Kredītu devējus sodīs par nelegālo ienākumu akceptēšanu

Cilvēki reāli sāk cepties par vienu no inflācijas apkarošanas soļiem, ko valdība gatavojās spert – kredītu devējus sodīs par nelegālo ienākumu akceptēšanu.

Kredīta devējs turpmāk drīkstēs izsniegt aizdevumus, tikai ja būs saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem, pretējā gadījumā komercbankām vai līzinga sniedzējiem draudēs soda sankcijas, šādas izmaiņas paredz ministru kabinetā atbalstītie Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Izskatās, ka būs ziepes. Ja uzņēmēju piespiedīs pie sienas, liekot maksāt visus nodokļus, tad vai nu viņš izķepurosies paceļot savu pakalpojumu  cenas, vai arī klapēs savu bodīti ciet, jo vairs nevarēs savilkt galus kopā. Ne jau visiem uzņēmumiem ir bieza aizmugure vai monopolstāvoklis, kas nodrošina stabilu eksistenci.

47 komentāri par “Kredītu devējus sodīs par nelegālo ienākumu akceptēšanu

  1. Helmārs

    Varbūt tomēr vajag saukt lietas īstajos vārdos nevis “cepties”. Nelegāla uzņēmējdarbība labumu dod tikai tās īpašniekam. Gan darbiniekiem, gan klientiem no tā tikai papildus problēmas rodas. Nauda vairāk paliek? Jā, bet tikai īpašniekam.

    Atbildēt
  2. Vistu Zaglis

    Nja. Lai gan man personīgi šāda sistēma varētu brutāli sist pa nagiem, tomēr ir jāatzīst, ka tas varētu būt vēl viens gana efektīvs solis ienākumu legalizēšanā.

    Kredīti ir modē un uz to var spekulēt ne tikai kredītu izsniedzēji, bet arī valsts.

    Atbildēt
  3. Anonīms

    Savukārt, ja uzņemumi cels pakalpojumu cenas, lai varētu maksāt nodokļus no visas algas (ne tikai minimālās), tad jautājus uz izbrīnu: inflācija celsies, vai mazināsies?

    šādā veidā jau drīzāk tiks sasniegts pretējais efekts…

    Atbildēt
  4. Streelniex

    Neatkarīgi no tā, kā tas ietekmē inflāciju, tas ir pareizs lēmums.
    Vai vispār ir saprotams, cik absurda ir šī jezga : ” kāds grib, lai mēs dzīvojam godīgi – šausmas ….” Nevienam protams nepatīk maksāt , bet cik ilgi gan var pastāvēt situācija,kad cilvēki tēlo, ka maksā un valdība tēlo, ka godīgi izlieto to naudu …

    Atbildēt
  5. CooLynX Raksta autors

    Protams, ka tam kādreiz būtu jānotiek. Vienīgi šādā variantā es to redzu tā – jūs strādājiet, mēģiniet izķepuroties, maksājiet nodokļus kā variet un esiet godīgi pret valsti, bet mēs turpināsim šo sūri grūti nopelnīto šķiest pa labi un pa kreisi.

    Latvijā taču uzņēmējdarbība nav jāatbalsta, bet gan tikai visos iespējamos veidos jāiegrožo un jāapspiež. Kāpēc gan, lai valdība domātu par to kā stimulēt uzņēmējus maksāt vairāk nodokļus, attīstīt ražošanu un uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem gūt labumu, ja var iet vieglāko ceļu un izdomāt sankcijas, sodus un aizliegumus, kas radīs ilūziju, ka viņi kaut ko dara lietas labā?

    Atbildēt
  6. Sonx

    Es neuzskatu, ka šāds lēmums dos kādu labumu. Saprotams, ka visi grib darīt kaut ko, ko cilvēki ievēros. Valdība izstrādāja ilgtermiņa apkarošanas pasākumus, bet ši lēmums man izskatās pēc īstermiņa risinājumu, bet latvieši jau māk… no sākuma sačakarē un tad mēģina tikt galā ar sekām [šad tad arī man tā gadās =) ].

    Atbildēt
  7. Agrais

    man kaimiņos dzīvo džeki, kuru bizness ir busiņu sagatavošana tirgum. Atdzen puslūzni ,sapucē , pārdod. Viss ir skaisti. Tikai viņi no gūtās peļņas nemaksā ne santīma nodokļos. Tanī pat laikā kardināli pārbūvē māju, bērni apmeklē skolu paši iet pie ārsta, brauc pa sakoptām ielām, policija rūpējas par viņu drošību …. iespējams, ka mājas pārbūvei ir arī kredīts ņemts. Tad kāpēc viņi drīkst izmantot visus tos pašus sociālos labumus ko citi, taču par tiem nemaksā?
    praktiski 90% jauno pļavu ciematu māju īpašniekus varētu paņemt pie pakaļas par nenomaksatiem nodokļīem no nelegālās peļņas.
    Pārāk lielas naudas grozās tieši šo mazo būvobjektu saimniecībās, lai tā neatstātu iespaidu uz kopējo ainu.
    Mani arī nesajūsmina nenormālais nodokļu slogs, taču ja maksā, tad maksā visi. Savādāk ,kapēc man jābūt tam ēzelim, kurš ar savu godprātīgo attieksmi sponsorē kaimiņu džeku ārstu apmeklējumus?

    Atbildēt
  8. pts

    es domaju, ka cietis darba nemeji, nevis darba deveji.
    Varu runat par buvniecibas nozari.
    Uznemeji nemaksas nodokli no savas kabatas, bet gan darbiniekam bus jaizvelas sanemt vai nu 600 aploksne vai 300 ar samaksatiem nodokliem. Un nekur tas darbinieks neaizies, jo paaareejos uznemumos bus lidziga situacija.
    Bet pakalpojumu cenas necels, jo taapat gruuti konkuret ar nelegalo nodarbinatibu un nelegalajam brigadem.
    Nu bet ja tiesham piespiedis uznemejus maksat nodoklus, tad mazie un videjie bankrotes, lielie izdzivos, saksies monopols un saksies cenu kapinashana.

    Atbildēt
  9. puika

    pts: piekrītu par pēdējo rindkopu. Taču varētu to padarīt visu elastīgāku. Teiksim, ja gada apgrozījums ir zem kādas noteiktas summas, tad ir nodokļu atvieglojumi, ja pārsniedz, tad maksā pilna apmērā. aptuveni tā.

    Atbildēt
  10. Vaards

    “Izskatās, ka būs ziepes. Ja uzņēmēju piespiedīs pie sienas, liekot maksāt visus nodokļus, tad vai nu viņš izķepurosies paceļot savu pakalpojumu cenas, vai arī klapēs savu bodīti ciet, jo vairs nevarēs savilkt galus kopā.”

    Diivaini. No Kuulinka kauchko tik slimu patieshaam nebiju gaidiijis. Unikaali fundamentaala jautaajuma neizpratne!

    Atbildēt
  11. Smic

    Iezniedzu VID izziņu par algu Ls 100. Prasu 2 ļimonus kredīta osobņakam. Un tas jau ir bankas RISKS dot/nedot. Vai tad par to varēs sodīt ? Kāds nāks un visām bankām pārskatīs šo VID izziņu atbilsību kredītu apjomiem ?

    Atbildēt
  12. budzis

    Nu un ko tas mainiis? rediita deveejs panjems to VID sterbeli, bet reaali tapat dos, jo skatiisies uz realajiem ienakumiem…

    Atbildēt
  13. Intruder

    Reāli ši plāns inflāciju nu nekādi neiteikmēs…kredītus ņems un dos tāpat… Dot vai nedod tā jau ir bankas riska kompetence, un tur nevajadzētu līst iekšā ar aizliegumiem.. Tik pat labi var aizliegt pārdod saldumus, ja vien nav atnesta izziņa no zobārsta ka tev ir veseli zobi…

    Kārtējo reiz VID nezidarības mēģina piesegt ar citu līdzekļiem..

    Reālo inflāciju rada “aplokšņu” algas un ntie milijoni, kas ielpūst no īrijas u.c. par kuriem reāli netiek maksāti nodokļi LV… Un tā jau būtu tīri VID kompetence aiziet pie tiem augstāk minētajiem “busiņu sagatavotājiem” un paprasīt pierādīt viņu līdzekļu legālu izcelsim…

    Atbildēt
  14. budzis

    intruder, no Irijas ienak kapeikas. Pamataa jau Eiropas nauda veicina to, ka haljavnaa nauda nonaak tirguu, kas nav segta ne ar kadu preci vai pakalpojumu. Ja to apguutu arzemju firmas, tad taa naudinja atnaktu un aizietu, atstaajot minimaalu ietekmi LV tirgum. Un tad veel bankas njem “leeto” naudu no Rietumiem, rezultaataa depoziti ne tuvu nespej nosegt inflaciju… Un nafig vinjiem celt tos %%, ja daudz leetaak ir pagraabt no kaadas lielaas bankas?

    Atbildēt
  15. budzis

    Vaards, un ko vish pateica nepareizu? Patreiz savus pakalpojumus nevar nemaz pardot Latvijas tirguu, ja maksaa visus nodoklus – klients spiez cenu lejaa nezeeliigi. Un vinjam pie kaajas vai tu maksaa/nemaksaa nodokljus – vinjam vajag leetaak. Un shadu politiku, diemzeel, piekoparii arzemju kompaniju filiaales, ne tikai vieteejie 🙁

    Atbildēt
  16. Anonīms

    pts,
    Nu lūdzu un rekur tev arī inflācijas samazināšanas pasākums. Lai tas rūķis varētu kādu kredītu dabūt, nāksies vien legalizēties un saņemt oficiālus 300 LVL. Vulgarizējot – 2 reizes samazināsies patēriņš. Apsīks negausīgā mājokļu pirktspēja. Rezultāts sasniegts.

    Atbildēt
  17. cyxob

    var izdomāt jebkādas shēmas, tāpat apies. bet tas nenozīmē ka nevajag maksimāli sarežģīt dzīvi visādiem nodokļu nemaksātājiem.
    un kredītus ņems tik ilgi, kamēr nenotiks kāda krīze, un daudzi REĀLI “papadut na babki”. tikai tad homo consumentus /i> sāks arī padomāt pirms iekulties kārtējos parādos.

    Atbildēt
  18. pts

    anonymous,
    bet vins jau majokli nevares atlauties, pelnot uz rokas 300 LS, tapec vins padomas 3x un izdomas, ka paliks vien pie saviem 600 LS aploksne – vismaz peterinjkreditu nevajadzes njemt, lai kaut ko atlauties. 😀
    Protams situacijas var but dazhadas. Varbut ari kads paliks pie 300 LS oficialiem.

    Atbildēt
  19. Vaards

    Patreiz savus pakalpojumus nevar nemaz pardot Latvijas tirguu, ja maksaa visus nodoklus – klients spiez cenu lejaa nezeeliigi.

    1. Ja kaut viens tirgus daliibnieks nemaksaa nodokljus (lasi, vinja pakalpojums ir leetaaks kaa konkurentiem), tad taadaas absurdaas situaacijas kaa valsts konkursi, kur veertee peec cenas, paareejie vienkaarshi ir aarpus striipas. Taadejaadi paareejie arii spiesti piekopt to pashu politiku. Kas noziimee, ka faktiski visi ir nelegaali tirgus daliibnieki, kas ir ljoti nelabi.

    2. Klients nekur cenu nevar nospiest lejaa. Jo preteejaa gadiijumaa attieciigaa pakalpojuma nebuutu – visi bankroteetu, jo klients vinju cenas buutu nospiedis leju lejaa.

    3. Par Inflaaciju. Krediitu izniegshana pamatojoties uz legaalajiem ienaakumiem tieshaa veidaa nekaadu inflaaciju nemazinaas (teoreetiski pat vajadzeetu palielinaat – jaamaksaa lielaakas algas, lai nodokljus arii nomaksaatu – taatad algas maksaataaja pakalpojums/produkts paliek daargaaks), bet netieshaa veidaa tas vareetu buut pozitiivs faktors, jo:

    4. Peleekaa biznesa paarstaavjus tas atveesinaas – juurmalas pilseetas apshaubaamie krievu naudas biznesi, kas caur visaadaam SIA u.t.t. tur ienaak un uzpuush burbuli, tie nedaudz vaajinaasies.

    5. Atveesinot celtnieciibas nozari, tur palielinaasies pakalpjumu kvalitaate (jo celtnieciibaa straadaa grandiozs neprofesionaalju liimenis – pats esmu no taas nozares, zinu, kaadus cilveekus pienjemam kjiegjeljus kraameet, par algaam, kaadas banku klerkiem sapnjos neraadaas), nozare sabalanseesies ar citaam nozareem (lielaaki nodoklju ienaakumi noziimee lielaakas algas aarstiem, policistiem, skolotaajiem, pensionaariem —> lielaaku pateerinju vieteejaam preceem u.t.t. Tas buutu ar muusu IKP kaa ar sporta auto, briidii, kad no pirmaa aatruma paarsleedzam otrajaa. Un paarsleedzam briidii, kad celtneiciibas sektors ir manaami neadekvaati uzpuuties ).

    6. pastaav iespeeja normaali uzcelt Biblioteeku, Koncertzaali un citus visaadus simtsmiljonu projektus. Piemeeram, sen ieplaanoto simtsmiljonu celju pie kokneses (shiis vasaras beigaas saaksies jau darbi). Un veel vesulu buntiiti ar celjiem un objektiem paardesmitmiljonu veertiibaas katrs. Nebuutu praatiigi nenormaali paarkarseet inflaaciju+ celtnieciibas sektoru un izsviest visu sho ES naudu veejaa, ieguustot apshaubaamas kvalitaates celtneiciibas objektus, kur jeedziigi straadnieki jau 2006.gada sezonaa sanjeema 1000Ls peec nodoklju nomaksas.

    —-> Ne vienmeer man patiik muusu valsts politika, bet strateegjiskos un konceptuaalos jautaajumos paarsvaraa taa saskan ar manu sapratni par ekonomiku.

    Domaaju, ka banku savstarpeejaa konkurence un to speeciigaa rietumu aizmugure rada situaaciju, ka taas atljaujas riskeet ieveerojami vairaak, nekaa tas buutu pieljaujams muusu ieksheejaa un mazajaa ekonomikaa. Un ja shaadaa situaacijaa krediteeshanu piebremzee, nedaudz reizee arii sakaartojot valsti un pastumjot malaa nelegaalaas naudas masas, tas ir baigi ok!

    Atbildēt
  20. pts

    vards,
    nu pareizi tu saki. Ka tam visam ir jega, ja visi godigi ievero speles noteikumus un maksa nodoklus. Tiklidz kaut viens nemaksa taa uzreiz rodas negodiga konkurence un parejie spiesti nemaksat. Bet tur jau taa lieta, ka taads vismaz VIENS nemaksatajs vienmer bus. Un kapec lai maksat, ja valsts radijusi tadu situaciju, ka var veiksmigi nemaksat.
    Ja autobusos nebutu konduktoru un kontrolieru, tad neviens jau nekompostretu biljetes un taa tik buutu normaala cilveeka logjika.

    Atbildēt
  21. Vaards

    > Un kapec lai maksat, ja valsts radijusi tadu situaciju, ka var veiksmigi nemaksat.

    Nu re – par to jau es arii priecaajos, ka valsts censhas sakaartot sho jautaajumu. Un ja jau lielais vairums saaks speeleet peec noteikumiem, tad paareejos ar laiku uzvaktees taads jeedziens kaa tirgus daliibnieku sociaalaa atbildiiba. Aptuveni kaa Laval un Partneri nevareeja zviedrijas tirguu pa leeto shepteet.

    > Ja autobusos nebutu konduktoru un kontrolieru, tad neviens jau nekompostretu biljetes un taa tik buutu normaala cilveeka logjika.

    Sociaalaas atbildiibas mums nav. Tapeec, ka mees esam neveiksmiigi iedomaatas komunistiskaas ideologjijas mantojums, kur piekraapt valsti skaitijaas baigais pachots. Izveidojot jaunu valsti, vecie paradumi nepazudiis, taapataas mees turpinaasim domaat, ka valsts struktuuras ir kaitnieki, zaglji, ka vinjus jaapzaog un jaagaana. Tas viss mainaas pakaapeniski – aptuveni kaa neatkariibas pirmssaakumos bija populaari sarkanbaltsarkanie karodzinji un ausekliishi priekshaa un pakaljaa. Tie ir tie pashi komunisma simboli (zvaignziites u.c.) tikai modernizeetaa izskataa. Pagaaja laiks, un shii dogma briivaa sisteemaa izgaisa.

    Shobriid faktiski ir taa, ka tikai saak veidoties normaala sociaalaa iekaarta. Vecie paradumi leenaam gaist… Peec gandriiz 20 gadiem.

    Laikam jau piemeers ar Mozu, kursh savus ebrejus 40 gadus pa tuksnesi vazaaja, liidz shiem vergu domaashana izgaisa, piemeers ir gadu tuukstoshos nostiprinaajusies veertiiba.

    Atbildēt
  22. Intruder

    Ne jau par sociālo atbildību ir runa, bet par spēju un cenšanos izdzīvot…Cilvēks grozās kā māk, pats ilgu laiku esmu strādājis ar aldziņu 200 + uz papīra, bet reāli saņēmis x 3, situācija vienkārša gribi strādā, negribi atradīsim citu….bet tā tas bij pirms gadiem 3-4 … tagad arvien grūtak kļūst atrast normālus darbiniekus, un līdz ar to visi darba devēji jau pamazām sāk pardomāt varinatus kā piesaistī cilvēķus, varbūt arī ar ofic. algu….tomēr uzņēmēja motivācija to darīt joprojām nav pietiekama, un “tīru papīru” vietā visticamāk izvēlēsies pielikt darbiniekam lieku 100 pie algas… un tas jau ir VID kompetence, atrast un atklāt tādus gadījumus

    Vēl vien lieta par kuru nav nemaz padomāts ir ražošanas attīstība – tas jau pat tādam muļķim kā es ar pāris kursu universtiātes izglītības ir skaidrs, ka ekonomika un IKP pieagums ilgtermiņā nevar balstīties tikai uz pakalpojumu, tirdzniecības un celtniecības sfēru…Šobrīd tiek aktīvi investēts dzīvokļu, ciematu, lielveikalu u.t.t. būvniecībā (sfēras, kas pa lielam nerada jaunas iespējas citām sfērām), tai pat laikā investīcijas ražošanā, kam būtu jābūt IKP pamatā ir minimālas…

    Atbildēt
  23. Vaards

    > ….tomēr uzņēmēja motivācija to darīt joprojām nav pietiekama

    Taa motivaacija paliek arvien pietiekamaaka. Kauchvai augshmineetais virsraksts + normaalu darbienieku lokaals iztruukums.

    > Vēl vien lieta par kuru nav nemaz padomāts ir ražošanas attīstība – tas jau pat tādam muļķim kā es ar pāris kursu universtiātes izglītības ir skaidrs, ka ekonomika un IKP pieagums ilgtermiņā nevar balstīties tikai uz

    Ar razhoshanu arii ir visai sarezhgjiiti. Pst Japaanji, visu ideju izcilaakie noshpikotaaji un pilnveidotaaji, pat vinji vairs gandriiz neko nerazho. Razho tur, kur ir ieveerojams veeriens, cilveekresurss un atbilstoshi vides apstaaklji. Latvijas variantaa nav ne kaadu resursu, nekaa. Ir tikai saliidzinoshi eerts gjeograafiskais staavoklis. Saliidzinoshi. Jo pat pie Suecas kanaala nekaadas razhotnes nava – itkaa viseertaakaa vieta importam, paarstraadei, eksportam.

    Mums vareetu buut labs bizness tirdznieciiba, bankas un shaada taada paarstraade. Plus – ieksheejaa pateerinja razhoshana, pakalpojumi u.c.

    Labs taadaa gadiijumaa, ja sanaaktu atrast kopiigu valodu ar austurmu kaiminju – tjip, mees esam tie pashi padomju chuvaki, bet jau ES ietvaros. Ar attieciigu logu uz Eiropas tirgu. Turp un atpakalj.

    Bet kas Tev dos – gan vienaa pusee, gan otraa pietiek mazo cilveeku, kas savu politisku mazo meerkjiishu deelj gatavi spekuleet uz nacionaali seklaam mulkjiibaam, nograujot taas pashas nacionaalaas ilgterminja attiistiibas iespeejas, uz veesturiski neskaidru jautaajumu reekjina.

    Atbildēt
  24. x3

    To Vaards…

    Tavs viedoklis pareizs un labi argumentēts, taču Tu neņem vērā medaļas otru pusi. Pilnīga esošo nodokļu nomaksa (maksājot cilvēka cienīgas algas) mazajiem uzņēmumiem GARANTĒ bankrotu, tā kā pie Latvijas vidēja mazā tirdzniecības/ražošanas uzņēmuma apgrozījuma ~ līdz 1mlj Ls nu nekādīgi nesanāk pat izdzīvot, nemaz nerunājot par to, ka varētu ko nopelnīt. Konkurence ahūnākā, lieli tirgus dalībnieki spiež ar dempingu utml. Vismaz 50% šāda tipa uzņēmumu atrodas permanentas maksātnespējas pazīmju apstākļos, taču kaut kā savu eksistenci velk.
    Arguments tipa ” Ja nemāki taisīt biznesu, tad netaisi” ir pamatots, taču ko tas dos “sausajā atlikumā”? Tomēr šāds uzņēmums nodrošina 10-20 darba vietas un iztiku īpašniekam, pie tam neļauj lielajiem pilnā merā diktēt savus noteikumus. Nu sāks maksāt visi nodokļus pilnā apmērā. Kas notiks? Nu nobankrotēs visi sīkie un tālāk? Lielie, kam ir finansu bufferis šo “juku laiku” pārciešanai pastrādās brīdi mīnusā un, kad traucējošais faktors būs novērsts pacels cenas objektīvi atbilstošā līmenī. Kas no tā iegūs? Bez darba palikušie darbinieki un vidēji statistiskais patērētājs? Iegūs lielie spēlētāji un ņekijs mistisks veidojums SIA “VALSTS” (varēs uzbliezt vēl kādu Gaismas pili, pusi no budžeta nozogot). Un nevajag stāstīt, ka tirgus visu pats saliks savā vietā ar “neredzamo roku” – ta ņihera nesaliks, jo šie mehānismi sāk strādāt tikai daudz lielākās ekonomiskajās sistēmās par mūsu banānu republiku.

    P.S. Protams viss šis neattiecas uz NĪ, celtniecības, naftas, farmācijas, luxury utml. nozarēm. Tur ir pilnīgi citi spēles noteikumi un apstākļi.

    Atbildēt
  25. Vaards

    x3,

    Ak dies – mazajaas valstiis Daanijaa, Niiderlandee, Somijaa, Zviedrijaa u.t.t. tas viss darbojas, bet pie mums nu nekaa :)))?

    Labi, pienjemu, ka vairums no oponentiem ir no “podzinjspiedeeju biznesa” (tjip programmeetaaji, webdeveloperi u.c. datordzelzhu urbinaataaji un skruuveetaaji). Pats esmu no lielrazhotaaju, celtnieku shnites.

    Un pat celtnieki saak sakaartoties. Pat neskatoties uz shii jautaajuma skarbo realitaati – konkursaa uzvar zemaakaa cena. Izstiepies vai saraujies, taisi taami peec poziicijaam un priecaajies. Ja priecaajies. Pat neskatoties uz shii jautaajuma visai tradicionaali veesturisko korumpeetiibu un citaam nianseem.

    Podzinjspiedeeju bizness arii sakaartosies. Elementaari! Aptuveni kaa mazajos veikalinjos – visos kaa vienaa kases aparaats griezhas uz nebeedu, nekaada iipashaa paraleelaa preces tirdznieciiba nenotiek.

    Atbildēt
  26. bmg87

    x3,

    Tāda domāšana kā Tev – tā ir galvenā mūsu valstiņas problēma, kā Tu nesaproti, ka zagt ir slikti!? Un vēl rādi ar pirkstu – citi arī tā dara, heh… Tad sanāk pārējie visi ir muļķi, kas maksā godīgi nodokļus, gudrinieks atradies.. Tu domā ka esi baigais varonis, ka Tavs darba devējs Tevi piečakarē un nemaksā par Tevi naudiņu Tavai pensijai?

    Pie mums jau tā notiek pabeidz pamatskolu, izdomā kā nemaksāt nodokļus, un lepni saucās “Uzņēmējs”, pi..c

    Atradies konkurents uz valsts (x3 lasi Tautas, pārējie – uz mūsu) rēķina.. eh

    Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi…

    Atbildēt
  27. x3

    bmg87

    Kaut kā ļoti agresīvi uzbrauci. Nekur neminēju, ka maksāt nodokļus ir slikti vai stulbi, tikai nosaucu objektīvus iemeslus, kādēļ lielākā daļa mazo uzņēmēju to darīt nav spējīgi, kā arī norādīju nepetīkamās sekas, kas radīsies iznīcinot šo mazo uzņēmēju šķiru. Ja tāda ir valsts politika, tad atklāti to paziņojam, visus kantorus aizklapējam un beigta balle.
    Par zagšanu:
    Atvaino, bet vai Tu neesi padomājis no tāda viedokļa ka tieši šis mistiskais veidojums “valsts” ir tas, kas apzog savus pilsoņus izmantojot represīvas metodes. Kam un ko šī valsts labu ir izdarījusi – lūdzu katrs iesniedziet sarakstu pa punktiem. Vai izvairīties no reketa (kaut vai legāla) Tavuprāt ir neētiski?
    Par pensiju:
    Savu pensiju visdrīzāk nesagaidīšu, tā kā pensijas vecums tiek ar vien palielināts un statistika arī neko labu nerāda. Pat ja līdz tai nodzīvošu, tad labāk gan uzticēšu savu naudu privātam pensiju fondam nevis valsts struktūrām.
    Par pamatskolu:
    Man personīgi ir maģistra grāds ekonomikā, taču pilnībā piekrītu, ka mūsu valsts sistēmas marazmu var saprast jau 3. klasē.

    Atbildēt
  28. pts

    es pilnigi piekritu x3 , jo vins vislabak izprot situaciju.
    Protams but labi, ja but taa kaa mums raksta vards, bet pagaidam tas mums nespid.
    Ari Zviedrija ne visi maksa nodoklus.
    Ari padomju laikos bija cilveki ar socialo atbildibu – tie kuri nemaceja “zagt” . Stradaja no rita lidz vakaram, otzarplati dozarplai i okozalis u razbitogo karita 😀
    Es personigi izvelos aizstavet savas intereses un nelaist garam izdevibas nevis rupeties par citiem.
    Jaa, es neesmu sociali atbildigs, bet mani tas netrauce.

    Atbildēt
  29. Vaards

    “beidzot kads uzrakstija ko es sen jau domaju”

    Pastaastiishu ko es domaaju.

    Es domaaju, ka muusu valsts finansisti, ekonomikas profesori un citi gudrajie instituutu paarstaavji ir kljuudiijushies ciinjas nosaukumaa. LATVIJAA INFLAACIJAS NAV. Jo Latvijas lats ir fikseets.

    Esoshais cenu pieaugums ir dziives liimenja uzlaboshanaas, kas saistiita ar x3 gaushanos par mazajiem uznjeemeejiem (tie spiesti legalizeeties, pacelt cenas) ar cenu un algu izliidzinaashanos ES ietvaros.

    Protams, saprotot, ka “inflaacija” ir ljaunais bubulis, kas tautai ir labi un veesturiski saprotams, to tad arii muusu funkcionaari lieliski vicina kaa lozungu, lai vienkaarshaak pamatotu valsts sakaartoshanas riiciibas.

    Bet patiesaa cenu sadaardzinaashanaas nav kaitiiga – taa ir muusu, latvijas iedziivotaaju pirktspeejas paaugstinaashana.

    P.S. pts, tas raksts ir shrots. Raksta autors ir rakstiijis peec principa – ir dotais plaans, kaadas negatiivaas ieziimes varu tam piegudrot? Atsevishkjos jautaajumos (kuros nekas pamatots nav sagudrojies) pievelkot klaat pat kljuudainus pienjeemumus. Piem, pienjeemumu par krediitu njemshanas probleemaam normaalam iedziivotaajam un par veelamaaku lielo zemes iipashnieku apkraushanu ar nodokli.

    Atbildēt
  30. Vaards

    > Kam un ko šī valsts labu ir izdarījusi – lūdzu katrs iesniedziet sarakstu pa punktiem.

    Esmu padziivojis Padomju Savieniibaa. Esmu izbraukaajis videejos austrumus krustu shkjeersu, esmu arii vairumu ES valstu redzeejis, esmu arii stipri shkjiibacainas un siltas valstis redzeejis.

    Bet neviena no shiim valstiim nav speejusi padsmit gados mainiit filosofiski preteeju valsts iekaartu, sakaartot to, panaakt paarticiibu (mees katrs varam bodee nopirkt visaadu paiku, kaada tik lien riiklee), neizraisot kaadu paariiti kaartiigu pilsonju karu, karu ar kaiminjvalstiim un taa.

    Atver acis jampampinj! Apskaties kauchvai uz paareejaam republikaam, kauchvai uz eiropas viducii esoshaam bulgaarijaam, rumaanijaam, visaadiem serbiem un vinju seperaatistiem. Apskaties uz ukrainjiem, kam bizness notiek ar naudas chemodaaninjiem un skuutiem purniem. Apskaties uz baltkrieviem. Par dienvidu republikaam un afganistaanas galu nemaz nerunaasim.

    Atbildēt
  31. x3

    Vaards

    Citāts no Tevis “Bet patiesaa cenu sadaardzinaashanaas nav kaitiiga – taa ir muusu, latvijas iedziivotaaju pirktspeejas paaugstinaashana”.

    Ģeniāls apgalvojums 🙂 Tas no sērijas, kā Marija Antuanete maizes trūkuma gadījumā ieteica ēst kūkas? No kurienes radīsies pirktspēja samazinoties darba vietu un ekonomiski aktīvo uzņēmēju skaitam ? No bezdarbnieka pabalstiem, kurus valsts pēc “lielo” nodokļu iekasēšanas palielinās (ceram vien)?

    Vēl viens citāts “panaakt paarticiibu (mees katrs varam bodee nopirkt visaadu paiku, kaada tik lien riiklee)”

    Laboju – bodē ir visāda paika, kuru katrs potenciāli var nopirkt cik rīklē lien. Pastāsti to lielai daļai laucinieku, pensionāru un pirmspensijas vecuma cilvēku. Badā, protams, praktiski neviens nemirst, bet nemira arī Padomju Savienībā.

    Par dažādām Tevis pieminētajām valstīm varu teikt, ka ļoti lielā mērā tas, kas tur notiek maz attiecas uz ekonomisko stāvokli, bet gan uz vēsturiski izveidotām nacionalitāšu attiecībām, reliģiju konfliktiem, tempermentu utml. faktoriem. Arī vecajās Eiropas valstīs ir savi vietējie ekstrēmisti (Lielbritānija, Spānija u.c.). Par dienvidiem nerunāsim – tā ir pavisam cita opera, kuru ar mums salīdzināt nav korekti pārāk lielo pamatatšķirību dēļ. Par Ukrainu pēc paša pieredzes gan varu teikt, ka nu jau labu laiku tur vairs nav naudas čemodānu un skūtu purnu, bet ir vairāk vai mazāk civilizēta biznesa vide (nu labi teiksim kā Latvijā ap 1998-2001 gadu). Jebkurā gadījumā uzskatu, ka tieši latviešu pasīvā bezmugurkaula temperementa dēļ mēs esam nonākuši pie esošās situācija.

    Atbildēt
  32. jan09

    piekriitu x3…

    2 Vaards – tik tieshaam – atver acis, un paskaties – tiem pashiem ukrainjiem un baltkrieviem IR razjoshana, nemaz jau nerunaajor par igaunjiem un lietuvieshiem… latvieshiem ir tikai izpostiita ruupnieciiba, izcirsti mezji, izpaardota zeme un nenormaali nodoklji…

    Atbildēt
  33. CooLynX Raksta autors

    jan09 un x3, šajā diskusijā Vaards vairāk mēģina izaicināt mani, jo viņš zina, ka man viņa demagoģiskie teksti besī ārā. Bet tā kā mani nav tiek viegli izvilkt uz paklāju, tad viņš ir atradis jūs.

    Es tikai gribēju pabrīdināt, ka nevajag tik ļoti cepties, jo Vaards ir ļoti rūdīts demagogs un viņu nav tik viegli pievārēt. Šādas bezjēdzīgas un neproduktīvas diskusijas viņam sagādā baudu.

    Daudz labāk ir sarunāt ar viņu pasēdēt pie kāda alus kausa un papļāpāt par lietām klātienē.

    Atbildēt
  34. Vaards

    jan09,

    par ukrainju un baltkrievu razhoshanu nevaram runaat. Valstis palika NVS savieniibaa un pirka leetos energoresursus. Muusu neatkariibas laikos vadiibaa izsitaas cilveeki ar skaistiem un nacionaaliem teeliem – aktieri, muuzikji u.c. TV komenteetaaji.

    No vienas puses esam pliki un pastaalaas…

    No otras puses lielais kaiminjsh muus iipashi nekaadi nevar ietekmeet – tikai 10% eksports uz krieviju.

    Saliidzinaajumam – ventspils trubas biznesa ienjeemumi veidoja 10% no valsts budzheta! Tak nekas nenotika, kad truba vienaa briidii izbeidzaas?

    So – man kaa techniski izgliitotam indiviidam (Mashiinziniibu fakultaate, Razhoshanas Kvalitaates instituuts u.c.) ar attieciigu ilggadeeju praktisku pieredzi… Dikti jau gribeetos redzeet Alfas un Dominas vietaa veerieniigas ruupniicas. Bet ar nepatiku jaatziist, ka visdriizaak bija nereaali saglaabt shaada veeriena un ljoti specializeetas razhotnes. Tas, protams, neattiecas uz REZ (Veljas mashiinas u.t.t.) RRR u.t.t., kuras savaa laikaa inzhenierdarba ietvaros apsekoju, runaajoties ar sho uznjeemumu vadiibu, tehniskajiem speciaalistiem un citiem, kas gaidiija briinumu no aarienes. Jo bija valsts uznjeemumi, ar attieciigu plaanveida ekonomiku. Nebija ne speciaalistu, ne naudas liidzeklju, ne izejvielu, ne noieta tirgu. Nebija elastiiga paarejas posma un ES fondu. Bija vienkaarshs vecaas saimniekoshanas sisteemas sabrukums. Plaanveida ekonomikas krahs. Naudas sisteemas krahs.

    P.S. Kuulinks gan viltiigs zhuks palicis. Seezh malinjaa un smiin uusaas 🙂

    Atbildēt
  35. jan09

    2 Coolynx, Vaards, x3 uc
    man galiigi nebuutu iebildumu paseedeet un papljaapaat ar Jums pie alus kausa, it sevishkji taadeelj, ka esmu paarvaacies straadaat uz dizjpilseetu…
    jauku nedeeljas nogali visiem!
    😉

    Atbildēt
  36. budzis

    tu Vaards

    “LATVIJAA INFLAACIJAS NAV. Jo Latvijas lats ir fikseets.”

    Pats izdomaaji, vai kaads humorists tev shito pateica? 🙂
    Rodas jautaajums, vai tu zini, kas tas par zveru – inflaacija 🙂

    Atbildēt
  37. Vaards

    budzi,

    Prieksh Tevis atbilde ir vienkaarsha – kad budzis no dzimtcilveekiem savaakto fikseeto maksaajumu deelj tuveejaa traktierii var nopirkt piecus meerinjus (pusgadu atpakalj vareeja seshus, gadu atpakalj septinjus), tad budzis reaali sajuut inflaaciju. Jo vinjsh tomeer ir budzis un dziivo savaa ieksheejaa pasauliitee.

    Bet ja tomeer budzha dzimtcilveeku sniegtos maksaajumus budzis meegjinaatu izmainiit Krievijas cara zelta rubljos un meegjinaatu Krievzemes traktierii paaris meerinjus panjemt. Tad… budzis vairs nebuutu nekaads budzis parastais, bet gan Pasaules CIlveeks.

    un shis jaunais pasaules civleeks atklaatu, ka var dabuut tikpat cara zelta rubljus cik piecus gadus ieprieksh. Un vispatiikamaakais, ka atkal var atljauties tukshot desmit meerinjus cariskaas dziras dienaa!

    Taatad pasaules cilveeks sajustos lepns un saprastu, ka vinja teevzemee ir ceelies dziives liimenis, ir jaaprasa lielaaks maksaajums no vinja zemees straadaajoshiem zemniekiem, kam arii ienaakums ir saceelies (un tad vinjsh, kaa pasaules cilveeks, jau varees atljauties dienaa iztukshot 15 meerinjus cariskaas krievijas zelta rubljos, vai 5 meerinjus cariskaas latvijas traktiera nenoveerteeejamajaa dziraa).

    Vieniigaa probleema, ka vecajam budzim, jaunajam pasaules cilveekam tik ljoti iepatiksies 15 meerinjus njemt cariskajaa krievijaa, kur vinjsh veel liidzi panjems citus pasaules cilveekus, bijushos vieteejaa traktiera apmekleetaajus, ka Cariskaas krievijas zelta rublju deveeji var saakt shaubiities par jauno pasaules cilveeku naakotni. Un izdoamat, ka vienaa briidii vinji gribeetu samainiit atpakalj cariskaas krievijas zelta rubljos tos meerinju mainjaa iemainiitos etalonus.

    Atbildēt
  38. Maija

    Tas nav nekas bezsakarīgs. Vaards vienkārši grib pateikt, ka latam ir tas pats segums eiro valūtā, kāds tas bija pirms dažiem gadiem. Kurss ir fiksēts un svārstās 1% robežās.

    Atbildēt
  39. UGA

    kā jūs domājat,lai mazais uzņēmējs nomaksā visus nodokļus un samaksā vēl strādniekiem normālu algu,ja nodokļi sastāda aptuveni 68%

    Atbildēt
  40. vilis

    varu teikt taa ka tas ir stulbi. es vairak atbalstitu jandoklus samazinatu no 25% uz kadiem 15% tad es pats butu ar mieru maksat visus nodoklus. stradaju celtnieciba un alga ir 4 ciparu, un ja maksau 15 % no visas aldas tad ari pasam bus lielakas socialas garantijas, ja tagad man ir jamaksaa 250ls tas ir sapigi macinam bet ja tie butu 150 ls tad ts nebutu tik sapigi un ja vel salidzinam ar to ka tagad es samaksaju tikai kadus 50 ls nodoklos tad valsts pati iegutu 3 reizes vairak.

    Atbildēt
  41. Vaards

    Vili, gan jau ar laiku mēs arī Tevi būrītī ieliksim un apzinīgos pilsoņu vedīsim uz turieni lai parādītu – rekur stroijķelis, cilvēks, kas saņem piecreiz vairāk par galvas tiesu vērtīgākiem cilvēkiem, bet viņam slabo samaksāt nodokļus. Nost ar žmotiem! 🙂

    ===

    Darba devējs no tavas likumīgās algas maksā 40% nodokļos. Tu 30%. Tad tas viss viltīgi kaut kā rēķinās un faktiski vari rēķināt, ka nodokļos tiek samaksāts =([tavaalga]*1.8) -[tavaalga].

    Es katru mēnesi iemaksāju valstij ikurāt 1000LVL ar kapeikām. Par cik apkārt pazīstu biezā slānī sūdīg-maksātājus, tad pensionāri ar saviem referendumiem var izstiepties vai sarauties, bet tāpat uz visiem dabūs izdalīt to manu ciparu.

    Bet nu ja šamie pavisam nešpetni paliks un man tos nodokļus vēl palielinās… Ek, tad jau droši vien viņiem pensijas samazināsies.

    Bet ja vilis arī sāks 1000LVL katru mēnesi atlicināt pencionāriem, skat – jau būs viņiem ok!

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.