E-paraksta Linux versijas prezentācija

Iekš freedom.lv izlasīju, ka Latvijas Atvērtā koda asociācija sadarbībā ar LU Linux centru rīko semināru par e-Paraksta lietošanu linux vidē. Oficiālais paziņojums ir lasāms arī iekš LAKAs.

2007. gada 18. augustā Latvijas Atvērtā koda asociācija sadarbībā ar LU Linux centru rīko semināru par pašreizējo stāvokli un nākotnes perspektīvām e-Paraksta lietošanai atvērta koda programmatūrā un īpaši Linux vidē. Seminārs notiks 12:00 LU Linux centra telpās – Raiņa bulvāris 19, 030. telpa, Rīga.

Apbēdināja tas, ka šis seminārs notiek sestdienā. Pirmkārt, tāpēc, ka šāda tipa semināru vajadzēja rīkot darba dienā, jo tas nebūs linux frīku tusiņš, otrkārt, tāpēc, ka brīvdienās, tomēr cilvēkiem būtu jāatpūšas nu un, treškārt, es nebūšu Latvijā. Godīgi gan jāatzīst, ka es šoreiz arī nebūtu gājis. Mēģināšu pastāstīt kāpēc.

Pirms šī raksta es veicu nelielu izpēti, lai noskaidrotu, kas ir kas. Godīgi sakot ļoti iepriecināja ziņa, ka beidzot ir izstrādāta atvērtā koda versija un būs alternatīva Microsoft brīnumam. Izrādās – nekā.

Ēriks Eglītis no Latvijas Pasta e-paraksta nodaļas prezentēs Latvijas Pasta e-paraksta sistēmas uzbūvi un lietotās tehnoloģijas. Ivars Muciņš no SIA EUSO prezentēs e-Paraksta programmatūras jauno versiju, kas darbojas arī Linux vidē un arī saistītās bibliotēkas programmatūras izstrādei ar e-Paraksta atbalstu.

SignAnywhere FreeŠo e-Paraksta linux vides (patiesībā universālo) versiju ir izstrādājusi man nezināma firma SIA “EUSO”. Tas, ko viņi ir izstrādājuši ir Java aplikācija, ko sauc SignAnywhere Free un strādā dažādās vidēs, arī Windows. Diemžēl neesmu Java aplikāciju fans. Šajā ziņā esmu ļoti konservatīvs un nespēju sagremot darbastacijām paredzētās Java programmas. Domāju, ka šo versiju viņi arī taisās prezentēt.

Viņi ir izveidojuši arī interneta versiju. Varat minēt trīs reizes kādas tehnoloģijas ir izmantotas šai videi. Agha – Java applets. Labrīt! Tie, kuriem ir uzlikts Java spraudnis var paspēlēties ar EDOC sīklietotni. Man pārlūkā nav Java spraudņa. E-me forumā ir jau pāris neveiksmīgi eksperimenti.

Sīklietotne nodrošina sekojošas darbības:

  • EDOC faila izveidošana
  • EDOC faila atvēršana
  • EDOC faila satura prezentācija
  • EDOC faila satura pārbaude
  • Parakstāmo failu pievienošana
  • Parakstāmo failu dzēšana
  • Parakstāmo failu eksportēšana
  • Elektroniskā paraksta pievienošana
  • EDOC faila saglabāšana

Kāpēc viņi spēra šādu soli? Nav ne mazākās nojausmas. Diemžēl neko tā arī nespēju atrast par šo firmu Euso. Iz mājas lapas.

Mēs strādājam ar mūsdienīgām tehnoloģijām.

  • J2EE lietojumprogrammu serveri
    • JBoss Application Server
    • IBM Websphere Application Server
  • Datu bāzu vadības sistēmas
    • Sybase ASE
    • IBM DB2
    • Microsoft SQL Server

Diezgan specifisks saraksts. Protams. “papīrs” jau visu pacieš. Te vēl tikai pietrūkst Oracle, kas iet roku rokā saraksta augšgalu. Tā kā viņi strādā gan ar Oracle, gan ar Microsoft produktiem, tad viņu klienti var būt vai nu ļoti lielas kompānijas ar biezu aizmiguri vai arī mūsu bagātās valsts iestādes.

Starp citu, viņi ir vieni no tiem, kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā apkalpo esošo bibliotēku informācijas sistēmu.

Nodrošināta esošās bibliotēku informācijas sistēmas ALEPH 500 darbība atbilstoši VVBIS prasībām (SIA „EUSO”, SIA „Harijs Bondars”).

Tātad viņiem roka jau ir piešauta strādājot ar valsts iestādēm, kā arī ar Microsoft produktiem nebūs problēmu.

Domāju, ka viņiem ir labi zināma visa tā valsts iestāžu “virtuve” un arī tas kādiem “tempiem” Latvijā tiek ieviesti e-pakalpojumi. Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka esošais uz Microsoft risinājuma bāzētais veidojums nestrādās Linux vai Unix vidē. Tajā pašā laikā Eiropa lieliem soļiem pāriet uz atvērtā koda programmatūru. Gluži loģiski, ka tik būtiskai lietai kā e-Paraksts arī būtu jābūt pieejamai šīm vidēm. Tātad agri vai vēlu būs nepieciešams Linux atbalsts un vēl vairāk – dažādi interneta servisi gribēs izmantot šos e-Paraksta pakalpojumus arī savās lapās. Dažādos veidos tos integrēt un izmantot. Te nu parādās alternatīva. Malači!

Laikam nedaudz iekarsu. Atgriežoties pie tēmas par pašu semināru. Palasīju linux lietotāju saraksti par šo semināru. Neliels izrāvums no sarakstes par to kāpēc šis seminārs nevarētu būt darba dienās.

Darba dienās atkal ir citas problēmas - darba laikā nevar,
jo tad cilvēki netiek un tad ir ārīko ap 19.00 vai pat 20.00,
lai cilvēkivarētu tikt no darba mājās un tad uz pašu asākumu.
Līdz šim LAKA pasākumi praktiski vienmēr tika organizēti
sestdienās ap dienas vidu.

Man šķiet, ka LAKA galvenā problēma ir attieksmē. Kopš pašiem LAKA dibināšanas primssākumiem viņu “kustībai” nav ticības. Tie ir fanāti, bet tikai tādā frīku līmenī – cilvēki, kas nodarbojas ar kaut kādu linux, ko brīvajā laikā instalē, apspriež, dzer alu utt. Parastam mirstīgajam nekas no tā neinteresē, ja atskaita alu. Tā gan nav tikai LAKA problēma, bet visas linux jeb, korektāk būtu teikt, atvērtā koda kustības problēma. Ir nepieciešams spēcīgs mārketings. Tāds kāds ir Microsoft vai labāk – Apple. Es zinu – tam ir nepieciešama nauda.

Kā dabūt naudu? Te mēs atgriežamies pie ticības. Lai kāds investors ieguldītu naudu, viņam ir jātic produktam. Kā var ieguldtīt naudu produktā, kas tiek popularizēts laikā, kad visi normāli cilvēki atpūšās un vietās, kuras varētu nosaukt par pagrabiem. Nu labi, es pārspīlēju, bet nu ideja varētu būt skaidra.

Dajoš ielūgumus lielākajām kompānijām un medijiem. Lai gan mūsu mediji noteikti nesagremotu šādu pasākumu – vienkārši nenovērtētu to. Ideālā variantā arī semināru vajadzētu rīkot kādā prestižākā vietā, bet tas, protams, maksātu apaļu ciparu. Sapņot jau nav liegts. 😉

18 komentāri par “E-paraksta Linux versijas prezentācija

  1. Jānis Ziediņš

    Pirmkārt, sīklietotne ir oficiāli pulicēta e-me.lv lapā: http://info.e-me.lv/lv/atbalsts/applet/applet.html

    Pārbaudīju, strādā korekti. Nesaprotu to nelabo attieksmi pret Java aplikācijām. Pie normālas darba stacijas ar normālie resursiem ielāde ir pāris sekundes. Manuprāt, galvenais šobrīd ir nodrošināt, lai šāda funkcionalitāte būtu pieejama visiem, jo domāju, ka ne man, ne Tev nav noslēpums, ka tomēr ne jau Linux/Unix vides tiek masveidā lietotas, bet gan tieši Windows XP, tagad arī jau Vista.

    Otrkārt, vai Tev pašam jau ir e-paraksts? 🙂

    Treškārt, Aleph 500 sistēmu EUSO neapkalpo, kā Tu raksti, bet ir veikuši dažādu papildiespēju programmēšanu. Starp citu, Aleph 500 nebūt nav MS ražojums, bet gan diezgan nopietna sistēma uz Oracle bāzes.

    Atbildēt
  2. bezvārdis

    JAVA ir OK. Nepatīk java galīgiem atpaliceņiem 🙂
    Laiks nav OK. Semināriem jānotiek tikai un vienīgi darba laikā. Kur tie frīki strādā, ja viņi darba laikā netiek? Rīgas satiksmē par konduktoriem?

    Atbildēt
  3. Vilx-

    Nu, man gan šķiet, ka vienu retu reizi ir izdarīta ļoti laba un prātīga izvēle! Divējādi: Pirmkārt, JAVA ir solis pretīm ne-Windows vidē dzīvojošajiem. Kas gan ir alternatīvas? Taisīt tikai Windows un IE? Tas būtu vēl tizlāk. Taisīt tūkstots aplikācijas katru savai platformai? Rakstīt milzu manuāļus par tēmu “mūsu softs uz Linux”? Telefonsupports visiem LFS lietotājiem? Da tur takš traks var palikt! Java visu šito jau sen ir norealizējusi, un viņu risinājums ir stabils un gadu gaitā norūdīts. Jā, varbūt tur vēl kaut kas mazliet ir jāinstalē. Taču – Java tāpat tiek izmantota šur un tur, kā arī tā ir bez maksas. IMHO laba izvēle no multiplatformu viedokļa. Otrs – laiks arī, IMHO, ir izvēlēts prātīgs. Tieši tāpēc, ka interesentiem noteikti būs vairāk laika nedēļas nogalē, nekā saspringtā darba dienas vidū, kur patērēto laiku (pieskaitam vēl braukšanu) nevarētu attaisnot ar darba vajadzībām. Ja es tur ietu, es būtu priecīgs par šo izvēli. Kopā – atbalstu un priecājos.

    Atbildēt
  4. Grrr

    Java var nepatikt, bet tomēr to var laist gan uz Maciem, gan Windowsiem, gan Linux. Parādi man ko citu, kas nodrošinātu tādu cross-platform compatibilty un būtu vienlaikus gan tik izplatīts, gan tomēr industrijas pārbaudīts gadiem, gan arī nebūtu interpretējama valoda (kas šinī gadījumā, cerams, saproti, ka neder).

    Atbildēt
  5. CooLynX Raksta autors

    Grrr, labi, lai būtu tā Java aplikācija (kā jau minēju, tad tie ir mani subjektīvie aizspriedumi), bet kāda jēga, laikā, kad modē ir WEB 2.0 un visādi AJAX un citi JavaScriptiskie pasākumi, taisīt Java appletus?

    Atbildēt
  6. Vilx-

    IMHO ar JavaScriptu nevar nodrošināt visu vajadzīgo e-parakstam. Es arī tagad darbā taisu weblapu, kurai jāspēj lietotājus autorizēt ar smartkartēm. Mums ir biki labāk – IE only. Tāpēc varam izmantot M$ Capicom ActiveX kontroles. Bet secinājums – bez kaut kādas ārējas 3rd party komponentes pie smartkartes netikt. Nu, un ja viena daļa jātaisa iekš Java, kāpēc tad ne visu? No tā tikai ieguvums – nav jāķēpājas ar HTML un vēl papildus compatiblity problēmām.

    Atbildēt
  7. Mario

    Vai no Latvijas pasta izsniegtajiem e-parakstiem ir kāda jēga ja līgumā ar pastu ko noslēdz katrs e-paraksta lietotājs ir šāds punkts ?
    8.3. Pakalpojumu sniedzējs neatbild par sertifikātā iekļauto datu atbilstību un pareizību, ko iesniedzis Parakstītājs, kā arī par trešo personu izdarītajiem secinājumiem, pieņēmumiem un taisītajiem nolēmumiem un/ vai darīju-miem, izmantojot sertifikātā iekļautos datus.
    Līguma paraugs aiz noteikumiem atrodams te http://info.e-me.lv/lv/dokumenti/sert_pak_noteikumi.doc

    Atbildēt
  8. japets

    Mario, manuprāt viss ok. Neesmu jurists, bet es to saprotu tā, ka LP nenes nekādu atbildību par to, ka kāds var sarakstīt visādu tuftu un parakstīt ar savu atslēgu.

    Atbildēt
  9. Mario

    Sertifikāc šai līgumā ir domāc digitālajā identifikācijas kartē ierakstītie dati kurus LP izsniedzot pārbauda. A pēc šitā sanāk ka pārbaudīt ta pārbauda vai Juris Bērziņš ir Juris bērziņš bet abildību par to pārbaudi nekādu nenes. Lidzarto no tā kā es to saprotu LP E-parakstam līdzvērtīgus parakstus var izdot jebkurš kakata kantoris jo nekāda atbildība par izsniegto parakstu autentiskumu nav jānes.

    Atbildēt
  10. Tarponejs

    Nu par to JAVA toch mazliet paarshaavi par striipu shai rakstaa, aciimredzot ir bijusi kaada ljoooti negatiiva pieredze… liidz ar to raksta autors nav speejiigs argumenteeti izskaidrot, tikai vinjam skjietamos miinusus, attieciiba uz Java tehnologiju izmantoshanu.

    Atbildēt
  11. Atbalss: Eparaksts v2.0 | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.