Microsoft risinājums Eolas patentu problēmai

Eolas patentu lieta turpinās un tagad Microsoft jau piedāvā reālus risinājumus un labojumus savam pārlūkam Intrnet Explorer. Jāatzīmē, ka tas ir tikai pirmais mēģinājums un nav domāts vienkāršam mirstīgajam, bet gan variāk testētājiem un izstrādātājiem.

Mozillazine.org lapā ir atrodams detailzēts raksts par Microsoft piedāvāto risinājumu skaidrojumiem, kas ir atrodami dažādos resursos. Microsoft lapā ir atrodami skaidrojumi gan priekš web-izstrādātājiem, gan hosteriem, kas izmantoja savos risinājumos MSHTML tehnoloģiju. Tur pat var atrast arī pirmo pre-release papildinājumu IE 6 Update v.01, kas izlabos patentā skārtās tehnoloģijas.

Vienīgi jāņem vērā, ka tā ir tikai testa versija un to, ka pēc šī papildinājuma uzlikšanas jums varētu rasties problēmas vai vispār nestrādās daudzas lapas kurās tiek izmantoti objekti un citas iepriekš aprakstītās lietas.

No Microsoft skaidrojuma sapratu, ka turpmāk nevarēs lapā pa tiešo iekļaut kādu ārējo objektu uz kuru atsauce nebūs uzģenerēta dinamiski.

All Web pages with ActiveX controls are affected by this change unless they meet one of the following conditions.

  • The controls are created dynamically from script loaded from another location.
  • The controls do not reference remote data.

Principā specifiskie object, aplet un citi tagi netiks tieši iekļauti HTML kodā kā tas bija līdz šim, vienkārši ierakstot object un viss notiek, bet gan izmantojot teiksim JavaScript. Idejiski vienkārš object tagi tiek aizvietoti ar atbilstošu JavaScript ģenerētu kodu document.write('object'), lai gan detalizētu skaidrojumu ar piemēriem var meklēt iepriekš minētajās lapās.

Lapas kurās nebūs ievērots šis princips izleks brīdinājuma paziņojums ar vienu pogu “OK”, lai apstiprinātu attiecīgā objekta ielādi vai arī pārlūka apakšējā joslā parādīsies informatīvais ziņojums, ka kāds no lapas elementiem netika ielādēts un nospiežot to lapa tiks pārlādēta ielādējot visus neielādētos objektus.

Realnetworks.com nedaudz idealizētais raksts par to, ko lietotājs it kā varētu redzēt. Bet jebkurš normālu pārlūku lietotājs jums labāk mācēs pastāstīt kā reālā dzīvē iesācēji taisa lapas un ko mēs pēc tam redzam no visa tā. Šis būs vēl viens klupšanas akmens ļoti daudziem, jo daudziem iesācējiem.

Microsoft has not publicly announced when it will release the revised Internet Explorer build to the public. Consumers will be able to view existing content using their existing Internet Explorer in the current manner unless and until they install and begin using the new Internet Explorer build. When users download and install the new browser, on some sites they’ll see:

  • A warning dialog box asking for their permission to view each piece of embedded or “active” content
  • Author-specified alternate content (such as ALT text or images) or a broken link

Microsoft jauno risinājumu apskatīja arī Kaklz savā lapā.

65 komentāri par “Microsoft risinājums Eolas patentu problēmai

  1. Velko

    M$ ideja ir spīdoša. Dialogs ar vienu pogu, kursh “Asking for permission”. Un ko nabaga useris tur lai spiež, ja ne Ok. Būtu tak vismaz Yes/No dialogu ielikushi, a to tikpat labi tas varētu būt messagebox bez teksta ar Ok pogu.
    Domāju, ka varēs sagaidīt jaunu reklāmas pop-up paveidu, kurš izskatīsies līdzīgs šim dialogam (ņemot vērā, ka useri tagad bezjēgā klikšķinās uz messageboxiem, kas izlec atverot lapas).
    Katrā gadījumā šis ir labs piemērs par tēmu “Software patents are bad. Mkey” – ja no tā dabū ciest kāds neliels kantoris/opensource kustība, tad visiem ir pie kājas, bet ja pa biksēm dabū M$, tad vismaz to pamanīt varēs (arī tie, kas pieņēmuši lēmumus par šādu patentu ieviešanu).

    Atbildēt
  2. hvz (offtopic)

    Informācijas sabiedrības biroja vadītājai trūkst informācijas par bezmaksas datorprogrammām

    Ina Gudele

    Rīga, 8.okt., LETA. Informācijas sabiedrības biroja (ISB) vadītāja Ina Gudele atzīst, ka nav labi informēta par bezmaksas datorprogrammām un iespējām tās izmantot valsts pārvaldē.
    Intervijā aģentūras LETA Ekonomisko pētījumu institūtam (LETA-EPI) ISB vadītāja pauž viedokli, ka valsts pārvaldē pirātiskās datorprogrammas aizstāt ar bezmaksas analogiem būtu sarežģīti, jo lielākā daļa valsts pārvaldes darbinieku ir pieraduši strādāt ar “Microsoft” programmām. “Ja tagad tās tiktu aizstātas ar citām, cilvēkiem būtu liels stress, būtu jāveic pārkvalifikācija,” uzskata Gudele.
    ISB vadītāja atcerējās savu pieredzi, kad pēc ilgstošas darbošanās ar “Microsoft” programmām mēģinājusi strādāt ar datoru, kurā bija bezmaksas programmas. “Man bija ļoti grūti pierast pie tā zilā ekrāna un tā, ka teksts ir pilnīgi savādāks nekā “Word”,” saka Gudele.
    Jautājums par atvērtā koda programmu izmantošanu valsts pārvaldē, pēc ISB vadītājas domām, nav vienkāršs. “Uzskatu, ka IT speciālistiem, programmētājiem ir jāsaņem atalgojums par savu darbu. Ja valsts izvēlēsies tikai atvērtā koda risinājumus, mēs nodarīsim pāri savai IT nozarei,” sacīja Gudele, piebilstot: “”Tildes” “Jumi” nedrīkst izmantot bez maksas. Par to ir jāmaksā.”

    Atbildēt
  3. coolynx

    hvz: buutu labaak atpuutis rakstu, ja tev ir pieeja pie letas zinjaam vai arii uzrakstiijis kaut ko nevis vienkarshi spamojis komentaros.

    Atbildēt
  4. Fatalis

    Ir tāda lieta kā kriptotehnofobija. Tā izpaužas nispējā strādāt ar un bailēs no tehnoloģijām. Tie cilvēki iekš ISB ir ar mokām piespieduši sevi uzsūkt pat tikai kripatiņu ar zināšanām, kas nepieciešamas, lai pastu izlasīt un tabulu vai dokumentu uztaisītu. Un no tādiem vajadzētu gaidīt lai tie vēl ko jaunu mēģinātu iemācīties? Viņiem pat no citas ekrāna krāsas, un kur nu vēl domas ka kas no ierastā varētu mainīties, ir bail, bet neviens to neizrāda, ne? Saka “grūti pierast” vai “būs liels stress”, un tā tik tiešām ir taisnība.
    Kā reālu piemēru es varu minēt savu māti – viņa dienā pāris stundas pavada strādājot ar Excel, un dara to tikai ar peli. Klaviatūra viņas uztverē pastāv vienīgi teksta ievadīšanai. Un pat tikai pieminot to, ka, piem., copy/paste var krietni vien ātrāk lietot ar klavieri, viņa sāk sirdīgi skaidrot, ka ir jāstrādā un nav laika ar to nodarboties. Un ko lai tādai padara? 🙂 Manis teikto, ka tādējādi viņa ietaupīs stundas viņa vienkārši laiž gar ausīm – jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā…
    Un risinājuma tam nav (vismaz tūlītēja), atliek vienīgi gaidīt kamēr viņu vietu ieņems mazāk tehnoloģiski-trulā jaunā paaudze.

    Atbildēt
  5. Pecis

    ISB vadiitaajai diemzheel naaksies paarvareet fobiju, jo JL ir izteikti par atveertaa koda izmantoshanu e-parvaldee. Taa kaa man vinjas drusku zheel.

    Atbildēt
  6. hm

    vinja tipa neko nezinot, bet dirsh kaa 3 zarinja govis :]] Vieniigais ko mees grautu buutu lielaa Wiljamsa trekna kabata…
    Fatalis, tava maate tevi neuzskata par pietiekushi autoratiivu zinju avotu :]]

    Atbildēt
  7. Pecis

    Bet es uzskatu cienijamaa ISB vadiitaaja, ka valstij NAV jaasponsoree vai jaalobee ne Tilde, ne Microsoft, TURKLAAT vinji netiek izspiesti no speeles – vinjiem vienkaarshi savi produkti ir jaapiedaavaa valstij atveertaa veidaa.
    Uhh, veel viens idiotisks iereednis, kursh galiigi nekaa nesajeedz. Atkal top jauna telekomgeitsa, taa izskataas…

    Atbildēt
  8. Pecis

    Gan Fatalim, gan hm ir neliela dalja taisniibas. Ja pateiktu kaads no vadoshajiem purniem – viss, lietojam atveertos formaatus/atveerto programmatuuru, viss aizietu. Kaapeec? Taapeec ka pie mums joprojam visi klausaas galvenos purnos. Nevar tachu pastaaviigi domaat.

    Atbildēt
  9. Djuke

    diemzheel cilveeki ir taadas buutnes kas uz kautko iecikleejas un aiziet… tamdeelj vienkaarshi ir jaarada labaaki produkti jau par esoshajiem – un te pat nepietiktu tikai ar to vien ka bezmaksas. ir jaarada opensource “killing apps”, gatavi risinaajumi, kas piedaavaatu fiechas, bez kuraam naakamie sho “appu” juseri savu dziivi iedomaaties nevareetu…. citaadi diez vai izdosies paargroziit cilveeku praatus 🙁

    Atbildēt
  10. Pecis

    Djuke, daleeji piekriitu. Vispaar nav jau ko daudz nervozeet – stulbums tikai ka ir cilveeki, kuri ir ‘iecikleejushies’. Iisteniibaaa zheel vinju, jo vinji nekad savu piici pat uz Windowsiem taa normaali nemaacees juuzot (lai palielinaatu produktivitaati saveejo). Leenaam un pakaapeniski gan jau open sourcis iekaros uzticiibu arii vienkaarsho ljauzhu praatos. Jo labaak developeesim, jo vairaak tas aizies.
    Mani vairaak tracina tas virziens ‘useris-lameris’, average Joe teorijas. Manupraat, tas ir viss tikai pienjeemums, ko ir veicinaajushi Microsoft produkti. Tiek skalotas smadzenes ka lietotaajs kaut ko nemaak, negrib, utt. utjpr. Reizeem taa ir, bet taa NAV aksioma.

    Atbildēt
  11. Djuke

    Pecis: probleema ir tur, ka M$ panaakt kvalitaatee buus ljoti gruuti. opensourcam ir gruutiibas ar to, ka tas pilniibaa nepiedaavaa taas fiechas ko piedaavaa maksas produkti.
    manupraat labaakais variants ir kopeet M$ produktus (saglabaajot maksu 0$), jo kaut ko funkcionaali jaunu izgrudot, tur vajag lielas firmas un cilveekas ar patieshaam motivaaciju (netikai pieraadiit kautko sev vai citiem).

    Atbildēt
  12. Pecis

    Djuke, nepiekriitu 🙂
    Par kvalitaati ljoti apshaubaami argumenti. Konfeshu kaarbas iesainjojums un teletuubiju interfeiss nav veel kvalitaates apliecinaajumi. Un ja pat arii – piedaavaajam cilveekam Ximian Desktop 2, ar veel saviem skiniem. Ir redzeeti taadi skriinshoti kur turlais WinXP interfeiss vienkaarshi liidzi nestaav. Es neteiktu ka arii mana darba stacija buutu zemaa liimenii. (zheel ka neesmu no maajas, iemestu).
    Es domaaju, ka ir jaamaina cilveeku (UN kompaaniju kas sho toni ir noteikushas) domaashana. Tad arii Windows platforma kluutu par tiiri cieshamu vietu.
    Interfeisam ir jaabuut eertam un vienkaarsham. Par to nestriidas. Tikai es apshaubu ideju, ka WinXP ir eerts un super. Es to sakaartotu taa, ka eertuma zinjaa rullee OS X, peec tam seko Win2k un cieshi tam seko KDE un GNOME streamlainotaas versijas (GNOME gadijumaa XD2). WinXP eertiibas principiem ir taalus soljus atpakalj. Kaapeec? Taapeec ka tas vienkaarshi nestraadaa. Ideja varbuut pat var likties laba.

    p.s. es te runaaju par reaalo praksi, ne tikai aareejo izskatu.

    Atbildēt
  13. Pecis

    p.s. Pa fiichaam – ljoti apshaubu to kaudzi piemeeram, kas ir Microsoft Office programmatuuraa, ir vajadziigi parastajiem mirstiigajiem cilveekiem. Un arii kuras fiichas tu nevari nodroshinaat? Tu vinjas varbuut vienkaarshi nezini. Piekriitu, ir jaabuut kompaanijaam, kas visus shos labumus pa supporta pikjiiti piedaavaa. Un taadas rodas.

    Atbildēt
  14. Djuke

    Pecis: “trulais winxp interfeiss” – ir mainaams, nonjemams, pieliekams
    ar kvalitaati es vairaak domaaju faktoru – cik aatri darbu var veikt izmantojot konkreetus tooljus. Redz – daudzi lamaa Accessu par taa gljukiem un veelns zin ko veel. bet prieksh graamatvediibas softiem – ideaali. ljoti aatri var uzcept funkcioneejosu softu – nezinu alternatiivu…
    par taadaam pashaam db runaajot – ne pa velti Oraculis ir atziits liideris, jo tam ir fiechas taadas, kuru nav opensource db. kaut vai iespeeja rollbakot transakcijas liidz savepointam… protams var tur dariit savaadaak, bet kaapeec man dariit savaadaak, ja es varu aatraak un eertaak, vai ne?
    nu un kaa uzstaadiit vpn uz linuxa? taa nesaapiiigi uzstaadiit, negramstoties kautkaadaas direktorijaas pa kautkaadiem failiem, kautko nepaarkompileejot?
    Openoffice – manupraat kautkad driizumaa taps par opensource “killing app”, bet pagaidaam uz windowa tas resursus eed vairaak kaa ms office (tai pat laikaa fiechu ir mazaak)

    Atbildēt
  15. Pecis

    Pirmaam kaartaam VPN uz linuxa uzstaadiit – tekstu failus ‘bakstot’ – nav nekaadu probleemu arii ar grafisko interfeisu paliidziibu. Pameklee, noteikti atradiisi. Kodols pamatiigi straadaa. Naakoshajaa 2.6 versijaa tas buus by default. Tanii pashaa laikaa Win2k/WinXP ipsec atlaushos apgalvot ir reti bugains. Naacaas nesen ar to saskarties.
    Ja tev protams ir pikjis, peerc daargaas VPN aplikaacijas, kuraam arii gluku ir padaudz.
    Par Oracle atkal atkaartoshos – ja tu gribi aatrak un eertaak, PEERC vinju. peerc supportu, utt. visu. Un nezheelojies ka viss daargs. Postgres peec paaris gadiem iekabinaas Oracle ar fiichaam. To pats Oracle ljoti labi apzinaas un taapeec arii veido interesantaakus un labaakus piedaavaajumus.
    Saproti arii mani pareizi – man nav taada doma, ka opensource ‘uberl alles’, buutu jau labi, ja kompaanijas nesleeptu specenes, nemeiginaatu ar kaut kaadiem viltiigajiem likumiem un ar ‘lielaas taisniibas’ vaardiem uz luupaam nokaut kaut vai taas pashas atveertaa koda programmas, viss buutu chiki. Viss buutu chiki ja buutu kaadi paarejas/savstarpeejaas sapratnes formaati – piem. ja vajag kaadu attelu konverteet, offica dokumentu, utt. Visi vareetu leitot kas katram pie sirds.
    Maksas programmas nav vainiigas. Vainiigi un diemzheel diezgan monopolitiski savaa domaashanaa ir to radiitaaji. Ne visi. Bet tu jau zini, par ko es domaaju. Ne velti Microsoft aizgaaja no OASIS atveerto biroja formaatu komisijas ar paceltu galvu, sak, mums vinjus nevajag. Vinji nemainaas un nemainiisies, ja atveertais kods vinjiem neieraadiis savu vietu.

    Atbildēt
  16. drformat

    2Pecis: Ko konkreeti tev sliktu ir nodariijis microsoft,oracle ? Negribi, nelieto un viss, vai tad tev ar varu spiezh to dariit ? BTW “ja tu gribi aatrak un eertaak, PEERC vinju” – zelta vaardi, vajag domaat kaa naudu pelniit, nevis kaa taupiit uz leenaaak un neertaak.

    Atbildēt
  17. Kaitnieks

    veel pie drformat teiktaa piebildiishu, ka man, kaa lietotaajam, tas, ka peec gadiem opensource iekabinaas maksas programmaam, neko neizsaka, man ir svariigaaka pashreizeejaa situaacija.
    Taapat nevajag aizmirst, ka maksas programmaam apakshaa ir bizness un ir naivi domaat, ka opensource kljuus labaaka par maksas programmaam, nav jau taa, ka tikai opensource attiistaas.
    Un Microsoft interfeisam nevajag piesieties, tas varbuut nav eerts profesionaaljiem, mani piemeeram kaitina, ka dazhas jaukas lietas no XP ir izvaakushi, bet ar to ir viegli straadaat, neko nezinot. Ne jau velti vinjiem ir pamatiigas laborotorijas lietojamiibas testeeshanai.
    Es turpinaashu atkaartot, ka “Microsoft Sux” ir aprobezhoto teiciens, liidz pasaule buus salabota.

    Atbildēt
  18. ]{aspars

    Kaitnieks:”…ka dazhas jaukas lietas no XP ir izvaakushi, bet ar to ir viegli straadaat, neko nezinot.” lietotājs arī Linuxā strādā neko nezinot, jo viņam nevajag neko lieku zināt. Un pārslēgties no M$ uz X-iem parastam lietotājam nav lielas problēmas, pats pagājušajā nedēļā vienu biroju pārcēlu uz Linuxu. Darbstacijas – Mandrake, Serveris uz Slakas. Lietotāju apmācība aizņēma 1/2 dienas jeb 4 stundas. Biroja darbinieki nesūdzas.

    Atbildēt
  19. Pecis

    Okej, lai neizklausiitos, ka juus neesat sapratushi…
    Pirmkaart, aizej uz http://www.gnu.org lapu un izlasi lapu – Kas ir Briivaa programmatuura? Tur ir LJOTI preciizi uzsveerts, ka neviens sheit nerunaa par atveerto kodu kaa haljavu. Kaapeec? Taapeec ka tiek ieguldiits savs laiks to uzstaadot, konfigureejot, utt. utjpr. pieskanjojot un taa taalaak. Free Software dod iespeeju veidot sisteemu, kaadu to veelies. Un uztupinaat arii uz taas kaadu komerciaalo programmatuuru, piem. StarOffice, Oracle serveri, utt. programmas, arii speeles.
    Otrkaart, juutams, ka neesi nekad nopietni iepazinies ar Linux – shobriid straadaaju uz datora, uz kura XP drausmiigi vilkaas, bet uz kura Linux (PROTAMS, normaali sagatavots Debian mana un manu koleegju rokaam – sava veida distribuucija) skrien kaa nemetaaas un straadaa baudaami aatri. Pie tam viss tiek sagatavots sekretaares liimenja cilveekam – ikona prieksh weba, ikona prieksh maila, ikona prieksh Radio SWH. Viss shancee.
    Taa kaa tavs pienjeemums ka nauda netiek pelniita izgaashas ljoti speeciigi – visaa pasaulee cilveeki ar Linux tieshi ietaupa, taadeejaadi nopelna naudu, kas citaadi tiktu izteereeta paarbloateetaas programmas ar shauraam paplashinaashanas iespeejaam. Un cilveeki ari pelna developeejot risinaajumus, veidojot to no atveertaa koda produktiem, pieskanjojot to konkreetam kantorim. Ir zinaama taisniiba, ka sheit paraadaas tas, ka ne tik daudz produkta nosaukums un marketing nosaka, bet gan tas cik reaali cilveeki shanceet maak.
    Man konkreeti pret Oracle nav nekas – ar datubaazeem tik daudz nenjemos un tikai pusliidz varu nodroshinaat ka ar laiku PostgreSQL nodroshinaas 95% no ‘fiichaam’ ko Oracle. Taa atkal buus papildus izveeles iespeeja. Oracle nekur nepazudiis. Bet toties es vareeshu izveeleties – vai ieguldiit laiku, pieskanjojot PostgreSQL vai njemt Oracle ar kaadu specu, kursh man pleesiis simtiem aadu nost par to. Bet galvenais – Oracle ljoti atbalsta Linux un izmanto to kaa savu OS pamatu. Kas ir patiikami. Vinji arii kontribucionee atpakalj Linux kernelii ljoti aktiivi. Par ko es arii vinjus cienu.
    Pret Microsoft. Saaksim ar to, ka man ir ljoti daudzas pret shiis kompaanijas piekoptajiem biznesa panjeemieniem. Bagaatam un izdomas bagaatam ir buut ljoti forshi – (skat Apple), BET kaadaa veidaa Microsoft ir nodroshinaajis savu monopolu, veicot ‘meliigu’ PR, peerkot likumus un riikojoties vispaar uz robezhas ar kriminaalkodeksu, tai skaitaa psihologiski radot sev apkaart paaratkariigu cilveeku juuru visaa pasaulee. Ja kaadam tas liekas SHAUSMIIGI veseliigi, es nevienu nespieshu lietot, man tikai kaarteejo reizi paarsteidz shis ‘Helsinku komplekss’ kas uzpeld aizstaavot Microsoft – skat, ja Linux buutu tik populaars kaa Microsoft, tad buutu tikpat caurumi, taarpi, viirusi – aizmirstot argumentu, ka Linux sen jau ir maacijies no Microsoft kluudaam, un vinjam ir pamataa vispaar cita development filozofija. Arii shajaa sakaraa ar patentiem. AK ljaunais tas, kursh izdomaaja iesuudzeet sakaraa ar patentu Microsoft, tagad skat apturees IE izplatiishanu, ravees visu aaraa utt. Ljaunie! Tas, ka Microsoft jau pirms tam vareeja visu veerst pa labu un mieriigi nopatenteet par ne tik shausmiigu summu – turklaat noteikti smiekliigu Microsofta kabatai. VInji pashi savulaik uzspieda visaam valstiim programpatentus, lai vareetu izskaust konkurentus. Tagad raud…
    Nezinu. Jums cilveecinji tomeer vajadzeetu drusku vairaak apjaust, kas ir kas plashajaa pasaulee, nevis ar shauraam pieriiteem seedeet tikai un vieniigi pie Windowsiem.

    Atbildēt
  20. ndqc

    Pecis malacis! 🙂 pareizi. iisteniibaa jau besis ir izgliitot tos normaalos ljautinjus un staastiit par alternatiivaam. iisteniibaa fishka ir elementaara – njemam useri, nesam nost windoze, liekam linux distribuuciju un neklausamies vaimanas. staastam, raadam. peec meenesha buus saveejais. ja nee lai peerk pa 100 latiem winxp un patcho patcho patcho. pichinju patchinju… ja cilveekam jauns kompis vispaar super. liekam nenonesot. 🙂 un man prieks ka m$ ar to ie noraavaas pa lielo muti. tas ka paareejie browseri dabuus ciest nekas. ie vairs nav daudz atlicis. naakotne ir aiz alternatiivaam.

    Atbildēt
  21. Vistu Zaglis

    Ko, atkal Linux vs. Ms, ja? Tad nu pirmkārt – atļaujiet iemest vienu linku (daiļliteratūra, bet laba un pamācoša): veiksmīgas paralēles…
    Otrkārt – kamēr visi šie opensources neapvienosies zem kāda kopīga un reāli strādājoša standarta, kuram softus sāks rakstīt arī lielie ražotāji, kas izstrādā tiešām funkcionālas un pārdomātas lietas – Adobe, Macromedia, utt – tikmēr tas būs un paliks sekretārēm un koderiem, kam bez office un “notepada” nekas cits nav nepieciešams.
    Visu pārējo, nopietni strādājot, pagaidām var uzskatīt par brīvprātīgu askēzi. Jo īpaši, ja dators nav fetišs, bet ļoti nepieciešams ikdienas darbarīks.

    Atbildēt
  22. ndqc

    2 Vistu Zaglis: tanii linkaa taa pati dziesma kas te podaa un citur skan… monopoliem nav naakotnes. a par opensourci neuztraucies. labaak paseko kas pasaulee daraas. liidz longhorna iznaakshanai daudz tautas paaries uz altenatiivaam. un sheit Latvijaa arii. m$ to visu meegjina sabremzeet un apstaadinaat. bet shoreiz tas billam ar monkeyboy neizdosies.

    Atbildēt
  23. Djuke

    Pecis: protams, kad vajag tikai ikonu prieksh veba, ikonu prieksh maila un ikonu prieksh radioswh, tad tik tieshaam neko vairaak par linux nevajag 🙂

    Atbildēt
  24. xxx2

    Ja kas, pilnīgs sviests.. delfojos izlasīju ka microsoft patentējis tūlītējās ziņojumapmaiņas programmas…
    By by visiem citiem messengeriem… Lai dzīvo MSN messengeris….
    R.I.P.
    Ši microsoft solis parāda kāds sviests ir programmatūras patenti…. Un arī tā pluginu lieta…
    (bus kaut kas līdzīgs GNU jādomā…. brīvais programamtūras patents, jo ir tik daudz lietas nepatentētas vēl, kuras lielas kompānijas var nopatentēt, pie .doc formāts, tas automātiski pārvilks krustu visiem worda konkurentiem)

    Atbildēt
  25. Stels

    coolynx…. viedoklju dazjaadiiba jaaciena !!! Bet apsolos nesaapinaat Tevi ar Tava dublikāta pieminēšanu šeit!!! Atbloķē IP adresi, daudz no tās ir PODA lasītāju, neatņem viņiem iespēju izglītoties !!! Vari šo izdzēst :p , bet banu noņem !

    Atbildēt
  26. coolynx

    Stels: viedoklis ir viena lieta, bet spams pavisam, kas cits. atshkjiriiba ir pavisam nieciiga – vienu tu izsaki vienu reizi, bet otrs ieiet ciklaa…
    cikls kaadreiz kaadam ir jaaapstaadina, lai programma neuzkaras 😉

    Atbildēt
  27. Stels

    Viss, O.K. Mani vienkārši mazliet pārsteidza, kāpēc manis ierakstītie vārdi mainija izskatu, kad sapratu, biju jau mazliet saspamojies, no kļūdām mācās 🙂 Gudrs gan mācoties no citu kļūdām, pārējie no savējām, šoreiz esmu trāpijis otrajā grupā 😉 Centīšos laboties !

    Atbildēt
  28. Grrr

    >>>> Jautājums par atvērtā koda programmu izmantošanu valsts pārvaldē, pēc ISB vadītājas domām, nav vienkāršs. “Uzskatu, ka IT speciālistiem, programmētājiem ir jāsaņem atalgojums par savu darbu. Ja valsts izvēlēsies tikai atvērtā koda risinājumus, mēs nodarīsim pāri savai IT nozarei,” sacīja Gudele, piebilstot: “”Tildes” “Jumi” nedrīkst izmantot bez maksas. Par to ir jāmaksā

    Tieši izmantojot bezmaksas programmas, vairāk naudas aizies tieši IT speciālistiem, un to kvalifikācijai. Lai labi uzstādītu, un kārtīgi uzturētu piem. Linux serverus, ir vajadzīgas zināšanas. Tāpat kā lai to darītu ar Windows serveriem. Tikai šinī gadījumā atkrīt naudas izsviešana par Windows, un vairāk naudas paliek, ko var novirzīt kāreiz speciālistu kvalifikācijai.

    Atbildēt
  29. Knagis

    Cik var vaimanaat par to, ka Microsoft produkti ir tik drausmiigi daargi, tik neizdeviigi, cik daudz naudas tur aiziet… Ja tu esi nodibinaajis savu firminju, kuraa straadaa tu ar diviem klasesbiedriem un kodee weblapas, tad jaa, skaidrs, ka tev veel ilgi nebuus naudas par ko nopirkt licenzeetu MS softu. Bet ja tev firmaa straadaa 20 cilveeki, tad izmantojot Open-licenses tu par sho softu neizdosi tik daudz, lai to nevareetu meenesha laikaa atpelniit. Tas tuukstotis latinju, ko tu ietaupiisi normaalam kantorim neko nenoziimee. Principaa jaadomaa, ka visi tie, kas te vaimanaa un nepaartraukti rupjiem vaardiem lamaa MS ir kaut kaadu kaktu kantoru sisadmini, kam bosi nedod naudu softa iegaadei.

    Atbildēt
  30. ndqc

    2 Knagis: aaa taatad alternatiivas nabagiem un loseriem un m$ monopols biezajiem un winneriem ja? 😉 ja lieto linux ietaupiit iznaak visiem. i lieliem i maziem kantoriem. ja jaapaariet no win uz linux tad iznaak saspringums saakumaa. bet peec tam viss rullee. nevis dabuun m$ softu pa specatlaideem domaajot re cik labi un peec kaada laicinja ak vai sakaas licenzhu un apgreidu maratons kas reaali iegriezh kabataa. domaat uz priekshu arii vajag. tie kas aizstaav m$ tie noteikti ir tie mcse (mouse clicking solutions expert) kam bailes no alternatiivaaam jo tad veejaa visi sertifikaati ak vai…

    Atbildēt
  31. sonic&sound (dusmiigs&rupjsh)

    hvz (offtopic): ooo oreaali (oraali:)
    cik dumji:
    Jautājums par atvērtā koda programmu izmantošanu valsts pārvaldē, pēc ISB
    vadītājas domām, nav vienkāršs. “Uzskatu, ka IT speciālistiem,
    programmētājiem ir jāsaņem atalgojums par savu darbu. Ja valsts izvēlēsies
    tikai atvērtā koda risinājumus, mēs nodarīsim pāri savai IT nozarei,”
    sacīja Gudele, piebilstot: “”Tildes” “Jumi” nedrīkst izmantot bez maksas.
    Par to ir jāmaksā.”
    tilde un citi suudi ir gemorojs un vispaar nav vajadziigi. te jau taa lieta ka 99%muusu “datorspeciaalisti” ir pilniigi idiooti un vienkaarshi windows lietotaaji (advanceetaa gadiijumaa MCSE microsoft certified systems engineer – Mouse Clicking Solutions Expert). un paarkvalificeeties vinjiem noziimee mainiit darbu par sekretutku, telekom operaatoooru (intelektuaali) vai vienkaarshi datoorklaunu (fuckup’u).
    man tas tildes Pianists piemeeram (pie-aanists) tikai sachakaree visu. Iebuuveetie language selektoori vindos straadaa suudiigi, bet labaak par muusu pieaanistu. Veel arii atceros kaa labi Tildes (licenzeetu un oficiaalu un nopirktu un pareizo!!) produktu TWinlogs vai TBirojs (tildes gemorojs) uzinsaleeju uz HP Jornada un turpat gandriiz arii apglabaaju. Pashu atkachaaju, bet dattus nee.
    vienkaarshi paarieshana uz open source noziimee naavi suudiigaam programmaam, kaa piemeeram tildes, fortech, dati un citu maakslasdarbi.
    da nu nah vajg cepties — man uzdrst valdiibai – jo mazaak aizsargaati jo labaak. tas taa princiaa.
    bet muusu datoorkretiinisti ir tieshaam nozheelojami, jo sevishkji tie daudzinaatioe “adminji”.
    kauns kauns kauns

    Atbildēt
  32. Djuke

    es teikshu taa – mazaak runaat un vairaak dariit… vajag uztaisiit taadu sisteemu, lai paraadot tai isb vadiitaajai zhoklis atkaartos un ljoti gribeetos to izmantot…
    nevajag **** to, kas ir kautko uztaisiijushi, bet gan njemt un vienkaarshi uztaisiit LABAAK un LEETAAK. iedodiet man luudzu uz linux baazes (da kaut vai solaris, *bsd, beos…) uztaisiitu sisteemu, uz kura es visu varu realizeet bez liekas piepuules (protams – nejau paaraak triviaaliem soljiem), par krietni zemaaku cenu kaa M$ un es buushu tanii liidz ausiim iekshaa… un reklameeshu taalaak :). man patiik kaa shajaa zinjaa straadaa lindows – izmanto katru izdeviibu lai nopelniitu un reklameetos…

    Atbildēt
  33. sonic&sound

    Djuke: 😉 domaa kaadam baigi vajag lai tu buutu Linux’aa liidz ausim iekshaa? =)
    man liekas ka teim kas grib aatri eerti & labi parasti sanaak leeni, caur dirsu un suudiigi.

    Atbildēt
  34. ndqc

    tikko pa euronews bija par linuxu Braziilijaa. konkreeti skolaas un apmaaciibas centros kur 6 gadiigie liidz 60 gadiigie iepaziistas ar datoriem. pateica cik desmitus miljonus eiro vinji ietaupiija neparaxtoties uz m$ risinaajumiem. pateicoties ietaupiitajai naudai visaas klasees jaunaakie kompji visi globaalaa tiiklaa. stundaas maacaas ar ineta paliidziibu. malachi. tas taa piemeeram no kaa vareetu maaciities mees. redz ja grib tad var. 🙂

    Atbildēt
  35. sonic&sound

    ndqc: jaa jaa par shito materiaalu es tev tad staastiiju. smukki. cilveks kas tad arii skatiijaas teliku turpat buudama daama teica savu pirmo vaardu datooru pasaulee — “Linux?” 🙂 tas irr forshi un jauki ka jauni datoormaacoshie braziilju ziidainji un penzhas buus galvas tiesu augstaak saprotoshi kompjos kaa muusu datookretiinisti un MCSE..
    BET latvija mums ir lielvalsts lepna un maacaas tiikai no savaam kljuudaam, kuras parasti lai paproveetu cik suudiigi ir pieljauj taas atkaartoti (lai paarliecinaatos ka ir lazha)… pie mums nekas taads nenotiks. mikrosoft zakjiishi atleekaas sabaaziis batoonus un kam vajag arii druscinj pesso vai vispaar vienkaarshi piesoliis atlaides – un aidaa 🙂

    Atbildēt
  36. Djuke

    pareizi, skolaas vajag likt linuxi – leetaak, jo skolaas jau vairaak par ofisu inetu un meilu (nu programmeeshanas pamati arii) nevajag… mums ar taa vajadzeetu

    Atbildēt
  37. ndqc

    2 Djuke: nu prieki mazi. shitaa lieta visiem liek piefikseet ka software patents is bad. varbuut beidzot saaks cilveeki domaat ar galvu. ja nee. tad buus veel lielaki suudi.

    Atbildēt
  38. ndqc

    2 e-remit: bet visi baidaas ka taa eola nepaardomaa… kur garantija ka kautkad nepaardomaa… protams forshi ja chakaree tikai m$. tas viesh prieku sirdii 🙂

    Atbildēt
  39. ndqc

    aizdomaajieties – ie ir windows sastaavdalja. daudz kas atkariigs windozee ir no html engine. taatad ja eola grib lai m$ paarstaaj izplatiit ie tad ir jaapaarstaaj izplatiit arii windoze. slashdotaa par shito teemu runaa un uzskata ka joki mazi. lietas izskataas globaalakas. nu ko m$ ar savu kliegshanu ka ie ir win sastaavdalja laikam beidzot buus reaali iegraabies…

    Atbildēt
  40. drformat

    to sonic&sound: Par to Windows un Tildes produktiem.
    Varbuut tev vnk ir liikas rokas, ka tu to visu nemaaki sakonfigureet. Par TWinlogu uzinstaleeshanu bija taa, ka dati pazuud cik atceros bija uz 9X-iem jaaiebaazh NT setups, vai otraadi (preciizi neatceros). Voobshcjem – ja pats esi idiots, tad produkti tur nav vainiigi. Man da ij visaa kantorii nevienam Tildes Birojs ne reizi nav sagaadaajis galvassaapes, nezinu kaa tu vinju instalee un konfiguree, aciimredzot caur dirsu.
    Interesanti, kur tad uz OpenSources ir tie kvalitatiivaakie produkti ? Kursh no Linuxa X-logiem iet pusliidz aatri un stabili (vismaz 95 windows stabilitattes liimenii) bez papildus konfiguraacijaaam un nedelju ilgu howto lasiishanas ?

    Atbildēt
  41. drformat

    2 ndqc: ja lieto linux ietaupiit iznaak visiem. i lieliem i maziem kantoriem. ja jaapaariet no win uz linux tad iznaak saspringums saakumaa. bet peec tam viss rullee. nevis dabuun m$ softu pa specatlaideem domaajot re cik labi un peec kaada laicinja ak vai sakaas licenzhu un apgreidu maratons kas reaali iegriezh kabataa. domaat uz priekshu arii vajag. tie kas aizstaav m$ tie noteikti ir tie mcse (mouse clicking solutions expert)
    Tie kas aizstaav MS tieshi ir biznesmenji.
    Tagad ljoti rupjsh apreekjins, par piemeru:
    Kantorii ir 20 darbinieku. Rupji reekjinot Windows+Opiss+veel visaadi antiviirusi u.c. draza izmaksaa ~400 Ls. Tas ir 8000 Ls (atceries sho skaitli, tas ir ljoti svariigi:).
    Linux adminis (taads, kursh tieshaam kaut ko prot Linux videe, nevis Peeteriitis no 12A, kursh peec radinieku domaam ir baigais hakeris) maksaa kaa minimums 500 Ls meenesii+200Ls darba deveeja nodoklis. Tas ir 700X12=8400Ls gadaa.
    Windows darbastacijas administreet mieriigi var njemt Peeteriiti, tur viennoziimiigi nav nepiecieshamas tik specifiskaas zinaashanas, vinjam algaa pietiktu izmaksaat kaadus 100-150 Ls. Tas ljoti rupji reekjinot buutu 3000Ls gadaa.
    Nekaads upgreidu maratons normaalaa kantorii nenotiek vismaz 3 gadus. Kaadi upgreidi pa maksu vajadziigi w2k un o2k ? Prieksh kam ?
    Taatad 3 gados Linux adminis izmaksaatu 25 000 Ls, windows 3000 Ls+8400Ls~13 000Ls. Taatad uz PUSI leetaak. Tas ir ja nereekjina iespeejamaas darbaspeeka izgliitoshanas izmaksas (lietotaaju kursi, piemeeram, dlja osobo tupyx), kas ir aiz taa, ka ne visiem vajag un ne visi grib apguut datorzinaashanas vairaak nekaa nepiecieshams vinju darbam, neredzu jeegu speciaalistam kursh visu laiku ir straadaajis savaas specifiskajaas Windows programmaas peekshnki paariet uz Linux vidi un apguut iespeejami tuvos (protams, ne jau bezmaksas) softus, kuri pie tam 100% ir mazaak funkcionaali un vairaak bugaini.
    Es jau nemaz neruinaaju, ja kantorii nepiecieshams kaads specifisks arhitektoneeshanas, graamatvediibas etc. softs, kuram analogu uz Linuxa vnk nav, kameer Windows videi ir praktiski 100% nepiecieshamaa softa pieejams.
    Kam vajadziigs tas gemorojs, lai “it kaa ietaupiitu” ?

    Atbildēt
  42. Pecis

    drformat, tu drusku esi ‘paareikinaajies’. Tagad neviens kantoris Peeteriiti prosto nenjems, JO daudzi tur graamatvediibu uz datoriem, cilveeki izmanto aktiivi epastu, utt. KAD atnaak viiruss, tu domaa kaads teiks paldies Peeteriitim, kursh laikaa nav nopaachojis savas sisteemas? Bullshit. Nu beigsies nespeciaalistu laiki ka administrees datorus, beigsies. Paaraak daudz suudi tiek sataisiiti. Firmu vadiitaaju tos pashus Peeteriishus tikai njem taapeec, ka NAV arii LABU Windows administraatoru. Un ir pieraadijies, ka Linux adminji TIKPAT labi Winus maak admineet, tikai savas attieksmes deelj.
    Otrkaart, kur tu raavi ka Linux adminim 500 Ls uz rokas jaamaksa? Neviens pa savaadaaku summu neies? Nu tu te ruugti maldies. Jaa 500 Ls ir tad, ja linux adminis ir aiznjemts full time. Bet ja ir linuxis, shis pats adminis var paraleeli admineet veel 4 taadus pashus kantorus. Un taadeejaadi paprasiit tos pashus Peeteriisha 150 no katra kantora. Bez probleemaam. Vinjam biezhi nav intereses seedeet vienaa kantorii un tur sapuut.
    Jaa reizi trijos gados mainam softu – pareikinam cik izmaksaa taa nomainja? tu esi pareikinaajis, CIK maksaa VISU nolicenzeet kas ir uz tava datora? Godpraatiigi? Un nekaadu tos ‘neviens jau neuzkodiis’ – BSA un Bordana juristu kantoris bombee Ekonomijas policiju ar pieteikumiem shobriid LJOTI regulaari un reaali no peedeejiem nav nekaadu zheelastiibu gaidiit – dabuusi maksaat dubultaa.
    Atziimeeshu, ka pats atziistu, ka NAV panaceja atveertais kods un linuxis – visur. Cilveekiem ir jaadod iespeeja izveeleties. Tagad taada ir. Linux buus un tev vinju vajadzees tomeer iemaaciities. Citur nekur tu neliksies 😉

    Atbildēt
  43. ndqc

    2 Pecis: piekriitu!
    2 drformat: “Es jau nemaz neruinaaju, ja kantorii nepiecieshams kaads specifisks arhitektoneeshanas, graamatvediibas etc. softs, kuram analogu uz Linuxa vnk nav, kameer Windows videi ir praktiski 100% nepiecieshamaa softa pieejams.” garaam. ir daudz profesionaalaam programaam versijas uz linux. un paliek aizvien vairaak. kaa piemeeru varu mineet shepat riigaa elektronikas razhoshanas firmu kas exportee produkciju uz aarzemeem – vinji taisaas paariet uz linux jo projekteeshanas softiem ko vinji izmanto ir versijas konkreeti uz red hat. un tanii paashaa nozaree veel viena firma te ir jau paargaajusi. process uznjem gaitu.
    “Interesanti, kur tad uz OpenSources ir tie kvalitatiivaakie produkti ? Kursh no Linuxa X-logiem iet pusliidz aatri un stabili (vismaz 95 windows stabilitattes liimenii) bez papildus konfiguraacijaaam un nedelju ilgu howto lasiishanas ?” driizaak otraadi – kura no windows versijaam… 🙂 man uz mandrake virs xfree 3.3.6 staav fluxbox. straadaa perfekti. pirms tam bija gnome un kde. un ja tu nedeelju lasi how-to gnomei un kde… tad es ir meems 🙂

    Atbildēt
  44. drformat

    to ndqc: opjatj dvadcatj pjatj…visu laiku dzirdu: process uznjem gaitu, perspektiivaa, jaaizljer dazhi gljuki, naakoshajaa versijaa. Saproti – man ir pasuutiijums, man ir meenesis laika, veel paaris projekti paraleeli,manaas interesees nav gaidiit kameer krutais linux adminis vai Peeteriitis atradiis projekta vajadziibaam analogu softu, freeware engini vai etc. stuffu. Kameer sapratiis kaa to lietot, klients var arii ierubiit percentus.Es apgalvoju ka zem Windows ir atrodams praktiski visaam vajadziibaam piemeeroti softi, tu man mini atsevishkjus piemeerus. Starp izraavumiem no konteksta un tendenceem ir LIELA atshkjiriiba.
    Par licenceeshanu.Es par darbu reekjinu 10-20 Ls stundaa un uzskatu pashu par sevi saprotamu to, ka izmantojot maksas softu es maksaaju taa izstraadaataajam taapat klients maksaa man. Tieshi shii iemesla deelj es saaku licenzeet pat softus, kurus vareetu no bsa arii nosleept vai nomuhljiit kaadu idi, licenzeejot tikai kompilatoru 🙂 Kaa dazhi labi Latvijaa slaveni teeli dara, neraadiisim ar pirkstu , gan jau taapat kam vajag tas zin sho metodi.
    OpenSource pati par sevi nav perspektiivs bizness it sevishkji jau Latvijaa, ja nenjem veeraa tikai administreeshanu. Pienjemsim tu uzrakstiiji softu,pusliidz normaalu lai nopelniitu. Tu izteereeji gadu sava laika (ko tu pa to laiku diez eediisi???) un tagad tu to daaljaasi par briivu ? Atcereesimies ka uz suportu sheit (esi reaals 🙂 nopelniit neizdosies. Nu re, eest gribas visiem un atliek tikai raktsiit maksas softu zem Windows, jo rakstiit maksas softu zem Linux ir vairaak nekaa stulbi (arii par programmu aizsardziibas neiespeejamiibu zem linuxveidiigajiem arii cerams esi informeets). Nu tas taa, developera skats uz OpenSourci 🙂
    No linuxveidiigajiem atziistu tikai slaku un ne darbstacijai :))), nekaadus mandreikus, suses etc. Te negaaja runa par orientaaciju grafiskajaas chaulaas (a slakwarei kak raz parasti ir no kaa izveeleeties), taas visas vispaar ir aarpus katras kritikas, jo pat winxp teletuubiju interfeiss liekas ideaals saliidzinoshi ar to pashu gnome vai kde, nemaz nerunaajot par paareejaam tizlajaam chaulaam. Atceros veel laikus, kad visi breeca ka logi resursus rij. Bet nez kaapeec tiem pashiem linuxiem lai straadaatu bez bremzeem vajadzeeja gan 1024X768 bildi, gan pamatiigi RAM to pashu stulbo kde laishanai, gan 4 reizes vairaak vietas ja instalee lamer modee.+trobli ar hardwareem (tik nestaasti ka to nav bijis, ir naacies ciiniities ij ar linux likshanaam uz dazhaadiem compaqiem, olivetti, ibm-iem, kernelja paarkompileeshanas etc. murgi).Rezultaataa tu dabuu pusfunkcioneejushu sisteemu ar ikonu mailam, ikonu swh (jaasaka gan, ka tikai dalju lapu ar to var apskatiit :)))) un 15 paintbrushiem.Tagad, protams, situaacija ir uzlabojusies, bet liidz tam pasham windows liimenim veel ir taals celjsh ejams . Kad man kak raz tadi gudriishi lepni raadiija peedeejo OpenOffice – taads meesls (to saku, jo savulaik naacaas ljoti profesionaalaa liimenii darboties ar datu apstraadeem, analiizeem etc. ar MS Opisa liidzkljiem), pie tam kameer laadeejaas var aizmigt. Man Words un Exelis atveras 1-2 sekundeeq. Pie tam jau no gada etaki 96 esmu shad tad uzmonteejis kaadu alternatiivu opisu, tur staropisu, pat kaut kur peedeejaas bezmaksas versijas instals meetaajas, 602 opisu etc. drazas, kas pat tuvu MS produktiem nestaav, pie tam gljuko pie sarezhgjiitaakiem dokiem bezjeegaa.

    Atbildēt
  45. ndqc

    2 drformat: uz linuxa nevar nopelniit?! houdini, maya, softimage profesionaalas programmas ar desmitiem tuukstoshu dollaru cenu. uz linuxa. es straadaaju uz lightwave un shogad vinjam tika izlaists renderers zem linux. pa briivu. laikam man izdeviigaak uzlikt renderfermas nevis uz windozes (maksaajot par licenzeem) bet uz linux. how’s that?! mees runaajam par pelnju uz linuxa ne? 😉 opera uz linux versijas laikam arii naudinju piepelna. ne? pilns ar briinishkiigaam programmam kas ir zem linuxa un pa naudu nevis par baltu velti… ai labi ko tur striideeties laiks raadiis kam bija taisniiba… we are moving on! peace! 😀

    Atbildēt
  46. UGUIUYYU*

    Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH?????? Ko JUUS te DIRSH??????

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.