Rokasgrāmata: Kā nozagt miljardu (papildināts)

Var just, ka priekšvēlēšanu aktivitātes sit augstu vilni. Ja pirms kāda laika parādījās Roulendu ģimenītes Aināra solījumu lapa, tad tagad tiek piedāvāta apskatei nākamā ģimenes locekļa Aivara rokasgrāmata: Kā nozagt miljardu.

Lapas veidotāji sola visai interesantu informāciju par to kā tika apzagta valsts. Bankas izdrukas bija visai spēcīgas.

Tāpēc tuvākajās nedēļās mēs publiskosim simtus dokumentu, kas parādīs, kā Latvijas valstij tika pat ne pārāk likumīgi nozagts tas, kam vajadzēja piederēt mums visiem un kas būtu noderējis lielākiem pabalstiem un pensijām, jauniem ceļiem, pieejamākai veselības aprūpei un izglītībai. Nozagts – un, protams, arī iztērēts pašu zagļu, viņu ģimenes locekļu un pakalpiņu neremdināmajām personiskajām vajadzībām.

Sekosim izmaiņām.

Atradu iekš Apollo.

Šajā krimināllietā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un uzņēmējs Ansis Sormulis. Visi apsūdzētie uzsver, ka nesaprot un neatzīst viņiem uzrādītās apsūdzības.

Starp citu, ir arī cita lapa, kurā ir vesela kaudze ar dokumentiem – nozagt.com, kurā ir liecības no cilvēkiem, kas piedalās procesā kā liecinieki. Nesapratu gan kā viņi ar šo dokumentu publicēšanu grasās pierādīts, ka Aivars ir tīrs kā stikliņš.

Latvijas Republikā ir sākta kārtējā Aivara Lemberga un viņa dēla nomelnošanas kampaņa jeb melnais PR. Tādu pašu kampaņu „Pilsētai un pasaulei” organizēja pirms četriem gadiem. Šīs kampaņas organizētāji ir Lato Lapsa un Aleksandrs Niklass, bet to finansē Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis.
Es būtu izbrīnījies, ja tāda antilemberga kampaņa netiktu organizēta.

Domāju, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. 😉

Papildināts

Mango raksta, ka Lembergs ir liels Latvijas preses cienītājs.

Banku kontu izraksti liecina, ka Lembergs ir liels preses mīļotājs – 2006 .gada maijā no viņa konta veikta virkne maksājumu dažādām pašmāju preses izdevniecībām, piemēram, žurnālam Santa viņš pārskaitījis 3093 latus. Interesanti, ka dažus mēnešus vēlāk tieši šis sieviešu žurnāls publicēja pirmo Anrija Lemberga interviju, kurā viņš pirmo reizi latviešu lasītājiem stāstīja par to, kā ir būt Ventspils vadītāja dēlam.

Tāpat Lembergs dāsni maksājis tādām preses izdevniecībām kā Limbažu rajona laikrakstam Auseklis , Saldus zeme , A/S Lauku Avīze , laikrakstam Diena, Balvu vaduguns, Brīvā Daugava, krieviski iznākošajam slavenību ziņu žurnālam ŽZL un citiem, kopā laika posmā no 2005. gada 15. maija līdz 18. maijam dažādām izdevniecībām pārskaitot vairāk nekā 25 tūkstošus latu.

Līdz šim biju pārliecināts, ka NRA ir Lemberga avīze, bet izrādās, ka pārdotā Diena arī pūta viņa stabulē.

43 thoughts on “Rokasgrāmata: Kā nozagt miljardu (papildināts)

  1. karuuzo

    Naudas esamība jau nepierāda vainu. Gribētu toč redzēt reālus dokumentus, kur kaut vai varētu nojaust nelikumīgu rīcību, nevis kaut kādus pilnīgi neko neizsakošas kontu izdrukas un veikalu fotogrāfijas. Jā, viņam ir nauda un viņš to tērē, bet parādiet, ka tā nauda ir nelikumīgi iegūta, tad varēsim sākt runāt.

    m

    Atbildēt
  2. Ivars

    karuuzo, kā Latvijā likumīgi var iegūt šādas naudas masas? Protams, līdz vainas pierādīšanai visi jau nevainīgi, bet…

    Atbildēt
  3. Trolis

    Lai parāda kā nauda iegūta?
    Vienkārši, kā mazam bērnam pajautāt: Kur ņēmi?
    Ja sīkais neatbild: Ņēmis no aizliegtiem avotiem, piemēram, Mātes maka.

    Vienkārši. Jebkura māmiņa atrisinātu šo minūtēs 15.

    Atbildēt
  4. bush

    Man atkal patīk taktika. Vieni no visa spēka kliedz melns. Otri no visa spēka kliedz balts. Rezultātā, ja puses ir vienlīdz varenas, tad sabiedrība, kura ir pa vidu, labākajā gadījumā sāk domāt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu un ļaunākajā gadījumā atmet ar roku un saka man viss vienalga.

    Atbildēt
  5. KakTusss

    Nu, ir vēl viens variants kā var pārbaudīt naudas legalitāti. Ja ir 1 MLVL kontā, jābūt par to nomaksātiem n % nodokļos (nu, ērtības labad pieņemsim, ka minimālajā / ekonomiskajā variantā). Tātad, no attiecīgajām personām jāpieprasa pārskaitījumu izdrukas. That’s all!!!

    Atbildēt
  6. neskauž

    Lembis vismaz savu pilsētu sakopis, daudzreiz pretīgāka attieksme pret trulu Dienvidtilta un stikla kalna projektu slaukšanu, ka visi saprot notiekošo, bet nekas netiek darīts un tajā pašā laikā vel tādu pat ”ahūna vajadzīgo” slaucējprojektu organizēšana

    Atbildēt
  7. Modus Operandi

    neskauž, kuru Lebgerga realizēto būv-/attīstības projektu Ventspilī tu nostādītu kā pozitīvu piemēru pretstatā “trulajam” Dienvidu tiltam vai Stikla kalnam?

    Atbildēt
  8. e-remit

    Tā kampaņa, kas pirms pagājušām vēlēšanām bija pret Lembergu, man izskatījās pēc paša Lemberga finansētas. Piemēram, reklāmas, kurās bija uzdoti trīs vai četri jautājumi Lembergam. Ja pirmie jautājumi tiešām bija nopietni un “par lietu”, tad pēdējais bija ļoti idiotisks, kas psiholoģiski klausītājam liek visus jautājumus uzskatīt par neņemamiem vērā. Pa lielam, daudz slēptāka pozitīvisma kampaņa.
    Šoreiz jāskatās, vai tajās izdrukās tiešām parādīsies kas kliedzošs, pretējā gadījumā kaut kādi tēva naudas ieskaitījumi dēlam var izrādīties tādi, par kuriem Lembergs beigās tā arī pateiks, ka tur nekā īsti nav un atkal būs pozitīvais tēls.

    Lembis vismaz savu pilsētu sakopis, …

    Viduslaikos bagātie pirka indulgences, šodien daļu netīros ienākumus veltī savai pilsētai… Nekas diži nav mainījies.

    Atbildēt
  9. ekskursija

    Viduslaikos bagātie pirka indulgences, šodien daļu netīros ienākumus veltī savai pilsētai… Nekas diži nav mainījies.

    Labāk, lai veltī nekā zog un neveltī.

    Atbildēt
  10. Arnolds

    Es ļoti gribētu ticēt tam, ka Lembergu un viņiem līdzīgo laiks ir pagājis. Piedrāzt sakoptās pilsētas – neizgāziet savus atkritumus, tad arī jūsu pilsētas būs tikpat sakoptas kā Ventspils.

    Atbildēt
  11. ese

    Kamēr nav notiesāts, tikmēr nav vainīgs! Man vienalga cik lielas summas tur griežas, vienīgi, Jums Latviešiem skauž, ka tāda summa nav pašu kontos, un nevarat atļauties tādu tērēt modes veikalos, u.c. lietu pirkšanā.

    Ventspils sakopta pilsēta, būtu tāda Rīga, es būtu nokļuvis paradīzē 😀

    Un no kurienes tāda informācija un izdruka? Kur tāda bankas izdruka ņemta? Pakārt pie lielā zvana (atlaist) to, kas tādu informāciju devis/saņēmis.

    Vispār politika mums tāda “smirdīga” lieta.

    🙂

    Atbildēt
  12. Modus Operandi

    Cik esmu runājis ar tiem, kam ir bijis tas “prieks” padzīvot Ventspilī (tieši no Rīgas u.c. pilsētām, nevis vietējiem, kas pieraduši jau no dzimšanas), atsauksmes vienmēr vienādas. Pilsētas smukums apnīk gandrīz dienas laikā pie atskārsmes, ka turpmāko uzturēšanās laiku ir tieši divas atpūtas iespējas — blenzt sienā vai blenzt jūrā. Tā pilsēta esot labi sakopts tuksnesis, no kura gribas tīties pie pirmās izdevības vienkārši tāpēc, ka nav nekā, ko iesākt, redzēt vai izbaudīt.

    Un labāk, lai nezog un neveltī. Ja pilsēta tiek sakopta par asiņainu naudu (zog taču nodokļu naudu, to, kas nepieciešama tām pašām pensijām, slimnīcām, skolām utt.), tad labāk lai paliek mēslos. Turīgs cilvēks pats sakops, bet ubagam būs nospļauties jebkurā gadījumā.

    Atbildēt
  13. Ventspilnieks @Modus Operandi

    “… ir tieši divas atpūtas iespējas — blenzt sienā vai blenzt jūrā. Tā pilsēta esot labi sakopts tuksnesis, no kura gribas tīties pie pirmās izdevības vienkārši tāpēc, ka nav nekā, ko iesākt, redzēt vai izbaudīt.”

    Esmu izbijis rīdzinieks, dzīvoju jau labu laiku Vpilī, un arī kādreiz likās, ka tā ir “auksta” pilsēta. Tomēr visu apsverot, 10-15 minūšu gājiena attālumā man ir:
    * stadions ar brīvu pieeju un olimpiskais centrs ar visādiem sporta klubiem un nodarbēm.
    * Reņķa dārzs pastaigām, skriešanai un fiziskām nodarbēm (tur ir brīvdabas trenažieri)
    * Piejūras dabas parks ar trenažieriem u..t.t.
    * Skeitparks
    * Pāris ielu basketbola laukumi un futbola laukumi
    * Bērnu pilsētiņa ar atrakcijām (Rīgā pie vecākiem varu parādīt tikai asfaltu uz kura klasītes zīmēt un lēkāt un kādus 30 gadu vecas norūsējušas trepes)
    * Slēgtais akvaparks ar baseiniem
    * Piejūras akvaparks
    * Piedzīvojumu parks ar atrakcijām (meža kaķis, orientēšanās trase, u.t.t.)
    * Labiekārtota pludmale (viesiem varētu patikt, ka ir vairākas ļoti solīdas automātiskās tualetes ir tikai par 20 kap., atšķirībā no Rīgas un Jūrmalas)
    * Lieliska bibliotēka
    * Kultūras nams un koncertzāle, kurā ir gan koncerti gan viesizrādes (ir noslēgti sadarbības līgumi ar vairākiem teātriem).
    Vasarā mums notiek pasākumi nonstopā. Ziemā arī katru nedēļu ir vairāki izklaides vai kultūras pasākumi.

    Kas nav:
    * Lielie jauniešu tusiņi (ala balticbeach, positivus) vai naktsklubi.
    * Multizāļu kinoteātri
    * Vienlaicīgi vairākas teātra izrādes
    * Daudz šiku ēstuvju/restorānu
    * Iepirkšanos centru

    Tā ka teikt, ka Ventspilī var blenzt tikai sienā – tā ir diagnoze.
    Ventspils ir ļoti labi pārvaldīta un ilgtermiņā mērķtiecīgi attīstīta pilsēta (ideja pārorientēties no naftas uz tūrismu laikam tapa kādā 1998-1999. gadā).
    Pie visa piebildīšu, ka manuprāt viss augstākminētais neattaisno noziegumus, ja tādi bijuši.

    Atbildēt
  14. Normunds

    Latvijā ir divas jaukas piejūras pilsētas. Liepāja un Ventspils. Uz pirmo es braucu ar prieku, jo tur ir padsmit viesu nami un viesnīciņas kur palikt, ir kur labi un garšīgi paēst, ir izklaides iespējas etc. Uz Ventspli es braucu ar nepatiku, jo tur nav kur palikt, nav kur paēst un vienīgā izklaide ir pastaiga pa sakoptu pilsētu. Nu un, ka bruģis ir līdzeni izlikts, mājas nokrāsotas? Tai pilsētai nav dvēseles.

    Atbildēt
  15. Vaards

    #19

    Mans viedoklis nav jāuzskata par absolūtu patiesību, bet es, kā ar dažāda veida industriālo būvniecību bišči saistīts cilvēks, par Ventspili esmu dzirdējis šādus vārdus – tur domē Aivars bija to lietu tā nostādījis, ka visi mazie priekšnieķeļi i nedomāja nodarboties ar kukuļņemšanu un tamlīdzīgām lietām.

    Yas ir, ja kāds būvnieks piedalās (piedalījās) konkursā Ventspilī, vinnē, un būvniecības laikā sataisa sūdus (parasti ir tā – jo sūdīgāk būvē, jo vairāk paliek peļņas %), tad viņam vairs nav nekādas izredzes vinnēt otreiz. Neskatoties uz valsts iepirkuma procedūrām un tamlīdzīgi. Blacklisted.

    Ar šo uzskatāmo piemēru mēs skaidri redzam, ka kopējā attīstība ir veiksmīga, ja korupcija ir lielos apmēros, bet mazos apmēros tā netraucē – netiek likti sprunguļi, shēmots, u.t.t.

    Bet ja runā par Aivara agšanu valsts mērogos un sprunguļu likšanu tranzīta riteņos, tad uz visa valsts fona un zaudējumiem tas ventspils sakārtojums tik tāds cāļa pirdiens vien ir. Un Ventspils sakārtošana Aivaram bija tik tāda neliela investīcija lai uzvarētu pašvaldības vēlēšanās, nogriežot visai pārējai valstij reālu iespēju attīstīties.

    Jo, Ventspils reālā nauda griezās tajā laikā, kad pārējā valstī vienkārši nekādas naudas nebija. Attiecīgi visu to neaptveramo tranzīta biznesu normāli vadot laikā, kad tiek slēgtas ciet lielās Rīgas rūpnīcas, ko nevar pārprofilēt vienā dienā, kad tiek izlupīti kolhozi laukos, attiecīgi padarot par bomžiem tur dzīvojošos… Tas bija skarbi. Skarbais miljards Aivara kabatā.

    Atbildēt
  16. Modus Operandi

    Forši sanāk. 😀 Ventspilī ir:
    * stadions
    * dārzs
    * parks
    * parks
    * Pāris laukumi
    * Bērnu pilsētiņa
    * akvaparks
    * akvaparks
    * parks
    * pludmale
    * bibliotēka
    * Kultūras nams un koncertzāle
    Un Ventspilī nav:
    * tusiņi, naktsklubi
    * kinoteātri
    * vairāk par vienu teātra izrādi
    * ēstuves, restorāni
    * lielveikali
    Principā viss sakrīt ar to, kas man ir teikts. 😀

    Kādas ir iespējas aiziet darba dienas vakarā kaut kur stundiņu pasēdēt, paklausīties dažreiz pat dzīvo mūziku, par dažiem latiem iedzerot ko atsvaidzinošu? Vecrīgā un vispār centrā spēj tik izvēlēties starp n-tajiem bāriem, āra kafejnīcām un krodziņiem, kā ir Ventspilī?

    Atgādinu, ka pats tur neesmu bijis, tikai runāju ar cilvēkiem, kas tur strādā, un tātad ir spiesti uzturēties, vismaz darba dienās. Var jau būt, ka tā ir diagnoze, bet tas, ka cilvēki ir gatavi maksāt naudu un tērēt laiku, lai nedēļas nogali varētu pavadīt pussabrukušā lauku mājā pie jūras 100 km attālumā nekurienes vidū (jo līdz Rīgai tikt nesanāk), nekā palikt Ventspilī, man par to pilsētu pasaka vairāk, nekā visas Lembja reklāmas kopā.

    P.S. Arī Valmiera ir un joprojām tiek kopta un attīstīta, un ar visu kinoteātri, lielveikaliem, restorāniem, paralēlām izrādēm un pārējo. Bet par to neviens atsevišķs “varonis” netiek slavēts kā tik labs, ka [gandrīz] attaisno zagšanu. Katrs dara savu darbu, saņem puslīdz pēc nopelniem un iztiek bez personkulta.

    Atbildēt
  17. Arnolds

    Nekad nebūtu domājis, ka piekritīšu Normundam – tu pateici manas domas. Ventspils ir pilnīga potjomkina sādža. Liepāja – rock’n’roll dvēsele – vieta, kur gribas atgriezties.

    Atbildēt
  18. Finanšu Klienti un Ko

    Vai Valsts birokrātija ir pārvarama?

    Kopš minētā darījuma jau aizritējuši 3 mēneši. Sia “BestTour” turpina veiksmīgi darboties, neliekoties ne zinis par solītajiem maksājumiem un reklamējoties dažādās interneta vietnēs ar jaunām telpām un ceļojumu iespējām. Paliek vienīgi jautājums, vai ikviens ceļotājs nokļūs tur, kur viņš vēlas un vai viņam nenāksies uzsākt cīņu par savu naudu, kas tiek paturēta, izmantojot valsts birokrātisko attieksmi. Varbūt visatļautības sajūta nāk no šīs firmas direktora Maksima Tolstoja, kurš ir „Saskaņas centra” deputātu listē, parādot, ka likumi ir domāti tikai tiem, kas tos jau ievēro, nevis noziedzniekiem un valsts amatpersonām, ieliekot abus pēdējos vienā sabiedrības slānī. Šobrīd, pateicoties apkrāptās sievietes neatlaidībai, jau ir uzsākta krimināllieta. Tomēr ne visi cilvēki ir pietiekoši neatlaidīgi un drosmīgi, lai mestos cīņā ar likumdošanu, kas tik ļoti aizstāv krāpniekus un tik vienaldzīgi izturas pret apkrāptajiem. Lai gan ko var gaidīt, ja valstī nepārtraukti tiek atklāti arvien jauni valsts amatpersonu pārkāpumi. Ne velti kādā grāmatā tiek teikts: „Valdība, kas tiek organizēta un vadīta pašlabuma un grupas interesēs, samazina sabiedrības mūžu. Tā pakļauj briesmām ikviena izdzīvošanu šajā zemē, tā pakļauj briesmām pat tos, kas mēģina īstenot varu.” Varbūt ir pienācis laiks tik tiešām taisnas tiesas spriedumam?
    Sīkāka informācija http://fkk.evoler.net

    Atbildēt
  19. Modus Operandi

    Zip, dusmošanās uz realitāti to nepadarīs par neeksistējošu. Bez argumentiem tavi noliegumi ir tukšas skaņas bez satura un jēgas. Neblamējies! 🙂

    Atbildēt
  20. eses

    Tie, kas te slavē lembergu un ka tas ka Ventspils ir sakopta attaisno zagšanu… pieliecieties un smaidiet kamēr jūs ņem pakaļā.

    Atbildēt
  21. Anonīms

    #29 eses pirmais šo izteica. Un pēc visa spriežot viņš reāli zin kā tas ir, kad pieliecas un dabū. Laikam nebūs paticis puisim.

    Atbildēt
  22. eses

    Jā nu diezgan jau pat sekli izteicos. Un nevar noliegt ka kautko jau tas lembergs ir devis ar tai Ventspilij. Bet es nesaprotu kā tas iespējams, ka cilvēki fano par noziedzinieku. Cik te ar vienu aci skatījos ziņās viņš ir viens no populārākajiem politiķiem ko cilvēki atbalsta. Un tas uzsit dusmu.

    Atbildēt
  23. eses

    Nezinu varbūt kautkādas kopīgas paralēles var vilkt ar krievu seriāliem kā “Brigāde” kur ir labie reketieri un sliktie policisti.

    Atbildēt
  24. cormoran

    Diemžēl man nav ilūziju par savu dzimto pilsētu… Aiz Ventspils uzšpaktelētās sejas slēpjas drausmīga vairuma iedzīvotāju nabadzība un bezcerība. Forši jau ir dzīvot sakoptā vidē, bet diemžēl to vidi uz maizes uzsmērēt nevar. Mani personīgi ļoti maz uztrauc vai pilsētā ir 5 vai 5000 krogi, bet vot iespēja strādāt un nopelnīt man ir ļoti būtiska. V-pilī pat “treknajos gados” bija pamatīgs bezdarbs un vidējais atalgojuma līmenis vismaz 50% zemāks nekā Rīgā, pie tam dzīves dārdzība bija viennozīmīgi augstāka. Pilsēta ar rītdienu ir pilsēta bez šodienas!
    A Aivars? A ko Aivars – vinš darīja tieši to pašu ko darītu da jebkurš biznesmenis/politiķis viņa apstākļos iegūstot kontroli par šāda līmeņa struktūru – grāba piķi kur un kā varēja. Nu nemēdz būt ideālistiski altruisti šādos posteņos, jo lai līdz tam nonāktu jāmāk iet pāri līķiem…

    Atbildēt
  25. Ventspilnieks

    #22

    Piekrītu – ja interesē TIKAI forša palikšana, izsmalcināta paēšana un regulāra rokenrola paklausīšanās, tad Latvijā ir labākas vietas – kaut tā pati Liepāja. Par palikšanu arī it kā nav vairs problēmu – pagājušogad uzrāva pārsimts vietas augstskolas kojās, un tās šogad pat leiši vairs nespēj piepildīt. Bet nu diez vai AL pienākums ir pilsētā celt krogus un viesu mājas.
    Es personīgi, apsverot visus par un pret, pie vienādiem darba un atalgojuma apstākļiem dzīvošanai tomēr izvēlētos Ventspili, jo klausīties rokenrolu krogos ir jauki, bet nav manā top prioritāšu sarakstā.
    Un 1 kinoteātris tomēr ir.

    #33

    VIDĒJĀ alga gan laikam joprojām ir augstākā Latvijā (http://db.lv/r/474-visas-zinas/225804-augstaka-videja-alga-ventspili) . MODA gan laikam nē.

    Atbildēt
  26. Normunds

    Par palikšanu arī it kā nav vairs problēmu – pagājušogad uzrāva pārsimts vietas augstskolas kojās

    šis ir kruts arguments, lai es nebrauktu uz fontaine vai poriņu, bet pārnaķšnotu kojās 🙂

    Atbildēt
  27. usver

    gygy, Ventspils dzīvei, ja darbu nemeklē, ir OK. Kā students dzīvoju – forši tur, augstskolas IT programma ir viena no vispusīgākajām Latvijā, starp citu. Ir pludmale, sports (pie autoostas kikboksa nodarbības, hallē – aikido un cita eksotika). Brīvā laika atliek maz.
    Bet tiklīdz runa ir par darba atrašanu – nu nez, vai es Ventspilī varētu atrast normālu darbu IT jomā. Kopš 2004. gada, kad absolvējās pirmais VeA IT kurss, rodas tādu speciālistu pārprodukcija. Prasti sisadminu palīgi jau pārpludināja Ventspili pirms tam, kad tika ieviests vadībnieku kurss ar novirzi uz IT. Programmēšanai tur tajā laikā darbavietu nebija diez ko daudz – vienīgais zināmais PHP koderis Venom autsorsējās uz klientiem ārpus Ventspils.

    Varbūt kāds zina, kas notiek ar VATP un biznesa inkubatoru?

    Par iespēju nakšņot kojās – pagājušajā vasarā viesojos Ventspilī un nostalģijas mocīts izstaigāju augstskolas apkārtni. Kad painteresējos, cik maksā palikt 1 nakti savā bijušajā koju numuriņā, uzzināju, ka tas pavelk uz viesnīcu cenām galvaspilsētā. 0_o

    Atbildēt
  28. Alfons Lasis

    Kopš dzīvoju Ventspilī (~5 gadi), vienīgais, par ko varētu pasūdzēties – nav bāru/klubu, kur paklausīties “dzīvo mūziku” (ja man kādreiz būs daudz naudas, tad tāds noteikti būs) + no ostas mēdz ieplūst daļā pilsētas visai smirdīgi aromāti, kurus par veselīgiem arī nenosaukt. Un, jā, nevar jau laikam gribēt aktīvu naktsdzīvi 24/7 pilsētā, kura ir stipri mazāka par Rīgu un divreiz mazāka par Liepāju (pēc iedzīvotāju skaita). Par pašu Aivaru man divējādas domas, tāpēc palikšu neitrāls.

    Atbildēt
  29. Vaards

    > alga gan laikam joprojām ir augstākā Latvijā (http://db.lv/r/474-visas-zinas…..-ventspili) . MODA gan laikam nē.

    Domāju, ka Ventspils miniatūrais izmērs, koncentrētās pilsētas robežas un rūpnieciski-tranzītiskie pakalpojumu sniedzēji ar dažāda veida specifisku speciālistu īpatsvaru pavelk uz augšu vidējo algu.

    Lielisks indikators tomēr ir krodziņi. Krodziņos sēž vietējā tauta. Ja vidējai tautai nav naudas (nav dzīves ārpus tranzīta utml pasaules), nav krodziņu. Nav tādu foršu vecrīgas krodziņu, kur pēc darba cilvēki uzēd vakariņas.

    Atbildēt
  30. rr

    Aivars no katra Ventspilnieka (statistiski tādu ir 44 000) nospēra 25 000 Ls. Un tā ir mazākā summa par kuru tiek baumots. Dārgie Avaira dibenlaiži, ejeit dēt! 😀

    Atbildēt
  31. Zebirgs

    Mīlīši rāmāk!
    A) Zagt ir slikti.
    Definīcija:
    Zagt – no kāda paņemt neko nedodot pretī (neapspriežu dāvināšanu – tur nāk blakusefekti).
    Vēl ir viena lieta – neattaisnoju nevienu kriminālnoziegumos utt.
    Taču vai Jūs neizmantotu savu ideju īstenošanai mediju iespējas? Es piemēram esmu licis sludinājumus par maksu avīzē. Citi veic pasūtījumrakstu apmaksāšanu – kosmētikas firmas regulāri pērk rakstus sieviešu žurnālos – un tas nekur netiek nosodīts.

    Redziet, kur ir atšķirība – sāp vai nu skauģiem vai arī tiem, kuri uzķērās uz nepamanītas slēptās (apmaksātās) reklāmas āķa. Ir vēl viena lieta – nepatīk arī tas, ka izrādās kāds var dzīvot domājot patstāvīgi nevis ierāmējo sevi kautkādos citu izdomātos likumos, kuri paredzēti, lai no katras manas un jūsu darbības mēs vēl ziedotu pusi sevis mistiska kopējā labuma stutēšanai, kas parasti izrādās partiju līderu priekšniecība.
    Bet tas jau ir cits stāsts – netaisīsim apvērsumu šodien.

    P.S. Par preses izdevumu dancošanu pēc kāda stabules – papētiet, kam vispār pieder Latvijā izdotā prese. Un Jums mazliet acis atvērsies. Kā arī tendences – padomājiet, kādēļ Latvijas prese pēkšņi kļuva par viedokļu drukātāju nevis kvalitatīvu un informatīvu ziņu materiālu? Ar kādiem darījumiem saistās šis laiks? Un kādēļ pētnieciskā žurnālistika tiek izskausta arvien drastiskākām metodēm – un no kurienes tam aug kājas?

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru aabb Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *