Pētījums par Latvijas ekonomikas iespējamo attīstību

Manās rokās nonāca avīzes ieliktnis ar Eiropas Savienības finansētu pētījumu par Latvijas ekonomikas iespējamiem attīstības modeļiem.

Tā kā mēs dzīvojam digitālajā laikmentā, tad šī pētījuma pilnais variants ir pieejams arī elektroniskā veidā. Tad nu lūk visi interesenti var apmeklēt pētījuma veicēja, SIA “Konsorts”, mājas lapu un izlasīt pētījumu – “Pētījums par Latvijas ekonomikas iespējamo attīstību, iestājoties vai neiestājoties Eiropas Savienībā“. Zem raksta būs atrodams arī pats pētījums PDF formātā.

Domāju, ka pēc kāda laiciņa būs jāturpina šī tēma, jo spriežot pēc pirmā raksta komentāru skaita, tas ir ļoti sasāpējis jautājums.

Ak jā, paredzot iespējamo beztēmu, gribētu palūgt visus, potenciālos komentētājus, nepāriet uz personīgiem apvainojumiem un neuzsākt bezjēdzīgus strīdus, bet gan apskatīt konkrēti šo pētījumu.

Dokumenta spogulis uz pods.lv PDF 1 188KiB

Papildināts

Dreef ir uzrakstījis savas domas par (ne)iestāšanos Eiropas Savienībā.

77 komentāri par “Pētījums par Latvijas ekonomikas iespējamo attīstību

  1. Vaards

    OKI. Garadarbs ieseivots – tagad leenaa garaa oflainaa lasiishu. Bet kad pa druskai buushu izlasiiijis, tad jau sheit paardomaatu viedokli izteikt vairs nebuus iespeejams – novecojies buus temats un pirmaa vietaa viidees zinjas par Spainis.lv jaunumiem un Agnitum Outpost updeitu…

    Atbildēt
  2. bush

    shausmiiig interesants taads peetiijums. nejeedziigajiem klaigaataajiem dereetu izlasiit. kautgan rakstot shito es aizdomaajos, ka vinju varbuut izlasiis 1000, varbuut 3000 cilveeku, un ka noteikti nelasiis taadi bljaaveeji, kaa mad dog, vai aabele.
    smuki apskatiiti seshi iespeejamie attiistiibas scenaariji, pietam visaa tajaa sakaraa, jebkuraa gadiijumaa latvija tiek pamatiigi aplikta tik traki, ka bail pat ticeet, ka tas viss vareetu buut patiesiiba, bet laikam jau ir gan, un nav pamats neticeet. cik var noprast, tad iznaak, ka shamie paredz, ka naakotnee tuvaakaa/taalaakaa nvs paarveidosies par kautko liidziigu es, un ka principaa un pamataa visur pasaulee tiek veidotas ekonomiskas apvieniibas, kas ir normaali un dabiski. jo lokalizaacija noved pie globalizaacijas.
    tiek apsveerti triis gab. es attiistiibas scenaariji, no kuriem sliktaakais patieshaam ir slikts, bet labaakais ir pietiekami labs, lai neteiktu labs. iznaak, ka bezmaz latvijai buutu veelamaak pagaidiit nvs paarstrukturizaaciju un iestaaties tur, jo es esot stagnatiiva instituucija bez iipashi reaalaam izaugsmes iespeejaam, un taa ir noticis taapeec, ka taadas nu vienkaarshi ir tradiicijas. maitas eiropieshi 🙂
    uzreiz jaapasaka, ka tas peetiijums diezgan, vai pat paarliecinaaja, ka labaak buutu staaties jaunajaa nvs, bet kaapeec tad ir jaastaajas.
    no taa, kas tur ir uzrakstiits, var izspriest, ka nvs tomeer veel nav tikusi paarstrukturizeeta un tuvaako 5 gadu laikaa nekas dikti mainiits netiks. bet ir uzsveerta latvijas ekonomiskaa atpaliciiba no paareejaam kandidaatvalstiim un it iipashi daliibvalstiim(pats par sevi 🙂 ), un gadiijumaa, ja latvija neistaasies es, tad arii logjiski padomaajot var saprast, ka pazudiis es ziedotie liidzeklji no koheezijas un dazhaadiem strukturaalajiem fondiem, kas jau tagad paliidz biidiit to, kas latvijaa ekonomikas jomaa notiek. un neiestaashanaas gadiijumaa sho fondu liidzeklji buus tikpat kaa nepieejami latvijai, taadeejaadi pamatiigi apdraudot taas ekonomiskko attiistiibu. cik nu man domaat, tad latvija paliks, kaa nozheelojams anklaavs starp diviem lieliem kluchiem – es un nvs. un kas ir buutiski, logjiski padomaajot, vinjai nebuus pieeja ne es tirgum, tas ir buus, bet ar dazhaadiem ierobezhojumiem(lasiit – tarifiem), bet tirgus austrumos buus sleegts nu jau parasto politisko motiivu deelj.
    pirmaa kopsavilkuma daljaa gribaas pateikt, ka shii ziimju blukja iespaidaa es ir gatavs staaties paarstrukturizeetaa nvs(kaa to redz shii projekta darinaataaji) labaak, nekaa es, bet, apzinoties, ka taads driiz nenotiks, priekshroka ir jaadod es.
    otrajaa nobeigumaa gribaas pateikt, ka spriezhot peec taa, ka, lai sanjemtu naudu no es fondiem, ir jaapiedalaas arii latvijai ar savu kaapostu, es ljoti ceru, ka valdiibu nenolaidiis uupi un atveelas naudu vismaz 50% no max summas sanjemshanai, citaadi tas viss patieshaam izveertiisies par balagaanu, kur latvija vairaak maksaas, nekaa atdos. nu varbuut nee, bet starpiiba buus ljoti minimaala.
    viss. pagaidaam.

    Atbildēt
  3. bush

    veel, njemot veeraa, ka lavija iet uz bedri, no taa projekta taa izriet, sakaraa ar visaam demograafijas probleemaam un to, ka, piemeeram, riigaa sarazho 62% kopprodukta ar visaam no taa izrietoshajaam sekaam. vajadzeetu piedomaat pie taa, ka turpinoties visam shajam regresam, latvija iesliidees purvaa daudz aatraak, nekaa to vareetu iedomaaties, lasot izraavumus no patiesaa staavoklja, kad tiek veesi pazinjots, ka valsts kopprodukts pieaudzis par taadu un taadu apmeeru, kaa tur kas vai cik veel pieaudzis eksports. nu ko tad eksportee? nu taksh koku! un kaadu koku? balkjus! un kur paliek pvn? taksh ne jau latvijaa, nee. tas pats briinums, kas, piemeeram, ar zimbabvi. tur ir vienas no pasaulee lielaakajaam vara atradneem. bet ko tie dumjie neegjeri dara? vinji izrok ruudu un pa leeto notirgo, tai pashai zviedrijai, kura ietaisa tiiru varu un uzsit gaisaa ar 300%iigu peljnju. tas pats latvijaa. tiek eksporteetas preces ar shausmiigi zemu pievienoto veertiibu.
    vai tik un taa, spriezhot peec peetiijuma, pagaajshgad eksports palielinaajies par 15%, bet no taa taa dalja, kas nav koksne tikai par 2,5%. nu tas vairs nav logjiski.
    ir vajadziigs kaads stipraaks onkulis, kas paliidzeetu satureetu to nabaga latviju kopaa un tagad jau nav vairs runa par to, ka kautkur jaastaajas, runa ir par to, ka pashiem buus jaapaveic gandriiz neiespeejamais, lai tiktu laukaa no taa apburtaa loka. un shajaa gadiijumaa, teiksim, es vareetu buut tas “onkulis”, jo iestaashanaas tur nenoziimee labklaajiibas pieaugumu, bet gan vairaak iespeejas, ka tas vareetu pieaugt. starp citu, lasot to garadarbu, vajag iipashi pieveerst uzmaniibu melnos raamjos ieraameetiem tekstiem. tur ir patieshaam veertiigas atzinjas. gabalinjaa par iespeejamiem attiistiibas scenaarijiem var samaniit, ka treshais sliktaakais peec iestaashanaas es, ir sliktaaks par pirmo labaako neiestaashanaas gadiijumaa. paareejie ir liidziigi, bet paarsvars jau ir es pusee. taadeelj, kaadeelj gan riskeet? labaak lietot nodraazto teicinu labaak ziile rokaa, nekaa mednis kokaa un iestaaties tur iekshaa. vismaz neizniiksim.
    nu un lai beigtu shovakar vaariities, pateikshu veel vien to, ka tur viss, patiesiibaa, latvijai izskataas pagalam pesimistiski, gan iestaashanaas, gan neistaashanaas gadiijumaa. bet i said it too many times and i still stand firm.. shajaa gadiijumaa tas ir netikai politisks leemums, bet arii leemums par to, ka jaaizveelas starp slikti un veel sliktaak. un es agjiteeju visus balsot par slikti un iestaaties es. finis.

