Igauņiem uzstāda pasaules rekordu uzņēmuma reģistrēšanā internetā

Db.lv raksta, ka Igaunija ir uzstādījusi jaunu pasaules rekordu uzņēmuma reģistrēšanā internetā.

Igaunijai tagad pieder pasaules rekords ātrākajā uzņēmuma dibināšanā, izmantojot internetu, ziņo bbn.

(Foto: SXC)Uzņēmums tika reģistrēts 12. novembrī, izmantojot e-Biznesa Reģistru.

Uzņēmumu reģistrējis uzņēmējs Raivo Keskra InnoEstonia 2009 konferences laikā un viss reģistrācijas process no sākuma līdz beigām aizņēmis 18:03 minūtes.

Es laikam sāku saprast kāpēc par igauņiem stāsta anekdotes. Tāpēc, ka citu neko mēs nevaram.

Jau iepriekš sajūsminājos par viņu sportisko pieeju, kad viņi savulaik nosprauda konkrētus mērķus ar izmaksu griestiem, lai ieviestu šo e-parakstu ar kuru tagad var tik lēni piereģistrēt uzņēmumu. Viņi pāris gadu laikā ar savu sportisko pieeju un rekordu uzstādīšanu ieviesa ID kartes, kuras mums labākajā gadījumā būs tikai 2010.gadā, lai gan Mobilais ID mums jau ir.

36 thoughts on “Igauņiem uzstāda pasaules rekordu uzņēmuma reģistrēšanā internetā

  1. archaic

    Diskotēka. Meitene jautā puisim:
    – Vai šis ir lēnais valsis?
    – Nē, igauņu reps.

    Sastrēgums. Igauņi uzstāda rallija rekordus.

    Ir atminēts lodes no filmas “Matriks” lidojuma noslēpums. Atklājās, ka uz katras no šīm lodēm ir mikroskopisks uzraksts: “Made in Estonia”.

    Atbildēt
  2. Cone

    Nu tas jau sen kā skaidrs, ka, ja igauņiem būtu iespēja pievienoties neeksistējošai skandināvijas savienībai, viņi tādas _Baltijas valstis_ sen būtu pametuši. Arī Ziemassvētki viņiem _labākie_ visā Eiropā, par spīti, ka Rīga grūž miljonu, izstrādājot plakātiņus “Easy to go, Hard to leave” Vācijā > http://www.timesonline.co.uk/tol/travel/holiday_type/breaks/article6874921.ece Vairāk par daudzpunktu neieliksi…

    Atbildēt
  3. Pipuks

    Dzīvoju Igaunijā gandrīz 2,5 gadus. Lai gan ir šeit lietas, kas ir labākas nekā Latvijā, nav jau arī šeit nekāda Leiputrija. Visur ir savi plusi un savi mīnusi. Lielākā atšķirība ir cilvēku attieksmē pret sevi, savu apkārtni un valsti kurā tie dzīvo. Nereti savā pilsētā redzam latviešus. Cenšos būt izpalīdzīgs, taču attieksme no latviešiem ne vienmēr ir tā pozitīvākā, it sevišķi, ja viņi nezin, ka blakām ir kāds cits latvietis. Ja cilvēks uzvedas cūciski ciemos, tad mājās jau arī nav nekādas kārtības.

    Savulaik, kad tikko ierados šeit, tika atcelts viens liels koncerts uz kuru bija iztirgotas tūkstošiem biļešu. Iemesls – trokšņu līmeņi nebija saskaņoti ar pašvaldību kurā pasākumam bija jānotiek. Kad es prasīju kolēģim vai reāli nebija tā, ka kāds kādam nesamaksāja, tad viņš noteica: “Tas pie jums tā notiek!” Ja godīgi, palika kauns, ka ko tādu jautāju. Tieši tāpēc arī šeit idejas mēdz pārvērsties taustāmā rezultātā, jo nav tik daudz šeptētāju.

