja nelielu aprakstu par to kā viņš tika galā ar neaicinātu tārpu – WORM_AGOBOT.BK, kas bija iemitinājies viņa datorā.

she`ka raksta:
Pāris dienas atpakaļ mani noķēra tāds worms kā WORM_AGOBOT.BK.
Nu tas noteikti tādēļ, ka nebija uzlikti ielāpi!
Kompis meta dīvainus paziņojumus, lai es paspēju saglabāt visus darbus, jo pēc 60 sekundēm būšot restarts.

Pēc neilga laiciņa pamanīju, ka nu vairs arī mans Kaspersky neverās vaļā un Outpost firewall arī ne. Worms tos vienkārši vēra ciet. Mēģināju patīrīt reģistros, bet regeditu un msconfig arī vērās ciet… gāja jautri!
Atradu regedit aizvietotāja softu ar ko patīrīju reģistrus..bet velti.
Sāku meklēt info, kas ar manīm notiek… atradu īsto.

Lasīt tālāk →

Tiem, kas sāk apgūt CSS gudrības varētu noderēt šis rakstiņš – Writing Efficient CSS. Šo rakstu pavisam nejauši garāmejot atradu kādā no CSS diskusijām par tēmu kā labāk optimizēt un vai vispār ir kāda jēga no CSS koda optimizēšanas. Saimniecībā noderēs.

Diezgan liels un pamatots troksnis bija izveidojies ap Apollo portālā publicēto Kristīnes Jančevskas rakstu – Ko darīt ar neiedomājami stulbiem datorlietotājiem. Lai arī raksta autore, maigi izsakoties, ir sabraukusi auzās, tomēr es to agrāk nekomentēju un arī tagad netaisos, bet tā vietā gribēju iedot norādi uz diezgan labi argumentētu komentāru par šo rakstu, kas šorīt no rīta ir nopublicēts tajā pašā portālā – Par datorspeciālistiem un datorlietotājiem (Jānis Ojers).

Jā, abām pusēm (datorlietotājiem un datorspeciālistiem) ir sava taisnība, un abām pusēm ir savi plusi un mīnusi. Taču minētajā rakstā autore ir uzvēlusi visu savu negatīvo pieredzi uz datorspeciālistiem, kuri pie tam lielākajā daļā minēto gadījumu nemaz nav iesaistīti. Tas, ko es gribu pateikt ir: var uzrakstīt rakstu, kurā tiek nolikti visi datorlietotāji, taču tas būtu tas pats, ko savā rakstā izdarīja autore ar datorspeciālistiem, tāpēc es savā rakstā tikai atspēkoju viņas rakstīto (no sava viedokļa).

Vēl tikai gribēju piebilst, ka ar datoru un interneta izplatību arī šādu “stulbu lietotāju” skaits palielināsies un tā ir normāla parādība.

Lasīt tālāk →

laacz bija iemetis labu fišku par BLOCKQUOTE #1 un #2 tēmas turpinājumu. Šis variants varētu atrisināt pagaidām aktuālo problēmu – nevar uzklikšķināt uz citēto saiti. Izmantojot DOM un JavaScript tas būs viens pūtiens. Starp citu, šajā blogā var paklikšķināt uz komentāriem. Arī interesanta fiška …

Bet ne par to es gribeeju staastīt šoreiz. Pēdējā laikā arvien biežāk dažādus parsēšanas darbus uztic klienta pusei tādejādi mazinot slodzi uz serveri. Ja iepriekš viens no izplatītākajiem veidiem bija dinamiskas tēmas izveide izmantojot CSS stilus, labs piemērs, kur viena lapa tiek ietērpta dažādos dizainos izmantojot dažādus CSS failus ir CSS Zen Garden, tad te būs vēl labāks piemērs kā var dinamiski sortēt tabulas bez liekiem pieprasījumiem uz serveri. Atliek tikai vienu reizi padot datus lietotājam un tālāk jau visu darbu paveiks viņa pārlūks.