    Atbildēt
  4. dundurs

    Mani shis petiijums taa ieintregeeja, ka jau Panoramas laikaa, kuraa runaja taa galvenais autors, velti neskjiedu laiku un uzzinaju kur var izlasiit pilnu versiju. Tiem kas nopietni shaubaas par EU ekonomiskajiem ieguvumiem, noteikti iesaku iepaziities ar sho darbu.

    Atbildēt
  5. Pink

    Taapeec jau latvju varas kalpi baidaas, ja neiestaasimies buus veel suudiigaak, jo paaraak daudz ir zagts un teeraats, un nekas nevar glaabt Latviju kaa iestaashanaas ieksh ES, bet taa atkal ir cilpa ap kaklu, sava veida it kaa rinkja deja sanaak. Godiigi sakot valsts ir jau sen bankrupteejusi.

    Atbildēt
  6. Budzis

    busham: iedzimtaa skaudiiba daziem uzsit asinis – ja pasham nav nekaa, tad tie kam ir noteikti ir zagli. Logiski, ka notikusii pirmatneejaa kapitaala uzkraashana ir bijusi visai … apshaubaama, bet ko tad vareeja gribeet no padlu sisteemaa augushiem?

    Atbildēt
  7. com

    bush: vienreiz vismaz kaads sakariigs komentaars:)
    Nu peetiijums, kaa peetiijums. Vispaar labs. Tik neizdevaas ieraudziit izejas datu kvalitaates noveerteejumu, scenaariju varbuutiibu; pagruuti atshkjirt pienjeemumus no faktiem, skalji secinaajumi tiek doti bez ticamiibas noveerteejuma.

    Atbildēt
  8. karuuzo

    Par zagshanu, pat Eiroviizijas koncerts Skonto hallee notika tikai taapeec, ka Kjiipsalas halle par maz uzmeta uz kjepas. Ja Budzis uzskata, ka tas ir normaals biznes, taa ir vinja dariishana, bet pagaidaam veel nav pienjemts neviens likums vai noteikumi par amatpersonu leemumu pirkshanu un paardoshanu. Bet sliktaakais ir tas, ka es, nokljuustot taadat pat situaacijaa, arii droshvien ljautos uzpirkties 🙁 Pareizi bush rakstiija: “Labaak ziile rokaa, nevis mednis kokaa”.
    Nu ko ES, saturies, tu veel neesi redzeejusi postpadomijas korumpeetiibu un mantrausiibu, kuras priekshaa Briseles vecji nobaal. Ja sagrabeejushajaa Eiropaa korumpeejas par tik tieshaam noziimiigaam lietaam, tad pie mums pat par toletes apmekleejumu jaamaksaa :)) Uz priekshu, uz ES, izsuuksim vinjai visas Eirotugriku asinis :)))))
    m

    Atbildēt
  9. goetz

    tātad izpētījuši, ka labākais scenārijs “Latvija bez ES” līdzīgs sliktākam iekš ES.
    OK.
    (es gan apbšaubu dažus nefaktoloģiskus secinājumus; piem. acīmredzams ES konservatisms – kas ir veiksmīgas attīstības rezultāts – nav dogma. paši “vecie” teikuši ka kandidāti ienesīs trūkstošu dinamiku)
    Un tomēr (bez personīgiem apvainojumiem:)) visi šeit klaiņojošie – pipli ar kompjiem. Kas nozīmē visas informācijas pieiejamību. Nekas jauns pdf-ā nav, nekas ko nezinātu cilvēks kursh gribēja zināt.
    Tāpēc nevaru nepiekrist soc. pētījumiem: ES pretinieki pārsvarā ir neizglitoti, slinķi, paveci cilvēki 🙂 Just 1 question: kas viņiem ieslēdza datoru?! :))

    Atbildēt
  10. Budzis

    karuzo: “Kjiipsalas halle par maz uzmeta uz kjepas”? Tev ir pieraadiijumi, vai viss balstaas uz viena nedabuujusha zilaa verveleeshanu?

    Atbildēt
  11. trakais

    tieshi taa, tie kas bljaustaa pret ES ir tadi pashi kaa ultranacionaalisti kuri kliedz ka krievus sitiis – neizgliitoti tumsonjas, kuriem kaada vinju ‘autoritaate’ ieboreejusi ka tas ir labi un tas ir slikti, pashi nav nedz megjinajushi iedziljinaaties shajos jautaajumos nedz ieguut kaut nelielu priekshstatu, bet tikai bljauj taalaak, vairaak poziicijas peec, ja latvija neiestaasies ES, es emigreeshu – apsolu, nedziivoshu ar domu, ka shai zemee lielaakaa dalja ir totaalu stulbenju 🙂

    Atbildēt
  12. Tumsonis

    Mans pret ES ir tikai tāpēc, ka es neticu, ka varēsim izsist labumu no ES un iestāšanās nosacījumi mums kā vēl ekonomiski vājai valstij nav labvēlīgi. Galarezultāta tikai pārmaksāsim un būsim zaudētāji, neiestājoties – varbūt būs vēl sliktāk, bet zināsim kuri būs vainīgi, nevis būs viens grēkāzis Briselē un teksts: “Ko ta mēs, mēs jau neko, bet vini tur tādi un šitādi maitas mūs apkrāpj”
    Mans ieteikums “Shin Fein!”

    Atbildēt
  13. Andza

    2 Orfejs
    Noklikaa ar peles labo taustinju uz linka, izveelies “save target as” (IExplorer ver *.*) un noseivo uz cietaa. Peecaak varees atveert bez IE starpnieciibas

    Atbildēt
  14. Dreef

    Njaa. Kursh teica, ka ES uzvareeja? Es kaut kad sanjemshos un uzrakstiishu savas domas shajaa jautaajumaa un globaalaakaa skatiijumaa, jo sho peetiijumu izskataas ir veikushi doktori un profesori ar taadu “novecojoshu” skatu uz dziivi, ekonomiku un citiem raadiitaajiem. Ja es biju pa vidu un pie ieprieksheejiem rakstiem mineeju savu negatiivo nostaaju pret ES un tomeer veeleejos balsot par, tad apmekleejot kongresu namaa konferenci 9.juunijaa par Latvijas preci ES-baa, tad viedoklis gandriiz vai nostabilizeejaas un gribaas balsot pret. NEe taa nebija agjitaacija pret ES, bet par tajaa konferencee ;-). Uzstaajaa zinoshi un domaajoshi cilveeki, tikai var redzeet, ka galvas domaa vienaa shauraa virzienaa un par uznjeemeejdarbiibu, ekonomiku, finanseem utt. ir diezgan maza nojeega. Vispaar biju pat dusmiigs uz dazhiem kadriem par vinju neprofesionaalo nostaaju ;-). Ja tika pacelts kaads saapiigaaks jautaajums, tad uzreiz izskaneeja priekshlikums paariet pie naakoshaa jautaajuma. Vispaar vajadzeetu uztaisiit kaadu normaalu zinjojumu presei, tikai par to padomju laikos suutiija labi taalu uz austrumiem ;-). Taa vien liekas, ka katram buus jaabuut pasham par sevi. Un tie, kas tagad bljauj par to, ka pret ES ir neizglitoti, slinjkji, paveci cilveeki, tad jaasaka ar vecu parunu praatinj naac maajaas un jaasaak domaat katram ar savu galvu. Vispaar jaataisa buus raksts ar dazhaam savriigaam pamatidejaam, kas visur tiek “aizmirstas” piemineet. It kaa tas nav svariigi vai tas nevienam taapat neinteresee.

    Atbildēt
  15. Andza

    Cik esmu skatiijies materiaalus, klausiijies seminaaros un uzklausiijis dazhaadus PAR un PRET viedokljus, esmu secinaajis, ka, ja mums buus valdiiba ar mugurkaulu un nelociisies Briseles iereednju eenas varenuma apzhilbinaati, tad arii mees pie lielaa pikja vareesim tikt, bet, ja mums buus min. prezidents, kas faktiski neko nedariis un nedomaas pats, bet tikai pakljausies ko citi saka, tad nu, slikti buus.
    Taapeec – visi tie, kuri bljauj, ka ES muus apchakarees, kur juus bijaat pagaajushajaas Saeimas veeleeshanaas, ka ljaavaat ieveeleet juusupraat mazspeejigu parlamentu? Paldies Dievam, ka Repshe vismaz daudz neklausaas tajos vecajos azhos, kuri iesliigushi stagnaacijaa un lokaas birokraatijas priekshaa! Es savualaik balsoju par Resphi un arii balsoshu arii par ES, jo uzticos vinjam.