    Ja kāds grib papriecāties par kaut ko, kas Latvijā ir labāks nekā Igaunijā, tad noteikti tas ir CSDD. To nevar nemaz salīdzināt ar igauņu ARK, kur visi pakalpojumi ir ~2 reizes dārgāki un neloģiskāki. Par piemēru varu minēt kaut vai to, ka tiesības pēc eksāmenu nokārtošanas var saņemt 10 dienu laikā jo tās visas tiek izgatavotas vienuviet Tallinā, taču fotogrāfēšanās tiesībām notiek pirmoreiz piesakoties eksāmenam. Gala rezultātā var sanākt tāda situācija, kad tāds neapķērīgāks topošais autovadītājs, kam eksāmenu nākas pārlikt vairākas reizes, pa vidam jau ir nomainījis gan frizūru, gan matu krāsu, tiek pie tiesībām ar vecu fotogrāfiju. 🙂

    Ir vēl visādas dīvainības, bet šai reizei pietiks … 🙂

    Atbildēt
  4. Andron Mc

    Mūsu valstvīri ir GAN debīli GAN nekaunīgi tapēc ar šādu rakstu tu viņus nenokaunināsi un gudrāki viņi nepaliks.
    Igaunijā tāpat kā Īrijā, uz ielas tu vari atrast dauņus un deģenerātus, taču valdībā ir salikti cilvēki ar IQ virs 100. Patriotismu viņiem papildināt nevajag. Jau komunisma laikos viņi rūpējās par savu PSR nevis centās Kremļa Pjatjiļetkas pildīt.

    Atbildēt
  5. k.

    Tad jau piereģistrēt uzņēmumu uz bomža vārda paliek pavisam vienkārši! Kādreiz bija bomzis jāsapucē, un jāved uz uzņēmuma reģistru, tagad pietiek ar viņa ID karti!

    Atbildēt
  6. Pipuks

    k., ID karte maksā 250 EEK (~12,50 Ls) un tās iegūšana aizņem aptuveni 3-4 nedēļas. Tā kā tik strauji tas tāpat nenotiks. 🙂

    Atbildēt
  7. karuuzo

    Eu, bet tā tak ir spīdoša ideja, visiem deputātiem IQ jābūt virs 100, ministriem 120, ministriju padomnieki ar nedrīkst būt glupāki par deputātiem, bet pārsvarā ir otrādi. Vispār es nezinu, ko nozīmē tie cipari. Vai 100 ir labi?

    m

    Atbildēt
  8. Andron Mc

    Nu tas gan. Patriotisms neietilpst iekš IQ 🙁
    Bet nu tur vienkārši vajag izšaut pāris zagļus un pārējiem būs bail zagt. Risinājums vienkāršs bet nau naudas stobru nopirkt.

    Atbildēt
  9. Jasp

    Vajadzētu uztaisīt tādu neitrālu projektu, kas visiem kandidātiem pirms vēlēšanām IQ notestē, lai jebkurš pilsonis pirms vēlēšanām var apskatīt tautas varoņu prāta spēju novērtējumu.

    Atbildēt
  10. Pēteris Krišjānis

    Manuprāt problēma ir šeit:
    “The Estonian identity card (Estonian: ID-kaart) is a chipped picture ID issued in the Republic of Estonia by the Citizenship and Migration Board of the Ministry of Internal Affairs. It is officially a primary-picture ID in Estonia, and is therefore recognised by all member states of the European Union – Schengen Area as an official travel document. For travel outside the EU, Estonian citizens require an Estonian passport instead. All Estonian citizens and permanent residents are legally obliged to possess such a card from the age of 15.”

    Latviešiem būtu ļoti grūti tādu vārīšanas podu neatdot kādam no savējiem pārraudzīšanā. Jau šobrīd Zalāna kantoris atkal jau ausās pēc “privātas partnerības”.

    Atbildēt
  11. ivanZ

    Zalāns ir perfekts karjerists bez mugurkaula, kurš itin veiksmīgi pieslējās tajā brīdī populārākai partijai, tādēļ neba no viņa ir atkarīgi tādi projekti kā ID-kartes.

    Atbildēt
  12. Reinis

    Nu Latvijas nelaime ir tas, ka nekas jau mums nevar notikt bez bārdainās/oranžās ķetnas.
    Par e-parakstiem nezinu, bet piemēram par digitālo TV gan šis tas ir dzirdēts…
    Tā saucamā “kempmayer afēra”, kur tagad veselu cilvēku rindu tiesā sākumā jau bija pilnīgi godīgs biznesa projekts. Bet tad procesā pieslēdzās oranžā sērga un viss aizgāja pilnīgi citās sliedēs un no perspektīva projeka, kļuva par to ko klasificē kā afēru.
    Morāle – Igauņiem ir paveicies, ka viņiem nav tāda AŠ oranžā sērga uzsēdusies uz asinsrites (valsts pārvaldes).

