Pirms kāda laika, kad runāja par to, ka valsts varētu palielināt procentus jeb summu no kuras par uzkrājošo aprdošināšanu atmaksās 25% no nodokļos nomaksātās summas, es apsvēru domu, ka tas varētu būt labs naudas uzkrāšanas veids. Bet tā es domāju tikai pirmajā brīdī, līdz biju iepazinies ar uzkrājošās apdrošināšanas piedāvātāju administratīvajiem izdevumiem.
Pēc maniem necilajiem aprēķiniem un čuja, ņuha, kā arī poņas, sanāca, ka patiesībā es uz 5 gadiem iesaldēju savus līdzekļus, izdzenu tos cauri apdrošinātāja rokām, ļauju tam uzvārīties un pašās beigās man ir jābūt vēl priecīgam, ja pēc visas šīs operācijas es palieku plusos. Es nekādi nevarēju saprast, kāpēc pie lielāka riska nekā depozītu noguldījumos, apdrošinātāji man sola mazākus ienākumus? Protams, viņi grūž sejā tos 25% no taviem 20%, ko tu esi samaksājis nodokļos, bet to jau sola valsts. Apdrošinātājs sanāk tāds haļavščiks, kas veiksmīgi notrallinā manu sūri grūti nopelnīto naudu, lai es pēc tam kā lohs to mēģinātu atgūt no valsts.
Dace ir uztaisījusi interesantu aprēķinu par to cik izdevīga ir uzkrājošā apdrošināšana. Paredzu, ka šis ieraksts sakustinās tirgu un esošie uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēji sarosīsies, kā arī mēģinās sacerēt kādu taisnošanās stāstu.