Vienreiz nejauši biju ieklīdis Delfos un uzdūros uz vienu rakstu Ķīnā internets pieejams kontaktligzdās. Raksta komentāros viens prātvēders ņēmās apgalvot, ka pie mums Latvijā arī ir iespējams pieslēgties pie tīkla caur elektrības rozeti.
Amd, Crash, 17.04.2003 19:00
Šo pakalpojumu jau sen piedāvā Latvenergo. Tā kā licenze viņiem nav tas netiek sevišķi afišēts. Interesenti var pamēģināt (strādā uz parastās tīkla kartes). Pamēģiniet paši. Vienīgais vads pašam jāuztaisa, jo Latvijā diemžēl nepārdod. Tipa ar piemeklēšanas metodi atrod pareizos galus ieraxta Latvenergo IP adresi un rullē. Ātrums normāls un galvenais pa trafiku nav jāmaksā..
Tā, protams, ir daļa no patiesības, jo pa taisno pieslēdzot tīkla karti pie rozetes paši ziniet, kas notiks.
Pāris komentārus vēlāk parādījās arī sakarīgāks teksts:
Jānis Žuburs, Amd, 18.04.2003 11:01
Tieši tā , bijusī Baltijas apvienotā dispečeru pārvalde šo sakaru veidu (pa el. tīklu fāzu vadiem) izmantoja jau sen – tikai iekšējām vajadzībām(jau padomju laikos) – tas nav nekas super revolucionārs, vienīgi tas ka tagad Ķīna šo pakalpojumu piedāvā tieši patērētājiem.
Runas par šāda veida pieslēgumu jau klīda apkārt diezgan sen, bet neviens tā arī nebija spējīgs neko sīkāk paskaidrot, kas un kā. Galvenokārt jau tāpēc, ka tas nebija publiski pieejams pakalpojums un to īpaši neafišēja.
Vienkārši ieraudzīju Times.lv rakstu par speciālo elektrības tīkla adapteri, izdomāju pacelt šo tēmu. Lūk ar šādu adapteri jau varētu sākt eksperimentēt ar internetu caur elektrības rozeti. Nav nekur zvanīts, ka viss strādās, bet vismaz būsim droši, ka tīklene nenosvils.
info: Tiešām klīst baumas ka latvenergo domā šo pakalpojumu piedāvāt klientiem, un pašlaik daļā rozešu ;D kuras jau veiksmīgi ir pieslēgtas modernizētajām elektrības apakšstacijām šāda iespēja ir. Bet – šaubos vai tas tik drīz tiks sniegts vienkāršiem mirstīgajiem ;D
offtopic: coolynx kas tev ar linkiem peekshnji taadi pretiigi underline palika
tauta gan arī baumo, ka šāds tīkls ir nedaudz utopisks latvijā, kur frekvence svārstās no 45-60 herciem un spriegums arī vibrē no 200 līdz 250 voltiem. Un bez tam, kad ieslēdzas blakus esošās fermas slaucamās iekārtas, visa informācija pazūd zudumu jūklī.
…cereet uz inetu caur rozeti manupraat ir daudz par agru – katraa zinjaa Latvenergo buutu jaaveic oioioi uzlabojumi visaam savaam aparatuuraam
bet nu idille teorijā 🙂
Ideja ir veca. Un arii visi truukumi ir zinaami. Tehnologija ir izmantojama, bet patreiz pie sliktaakas kvalitaates cena bus vairakas reizes dargaka (nu nebuus taa “dakshinja” 5 Ls veertiibaa). Tad jau drizak sagaidisim kaut ko sakariigu pa gaisu -wifi vai kaa vinju tur 🙂
nu jaa 😀
viss protams ir skaisti un jauki, jo piem. nav jaavelk kableji, jaaliek antenas or whatever vieniigais vajag par vienu rozeti vairaak 😉
Tachu njemot veeraa to ka Latvenergo tomeer nav interneta provaiders un paaraak nesteidzas vispaar ar telekomunikaacijaam, tad sho redzees varbuut muusu mazbeerni 😉
starp citu tā rozete taipus robežai maksā ~100 eurikus http://www.devolo.de/shop/index.php
nav nemaz tik traki
Un tad varees likt visaadus filtrus, lai dabutu trauceejumus nost no _baroshanas_.