    Atbildēt
  13. Shadowbird

    Smieklīgi, kā pipuka komentārs, kas sākās ar tekstu “nav jau te nekāda leiputrija” 4 rindkopās vairāk kā 1 mīnusu Igaunijai nevarēja uzrakstīt (un tas pats tās neviennozīmīgs — “kaut kas maksā vairāk un tiek organizēts citādi”), tajā pašā laikā noliekot gan LV cilvēku attieksmi, gan korumpētību, kas ir diezgan nopietni valsts mēroga trūkumi. Un nobeidz ar tādu tekstu, it kā veselu EE dīvainību sarakstu būtu nopublicējis. 😛

    Bet nu tur vienkārši vajag izšaut pāris zagļus un pārējiem būs bail zagt. Risinājums vienkāršs bet nau naudas stobru nopirkt.

    Kā tad. Kad uz zagļiem sāk šaut, viņi vienkāršī sāk zagt arī bruņuvestes un paši savu stobrus. Par Bausku jau esi aizmirsis? Deputāti nav tik stulbi, lai nesaprastu, ka nevar izmisušam cilvēkam dirst uz galvas un gaidīt, ka viņš teiks paldies, tāpēc arī paranoja un specvienības pie katra lielāka mītiņa par situāciju valstī.

    Morāle – Igauņiem ir paveicies, ka viņiem nav tāda AŠ oranžā sērga uzsēdusies uz asinsrites (valsts pārvaldes).

    Morāle — Igauņi uzreiz pēc neatkarības atgūšanas uzlika ļoti striktus nosacījumus, kādai naudai ļaus ieplūst bankās un ekonomikā, līdz ar to arī nokontrolējot, kādi cilvēki tiek pie finansiālas rocības un tai sekojošās politiskās ietekmes. Piemēram, interesantā kārtā Parex banka ir “pilnasinīga” banka gan te, gan Lietuvā, kamēr Igaunijā viņiem nav vairāk par klientu apkalpošanas filiāli. Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet var arī nebūt.

    Atbildēt
  14. Pipuks

    Shadowbird, ko gribi lai vēl Tev pastāstu? To, ka ziemā šeit lielās pilsētās ielas tīra sliktākt nekā Mazpisānos un drīzāk var sagaidīt, ka tas nokusīs ātrāk (kas parasti arī notiek)?

    Vēl, piemēram, ir tāda fīča, ka alkoholu Tallinā var iepirkt tikai līdz 20:00. Strīdīgs jautājums labi tas vai nē, bet nu mēdz būt apgrūtinoši. 🙂

    Igauņu un kreivu savstarpējās attiecības lielākoties ir daudz sliktākas nekā starp latviešiem un krieviem Latvijā.

    Pārtika šeit ir s*dīgāka. Ir lietas, kuras šeit vienkārši nevar nopirkt. Kā piemēru varu minēt žāvētas/kūpinātas vistiņas.

    Atbildēt
  15. normunds

    Shadowbird nevajag 🙂 Estijā, tāpat kā Lietuvā nav nekas daudz savādāk kā pie mums. Arī viņu ūberlabie ceļi ir tādas potjomkina sādžas, pietiek nobraukt no A šosejas lai pa bedrēm izdauzītu zobus. Man pat grūti pateikt kur ir sliktākas ielas – Tallinā vai Viļņā, tur viena otra centrālā iela (mūsu brīvībenes analogs) ir kā kurmja rakumi.

    Tiesa, igauņi , atšķirībā no latviešiem, neplātās apkārt pa pasauli ar saviem sliktajiem darbiem. parunā ar jebkuru igauni, viņš nekad nedirsīs ne uz savu rigikogu, ne valdību, viņiem tāds nedaudz padebili pozitīvs optimisms vienmēr ir. A latvieši, ja nevarēs atrast skabargu paņems elektronu mikroskopu lai sameklētu to kā nav.

    Atbildēt
  16. Shadowbird

    Uj, kā nu piesējās man. Vai tad es ko teicu par EE ceļiem vai ka tur viss būtu labāk? To jau izdarīja Pipuks ar savu pirmo komentāru, par ko arī nobrīnījos.

    Bet nu lai būtu devil’s advocate, vai ta’ man žēl. 🙂

    ziemā šeit lielās pilsētās ielas tīra sliktākt nekā Mazpisānos un drīzāk var sagaidīt, ka tas nokusīs ātrāk (kas parasti arī notiek)?

    Nu re. Beidzot viens vērā ņemams trūkums.

    Vēl, piemēram, ir tāda fīča, ka alkoholu Tallinā var iepirkt tikai līdz 20:00. Strīdīgs jautājums labi tas vai nē, bet nu mēdz būt apgrūtinoši. 🙂

    Ja vien pēc 20:00 nav iespējams legāli iegādāties visas vielas, kas šajā grafikā atrodamas zem alkohola un cigaretēm, tad pareizi vien ir. Tā teikt, ja sālsūdeni aizliedz ar likumu, tad degvīnu vajag vismaz ierobežot, lai radītu kaut minimālāko iespaidu, ka visa tā tēma nav viena liela retoriska histērija, balstīta uz faktu ignorēšanu (ir, protams, bet svarīgi ir radīt labu iespaidu).

    Igauņu un kreivu savstarpējās attiecības lielākoties ir daudz sliktākas nekā starp latviešiem un krieviem Latvijā.

    Par to man grūti spriest, bet noteikti ir daudz cilvēku, kas to sauktu par lielu plusu. Piemēram, nav dzirdēts, ka viņiem būtu kāds pilsētas mērs, kas publiski un oficiāli atzīmē valsts okupācijas gadadienu.

    Pārtika šeit ir s*dīgāka. Ir lietas, kuras šeit vienkārši nevar nopirkt. Kā piemēru varu minēt žāvētas/kūpinātas vistiņas.

    Vienmēr un visur ir kaut kas, ko nevar nopirkt kaut kur citur.

    Atbildēt
  17. normunds

    Shadowbird, tu sāki apšaubīt, ka Igaunijā nemaz tik labi nav. Tici man, arī tur ir tāda pati korupcija, arī tur ir visādi sūdi ar nodokļu nemaksāšanām etc. Bet atšķirību Latvijas es jau pateicu – igaunis ir patriots. Atšķirībā no vidējā latvieša, kas speciāli pameklēs kādu sliktu lietu lai ar to palepotos.

    Atbildēt
  18. Shadowbird

    normund, korupcija ir visur, tāpat, kā jebkurš cits noziegums. Jautājums, cik tā ir izplatīta un kā ietekmē attiecīgo iestādi un valsti kopumā. Patriotisms ir laba lieta, bet tas nevar noslāpēt faktus — sākām mēs ar Igauniju +/- vienādi līdz ar PSRS krišanu, bet pēc desmit gadiem Latvija prasa palīdzību, apgriež algas, pensijas, atlaiž reālos darbiniekus, bet patur ierēdņus un visādas padomes, un kopumā parakstās uz lieliem finasiāliem slogiem uz tuvākajiem gadu desmitiem. Tajā pat laikā Igauņi ir gatavi mums naudu aizdot. Protams, ka tur nav nekāda leiputrija, un konkrētiem cilvēkiem konkrētos apstākļos tur noteikti var arī būt arī sliktāk, kā Latvijā, bet kopumā, lielos vilcienos jāsecina, ka valsts vismaz pārvalde un līdz ar to arī ļoti daudzas ikdienas lietas (tās pašas e-biļetes, ID kartes utt.) ir daudz sakārtotākas.

    Atbildēt
  19. aksels

    normunds
    Arī viņu ūberlabie ceļi ir tādas potjomkina sādžas, pietiek nobraukt no A šosejas lai pa bedrēm izdauzītu zobus.
    ————
    Nu TIK traki IMHO nav. Man radi dzīvo Igaunijas pierobežā un izbraucot cauri mežam uz Igauniju redzu, ka arī vietējie mazie celiņi (tur nav nekādu lielu pilsētu) ir par kārtu labāki. Par pašu Valku/Valgu nerunāsim, jebkurš aizmidzis ceļabiedrs pamodīsies no kratīšanās pēc robežas šķērsošanas :). Vasarā apceļoju Austrum un ZiemeļIgauniju un tādi patiešām slikti ceļi netrāpījās. Pat vietās, kur ir ielāps pie ielāpa, Estiņi pamanās tos ielāpus ielikt bez mazākā nelīdzenuma, tikai krāsa atšķir ielāpu no vecā asfalta. Tas IMHO liecina par taupību, mūsējie sagaidīs, lai ceļš sabrūk un uztaisīs ‘kārtīgu’ konkursu.

    Atbildēt
  20. normunds

    shadowbird, es tev varu tikai atkārtot vēlreiz, varbūt sadzirdēsi – igauņiem (un arī lietuviešiem, es pat domāju, ka Lietuvā šitās lietas ir pat vairāk izplatītas nekā LV) pa lielam viss ir tāpat kā pie mums – otkati, nodokļu nemaksāšanas, korupcija etc. tikai viņi neskrien apkārt pa pasauli stāstot cik pie viņiem ir slikti, viņi nezin kāpēc izceļ tikai labās lietas un ar sliktajām cīnās daudz nebļaustoties.

    aksels, pagaidīsim vaardu, lai viņš pastāsta par asfaltēšanu 🙂

    te jau pieminēja mūsu CSDD pārākumu, cik daudzi šo kantori ir paslavējuši un pastāstījuši saviem ārzemju draugiem? vai kāds vispār atcerās vai zina kā CSDD izskatījās astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā, cik ilgs laiks pagāja saņemot tiesības vai, nedod dies, reģistrējot auto? cilvēkiem, kam vēsture sākas no 99. gada ir pagrūti saprast cik labs CSDD ir tagad un kāda mēslu bedre tā bija pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem.

    Atbildēt
  21. Pipuks

    Shadowbird,

    Ar savu tekstu es vienkārši gribēju pateikt, ka viss vienmēr ir atkarīgs no cilvēkiem. Ja Latvijā daudz maz normāla kārtība ir CSDD, tad Igaunijas ekvivalentā ARK nav, toties daudzās citās iestādēs ir. Tāpēc viņiem ir ID kartes, vesela čupa ar e-pakalpojumiem utt..

    Atbildēt
  22. Shadowbird

    normund, un es tev saku, ka tu atklāti melo. Protams, var jau strīdēties par semantiku, konkrēti — ko kurš saprot ar “pa lielam” un “tāpat, kā pie mums”, bet man jebkurā gadījumā ir grūti noticēt, ka tu valsti, kas ir spiesta pret savu gribu aizņemties uz nezcik paaudzēm, lai izdzīvotu, un valsti, kas tieši tajā pašā situācijā un sākusi turpat, kur pirmā, ne tikai mierīgi izdzīvo, bet var pat atļauties aizdot, spēj nopietni saukt par “pa lielam vienādām”.

    Pipuks, ir jau jauki, ka mums tāds sakārtots CSDD, bet, ja man ir visādi citādi brīva izvēle starp valsti, kurā ir vienkārši saņemt tiesības un nopirkt autiņu, un valsti, kurā abiem vecākiem, pamatojoties ar krīzi, netiek nogriezti 50% no algas un pēc tam vēl “iedots” bezalgas atvaļinājums, kamēr Rīgas un pašvaldību deputātu algas pat pamanās pieaugt, tad paldies, tiksimies ARK rindās (par kuru, starp citu, tu tā arī neko skaidri negatīvu neesi pateicis, izņemot, ka var sanākt dažus mēnešus novecojis foto tiesībās).

    Atbildēt
  23. normunds

    shadowbird, vai tu tiešām esi tik naivs un domā, ka igaunijā tek piena upes ķīseļa krastos? tu tiešām domā, ka tur nevienam nav samazināta alga vai pensija? atver acis, viņu situācija ir tikai par mazu kapeiku labāka nekā šeit, un tā kapeika ir tik maza, ka nav vērts sākt strīdu par to kurš ir dziļākā bedrē. daudzas igauņu firmas ir aizvērušās un nobankrotējušas tieši tāpat kā Latvijas firmas. paskatīsimies viņu nākamā gada budžetu, kā viņi atspērušies pildīs mātrihtas kritērijus ar savu -15% IKP kritumu.

    p.s atver rus.delfi.ee un palasi cik viņiem jauki iet, nemaz šodien dienaskārtībā nav lieta par korupciju, neviens nerunā par glābšanas dienesta darbinieku atlaišanu 🙂

    Atbildēt
  24. Pipuks

    Shadowbird, daži man labi pazīstami ārzemnieki (amerikāņi un briti) saka, ka arī Igaunija atgriežas vairākus gadus senā pagātnē. Pazīme ir visnotaļ interesanta – meiteņu skaits, kas meklē “sponsorus” ārzemniekus ir krietni pieaudzis. Nekustamā īpašuma buma laikā tas bija krietni panīcis pasākums, jo vietējie bāleliņi varēja ņemt kredītus, pirkt jaunus auto utt., taču tagad, kad tas viss ir apgriezts un ar naudu vairs neviens nesvaidās, ārzemnieki, kam vēl ir kaut kāda nauda ir gandrīz vai uz izķeršanu un mierīga pasēdēšana bārā ir gandrīz neiespējama.

    Tāpat arī tie, kas strādā banku sektorā saka, ka Igaunijā situācija ar hipotekārajiem kredītiem ir pat riskantāka. Igaunijā uz hipotekārajiem kredītiem iegādāto īpašumu īpatsvars esot pat lielāks nekā Latvijā un, ja nu kaut kas notiek, tad būs vēl straujāks kritums. Tāpēc jau arī valdība bija gatava aizdot Latvija naudu, ka tikai neparauj līdzi, jo tad ar tiem miljoniem tāpat neko nesalāpīs. Arī par Igaunijas kronas devalvāciju kuluāros runāja jau pirms pirmajām baumām Latvijā par lata devalvāciju.

    Tāpat kā Latvijā, cilvēkus atlaiž no darba. Varbūt ne tik masveidīgi, taču maz ir tādu uzņēmumu, kas to nav darījuši un vēl mazāk ir tādu, kas nav krienti apcirpuši algas.

    Bet nu … Vienmēr jau ir labāk tur, kur mūsu nav …

    Atbildēt
  25. Atbalss: Valstī krīze - ierēdņi otkatos tagad prasa 15-20% | Pods.lv

  26. normunds

    speciāli shadowbird par igauņu zemniekiem. izskatās jau ka viņiem iet daudz labāk kā šeit 🙂

    http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/tallina-zemnieki-proteste-pilsetas-ielas-izvedot-telenus

    Atbildēt
  27. Shadowbird

    normund, vai tu tiešām esi tik vājš prātā, ka tev ir jāķeras pie “vidusceļa nav” retorikas? Atkārtoju, jo laikam būs palaidis garām — neesmu teicis, ka tur būtu leiputrija, paradīze vai vēl nez kāda supervalsts. Viss, ko es saku, ir, ka Igaunija valsts pārvaldes ziņā ir sakārtotāka par Latviju, un rezultātā sliktās lietas viņiem nav sliktākas par mūsējām, bet labās gan šur tur ir labākas. Šo slēdzienu balstu gan uz personīgās pieredzes, gan ievāktās informācijas. Protams, ka viņiem tāpat ir krīze, tāpat ir korupcija, bankroti un atlaišanas, bet kaut kā tomēr viņi pamanās attīstībā apsteigt (gan ātruma, gan kvalitātes ziņā) Latviju diezgan regulāri.

    Pipuk, vari paskaidrot, kādas sakars prostitūcijas eksporta pieaugumam ar valsts attīstību? Un kas attiecas uz hipotekārajiem kredītiem — neesmu specs, bet ko nozīmē “risks”? Latvijā jau sen tie, kas bija paņēmuši pāri savām spējām ir parādos un nespēj atdot, vairojot kopējos mēslus, bet, pēc tevis teiktā, Igaunija vēl ir stāvoklī “ja nu kaut kas notiek”? Tad jau nekas vēl nav noticis, kredīti turās (tiek maksāti)? Varbūt tam ir kāda saistība ar to, ka “treknajos gados” Igauņi pamanījās arī kaut ko krāt, ne tikai aizņemties (pajautā saviem banku čomiem, varbūt esmu dezinformēts)?

    Atbildēt
  28. Pipuks

    Shadowbird,

    Prostitūcija ir ļoti cieši saistīta ar valsts attīstību. Šajā gadījumā tas parāda to, ka vietējie ar naudu vairs svaidīties nevar, jo tās vienkārši vairs nav, taču jaunkundzēm, kas ir paradušas strādāt horizontālā stāvoklī, nav citas izejas, kā medīt ārzemniekus, kam vēl kaut kāda nauda kabatā turās.

    Runājot par bankām – Igauņi turās tikai tāpēc, ka Latvija dabūja starptautiskos aizdevumus. Gadījumā, ja tas nebūtu noticis, visam reģionam tas būtu smags triecies un igauņi ar saviem nebūt ne lielajiem uzkrājumiem (kas tomēr ir labāk nekā nekas) nebūtu nekādi palīgi nedz Latvija, nedz paši būtu noturējušies.

    Atbildēt
  29. normunds

    Shadowbird, tas laikam ir tāds mazas nācijas komplekss – iztēloties ka mēs esam nozīmīgāki nekā patiesībā tas ir. Ja nevar izcelt labās lietas, tad davai stumsim to ka mums iet vissliktāk. Nevajag aizmirst, ka krīze nav unikāla Latvijas parādība, visur citur (ne tikai šeit vai Igaunijā) ir tā pati krīze, kuras sekas mēs un visi pārējie jutīsim vēl vismaz pāris gadus. Un nevajag sevi mānīt ka kaut kur ir mega labāk, igauņi ir tajos pašos mēslos kur mēs, Itālijā tūrisma sezonas vidū bija iespējams dabūt labu labās viesnīcas ar ļoti labām atlaidēm, Berlīnē bija iela, kur bija slēgts katrs piektais veikals, poļos lielveikali darba dienas beigās bija kā izslaucīti un tā var turpināt. Lietivieši vasarā vispār bija panikā, katrs otrais vārds sarunā bija У нас кризис, большой кризис 😀

    Es nenoliedzu, ka igauņi izdarīja prātīgi pietaupot naudu labajos gados, bet vai tāpēc viņi ir izvairījušies no krīzes? Domāju ka ne. Viņi vieglāk no tās tiks laukā, tas gan. Un mūsu krīze arī reiz beigsies un jo mēs mazāk skatīsimies apkārt un mēģināsim sev iestāstīt cik mums iet slikti un citiem labi, jo mēs ātrāk pacelsimies.

    Atbildēt
  30. Shadowbird

    normund, tu laikam vispār nelasi manus komentārus, ne? Tikai apskaties, ka es vispār kaut ko esmu ierakstījis un dod vaļā vienu un to pašu. Atkārtoju trešo reizi — es saku, ka Igaunijā arī ir krīze un mēsli, tikai viņi ar to tiek galā labāk, kā mēs. Uz ko tu atbildi “nē, Igaunijā arī ir krīze un mēsli, tāpat, kā citur pasaulē”. WTF?

    Un Latvija nav sliktākā, latvija akurāt ir pa vidu. Lietuvā, izskatās, kopējā situācija ir vēl sūdīgāka, ja ne finansiāli, tad sociopolitiski noteikti, lai gan tur personīgi neesmu bijis, tikai runājis ar iedzīvotājiem un ievācis info no ziņām.

    Pipuk, “kā būtu ja būtu” nav arguments. Tikpat labi var pateikt, ka ja Igaunija nebūtu laicīgi veidojusi uzkrājumus un sakārtojusi pārvaldes infrastruktūru, tad tagad būtu vēl lielākos mēslos, kā Latvija (kā jau tu pats norādīji uz lielāka riska hipotekārajiem kredītiem) un tad abas valstis viena otru parautu līdzi tā, ka nekādi aizdevumi neglābtu.

    Un prostitūcijas eksporta pieaugums norāda tikai to, ka samazinās apgrozībā esošās naudas apjoms, kas krīzes laikā ir normāli. Tas nekādi nenorāda uz to, cik tīra vai netīra, optimāla vai samežģīta, vai jebkā citādi kvalitatīva/nekvalitatīva ir valsts pārvalde un infrastruktūras attīstība.

    Atbildēt

Atbildēt uz komentāru normunds Atcelt atbildi

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *