Jauni bīstami caurumi Microsoft Windows sistēmās

Drošības speciālisti kārtējo reizi ir urbinājušies pa Windows tik ilgi, kamēr izdūruši pāris caurumus šajā pussapuvušajā sistēmā. Ja godīgi, tad pēdējā laikā šo caurumu ir bijis tik daudz, ka man jau galva griežas un vēmiens nāk no visa tā, un es cenšos pēc iespējas mazāk lasīt visus tos murgus. Labi, ka vēl nelietoju ēzelīti, tad būtu jālasa arī tās anekdotes, ko stāsta Microsoft speciālisti.

Cik nu man izdevās izfiltrēt no visiem tiem briesmu stāstiem, tad parastam lietotājam visbīstamākais caurums šobrīd ir Microsoft ASN.1 Library #1 un Microsoft ASN.1 Library #2. Kā jau ierasts, tad par šo caurumu zināja pirms pusgada, bet lāpās tikai īsi pirms briesmām, lai lietotājam būtu jautrāk.

Speciālisti stāsta, ka uz šī cauruma bāzes tiks izveidots jauns tārps, kas varētu drīzumā izvēsties vēl trakāk nekā līdz šim piedzīvotie. Šis caurums darbojas uz visām Windows NT bāzētām sistēmām, kas šobrīd ir pieejamas, jo ASN.1 vienkāršā valodā ir visam pamatā.

Abstract Syntax Notation 1 (ASN.1) is a data standard that is used by many applications and devices in the technology industry for allowing the normalization and understanding of data across various platforms. ASN.1 has no direct relationship to any specific standard, encoding method, programming language, or hardware platform. It is simply a language for defining standards. Or in other words, standards are written in ASN.1.

Ielāpus meklēt šeit ASN.1 Vulnerability Could Allow Code Execution (828028). Var arī nelāpīties, bet kļūt par zombi.

An attacker who successfully exploited this buffer overflow vulnerability could execute code with system privileges on an affected system. The attacker could then take any action on the system, including installing programs, viewing data, changing data, deleting data, or creating new accounts with full privileges.

Tas ir kārtējais pizgjec. Laimīgs tas, kam nav interneta, bet vēl laimīgāks, kam nav datora ar Windows. Kaut kā tā teiktu Linux lietotājs.

Tweet about this on TwitterShare on FacebookShare on VKShare on RedditShare on Google+Share on LinkedInEmail this to someone

68 komentāri par “Jauni bīstami caurumi Microsoft Windows sistēmās

  1. misame

    ēch… brīžiem tik piebesī tā attieksme pret MS 🙂
    Tipa tas jau normāli, ka varam novērot vienā lapā tekstu par to, ka “FreeBSD var viegli nogāzt, ja tas izmanto IPv6 adresāciju” un tam blakus smalku banneri – “IPv6Ready”… uzbrauciens ta vienalga būs TIKAI MSam par viņu produktiem.

    Atbildēt
  2. Djuke

    ņā – pusgads jau tā kā par ilgu caurumu lāpīšanāi… bet nu acīmredzot nemaz tik viegli nav bijis aizlāpīt ja jau arī vīruss nekāds pusgada laikā nav radīts…

    Atbildēt
  3. coolynx

    Es te kaut kur palasīju vienā lapā par ēzelīša lāpīšanu. Tur viens developers rakstīja vai kāds to atstāstīja, ka ielāpu uzlikt tā ir vesela epopeja, jo MS jau ir daudzvalodu un tā, ja izmaini vienu rindiņu, tad tā var izraisīt lielas problēmas ļooooti daudzās, jo daudzās citās platformās. Tā kā ar to MS lādēšanu ir kā ir…

    Atbildēt
  4. misame

    Clx: nu, kā jebkura platforma, kas izmanto atkarības (dependency), lai realizētu koda neatkārtošanos, enkapsulāciju etc tuftu, arī COM cieš no problēmas, ka komponente nezina, kas viņu izmantos. Līdz ar to mainot kaut ko pamatlietās, var rasties problēmas jebkurai citai lietai, kas to izmanto.

    Atbildēt
  5. Pecis

    coolynx: Ja godīgi sakot, nu tad viņu softa rakstīšanas tehnika var iet smagi drst. Visiem open source, pat Sun, HP un citu closed source projektiem lokalizaacijas faili ir strikti nodaliiti un praktiski tiek labots tikai core. Ja vinji nemaak uzrakstiit softu, kur katrs kiegjeliitis ir pats par sevi, bet tajaa pashaa laikaa ar cieshaam, bet skaidraam saiteem ar paareejiem, nu tad es nezinu… Un nevajag apgalvot ka Windows tad nebuutu tjipa tik ‘eerts’, ‘aatrs’ un taa taalak. To vienkaarshi sauc par haltuuru.
    Ja kas, shaada tjipa gluks bija arii OpenSSL, kuru dzeki divaas dienaas kopsh atklaashanas aizlaapija ciet.
    Un nesen Bills izteicaas ka vinjiem aatraak ejot taa laapiishana.
    Heh.
    AI, labi, miers ar mums visiem.

    Atbildēt
  6. MZM

    misame :: 11.02.2004 / 16:07 :: Lasīt mākam? Nu tad sākam! ::
    1. Runa gan iet par OpenBSD, kas nau tas pac, kas FreeBSD.
    2. Šis uzbrukums tikai nocrasho kasti bez jebkādām tālākām ļaunām sekām – useru dati utml. paliek drošībā. Kaut kas līdzīgs tam, ka apkopēja kabelīti izrauj 😉
    3. Ne1 nav vainīgs, ka M$ produkti ir caurumaini… Arī ar Linux ir problēmas, taču tur ir citādāka to risināšanas politika un arī to bīstamība ir krietni vien mazāka.

    Atbildēt
  7. coolynx

    Pecis: es saprotu uz ko tu tēmē un pilnīgi piekrītu tam, bet ir viens ļoti liels BET. Šobrīd pati ērtākā darbastacija lietotājam ir tieši Windows, jo tai ir visplašākais programmatūras piedāvājums kā arī pati operētājsistēma ir vislabāk pieslīpēta un piemērota lietotājam.
    Jau vairākus gadus gaidu, kad beidzot Linux pieslīpēs līdz saprātīgam līmenim un noportēs Windows programmas, lai uz to pārietu, bet skatos, ka bez lieliem ieguldījumiem nekas uz priekšu nekust. Tad nu jānīkst uz Windows.
    Man šķiet ērta un ļoti patīk Microsoft Windows 2000 darbastacija un es to turpināšu lietot vēl kādu laiku, kamēr nebūs izdomājuši veidu kā noportēt man nepieciešamās programmas uz Linux. Tā kā pa unix veidīgiem serveriem jau dzīvojos vairākus gadus, tad arī nedomāju, ka man būs pārāk grūti pāriet arī uz unix veidīgu darba staciju. Bet vēl nav pienācis tas brīdis. 🙂

    Atbildēt
  8. thetrue

    Citaats no webmasterworld.com foruma:
    I downloaded the latest patches last night and now my Windows 2000 computer won’t boot up, even in safe mode.
    I guess my computer is finally secure – it won’t work.

    Atbildēt
  9. lethal

    Pirms tam lietoju Windows, tagad jau 2. nedēļu sēžu pie Linux. Esmu jau pieradis un īpašas grūtības neizjūtu. Jāatzīst, ka sākums bija pats grūtākais.
    Ir patīkami apzināties, ka vīrusi Tevi neskar un ka neviens Tevi nespiego..

    Atbildēt
  10. lethal

    Tam, ka mani neviens nespiego? Esmu visai pārliecināts, jo manam kompim priekšā stāv serveris ar FW, kas Tavas nelietīgās darbības aptur.
    Turklāt, neesmu dzirdējis/lasījis, ka kāds būtu atradis SpyWare Linuxa defaultajās instalācijās.. Neinstalējot l33t h4x0r tūļus, tādas drazas nevar tik viegli dabūt (?).

    Atbildēt
  11. Pow

    lethal, nu tas ka neesi lasiijis veel neko nenoziimee un neapgaazj faktu.
    ir arii opensource projekti defaceeti un ielikti backdoori.
    ja nemaldos pat kernel.org kautkad nesen bija defaceets, tikai tur bija kautkaada krutaa sisteema kas to atklaaja.
    Un to savu serveri ar FW arii vari iebaazt dzilji kautkur. Ko tad tavs FW speej izdariit? Nokjert visu iespeejamo drazu? Buutu jauki ja taa buutu.

    Atbildēt
  12. Anonīmais

    2 Pow: viss ir atkarigs ka FW ir uzkonfigurets. Ja viss ir laba limeni, tad tu esi aizsargats par 99,9%. Savadak jau nebutu tadi FW un sen jau butu uzlauztas visas lielo korporaciju Dbazes, kompi etc.

    Atbildēt
  13. aamen

    A man pie kājas ko lamā/nelamā. Katrs OS lūzt ja viņu lauž daudz, daudz gudras galvas, un lauž ļooti ilgi… Wot i palikšu pie sava uzticamā w2k, un lai iepūš man tārpi. Būs linuxkloniigie (

    Atbildēt
  14. Anonīmais

    A man pie kājas ko lamā/nelamā. Katrs OS lūzt ja viņu lauž daudz, daudz gudras galvas, un lauž ļooti ilgi… Wot i palikšu pie sava uzticamā w2k, un lai iepūš man tārpi. Būs linuxkloniigie (

    Atbildēt
  15. Anonīmais

    A man pie kājas ko lamā/nelamā. Katrs OS lūzt ja viņu lauž daudz, daudz gudras galvas, un lauž ļooti ilgi… Wot i palikšu pie sava uzticamā w2k, un lai iepūš man tārpi. Būs linuxkloniigie (a shito translitkonvertieris nepanjeema. coolynx, debug) tik ērti kā w2k, migrēšu. Bet varbūt ne. Pusgadu pastrādāju uz frēbsd (sho itkaa nevaidzeej konverteet, coolynx, debug), apnikās… dažādi sīkumi, bet traucē (jebšu trūkst, pieradumam liels spēks). Visus šos $#%^&* pēdējā laika vīrusus un tārpainās sēnes mana windoze ir paardzīvojusi bez antivīrusa. Nu nepatīk man av, jo jebkurš no jamiem drusku tomēr piebremzē datoru. Un ktomuže, man nav jāskrien katru dienu čekot newsi par jauniem caurumiem… gan windoze pati salāpīsies. Protams, ja būs ielāpinš :D, ja nē tad cerēsim uz fw un uz to labāko. A tiem kas cauri, vai slimi – pret roku līkumu zāles nav (izņemot nošaušanu).
    to MZM: “… 3. Ne1 nav vainīgs, ka M$ produkti ir caurumaini… Arī ar Linux ir problēmas, taču tur ir citādāka to risināšanas politika un arī to bīstamība ir krietni vien mazāka… ” muhahhahāa, OpenSSL/OpenSSH/apache bugzi bij/ir mazāk bīstami par DCOM/RPC? (RPC gan arī uz linux kastēm caurumi ir bijuši) Kautkādas windoziites īpašnieces diplomdarbs svarīgāks par netīšām nenofirewallota valsts iestādes servera saturu? par risināšanas politiku, jā – reakcija ir salīdzinoši ātrāka. Ai… nav droša os, nav droša datora. Izņemot ja vinš ir izslēgts, bet tad tas vairāk līdzinās plauktiņam nekā datoram :D. Vispār, paranoja rodās par šitām caurumu būšanām lasot.
    (nee, nee, translit konvertieri labaak nelietot. spellcheck jaaimplementee jamam)

    Atbildēt
  16. uupizz

    kantorii man ir mandrake, maajaas w2k i viss pofig. tad kad visus videoaudiocommunicatorutt softus vareeshu dabuut ieksh *.nix tad arii maajaa buus linux, a w2k man i saliktc un apkraameets ar fw,antivir utt utj i pofig. nobruks – format C: un liekam jaunu bildi iekshaa.
    Bishkj par linuxu. Es te kantori cilveekiem pateicu ka sha paarkraameesim visu, buus linux. Paraadaas lielas acis, neliels sastingums sejaa un jautaajums – vai tas un tas (kas absoluuti nav vajadziigs darbam) straadaas? A tas ka M$suxi bruuk, chakareejas un rij resursu bezjeegaa, tas nekas… Un diemzheel ir daudz lietu kam softs ir tikai prieksh m$uxa, tas ar ir stulbi. nu vot taadaa garaa

    Atbildēt
  17. lethal

    Pow: Paldies, ka informēji par lielajiem jaunumiem – arī Linux un *BSD kastēm ir caurumi. Wow.
    Bet varbūt pastāsti man to gadījumu, kad pa Linuxiem klejoja kāds tārps, kurš izplatās ar e-maila palīdzību? Vai kādu vīrusu, kuru var saķert klejojot pa internetu, pat neko neinstalējot?
    aabele: ikonas ir – Graphite Rade8 1.03

    Atbildēt
  18. Petro

    Manuprāt tas ir tieši atkarīgs no OS izplatības. Pašlaik 90 %iem pasaules datoriem ir installetas MS OS un 90% programmētāju tām arī raksta gan softu gan arī zarazas. Kad 90 %os datoru būs Linux tad arī SW un sērgas būs proporcionāli.

    Atbildēt
  19. delfins

    nu es nemaz nevaru uzlikt to ielaapu. jo man nav uzlikts SP2, kuru arii M$ nepiedaavaa prieksh w2k DC versijas :] i ko lai es tagad daru !? :]
    M$ jau sen iesuukaa.

    Atbildēt
  20. aabele

    2 petro:
    Runājot par izplatību – aptuveni 70% no visiem pasaules webserveriem ir apače. Vai tā ir maza izplatība? Pamosties ābram – šis tavs arguments drusku novecojis liekās…

    Atbildēt
  21. es

    a bet LRP kaa uguns sienu kaac lieto? cik tas ir drosh (cik aprakstos bij tas kaa Mac ar iespeeju tikai lokaali log on)?
    Un peec peed. ielaapa uzmeshanas uz win2000 tas itkaa neatceraas admin pasw pie logina – nakaadi neizdodas pieautomatizeet kaa senaak…

    Atbildēt
  22. cyberspace

    Straadaju pietiekami liela uznnemuma, lai teiktu pilnigi drossi, vel paies laiks, kameer cilveeki buus gatavi paariet uz linux, bet pa to laiku M$ ari negules!! Striidigs jautaajums!!

    Atbildēt
  23. MZM

    Petro :: 12.02.2004 / 04:55 :: Točna nevar piekrist – ar uzlauztu *nix kasti var izdarīt daudz vairāk jaukas darbības, tapē tā irad vērtīgāka par uzlauztu win kasti 🙂 Tu domā, ka Linux nelauž? Teorētiski to ir pat vieglāk izdarīt – tev visām progām source irad pieejama – lūdzu meklē caurumus. Problēma irad tajā apstāklī, ka nav tik daudz caurumu un, pateicoties koda atklātībai, programmatūras izstrādātāji parasti netaisa “dirty hacks” (~problēmu apiešana risināšanas vietā), kā to dara kāda pasaulsslavena naudas pelnīšanas, tfu, programmatūras izstrādes kompānija.
    Tie, kas te par serveriem brēca (Anonīmais :: 11.02.2004 / 22:58 u.c.), kurš parasts useris birojā vai mājās liek apache uc. brīnumus??? Liela daļa Linux caurumu ir lokāli izmantojami – jāhavo accounts uz kastes – morāle = nevajag dot uz savas kastes accountu visādiem *. Un par to, ka uz Linuxa neies no Latgalītes atstieptās spēles, pie kurām biroja darbinieki ir tik ļoti pieraduši, vispār negribas runāt.
    Iepriekšējā LAKAs installfestā runāju ar AmberLinux darboņiem un citiem jaukiem cilvēkiem. Secinājām, ka birojos nav pamata nelietot Linux. Protams, ja vien runa nav par ļoti specifiskām lietām. Mājās – atkarībā no veicamajām darbībām un piratētā softa daudzuma 😉 Protams, ka jorojām ir jomas, kur, diemžēl, jādzīvo zem win. Atklāti runājot citur pasaulē un tagad arī pie mums BSA veicina Linux izplatību 🙂 Lai dzīvo BSA!
    PS. Es neesmu pret M$-Window$. Es esmu pret M$ piekopto politiku standartu un programmatūras izplatīšanas (konkurences) jomās.

    Atbildēt
  24. Pecis

    coolynx, te tu kļudies. Visērtākā darbastacija ir OS X. Windows XP ir tikai smuki iesaiņots hamburgers kam ir labs marketings apakšā un monopola taktitka – skat. OEM tirgošanas noteikumus.

    Atbildēt
  25. Pecis

    Vairāk neko nekomentēšu, jo jāstrādā ar 🙂 Bet pievienošos MZM pilnībā šiem vārdiem:
    ______
    PS. Es neesmu pret M$-Window$. Es esmu pret M$ piekopto politiku standartu un programmatūras izplatīšanas (konkurences) jomās.

    Atbildēt
  26. Budzis

    Pecis: nu tā jau ir gaumes lieta. Es Makos neko ipaši ērtu nesaskatu, cik nu ir nācies piesēst pie tā 🙂 Bet tas nu tā, ieraduma jautājums – kā vakar tai Parkā (?) pa LTV1 teica par latviešu klavieres izkārtojumu – ar riktīgo varētu 3x atrak un ar mazāku piepūli rakstīt, bet visi ir pieradisi pie qwerty un parējo uzskata par sliktāku 🙂 (jo jamacas par jaunu)

    Atbildēt
  27. nazis

    Hmm, un tas “kuulais” softs, kas atrisināja savulaik problēmu ar backdoora ievietošanu Linux kernelī, bija visparastākais CVS, kurš tiek izmantots lielākajā daļā OpenSource projektu versiju kontrolei. 🙂

    Atbildēt
  28. Pecis

    nazis: un tu izlasiji, ka gan Debian gadījumā, gan šajā CVS gadījumā vienkārši kādam bija pasējusies parole? Un ka uzreiz kontroles sistēmas starp bitkeeper un CVS merge to uzreiz atklāja?
    Kā velreiz pateikšu: Softā caurumi ir, bija un būs. Viss ko programmu izstrādāji var darīt – rakstīt pēc labākās sirdsapziņas, taisīt auditus, auditus un vēlreiz visu pārbaudīt dot trešajai pusei. Šajā situācijā open source dod kolosālu iespēju un kā ir pierādijies – visa šī sistēma strādā.
    Man ir lielāka uzticība cilvēkiem, kad ir runa par respektu un tā saukto profesionālo PR – kā OpenSSL, OpenSSH projektos, nevis kompānijai, kurai ir monopols un kurai ir diezgan smagi ‘uzlikt’, jo ne jau klientu apmierināšana ir veids, kā viņi to monopolu nodrošina.

    Atbildēt
  29. Grrr

    >> Visērtākā darbastacija ir OS X.
    par cik pie maka piesēžos reizi pāris gados… sakiet — joprojām sistēma defaultā “nāk” un lietojas ar 1 pogas peli?

    Atbildēt
  30. Pete

    Lasot komentārus, man radās iepaids, ka ir pietiekoši daudz iestādes, kas darbstacijām izmanto linuxu. Līdz ar to rodas sekojošs jautājums: kāds ir jāņem distributīvs, lai izmantojot iebūvēto instalācijas programmu, es varētu uzlikt linuxu gan uz jauna P4 ar geforci un intel chipsetu, gan uz P2 ar ati rage karti un ac97 skaņu. Iziet cauri instalācijai man nebūtu problēmu, bet tādās tehniskās niansēs, kā skaņas draiveru iekraušana priekš mazpazīstamas skaņaskartes man sagādā problēmas.
    Vēl jautājums: kā linux suportē skenerus un printerus (konkrēti Laserjet 1010, deskjet 845), vai tur ir kaut kas līdzīgs plug & play, vai arī manuāli jālabo conf faili un jākompilē kernelis.
    Un kā ir ar softiem, vajadzīgs būtu excel, word, access analogs, email klients, browseris, latviešu burti, iespēja sūtīt un saņemt faksus.
    Vai kāds no jums to tiešām izmanto?

    Atbildēt
  31. Pēcis

    Grrr: Jā, un ja kas, apjukums kāpēc tas tā, rit tikai kādas 10 minutes. Jāatzīst, ka OS X 10.3 jaunākajās versijās sāk just pamatojumu visam, kāpēc Apple to izdarija tā un ne savādāk. Expose funkcija vienkārši rox.
    Protams, tu joprojām vari nopirkt un pierubīt parasto USB pelīti ar diviem vai entajiem taustiņiem.
    Hehe, es taga meklēju, kur zēni eksperimentēja ar Ekspose funkciju priekš GNOME.

    Atbildēt
  32. Mulders

    nu blin kad tad beidzot uz kaada shaada cauruma baazes uzceps kaadu NOPIETNU viirusu, kas formatee diskus, dzeesh failus, izniicina datora speeju straadaat… gribaas lai kaads taads beidzot nostaigaa paari kaadai US valdiibas iestaadei, lai tak beidzot dabrauc….
    Amiishi tak nekust ne ausi kaameer shiem nenogaazhu kaadu PowerPlantu! A to i kaadai resnai tantinjai atrubii tauku nodziishanas programmu!

    Atbildēt
  33. Grrr

    Pēci, runa še nav par apjukumu, bet par lietošanas ērtību.
    2 pogu pele manā uztverē paātrina un atvieglo darbu: 1. poga – pamatfunkcija, 2. poga – papildiespēju saraksts vai kāda cita alternatīv darbība ar objektu.
    Neapšaubāmi var iztikt arī ar 1 pogas peli, bet ne velti praktiski visas programmas spēj atrast kādu, manā uztverē – pa lielākai tiesai ērtu,- pielietojumu 2. pogai. Gan Adobe, gan Corel. Pat Office programmās, kurās gan biežāk abas rokas ir uz klaviatūras.

    Atbildēt
  34. Pecis

    Pete:
    * Ok, lai nebūtu biased bet tajā pašā laikā norādītu uz labu mantu, darbā iesaku izmantot manis un manu kolēģu vedotu komerciālo atbalstīto Amber Linux. Gludināt gludinam visu laiku un baisi labā manta sanākusi, ka pašiem prieks. :DDD Gribējās pazīmēties. http://www.lintech.lv
    Bet nu tas ja kādam nav kas par to rūpējas profesionālā jomā.
    * Mājās – Ok, mans ierosinājums ir Mandrake vai Fedora Core 1. Kādu izvēlēsies – tava gaumes darīšana. Katram ir savi plusi un mīnusi. Cik sapratu, Fedora Core 1 tomēr tiek pamatīgi tweakots taga un it kā esot krietni lapāks.
    + Geforce karte – http://www.nvidia.com – vai meklē Fedora resursos pakotnes, kuras pašas uzliksies ar vienkāršam komandām un nebūs tālu jāmeklē.
    + Skanera atbalsts – http://www.sane-support.org, skaties pie supported devices. Printeris noteikti ir atbalstīts, HP printeru atbalsts ir vislabākais, sakarā ar to, ka viņi paši finansē un sponsorē un vada savu draiveru izstrādi (kuri ir open source, BSD license). Gan Fedora, gan Mandrake ir savi autodektetori, so ja iekārta ir atbalstīta, viņa tiks atpazīta. Skanēšanas gadījumā jāuzstāda un jāpalaiž xsane, bet nu tas maybe būs by default.
    Un kā ir ar softiem, vajadzīgs būtu excel, word, access analogs, email klients, browseris, latviešu burti, iespēja sūtīt un saņemt faksus. – OpenOffice.or būs tavs draugs, email klients – kādu vēlies, resnu, tievu, ērtu, advancētu – Ximian Evolution (pats lietoju, laps), KMail (arī laba manta esot), Balsa (Gnome vieglais epasta klients), aizmirsu kā to The Bat! ekvivalentu sauca, latviešu burti – vot ja gribēsi caur apostrofu, skat sheit:
    http://www.laka.lv/wiki/bin/view/LAKA/LatvianLocalisationNotes
    Pēc noklusējuma būs alt, kas man piemēram ir ļoti ērti – tikai jāiemācās rakstīt.
    Iespēja sūtīt un saņemt faksus – būs jāpalasa doķi par to, jebkurā gadījumā ir iespēja nodefinēt faksu kā drukas iekārtu un drukājot uz to, sūtīt faksu. Neesmu gan iečekojis, kā to dara Mandrake un Fedora.
    Laikam viss, neko nepiemirsu.

    Atbildēt
  35. Pēcis

    Grrr: Redzi, otrais taustiņš Makos vienmēr ir emulēts ar Command pogu jeb pogu ar Abolīti (no kurienes arī slavenais zaglis Microsoft paņēma savu Windows taustiņa ideju). Tā kā ja ar to piešaujas – kas ir diezgan ātri – problēmu nav nekādu.

    Atbildēt
  36. Grrr

    Pēci, es zinu.. 🙂 jautājums šinī gadījumā nav par to, “kā izdarīt bez 2. pogas to, ko Windos dara ar otru pogu” ,bet gan tas, ka ar 2. pogu to darīt ir ērtāk, jo kreisā roka paliek brīva. 😉

    Atbildēt
  37. Marcus

    kaads tur veel komand taustinjsh?
    macosaa control taustunjsh ir otra peles poga.
    comand taustinjsh ir Windaa “control”
    un protams ka ar 2 taustinju + rulli ir vieglaak
    3D programmas vispaar nav iespeejas lietot bez taadas peles.
    taapeec ejam jebkuraa datortehnikas veikala un iegaadaajamies jebkuru ar USB kontaktu, un bliezjam klaat.
    kur probleema?

    Atbildēt
  38. Grrr

    Problēmas nav.
    Ir neliels izbrīns par to, ka:
    a) maci joprojām nāk ar 1pogas pelēm by default;
    b) Mac kantoros, kuros esmu bijis, tā arī tas paliek un neviens šo USB peli neiegādā.
    Just a little weirdness, nothing spectacular, I agree.

    Atbildēt
  39. heh

    1 poga vai 2as pogas pelei nav shkirbas, izdariit viar visu topashu tikai nedaudz citaadiem veidiem. diendienaa straadaaju ar maku bet relaxeejos ar p4 un nekaadas probleemas, nekad nav izjusta 1 pogas probleema, rokas ta man abos gadiijumos ir 2as kas ir arii galvenais.

    Atbildēt
  40. broadcast255

    ammm.
    nu te daži saka – ja ir firewall windozim, ta ir 99.9% seķur. nuū. kālajums uzzīmē – tas gļuks ir core libos un arī attiecinās uz outlook. iespējams, pat to vēstuli atvērt nevajadzēs kad jau bac un kaukas ir ielīdis. kāds te vēl firewall ? imap un pop3 servisi, kurus vaig kā maizi, ja vien neej mailus lasīt citā pīslī.

    Atbildēt
  41. Marcus 2 Grrr

    a) es domaat 1 poga ir lai vieglaak dziivot neadvanceetiem lietotaajiem.
    pele ar vienu pogu ir kaa klaviere bez papildus karstajiem taustinjiem.
    gribiet zinaat kaa un windozes nonaaca pele?Staasts iz vecajiem labajiem laikiem kad M$ izstraadaaja programmas vispirms prieksh Makiem
    b) tapeec ka nav noproveejushi, un tikai taapeec.
    a varbuut vinji negri lietot piishu peles, princips taads.
    vinjiem varu ieteikt Macally

    Atbildēt
  42. frukts

    Lai kaa tur ari nebuut, Linux prasa pamatiigu darbu un iedzilinasanos katra procesa ko tu dari (vismaz sakuma posma noteikti), tadel ari Win lietotaju skaits tik driz vien nesaruks. Win trumpis – iet kopa ar visu un jebko, tikai piespiezot vienu tautinu. Par Mac runajot, tas ir tapat ka parseties no auto ar manualo karbu uz automatu. Vinekarsi amisiem citada pieeja – ergonomiska nav taa stipraa puse. Nevaru iedomaties stradat ar peli kura ir tikai 1 taustins.

    Atbildēt
  43. Pecis

    fruktas, nu tu laikam neesi redzējis pēdējos Linux distrus, kur tieši tā arī viss ir – piespied kādu podziņu un viss. Pat brīžiem nekas nav jāspiež, piem., ka foto kameru piemočī, viņa vienkārši parādās kā iekārta un viss.
    🙂
    Ček out piem. Knoppix LiveCD – visu automatiski nodetektē un laižās no CD.

    Atbildēt
  44. Mulders

    par 2 pogaam runaajot!
    Nu nevar otru pogu ij rulliiti aizstaat ar visaadiem kontroljtaustinjiem visaados queikos, jo tur kreisaa roka aizjemta ar stuureeshanu 🙂

    Atbildēt
  45. Petro

    aabele: mācies lasīt! es nerakstīju par webserveriem-apache (kuri arī starp citu daudzi griežas uz Win), bet par absolūto datoru izplatību.
    MZM: piekrītu ka no NIX kastes var izdarīt vairāk, bet tādas lauž tikai tie kuri to lietu pa īstam ir ņēmuši pie sirds, jo tie kuri ir izlasījuši 2us “Xakep” numurus un tagad sevi uzskata par drūmajiem laužņiem (tādu ir baigi daudz) vienkārši pieredzes trūkuma dēļ ar to nespēj paveikt.

    Atbildēt
  46. K-teevs

    Kā nespecs varu teikt – labi, ka šo rakstu ar Powerbook G4 ar Mac OS X, Panther. Bažos par sievas/bērna rīcībā esošo laptopu ar Windows XP. Būs jālāpa.

    Atbildēt
  47. Grrr

    >> aha. knoppix ir totaals pretmec Slackware, slakos konfo visu kaa gribi, a knoppix >> Tev visu pats nokonfos. birojos tieshi knoppix arii vajadzeetu lietot.
    Atkarīgs no biroja.
    IMO, tādā birojā, kur izmanto standarta ofisa programmatūru mierīgi var likt salīdzinoši jaudīgāku serveri ar Linux Terminal Server, un darbastacijām visas progzas laist no servera.
    Pīslis vispār var būt bez HDD un pribambasiem, galvenais – videokarte un tīkla karte ar network boot opciju.
    Jo vairāk datoru šādi var izmanto jo lielāks ietaupījums adminošanā – maximāli centralizēta – un klientu kompju (termināļu) cenās.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.