Hmmm … ok, es pienjemu ka shitas pasaakums tik driiz nebuus ar taadu domu kaa nets caur rozeti, bet pasaakumu vareetu izmantot teiksim, ja vajadziiba ir peec LANa maajaas. Vieniigi tad akal jaadomaa kaa to pasaakumu atdaliit nio zinjkaariigajiem. Tb jaaliek kaut kaads augsto frekvenchu filtrs.
Es ar piekristu Budzim, ka ta jau labāk vīfī, pa gaisu 😀
Informacijai: Latvenergo taisaas iznjemt interneta pakalpojuma sniedzeeja licenzi, if I’m not wrong. To pashu taisaas dariit arii Latvijas dzelzceljsh. (tas gan bija pirms seshiem meeneshiem :)) Es domaaju, ka daljaa modernatizeetajos tiiklos noteikti shaads inets buus iespeejams.
Pecis.
Tas viss protams ir jauki, bet vai kaads ir padomaajis par to, vai pie liela lietotaajus skaita neradiisies bremzes gan neta gan elektriibas lietotaajiem?
Heh, elektriiba iebremzees…
Latvenergo jau ir tā licence telekomunikācijās.
ISP šobrīd nekādas licences nav vajadzīgas.
Tas pēcis nav lāmīgais pēcis k?
Laikam te baigi lielie speci savaakushies… Tas ka elektriiba svaarstiibas ir ap 45-60Hz un sprieguma izmainjas ar taa ap 180-220V, tad tas neietekmee (REAALS POHUJS) nochekot infu jo tu jau nelaid cauri infu uz 1kHz… Tur taa robezja vareetu buut augstaak (neesmu veel apskatiijies), bet no taaa sanaak ka ja uzmet normaalu filtru tad tu tos trokshnjus vari sev pakaljaa iebaast un brovsot inetu…..
Lielaakaa proba ir elektriibas skaitiitaaji un transformaatori (vaardu sakot spoles), jo shamaas reku induceejas savstarpeejo vadu indukcija un tur nu saakaas sviests jo nevar pateikt kas tur iznaaks aaraa no to vadu mudzekli 1 vai 0… vo tur taa lielaakaa probleema… Un ja kas tad vareetu buut peec kaadiem 5 gadiem tochna taads pakalpojums, jo esmu dzirdeejis ka Latvenergo tehniskaa nodaljaa viens FATHERS locaas pa shito laucinju… Cheko labaakos risinaajumus… Ja kas shii tehnologjijas aizsaakumu jau pirms 3 gadiem saakaas Vaacijaa un nu paskataties pa 3 gadiem jau vienaa no Krievijas priekshpilseetaam jau to piedaavaa lietotaajiem taa kaa ilgi nevajadzeetu gaidiit arii pie mums
Tad nu gan jaunumi es shito jau kaad gadu apakalj zinaaju ka taa daraas.
PS. tikai tie bija vaacieshi laikam kas aizsaaka jamo procesu.
nu tiesa, infa nav jaunums
bet buutu laps ja shito joku ieviestu un tas buutu leetaaks kaa tagadeejie neta pakalpojumi
savaadaak jau naf jeegaa
Starp citu es no digital times puishiem uzzinaaju, ka Latvijaa arii jau ir nopeerkami shaadi verkji. Gluzhi ne shie modelji, bet kaut kaadi “Powerline USB adapter PLU11” un “Ethernet-tilti PLB11”. Sīkāk varēja izlasīt no raksta “digital times” aviizee #11 (317) 18/03/2003, 11 lapaspusee. Jamie tos adapterus dzenaajushi un testeejushi pa saviem elektriibas vadiem ;-). Aatri izlasot sapratu, ka pati elektriiba trauceejot korekti nosuutiit datus, bet manupraat dzeki pielikushi pie rozetes to verkji un visi kontaktinji plus savienojumi radiija lielaaku pretestiibu, nekaa nostiepjot divus vara vadinjus un galaa saliekot pa adapterim ;-). Varbuut es kljuudos, bet tas ir tikai mans spriedeleejums. Tipa keksiem reaali esot izdevies izspiest 600KB/s no tiem adapteriishiem pa elektriibas tiiklu. Pats to verkji veikalos veel neesmu redzeejis, bet dt to esot dabuujushi no Advantech ;-).
Lasiiju gadus atpakalj, ka vaacijaa shitaadu netu taisaas ieviest. Kaa tas taalaak izgaaja nezinu.Tagad jau kjiina progresee. ;-))
taac risinaajums jau bija redzeets, ideaals ofisa LAN, ofisa telefoniem u.c. sakariem 1nas eekas robezjaas… veel par izmaksaam vareetu buut jautaajiens, un tehnisko risinaajumu – t.i. par savilktaas elektroinstalaacijas kvalitaati (tb uz ofisu, ne uz 1 dzelzi), vai gadienaa nebuus jaanodala 0 un zemeejums (kaa tas aarzemees un modernos ofisos pienjemts), protams, arii transformatoru apakshstacijas no SSSR laikiem nez vai derees… gaidiisim :))
Pienjemsim ka Dreefam ir taisniiba un shie adapteri var nodroshinaatliidz 600 kb/s. No taa seko ka pie vienas vienas apakshstacijas piesleegtie datori veido vienu apakshtiiklu ar maksimaalo atrumu 600 kb/s, turklaat jaatceras ka shaadu tiklu visi var noklausiities taapee veel vajadziiga druumaa kodeeshana.
latvija dzelsceljsh jau sen piedavaavaa internetu pa dzelzcelja sliedeem, vajag tikai apseesties pa vidu un skatoties uz riigas centraalstacijas pusi, zinaat kuraa no sliedeem, labai vai kresajai kuru vadu bakstiit klaat.
Nesen Digital Times testeeja lokaalajam tiiklam liidziigu pasaakumu. Un tur jau probleemas radaas, ja pa visu datoriem bija elektriibas skaitiitaajs.
LAtvenergo nesen reklamējās, ka piedāvā interneta pieslēgumu dazādos veidos. Tipa izdalītās, utt līnijas. Iespējams, ka šur tur jau arī strādā nets pa elektrības kabeli. Ja ir interese tad tik jāmeilo uz info@energo.lv un gan jau viņi sniegs izsmeļošu atbildi par pieslēguma iespējām.
Pagaidaam shie publiskie risinaajumi ir domaati konkreetaam vajadziibaam un ja attaalums starp kaiminju buus vairaak nekaa 200m, tad nekaa nespiid, kur nu veel transformatora apakshstacija ;-).
Sulbums Vajad to pasu Digital Times pedejos # palasit. Tur viss ir uzrakstits par sho temu. A LDZ un Latvenergo atvainojiet ir pasiem savas telefonu centrales pa visu LR un tapec ari vini par provaideriem var klut. 50 Hz tur ne pri chom!
Latvenergo un LDz piedavaa savas optiskaas liinijas, kas ir sastaipiitas pa visu Latviju paraleeli LTK (nu mazaakaa meerogaa). Nepiedaavaa un driizumaa arii nepiedaavaas Inetu rozetee! Aizmirstiet! Tas ir un buus dargaak pat par TV kabeljiem!
Budzis, a kas tas par zvēru LTK? Vai pie tā var pieslēgties Rīgā un Ogrē?
susrs, LTK=lattelekom
Starp citu optiku Latvenergo velk vecais labais LTK! Vinjiem ir liigums ka LTK velk savu optiku un paaris dziislas atstaaj Latvenergo.
nugan – kaada tad modulaacijas metode tiek izmantota, lai manam ledusskapim arii viss buutu ok? piekam esoshais vads nepieljauj nekaadas augstaas frekvences.