    Atbildēt
  16. astp

    Nu re – eksistee cilveeki kaa bush, kas savu viedokli var pamatot, manaa skatiijumaa iestaashanaas ES LV tragjiskaakais buus (TAA IR TIKAI VIENA SFEERA, bet taa ietekmee visas paareejaas):
    * vinju liimenja nodoklju piemeeroshana energoneseejiem (lasiit kaut vai benziins)
    * elektroenergjijas cenu augums (cik tieshi nezinu – bet nu shkjiet ka vismaz 2x)
    ar shiem diviem punktiem pietiek, lai cilveeks ar skolas liimenja zinaashanaam ekanomikaa saprastu vienu teezi : “cenas augs, algas nee”, kas ir pamatojams sekojoshi (uz reaala uznjeemuma piemeera – razhojam maizi):
    * mees iepeerkam graudus un citas izejvielas, kuru cenaa ietilpst dazhaada veida energoneseeju cena, nodoklji, algas tiem kas to organizee
    * mees razhojam – atkal teereejam elektriibu, gaazi
    * jaapaliek konkureet speejiigiem turguu – jaatur zemas cenas – tas noziimee tikai vienu – taupiis uz darbinieku algu reekjina – taatad peec labaakaa scenaarija algas pieaug par paaris % vai nepieaug vispaar
    Taatad visi uznjeemumi taupa – algas paliek optimistiski zemas, cenas augs (atcereejos – ieviesiis ES nodokljus cigareteem – SHAUSMAS !!!), tie kas tagad buus kaut vai nedaudz izsitushies ar leenaam grims nabadziibaa, nemaz nerunaajot par uznjeemumiem kas straadaa uz Austrumeiropas tirgu.
    Jaaiet palasiit peetiijums taalaak…

    Atbildēt
  17. hubiks

    Njaa, astp gan baigi iedziljinaajaas lietas buutiibaa. Vispaar jau ir dalja taisniibas. Mazie uznjeemumi protams ka daudzi leenaam paputees, jo nespees nodroshinaat sev iztikshanas minimumu. Bet rodas kaarta ar jauniem mazajiem uznjeemumiem. Lielaa daljaa eiropas valstu ir prakse, ka ljoti lielas nodoklju atlaides, un visaadi citi labumi tiek tieshi mazajiem uznjeemumiem. Nu un tad rodas kaudze ar it kaa uznjeemeejiem, kas patiesiibaa ir vienkaarshu ierindas algotu darbinieku izveidoti pasaakumi, kuri vienkaarshi peerk televizorus, ledusskapjus, u.t.t., lai dabuutu nodoklju atlaides. Taa ir : )
    astp te breeca par nodokljiem cigareteem, u.c. lieliem nodokljiem. Taa akuraati nebuus uzreiz, jo pirmsiestaashanaas periodaa jau bija jaapielaagojas daudzaam normatiivajaam prasiibaam, un nevieni nodoklji nedraud izaugt lieli mazaa laika periodaa.
    Nu, ar benzhu, gaazi un elektriibu nebuus tik traki. Gan jau lielais braalis(NVS) dos ko pa leeto.
    Nekjeriet krenjkji draugi, badaa nenomirsim, un ja saaksim mirt, atcereesimies Turkus Vaacijaa : )
    M

    Atbildēt
  18. Vaards

    Lielie ES nodoklji nav viss velti izveidots pasaakums – lai atiistiitu pakalpojumu biznesu!
    Jo kapitaalismam ir dzelzs likums: tirguscena – izmaksas = pelnja.
    Tadejaadi, ja ES valstiim izmaksas paliek pa lielaam, uznjeemums nogrimst. Vienkaarshi un saprotami. Vareetu domaat – tad kapeec liek virsuu tos lielos nodokljus pamat sastaadoshajiem!?
    Redz, labklaajiibu nosaka nevis tas kursh zaagjee kokus, rok ruudu, kachaa naftu u.t.t. Bet gan tas, kursh veido taa visa pakalpojumus un pasuutiishanu…
    Taadejaadi ar nodoklju paliidziibu tiek stimuleets, lai visa piesaarnjojoshaa vide u.t.t. taptu paarbiidiita uz tresho pasauli. Kaa rezultaataa melno darbu padara melnie, bet kreejums taapat paliek “pusstoshajaa eiropaa”.
    Jautaajums ir par to – vai mees gribam shajaa klubinjaa iestaaties, vai palikt par zemi, kura “piesaista investiicijas” un veic leeto dalju pasaakumam?

    Atbildēt
  19. HS

    Es esmu starp tiem, kas lapeli izlasīja no viena līdz otram galam (nebija, ko darīt). Unsapratu kas tas ir, tā ir zinātniski (ekonomiski) apskaidrota propoganda. tur ir daudz cipariņu un burtiņu, viņi cer, ka neviens neevēros nelielu faktu pārbīdi, par labu ESam.

    Atbildēt
  20. daysleeper

    pirms pasha referenduma bus interesanti – mees esam palikushi pashi pedeejie kas balsos -un tad kad visi bus iekshaa latvietis nobalsos pret? tad es emigreeju pie braaljiem igaunjiem un lietuvieshiem – chau…

    Atbildēt
  21. aabele

    lasot ieprieksheejos komentaarus nonaacu pie secinaajuma ka esmu vecs neizgliitots ljautinsh, kam nezin kas ir iesleedzis datoru. man nav nosleepumu. es pats sev iesleedzu datoru. taa ka coolynx arii izskataas ir pret, tad jautaajums – KAS VINJAM IESLEEDZA DATORU, KAS DREEFAM IESLEEDZA DATORU. MAN JUMS IR JAUNUMS JUUS VISI ESAT VECI UN SLIMI – KOPAA AR MANI. nu ko ja slimiiba ir domaat ar galvu nevis klausiities visaa ar atplestu muti ko lauris reiniks staasta no skatuves tad esmu lepns par savu slimiibu. NU KO VISI SLIMIE – SLIMOSIM KOPAA

    Atbildēt
  22. aabele

    lai visas shiis ES uriingalvas pasaka kaadeelj austrumvaacija kjepurojasturpoat kur mees ja vinji jau 10 gadu atpkakalj ir tajaa sunju savieniibaa un kas ir dzirdeets par portugaales ekonomisko LEECIENU. nekas nav dzirdeets jo taada leeciena NAAVVVVV UN NEBUUUS

    Atbildēt
  23. K|NG

    Nu izlasīju. “Tabula 3-7 Scenāriju dinamiskā Matrica” 🙂 Nū no turienes tas A-1 tas optimistiskākais, kau arī ņepaģelu manuprāt. B Supertūnētos scenārijus neizskatīju.
    p.s. Nu ja kādam jābrauc, tad iesaku jau šodien un tā ātrāk, 23 attiet autobuss uz Tallinu…

    Atbildēt
  24. Vaards

    Abeele – no Tevis aaboli taalu nekriit 🙂
    cena – izmaksas = pelnja
    Vaacija – kapeec vaacijaa vaacietim investeet? Rietumvaacijai ir daudz plusu, kas poztiivaaki, nekaa austrumvaacijaa (Taapataas kaa Riigas biznesminim nav nekaadas veelmes investeet latgalee, kur vareetu atrast darbiniekus (nodzeerushos) par 30.Ls /meenesii).
    Portugaale – Kas taa taada !?
    Daargais AAbele, bet iedomaajies kaa attiistiisies ludzas rajons, kad taa buus robezha starp divaam gigantiskaam savieniibaam – ES un NVS ? Buutu nevis sheit raudaajis, bet sleedzis laiciigi aaraa savu dfatoru (ja jau nemaaceeji kaartiigi iesleegt, lai redzeetu cik skaista un rozhaina mums naakotne buus ES sastaavaa), un fiksinjaam dodies uz Ludzu – skaistu naakotni sev celt! 🙂
    V.
    P.S. Labi, neapvainojies, bet tu savaa gaushanaas pasaakumaa nenjeemi veeraa vienu faktoru – pashizoleejoties mees nepaliksim labaaki par portugaali. Tomeer zinaama ceriiba mums – ES veeleesies piegaast ar savaam preceem pilnu Krievijas tirgu, un mees buusim placdarms shim pasaakumam. Ja njemam veeraa muusu nieciigos izmeerus – tas mums vareetu buut visai patiikams pasaakums.

    Atbildēt
  25. Jok`R

    Ja musu valdiba tik ljoti neagjitetu par, varbut ka pat es apdomatu par palsoshanu “par”, tachu kaut kaa es juutu ka valdiiba ljoti spiezh ka mums vajag iestaties. tas mani biedee, nekaa laba no valdibas neesmu sagaidijis, pat okupantus nevareja izmest araa, nemaz nerunajot par korumpetibu un dzives limeni. Taa kaa bus vien jabalso pret… 🙂 (ko te ar argumentiem strideties, nav jegas, katrs paliek pie sava taa vai taa)

    Atbildēt
  26. The Mad Dog

    Manis peec kas grib lai balso par, bet es noteikti balsoshu PRET. Valdiiba jau nu pilniigi spiezh par. Arii skolaa tas pats, kautgan esot briivas tiesiibas. Saka – luuk, shaadi un taadi plusi; ir arii miinusi, kurus protams nemin. Nu ja, iestaaties jau iestaasimies, ar balsotaajiem jau nereekjinaasies, kaa gribees taa dariis. Cuukas vinji visi ir (briivas tiesiibas, demokraatija – tas viss kakjiem) – nost ar pashreizeejo valdiibu un ES.

    Atbildēt
  27. Budzis

    Nu ko, izkristalizeejas 2 PRET sludinaataaju grupas – pumpani tiinji un nenosakaama vecuma slimie 🙂 Isak sakot tie, kas nespeej logiski spriest par sabiedriskiem un ekonomikiem procesiem

    Atbildēt
  28. uupizz

    mja. intelektuaalji esot par ES? intelektuaalji???
    PAr izaugsmi. Vai no jums kaads veel atceras Austrijas pieredzi? Ieprieksh kaads mineeja Portugaali. Nu? Tas neko neizsaka? Informaacija par to ir atrodama plashajaas interneta aarees.
    Es censhos saprast, kaa buus, kad Latvija buus ES. Buus vinja tur noteikti. Tachu… Informaacija latvieshu valodaa par ES ir tik tendencioza, banaala un absoluuti neko nepaskaidrojosha, ka… saprot to tikai un vieniigi cilveecinji, kuriem savu domu nav, vai arii vinji domaa taa, kaa ir pareizi.

    Atbildēt
  29. MMK

    hmm, zviedziigi, ka podaa atkal ir raksts par sho teemu, tachu palasot tos scenaarijus ir apliecinaajums manaam domaam, ka vairaak ieguusim no iestaashanas, nekaa neiestaajoties…

    Atbildēt
  30. otto

    Visas valstis, kuras ir pievienojušās EU, ir piedzīvojušas uzplaukumu. Pilnīgi pieļauju, ka viens izņēmums šajā rindā tomēr būs. Uzminiet kura valsts noies pa burbuli? :-)))
    Un tur pie vainas nebūs EU, bet gan liela daļa to tautiešu-bāleliņu, kuri masveidā šeit raksta komentārus. Jo, ja palasīsimies to, ko eurofobi sludina, tad nāksies vien secināt, ka viņi sludina slinkumu un sinekūru. Palasiet vien! 🙂 Tie, kuri grib un, pats galvenais, prot strādāt, tie ir ar abām rokām par EU. Bet savukārt tie, kuri brēc par to, ka viņiem, lūk, pietrūkstot informācijas, ka viņiem piešķiršot pārāk maz subsīdijas, ka būšot slikti, ka…. ir prasti šantāžisti, kuri izmanto to, ka valsts turpmāko pastāvēšanu noteiks arī tādu nemākuļu, neveiksmnieku, dzērāju, plānā galdiņa urbēju, vaidētāju u.c., līdzīgu eurofobu balsis. 🙂

    Atbildēt
  31. Partizaanis

    Arii Latvijas komunisti ir pret iestaaju ES! Maskavija nepieljaus Latviju Eiropaa, Latvija ir Krievijas sastaavdalja! Noveerojums – daudzi progresiivi portaali peeksni saak sludinaat pret Eiropas Savieniibu, redzees, kas notiks taalaak? Secinaajusms, rudenii referenduma laikaa ieraudziisim kas ir kas?
    Es balsoshu PAR !!!

    Atbildēt
  32. Jim

    ļ.cien maģistrs Dreef ir izteicis savu viedokli par ES. Tas spēj iepriecināt piektdien, 13-ajā:) Viņš ir ļoti satraucies, ka Latvijā vairs nevarēs iegādāties austrumos un rietumos ražotus dranķus:) Un pat pašmāju ražotus draņķus :))) Tas taču var neprognozējami ietekmēt mūs, kas hroniski pieraduši pie draņķiem:)
    Man nepatīk draņķi, tāpēc, piemēra pēc, sniegšu nelielu ieskatu par rūpniecības preču tirgu iekš ES.
    Lai preces varētu laist brīvā apgrozībā, tām ir jāatbilst “jaunās pieejas” direktīvu prasībām.
    Atbilstību apliecina attiecīgās sertifikācijas institūcijas izsniegts preču atbilstības sertifikāts. Virknē gadījumu, var veikt pašsertifikāciju.
    Visām šīm direktīvām ir tikai viena galvenā prasība: precei ir jābūt nekaitīgai attiecībā pret cilvēkiem, mājdzīvniekiem un īpašumu.
    Tiek pieņemts, ka prece atbilst direktīvu prasībām, ja tā atbilst attiecīgajiem EN standartiem. Taču standartu izmantošana ir brīvprātīga.
    Standartizācijas procesā tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses. Notiek paralēls darbs kopā ar starptautiskajām standartizācijas organizācijām. Standarti tiek rakstīti ņemot vērā izmaksas/efektivitāti. Netiks izvirzītas nebūtiskas prasības, kas saistītas ar lielām izmaksām.
    ISO sertifikāts apliecina, ka uzņēmumā ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma. Tam nav tieša sakara ar saražotās preces kvalitāti, bet tas norāda, ka uzņēmums dara visu iespējamo, lai ražotu kvalitatīvu preci. ISO sertifikāta esamība, dažos gadījumos, paredz atvieglotu preču atbilstības apliecinājuma saņemšanu.
    Nē, Dreef, tieši iestāšanās ES mūs izsvītros no trešo valstu saraksta.
    Ja tu domā, ka pēc atteikšanās no PSRS normatīviem, mums ir cita iespēja sakārtot tirgu – nekautrējies, padalies :)))

    Atbildēt
  33. MMK

    Nu dreefam (lam.good.lv) ir taisniiba par dazhaam lietaam – aarvalstu investiiciju iepluushana ir musu valsts izlaupiishana.. mees esam un buusim kalpi, kam nekas nepieder..
    tikai par tiem projektiem, protams, ka nav taisniiba, jo projektus jaaizstraadaa, jaaiesniedz un taalaak tos tepat LV. un lauksaimnieciiba manaa izpratnee nekad nav bijusi latvijas prioritaate, ko nu tagd vajag nezheeliigi saudzeet un uztureet…
    tas taa 5dien, 13tajaa.. man pamataa ir po. kas buus buus.

    Atbildēt
  34. jan09

    atbalstu dreef uc es PRETniekus…
    man personiigi ir pie kaajas, kuraa savieniibaa atrasties – 1aa esmu jau dziivojis, arii shajaa darbu atradiishu.. :)) naaku no laukiem, un ir skaidrs, ka lauciniekiem buus pilniigaa [email protected], ne normaali razjot, ne paardot, ne prieksh sevis audzeet – direktiivas neljaus (par kvotu izmaksaam – piem. tureet 1u govi vairaak – no zemnieka macinja 100,- Ls aaraa, no subsiidijaam 30,- LS iekshaa = miinus 70,- Ls (nav vieniigie izdevumi par 1u lopu))…
    bljaaveejiem par kvalitaati – paartika pie mums ir kvalitatiivaaka par ES razjoto bez visiem ISO sertifikaatiem… muusu stulbie iereednji prasiibas uzliek veel 2x augstaakas kaa ES un priecaajas… eiropaa var atrast taadas fermas, ka bail iekshaa iet :))
    latvija jau ir izpaardota – piem. zviedriem piederoshaas mezju un zemju platiibas kurzemee… tikai nez kaapeec zemes nodokli palielina vieniigi LR iemiitniekiem (laikam zviedrus tik viegli nevar apjaat?), tad veel ienaaks ES miitnieku nauda un nopirks visu iespeejamo – vareesim aizmirst pieeju pie upeem, ezeriem, juuras…
    bet ko tur runaat, kalpu asinis dara savu, 700 gados radiitaas vergu dveeseles dazjaas paaudzees neizmainiit….
    /me datoru iesleedz pats, zin dazjas sveshvalodas, straadaajis kopfirmaas un arii pabraukaajis pa Eiraaziju :))…

    Atbildēt
  35. aabele

    2 anoniimais (alkaans) Esmu par to, lai LV vieniigaa nobalsotu pret, un paliktu aarpus lielaas prieka un laimiibas zemes. ES nekad nepacietiis taadu kjiili savaa sirdii! Un veelaakais peec 4-iem gadiem piedaavaas LV atkal iestaaties, tikai tad taa konfektiite buus daudz daudz lielaaka.
    Un 2 visiem tiem dirseejiem, kas uzskata, ka ja buusim pret ES, tad jau riit te buus PSRS karaspeeks: man rodas jautaajums – kaa mees esam jau 13 gadus izvilkushi? Kaapeec mees nevaram turpinaat attiistiities taa, kaa daram to tagad, ja jau patlaban muusu ekonomika aug
    ar aatrumu 10%gadaa? Kas veel vairaak ir vajadziigs?

    Atbildēt
  36. jan09

    2 bush
    kur tad mums ir tas miljons zemnieku?
    stulbs jautaajums – tu no riigas aaraa ar kaadreiz esi izliidis un laukos ilgstoshi bijis?
    ja ar mums vinjus nevajag – mosh shaujam nost? taa kaa taa ne LR ne ES vinjus neuzturees…

    Atbildēt
  37. jan09

    par nato – vinji jau ir skaidri pateikushi – krievija ir vinju strateegjiskais partneris, tas nav muusu naidnieks, krievijas militaaristi maacaas nato skolaas un krievijaa ir 2 nato shtaabi – tak shto nevaig biedeet ar krievu laaci!

    Atbildēt
  38. Vaards

    Kur mans cirvis… Laiks aabeli cirst saknee.
    1. “veelaakais peec 4-iem gadiem piedaavaas LV atkal iestaaties, tikai tad taa konfektiite buus daudz daudz lielaaka”.
    2. “kaa mees esam jau 13 gadus izvilkushi? Kaapeec mees nevaram turpinaat attiistiities taa, kaa daram to tagad, ja jau patlaban muusu ekonomika aug
    ar aatrumu 10%gadaa?”
    1. Konfekte buus lielaaka – taada pasha kaa, piemeeram, Baltkrievijas draudziigajai republikai. Meegjinot uztureet sho smirdiigo Grostinjviedokli par nogaidiishanu, mees savaa galvaa pieljaujam nezheeliigaako kljuudu kaadu tik vareetu izgudrot: Ja mees paliekam kaa skabarga ES pakaljaa, tad shobriid redzamais piemeers ar Vencpili u.c. jautaajumi mums tomeer vareetu radiit paardomas – vai divaam lielvaraam vispaar buus interesanti ar mums jebko biidiit? Vai neaizies viss pasaakums caur Tallinu un Buutingji? Un ja arii mees peekshnji pec tiem 4.gadiem staatos otreiz, vai shaadaa gadiijumaa tranziita celji jau nebuus muus apgaajushi uz muuzhiigiem laikiem? Nemaz nerunaajot, ka mees tomeer esam baltijas centraa, kaa rezultaataa gjeograafiski ar mums buutu visizdeviigaak visus shos jautaajumus biidiit – turklaat riiga ir lielaakaa regjiona pilseeta, kuraa vislabaak savas paarstavnieciibas biidiit, taadejaadi radot papildus biznesu muusu servisam, viesniicaam celtnieciibai – ekonomikai kaa taadai. Turklaat Lietuvas shiibriizha aktivitaates mums paraada, ka Maksimu ekspansija latvijaa notiktos taadaa veidaa, ka Leishi izmantotu ES protekcionismu – bet mees ES daliibvalstii nevareetu tik viegli ienaakt (jo neesam ES sastaavaa). Pat braalji lietuvieshi izmantotu biznesa priekshrociibas un aatri muus panjemtu dupsiitii.
    2. Da tapeec ka mees shobriid nevis attiistamies bet kaa pirmajaa jautaajuma daljaa teikts “izvilkushi”… Esam shos 13.gadus izvilkushi… Ja mees savu atpaliciibu uzapaljojam uz attiistiibu 10% gadaa (lai jau buutu, bet paarspiileejuma koeficents ir tuvs 2), tad tomeer vajadzeetu atcereeties, ka mees esam speejushi sa`atiistiities liidz… peedejai vietai peec iekshzemes koprodukta. Un shis IKP pieauguma aatrums arii ir interesants pasaakums – ja mums ikp ir 20 reizes zemaaks par progresiivaam valstiim, tad vinju ikp pieaugums kas ir nieka 1%, ir tomeer divreiz lielaaks faktiskos skaitljos nekaa muuseejais 10% pieaugums. tobish – ja tev gadaa ir 100 Lati, bet vaaciemtim 2000 Lati, tad ja tu progresiivi pieaudzee savus ienaakumus par 10% no 100Ls —> 10.Ls gadaa. Bet vaacietis ar savu vienu procentu 1% attieciigi 1% no 2000Ls —>20.Ls gadaa. Taadejaadi mees divreiz aatraak atpaliekam, nevis esam druumie aaatratiistiibas baltijas tiigjer-kingi.

    Atbildēt
  39. Kārlis

    Tākš. Atkal purvā iekšā 🙂 Vellos, kas tas ir, tikko par ES sāk kāds rakstīt, tā idiotismi panesās.
    Vispirms tiem, kuri te par tranzītu uztraucas – viss ir atkarīgs tikai no Krievijas, ja viņi gribēs, būs mums tranzīts, ja nē – piga. To mēs jau tagad redzam, ar ES nekas nemainīsies. Tā kā nevajag balstīt ekon. prognozes uz tranzītu.
    Par laukiem – pareizi, mums jau tagad ar lauksaimniecību kā uzņēmējdarbību nodarbojas ļoti maz cilvēku, pārējie ar to nodarbojas kā ar hobiju. Nelaime tā, ka nav valstiskas programmas, ko darīt ar tiem lauciniekiem, kuri nav lauksaimnieki. Tādu ir ui cik daudz un tā ir valsts mēroga problēma, kas attiecīgi arī valstī nevis ES jārisina.
    Par standartiem – katra centralizācija, vai tā ir ES vai PSRS, nes sev līdzi birokrātiskus kretīnismus. Arī standartus, kas paši par sevi nav nemaz slikta lieta, tikai vietējie birokrāti mēdz, drošs paliek nedrošs, mazliet pārcensties. Un ne tikai Latvijā. Esmu redzējis skaistus Francijas kivi, kurus nevar ES oficiāli pārdot, jo tie ir izauguši pārāk lieli. Hmmm, garšoja gan labi 🙂
    Rezumē – visus s**us taisa vietējie jefiņi. ES kā ekonomiskas savienības ideja nemaz nav tā sliktākā. Tad kāpēc es varētu arī nobalsot PRET? Tādēļ, ka ES gatavojas kļūt par politisku savienību ar ļoti apcirptu dalībvalstu suverenitāti un ne par to es visu laiku esmu domājis, kā iekļūt no vienas politiskas savienības otrā. Bet tās jau ir emocijas, jo kuru gan mūsdienās, kad valda globalizācija, interesē tādi sīkumi kā sava valsts.

    Atbildēt
  40. Vaards

    1. Par tranziitu.
    Diezin vai Krievija noteiks peec pirncipa gribees/negribees vai tranziits mums buus/nebuus. Krievija jau sen sevi pieraadiijusi kaa zeme, kuraa darbojas mezhoniigais kapitaalisms – ja caur Latviju nosaciitaas izmaksas, aatrums, pieradums un saprotamiiba tirgoties buus viseertaakaa, tad arii tranziita bizness sheit ies no rokas. Un tranziita bizness taa vai shaa ies uz aarzemeem, ja to degvielu un gaazi varees daargaak paardot eksporteejot, nekaa atdodot pa velti vieteejaa Krievijas tirguu. Tikai kaads rezons barot paraziit valsti, ja gadienaa mees nolemjam palikt par skabargu starp Krieviju un ES?
    2. Par standartiem.
    Sheit nelamaajotiesvairs taalaak nevar BLJEE. ZB jau shitaa gaushanaas par kivi izmeeriem, gurkjiishu garumu un zemenju lielumu. Tas kivi varbuut tapeec standartizeets, ka savaadaak vinjsh kaarbinjaa neiet iekshaa? Un Kaarlis reizee ir atbildeejis uz vienu lielisku probleemjautaajumu – kaadaa veidaa bija iespeejams nopirkt nestandarta Kivi Francijaa !? Tad jau mees savu nestandarta pienu arii vareesim notirgot tieshi taapat :)?
    Bet atbilde ir pavisam vienkaarsha: STANDARTU PIELIETOSHANA IR BRIIVPRAATIIGA (Globaalaas un Jaunaas Pieejas pamatprincips). Vienkaarshi visi jauc atshkjiriigas lietas – jo pastaav risks, ka neatbilstosha izmeera KIVI Tu nevaresi paardot kaadam lielveikalu tiikla. Un tas arii viss. Neliels citeejums no Standartizaacijas likuma:
    3.pants. Standartizācijas principi ir šādi:
    1) atklātība, visu ieinteresēto pušu iesaistīšana standartizācijā un lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz kopēju vienošanos;
    2) brīvprātīga piedalīšanās standartizācijā un brīvprātīga standartu piemērošana;
    3) orientācija uz tehnikas sasniegumiem;
    4) orientācija uz visas sabiedrības interesēm;
    5) atbilstība starptautiskajām un reģionālajām standartizācijas prasībām.
    4.pants. Standartizācijas uzdevumi ir šādi:
    1) nodrošināt cilvēka dzīvības, veselības un vides aizsardzību;
    2) veicināt preču un pakalpojumu brīvu kustību;
    3) veicināt valstu sadarbību;
    4) nodrošināt produktu un sistēmu saderību;
    5) racionāli izmantot resursus;
    6) nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2001.)
    (..)
    13.pants. (1) Standartu piemērošana ir brīvprātīga.
    (2) Ministru kabinets var noteikt obligāti piemērojamus Latvijas nacionālos standartus.
    Mans skaidrojums.
    Obligaata standartu pielietoshana atljauta tikai jomaas, kas var ietekmeet cilveeka dziiviibu, veseliibu, iipashumu (tjipa lai ugunsgreeks neizceltos un iipashums nenosviltu) un lopu dziiviibu. Taadejaadi paareejos jautaajumos tiek noteikts pielietojamo standartu saraksts, bet nav obligaati tos ieveerot, ja speejat nodroshinaat uzskaitiito principu ieveeroshanu. Slinkums gari rakstiit, tur ieprieksh JIM rakstiija par Jauno pieeju un drankjiem, ko nevarees nopirkt. Kas grib – pats atradiis kur izlasiit. piem – http://www.newapproach.org

    Atbildēt
  41. Kārlis

    Daži vārdi Vaardam.
    Par tranzītu – tikai nevajag, Krievijā nav vis mežonīgais, bet valsts kapitālisms, kurā mežonīgas ir tikai oligarhu cīņas. Tranzīta virzienus tur nosaka politika vispirms un ekonomiskais aprēķins pēc tam, ja neesi mucā sēdējis, tad vajadzētu to tā kā pamanīt.
    To nestandarta kivi man uzdāvināja 🙂 jo nevarēja pārdot un taisījās izmest.
    Labi, par lielveikaliem un iepakojumu tā ir taisnība. Protams, kvalitātei jābūt. Un, ievērojot standartu, labāk bezgaršīgs bet smuks beztārpu ābols, nekā garšīgs, bet, diemžēl, nesimetrisks un drusku par lielu. Tās tad arī ir bezdomu standartizācijas sekas. To es jau esmu diezgan apskatījis tajā ES, uz kuru ejam. Tur tad arī droši vien tiksimies.

    Atbildēt
  42. hmnc

    bija viena gudra skolotaaja, kas nekaadiigi nespeeja atspeekot manus argumentus par to ka iestaajoties ES Latvijas lauki buus dziljaa pakaljaa.. btw juunija saakumaa vinja aizbrauca uz Briseli straadat ES padomee vai kautkur tur.. taaluuk

    Atbildēt
  43. eddsz

    Kur juus esat redzeejushi ka uz laukiem var nopelniit??? Attiistiitajaas valstiis laukus subsidee, taadeelj tur visi brauc ar traktoriem! Ukrainā, Kazahijā utt, lauksaimnieki dziivo veel suudiigaak kaa pie mums, jo zemi apar ar savu vieniigo klibo zirgu, un pashi dziivo pussagruvushaa maajaa.
    Nu nepatiik man taa ES, bet noteikti negribeetu dziivot zem Krievijas karoga un algu sanjemt rubljos. ES tu straadaasi kaa vergs, bet zem austrumu kaiminja pleca buusi bezdarbnieks, kuru par sava viedoklja izteikshanu aizvediis uz Sibiiriju. Domaajat, ka laiki citi??? Bet valdiiba tur taa pati. Un varasviiri ljoti labi atceras Juurmalas pludmali. Vinju ekonomiskaas sankcijas nesamazinaasies, ja neiestaasimies ES. Tieshi otraadi- pieaugs.
    Pashi esam vainiigi, ka nemaakam izmantot muusu valsts resursus. Taadeelj shodien vieniigaa iespeeja ir ES.

    Atbildēt
  44. Vaards

    Dazhi vaardi Kaarlim.
    Man tiko radaas doma, ka laikam esmu sastapis bezgaliibas jeedziena patieso buutiibu…
    Nu bet labi.
    “Un, ievērojot standartu, labāk bezgaršīgs bet smuks beztārpu ābols, nekā garšīgs, bet, diemžēl, nesimetrisks un drusku par lielu”.
    Tas jau bija no seerijas par blondiineem – ja blondiine smuka, taatad skaidrs – dumja un nekam citam nederiiga?
    Tev par pieminju nedaudz aprakstiishu paaris (desmit) PAMATprincipus, kas jaazin ikvienam standartizeetaajam – ir naacies ar to jautaajumu taa nopietnaak saskarties:
    1. Nestandartizee, ja tas attiecas uz lietaam, kuru ekonomiskaa noziime saliidzinaajumaa ar kultuuras noziimi un gaumi ir mazsvariiga.
    2. Nestandartizee, ja nav ko standartizeet.
    3. Nestandartizee, ja no cilveeciskaa viedoklja nav sagaidaama vienkaarshoshana.
    4. Nestandartizee, ja ne visi daliibnieki piedalaas, vai neveelas piedaliities standartizaacijaa.
    5. Nestandartizee, ja daliibnieku grupas vai apvieniibas uzstaajas pret.
    6. Nestandartizee, ja daliibnieku grupas vai apvieniibas piedalaas, bet vinju biedri ir pret.
    7. Nestandartizee, ja standartizaacija tiek veikta, lai atsevishkjas firmas ieguutu priekshrociibu sev.
    8. Nestandartizee, ja standartizaacijas rezultaataa tiek ieviesti tikai jauni, uzlaboti modelji.
    9. Nestandartizee lietas, kuras atrodas pastaaviigaa attiistiibaa.
    10. Nestandartizee, ja atbildiigais par standarta ievieshanu nav speejigs par to ruupeeties.
    Kaarli, vai esi dzirdeejis par Vertikaalo pieeju un Horizontaalo pieeju? Tad luuk – Vertikaalaa pieeja ir tad, kad valsts regulee visu un visus. Bet pieaugot attiistiibas tempam, globalizaacijai, atshkjiriigiem principiem katraa valstii, nonaaca pie sleedziena, ka nepiecieshami ir horizontaalie principi – vispaareejas reglamenteejoshas prasiibas pamatjautaajumos (iepreiksheejaa komentaa uzskaitiiju), un paareejaas prasiibas – BRIIVPRAATIIGAS.
    Piemeeram, Tehniskaa komiteja TC 176 ir atbildiiga par ISO 9001 standarta izstraadi un aktualizeeshanu. Un kad tika pienjemta shiibriizha versija standartam ISO 9001:2000 (ieprieksheejaa bija 1994), tad vispirms izdeva pirmo draftu, otro draftu, FDIS (final draftu), un tikai peectam apstiprinaaja to par standartu. Un katraa no shiem posmiem ikviena ISO (starptautiskaa standartizaacijas organizaacija) daliibvalsts sniedza komentaarus. Bet kad bija gatavs FDIS, tad notika balsoshana – katraa daliibvalstii tehniskie eksperti balsoja, un tad to visu ISO apkopoja. Ja kaut vienas daliibvalsts balsojums buutu negatiivs, standarts netiktu pienjemts.
    Aaaa – principaa ISO, taa saucas starptautiska organizaacija, bet vinju paarsvaraa biida EiropiJaanji ( http://www.iso.ch ). Lai gan peectam Amiishi un Japaanji arii tos standartus labpraat njem par pilnu – tomeer kaads tos principus apvienojis, lai nav jaalauzh katram celmi atsevishkji.
    http://isotc176sc2.elysium-ltd.net/

    Atbildēt
  45. ux

    akā var iespļaut arī caur proxy, no korporatīviem tīkliem, no dinamiskiem ip…
    coolynx visiem taisies rādīt savu lakonisko tekstiņu?

    Atbildēt
  46. Kārlis

    Vaards, Tu jau visu smuki un pareizi pamato, tikai es esmu redzeejis standartizaaciju darbiibaa nevis teorijaa, un piedevaam valstii, kura jau ir ES un kuras valdiibaa ir daudz mazaak pakaljaa liideeju kaa muuseejaa. Man shajaa sakaraa nav iluuziju un es, atshkiriibaa no Tevis, nedziivoju sapnju pasaulee (likumos un direktiivaas), bet realitaatee, kur perfekti var redzeet kaa shos likumus un direktiivas realizee.
    Man liekas, ka shii diskusija par standartiem ir neaugliiga, jo mums atskiras pieejas platformas. Kaut gan diskuteet man patiik 🙂

    Atbildēt
  47. Vaards

    Kaarli,
    Man prieks, ka esi redzeejis kaa shie standartinji darbojas!
    Protams, es esmu ienjeemis shajaa briidii galeeji labo nostaaju (lai diskusija buutu jautraaka), bet savaa galvaa paturu arii truukumus.
    Ja runaajam par standartizaacijas jautaajumiem, tad ES sisteemai truukumi ir sekojoshi:
    1. Sisteema nesen saakusi darboties un ir pilnveidoshanas stadijaa. Tobish – arii Eiropaa ieprieksh bija vecaa labaa “Vertikaalaa pieeja” – visu reguleeja valsts instituucijas, taapat kaa PSRS (tikai uz veselaa sapraata pusi to visu vilka briivais tirgus un kapitaalisms). Taadejaadi, veidojot jaunu pieeju shiem reguleeshanas jautaajumiem, tomeer pagaatnes reegi nav tik viegli izskauzhami – attieciigas biznesa intereses, pieradums.
    2. Vaacijaa elektroprechu atbilstiibas visus sertifikaacijasjautaajumus veic VDE. Peec Globaalaas pieejas principiem sanaak, ka arii, piemeeram, FIMKO (Somija) un SEMKO (Zviedrija) speej shos testus veikt un sho testeeshanas instituuciju akreditaacijas ir jaatziist ES daliibvaltiim (un arii asocieetajaam valstiim, piem, Norveegjijai. Taapat arii kandidaatvalstiim, piem Latvijai). Bet redz kas sanaak – VDE veido Vaacijas inzhenieru apvieniiba, kuraa sastaav visi nopietnaakie vaacijas inzh. kantori. Taadejaadi vaacietis nepirks preci uz kuras nebuus VDE ziimes – saveejo atbalstiishana. Un sheit paradokss sanaak – paardot tu vari citaas daliibvalstiis razhotas un vinju atbilstiibas siteemaa apliecinaatas preces, bet pirceejam ir tiesiibas izveeleeties – nav meehaanisma, kas piespiestu vinju pirkt tieshi to preci. Taadejaadi pasties savam monitoram aizmuguree (vai jebkuram citam liberinjam) – tur ir Eiropas vienotaa ziimiite CE, bet ir arii bljambuki, ka taa elektroprece ir izgaajusi sertifikaaciju vairaakaas instituucijaas – GS (Vaacija) Fi (Somija) u.t.t. Ar sho visu es gribeeju teikt – briivais tirgus itkaa teoreetiski darbojas, bet dziivee vinjsh diezgan negribiigi funkcionee (Iedziivotaaju patriotisms). Gluzhi taapataas kaa muusu lameriskaa “Zaljaa karotiite”. Faktiski jau shis pasaakums robezhojas ar nopietnu paarkaapumu – briivu prechu kustiibas principu ierobezhoshanu, un degradee ideju – izveeleeties labaako preci, traadejaadi sekmeejot visa tirgus pilnveidoshanos.
    3. Ja savstarpeeji tiek atziitas daliibvalstu akrediteetaas sertifikaacijas instituucijas, tad ir veelviena probleema – atsevishjaa valstii var buut vaajaak atiistiitas atsevishkjas testeeshanas funkcijas, kas vareetu izlaist cauri “mazaak atbilstoshus” produktus, turklaat par leetaaku cenu. Tapeec arii vaacieshi grib, lai tur nebuutu visaadi lameri fimko, semko, vai pat latvijas metrologjijas centrs, bet gan vinju VDE. VDE cenas ir ieveerojami daargaakas par paareejo. Bet arii testeeshanas proceduuras, kas tiek piemeerotas ir sarezhgjiitaakas.
    4. Enron skandaala princips. Ir pilniigi viennoziimiigi skaidrs, ka testeejot produktu, nevar apliecinaat taa vispaareeju atbilstiibu. Tas ir – testeet ved taadu paraugu, kas ir sanaacis “baigi labais”. Sho principu saprotot, ir paredzeets, ka ir jaasertificee visa sisteema, kaa tas produkts tiek razhots – ja tu esi nosertificeejis, ka piedaavaasi liikas naglas, tad vinjaam vienmeer vajadzeetu buut vienaadi liikaam. To itkaa garantee uznjeemuma vadiibas sisteemas sertifikaacija (ISO 9001). Bet nelaime paraadaas tajaa apstaaklii, ka uznjeemums veelas maksimaali vienkaarshi dabuut to sertifikaatu, minimaali ieveerojot uz vinju attiecinaamaas prasiibas – parasti nesaprotot, ka pareizi ievieshot sho sisteemu, tomeer tiek ieguuts arii ekonomiskais efekts. Tad par pashu probleemu – Sertifikaatu izniedz starptautiskaas auditorkompaanijas, kuras konkuree savaa starpaa, bet vienu no kuraam izveelas attieciigaa organizaacija, kura veelas sertificeeties. Taa rezultaataa – sertifikaacijas organizaacija nav ieintereseeta, ka klients nesanjemtu sho sertifikaatu, kaa rezultaaataa uz visaam prasiibaam skatas formaali (iedomaajies, kas notiktu, ja kaada no auditorfirmaam organizaacijas, kas pieteikusies uz setrtifikaaciju pateiktu – diemzheel Jums sertifikaatu neredzeet… ?) Tas noziimeetu – pie auditorfirmas paareejie sertificeeties gribeetaaji nenaaktu (kas zin kaa pashiem izeies?), Un klientam buutu vaaks – ja jau sertifikaatu neiedeva, tad tieshaam vinjiem nav kaartiibaa kautkas. Nenoliedzami – sheit ir arii otra puse: Ja es redzu, ka kaadas kompaanijas sniegtie pakalpojumi ir galiigi shkjeersaam, tad sagatavoju pretneziju auditorfirmai, kas izsniegusi sertifikaatu… Taadejaadi vinji veic aarpuskaartas uzraudziibas auditu, tas maksaa kaadi 300-800Ls par dienu, un konstatee, ka sisteemaa iir buutiski paarraavumi, vai tomeer nee. Un sniedz man atbildi. Protams, shis apstaaklis Spiezh buut uzmaniigus gan sertificeetaajus, gan pakalpojuma sniedzeejus – ja vinjim tas sertifikaatinjsh pie sienas karaajas.
    5. Pieraduma probleema no pirceeja puses. Biezhi vien pirceejs prasa sertifikaatu – vajag to vai nevajag. Tas rada situaaciju, ka ja viens no tirgusd daliibniekiem vinjam dod shaadu papiiriiti, tad paareejiem arii taads buus jaagatavo – briiva klienta izveele, izveeleesies produktu ar sertifikaatu. Logjis

    Atbildēt
  48. Kārlis

    Rulez gan. Kaadreiz teica – visi celji ved uz Romu, tagad uz Briseli 🙂
    Par standartiem laikam vareeetu rakstiit bezgaliigi un bezjeegaa. Globalizaacija prasa upurus. Veel joprojaam veseliigi palasiit Orvela “1984”, lai paaraak nesapriecaatos par vienoto Eiraaziju, tfu, Eiropu. Mazliet baida t.s Jaunaa konstituucija. Ekonomiskaas intereses noved pie politiskajaam. Vienreiz jau bija Jaunaa Eiropa, tas gan bija taada tipa Adolf Schikelgruber izdomaajums, un tika realizeets ar tankiem, tagad metodes taadas maigaakas bet toties iedarbiigaakas. I nepamani, kuraa briidii panjeema priekshaa (krieviski smukaak skan – poimelji).
    Taadas luuk mazliet jucekliigas domas neilgi pirms atvaljinaajuma.

    Atbildēt
  49. Vaards

    Taa jau ir ar to poimeljshinu. Shajaa gadiijumaa fakts, ko piemin citi EiroFani, mani nebuut nenomierina: “Ja jau VISAS citas valstis ir par, tad vai `ta vinjas visas ir tik stulbas?”. Es taadu iespeeju pilniibaa pieljauju…
    To mees varam redzeet demokraatijas paradoksaa – ja saemaa ir kaadas ~7 partijas, kuras paarstaav 80% no muuzhiigajiem deputaatiem, tad vienalga ko no tiem deputaatiem veeleesi, taapat tie biezhaak redzamie tiks ieveeleeti. Netiks ieveeleeti tikai tie, kuri buus spiesti pienjemt nepopulaarus leemumus, bet pilniigi nenoziimiigus valsts meerogaa – piemeeram, pensiju nogriezt par 5.ls un to naudinju pievienot ienjeemuma dienesta darbinieku aldzinjaam 😉 Shaads leemums neko nemainiitu IKP struktuuraa – taa pieauguma tempos, vai veel kaados citos jautaajumos.
    Turpretim dienasszaglju izbiidiitu projektu par visaadaam Avelat grupaam, LK, Telekomu, u.c. vitaali strateegjiski jautaajumi – tos neviens neredz, nesaprot un neredzees (iznjemot atsevishkjus ekspertus, katraa atsevishkjaa jomaa). Bet ko dos desmit eksperti, kas balsos pret – ja paareejiem liksies, ka tas deputaats ir ljoti smuks viirietis, maak smuki runaat, un vispaar – labais!
    Tamdeelj, redzot kas notika ar muuusu uznjeemumiem, kuros pa vienu galu veda vilcienu vagoniem iekshaa elektronikas detaljas, pa otru galu vilcienu sastaaviem(!) gatavus raadzhinjus prieksh visa socialistisko valstu bloka, un zinot, ka shajos uznjeemumos bija centralizeeti izbuuveets gan testeeshanas iespeejas, gan uzreiz jau kompleksi uzcelti visi razhoshanas konveijeri .u.t.t. (parastam uznjeemumam, kursh attiistaas no pelnjas, un investee pakaapeniski nopelniito savaa paplashinaashanaa tas viss sanaak taa kaa ielaapu likshana uz bikseem), tad varam pienjemt, ka pievienoshanaas pie ES, tas buus otrs lielaakais uzmetiens, kas mums gadiisies (pirmais jau bija, kad mees tjipa neatkariibu ieguvaam… netkariibu no austrumu pirceeja, ar sleegtiem “padomju monstriem” un atbilstoshu skaitu bezdarbnieku).
    Protams, jaapieljauj doma, ka tas viss ko es samurgoju ir sviests, bet vispaareeju masonu sazveerestiibu arii nevajadzeetu izmest no galvas… 🙂

    Atbildēt
  50. Kārlis

    Nu re, tagad jau taa runa ir vairaak uz zemes 🙂
    Bara instinkts nekur nav pazudis, cik atceros, tad aitas ir cilveeku attaalas radinieces. Taapeec jau valstis pulceejas baros :)))
    Un masoni… kaa tad, kur tad bez tiem. Runaa veel, ka tie citplaneetieshi, kuri uz Zemes dziiviibu atveda, arii saakushi bishki biidiit lietas, lai interesantaak veerot to attiistiibas (progresa/regresa) gaitu 😀
    Dabiski, ka sviests. Kuru tas viss interesee, taapeec jau podaa viss…
    P.S. Par tiem 5 Ls bija uzbrauciens vai noraade, ka Vaards ir informeets?

    Atbildēt
  51. Vaards

    Da nee – tie pieci Ls bija vienkaarshi izdomaats piemeers. Man bij` slinkums kustinaat smadzenes, lai atcereetos kaadu konkreetaaku gadiijumu, kur kaads tautas kalps buutu ielidojis probleemaas… To saliidzinaajumu varetu pieliidzinaat repshes pasaakumam ar ministru algaam – paceela algas un visi saaka breekt, un reitings nokritaas.
    Bet veel savaadaak to visu formuleejot – demokraatija balstaas uz principu, ka videejais balsotaajs izlemj par/pret. Taadejaadi pienjemtais leemums nekad nevar buut labaaks par videeju liimeni starp valsts iedziivotaajiem (pensionaariem, straadniekiem, studentiem u.c.). Savukaart, videejo liimeni iespeejams daljeeji vadiit… jo vidusmeera cilveeki neiedziljinaas jautaajumos (piemeeram, es neiedziljinos saeimas darbaa, pienjemtajos likumos, privatizaacijas visos nolikumos u.t.t.), turklaat ir zinaama vinju veertiibu sisteema, ir saprotami citi kriteeriji – tik vajag “pareizaako” reklaamu izmest. vai arii sashkjaidiit (kaa muusu variantaa tas ir – krievi, nekrievi, tautas partijas piekriteeji, nepiekriteeji, es piekriteeji, nepiekriteeji, repshes laadeetaaji, atbalstiitaaji) – kaa rezultaataa skaidriiba paliek tajaas rokaas, kam vairaak strateegjiskas poziicijas valsts paarvaldee (Tapeec jau Shkjeele investeeja nezheeliigo pikji promoushenaa, pats ejot veeleeshanu pasaakumaa uz visu banku, nevis biidot kaadas paaris atshkjiriigas partijas… Un viss arii nostraadaaja… tikai viens lameris nojauca pasaakumu… 🙂
    Videejais liimenis (vidusslaanis) ir vissvariigaakais valsts smadzenju vesleiigai darbiibai. Un to tad arii ES celj – sociaalais un nodoklju slogs ir visai grandiozs.
    Bet kaads ir muusu videejais liimenis? Taadu arii dabuusim vienmeer to valdiibu.
    Tobish – demokraatija bez veseliiga un analiitiska veeleetaaja – lazha pilniigaakaa.
    Bet shobriid balsoshana mums ir loterija – tjipa pameegjinaajam Latvijas celju… Uuuuj, nee – zaglji. Pameegjinaajaam Teevzemi&Briiviibu – uuj nee, jamie danco kaa veejsh puush… Pameegjinaajaam Saimnieku – uuj nee… atkal zaglji! Nuu – beidzot atradam uznjeemeeju, kuram pasham pikjis jau pietiekami sazaktc – nu tas buus iistais! Maaceeja sev nopelniit, gan prieksh mums nopelniis… !!! Uuuj, nee – patiesiibaa zaglis tas roozaa kurmis… Njeema un noraka savaa alaa bezmaz visu latvijas paartikas ruupnieciibu. Pameegjinaajaam Repshi… Veel meegjinaam… Bet doma taada – kaadaa veidaa es loterejas kastiitee varu ielikt savu biljeti (kas varbuut izraadiitos pilnaaaka loze) – faktiski nekaadi. Jebkuraa gadiijumaa man nepiecieshams finansiaals segums… Bet jebkursh jautaajums, kuraa nepiecieshamas investiicijas nonaak pie nepiecieshamiibas atpelniit.
    Redz, ja neviens mums nenoformulee konkreetus ieguvumus, neieguvumus (parasti to gruuti izdariit), tad visaadam gadiijumam uzorganizee loteriju – tjipa kaa slauceejas, traktoristi u.c. veleetaaji nobalsos – taa buus! Bet kaa tad nobalsos? A hers vinju zin. Jebkuraa gadiijumaa – ar augstaam moraalajaam u.c. veertiibaam ir tikai dazhi procenti cilveeku. Diemzheel demokraatijas sisteemaa vinji var iet ieskrieties.
    Un tad nu ej zini, kas buus tas pareizais leemums? Par es, pret es? Driiz jau buus taa lotereja, tad arii redzeesim ko fortuuna muusu tautai leemusi – to arii pienjemsim un par gana labu atziisim.
    Es likshu savu lozi PAR savieniibu. Bet ja tauta buus loterejaa leemusi savaadaak – pienjemshu arii savaadaaku turpmaako scenaariju. Galvenais peectam nenozheelot, nesvaidiities pa kreisi pa labi – kaa noleemaam, taa arii turpinaat.
    Divas lietas mums dikti pietruukst no Japaanas 50.gadu pieredzes – “Conastancy of purpose” un “Profound knowledge”. Buutu shie divi – Paareejo mees dabuutu gatavu.
    V.

    Atbildēt
  52. ux

    vaards =>
    ne mājās, ne darbā pods.lv man nav redzams šādā izskatā… piedirst man par ES,
    bet viss, ko kādu laiku redzēju bija:
    “Be happy if you just do not have access to some directory
    otherwise you are in a deep shit man …”,
    tagad:
    “nespļauj akā no kuras dzer…”
    – lakonisms rullē!

    Atbildēt
  53. Vaards

    Piekriitu Kaarlim.

    UX – Bet par lakonismu… Spama rakstiishana paliidz savu domu noformuleet – njemies, njemies… Liidz beigaas… IR. Tas, ka kaads cits varbuut to visu lasa – otrshkjiriigs jautaajums 😀

    Atbildēt
  54. Ceriiba

    Ljoti interesants raxts. Paziistu dazhus uznjeemeejus, kuri pirms taas sasodiitaas nobalsoshanas domaa riikot akcijas, lai cilveki balso PRET, bet principaa vajadzigs jau ljoti maz to cilveecinju, kas balsos par, un piiii buus… buusim ieksh ES. Laikam jaacer uz briinumu vai uz to, ka daudzi peekshnji spees izprast kaut nelielu dalju to miinusu, kas muus sagaida, kad buusim iestaajushies. 🙁

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.