Co to man aizdoms, ka ar Latvenergo draat maajaas vien buus pa maz. Es gan gribeet redzeet tos filtrs, kas keksees lietderiigo signaal no 20kV, lai apiet lielo traf 🙂
q tam, kas DC Baltija piemineej, tur aatrums nebiij tolaik populaarais 9600? 🙂
Nu taa iznjirdzies veel nebiju sen. Varu iedomaaties, kaa kaads nelaimiigais ar melnu muti un dzirksteljojoshu kasti meegjina ievadiit Latvenergo IP adreses…
LDZ drizumaa saks vasaraa piedaavat Internetu bet caur telefonu cik sapratu un taa tikai tiem cilvekiem, kuri dzivo LDZ staciju tuvumaa.
Tipa atradaas arii taa maajas lapa Advantech. Tipa tur katalogu na sharu var pasuutiit, ja kaadam interesee ;-).
http://www.energo.lv/lv/latvenergo/3_2_10.php
zbh, da 20kV tur nji pri chom. ideja tada ka no lokaalas apakshstacijas distributee to pasaakumu tam pasham lokalajam zverudaarzam
Interesanti, ad ZBH iemācīsies nestostīties un rakstīt normāli?
Dazhs labs iemineejaas ka skaitiitaaji un vinju kaukaadas spoles trauceejot. Kaadaa sakaraa jums liekas ka skaitiitaajs ir elektrotiiklam kaukur pa vidu ielikts? Taadu lietu kaa *faaze* neesat dzirdeejushi? Lai divus kompjus caur elektriibas rozjetku savienotu, abaam rozeteem jaabuut pie vienas faazes piemauktaam. Un caur transformatoru apakshtaciju vispaar neviens baits cauri netiks jo tur taksh nekaadi vadi pa tiesho nau savienoti – ir viena lielaaka spole un viena mazaaka – lielaa *taisa* elektriibu mazajaa un taa tiek dabuuts mazaaks spriegums. Taadas stacijas ir katrai daudzdziivoklu maajai un veel daudzas ir liidz tam kad elektriiba tiek liidz maajas transformatoram un ja arii tiks izmantota kaut kaada baigi viltiigaa tehnologjija, tad taada buus jaaliek katram transformatoram.
Visdriizaak buus taa, ka liidz maajai baiti naaks pa taisno pa kabeli, kursh kautkaa tiks piemaukts klaat jau tiem vadiem kuri iet uz dziivokljiem un dod 220V. Apmeeram taa kaa ir ar kabeljteleviizijaam…
Shaads risinaajums buutu ideaals kautkaadaas nomaljaas pilseetinjaas kur dazhi transformatori ir uz visu pilseetu – ta vareetu kompjus sasleegt vienaa tiiklaa un diezgan lielaa teritorijaa.
jan09: ja aatrums ir taads, ka Dreef saka, tb 600 KB/s tad nu kaa LAN tas galiigi neder… tad jau pat koaksiaalie kabelji ierullee…
2 menca – ok, taam apaksstacijaam mozj i neir probzs, bet naakamaa pakaap iraid redzeet i taados nostuuros, ka es gan gribeet redzeet, kaa taam pievadiis internet, lai var padot taalaak.
2 Zwobot – a vai ta kaads te domaaj, ka atsevisks faazs pa taisno savienojs? es te taad tekst nemaniij.
nag.ru nesen biij apstiits, kaa sie vienaa daudzstaav eekaa viss komps uz visaam trim faazeem test peec vienojus kopaa 🙂
Ne gluži oficiāls fakts, bet no drošiem avotiem iekš to pašu Latvenergo. Viņi šādu pakalpojumu (Internets caur rozeti) nepiedāvās. Viņi piedāvā dažiem klientiem, ar kuriem pašos pirmssākumos noslēdza līgumus, parasto Internetu caur savām komunikācijām. Bet tas arī viss.
Savukārt, tālāk jau mans viedoklis. Investēt jaunas infrastruktūras attīstībā nav jēgas, jo ir vairāk diezgan būtiski bremzējoši momenti.
Galvenais — tirgus. Paskatieties uz mūsu tirgus piesātinājumu. Kaut kādā Ķīnā tas, protams, ir jēgpilni, šādu pakalpojumu piedāvāt, ibo tur elektrotīkls ir lielākajā daļā valsts daļas, ko nevarētu teikt par kādām lieljaudas komunikācijām, uz kuru bāzes varētu visiem jamo miljardiem piedāvāt Internetu. Pie mums, savukārt, Internets nu jau ir pieejams gandrīz ikvienam lauku sētas iemītniekam, ieskaitot govis un cūkas. Un kaut ko veidot, kaut ko darīt ar tādām izredzēm…
Drīzāk šī metode varētu būt gana laba konkurence wireless risinājumiem, lai sitīklotu māju un visvisādas sadzīves elektropreces (kad tādas sāks rasties masveidā). Kaut arī, arīdzan tas vēl nav zvanīts.
Nu gluzhi negribeetos piekrist, ka internets ir piejams katram lauku seetas iemiitniekam – pats dziivoju Riigaa privaatmaajaa (Maarupee) un veelaizvien seezhu uz mudeema. Vieniigais inec ko varu ieriikot ir RadioDSL pa 40 LS meenesii, kas manupraat ir paaraak daargi.. (Man ir bezvadu telefons maajaa un LTK netaisaas man personiigi vilkt draati uz maaju.. (HomeDSL vajag reaalu draati) ) Un taa jau 2 gadus neesmu veel atradis NEVIENU fckin iespeeju/risinaajumu..
Bljin, ir tachu 21 gadsimc.. kas taa pa lietu.. ;(
To CH. piekritu – man ari tas pac variants, viss ir drausmigi daargs. manam ir privatmaja un tagad lietoju Mdsl nekas cits neatliek – man gan ir pa telefonu , bet lidz ar to nacas atteikties no radiotelefona majas jo tas vairs nestradaa kaa naakas – cherkst. un tik vien kaa pateica ka SONY nav sertificeets Latvijaa – neizdevas internetaa atrast listi ar sertificeetajiem telefoniem LV. kaut kadc sviesc, kas tie par aparatiem kuri vinjus izmanto Splitterim. eh… jagaida kad bus kadas parmainjas.
2 Neon – man tas kaadreiz intereseeja vairaak kaa ofisa sakaru risinaajums, nekaa LAN :)) tb vajadzeeja ieksheejo centraali, vilkt kabeljus uz 3 staaviem + blakus eekaam… tik cenas lika atteikties no taa un mazliet pasviist :))
jaa – privaatmaajaas ir diezgan suudiigi ar inetu, labaakajaa gadiijumaa hdsl … var jau arii no sputnjika inetu
kad pirms 1/2 gada paarvaacos uz Riigu (Dzirciems) ar visu sho laiku nebija tuvumaa normaala provaidera … bet nu beidzot shkiet ka laime buus uzsmaidiijusi – paraadiijies viens – pa 13 Ls piedaavaa… tad jau redzees kaa buus
Izlasiiju un sapratu, ka visaa shajaa lielajaa baraa ir tikai paaris cilveeki kas saprot ko runaa. Paareejie ir vienkaarshi spameri. Bet kas aTTiecaaz uz elektriibu tad taa joprojaam ir tumsha lieta, kas gaishi spiid 😀
Piekrītu DX. Herci, Volti, bla bla. Un tas ka tas Latvijā to varētu ieviest. Sviests.
2 Djuke
Kaads providers tev ir tanii dzirciemaa? Kaadas koordinaates varbuut …
pixis
:DDDDD Te jau var parrekties.. taa tak butu pasaka, ja nets butu pa velti pie katras rozetes.. bet nu.. ja cilveks ir draugos ar elektribu/elektroniku, tad ir skaidrz, ka samera unreal kaut ko tadu uztaisit.
Es jau paris gadus izmantoju elektro liniju telefona sakariem 1 km ataluma. Ideja ir reala- vai seit iegriezas ari kads specialists, vai viemkarsi klacojas?
nu tur jau taa probljem, ka taa musu īnjfrastruktuura”tomeer ir maaaigi sakot parak centralizeeta :// un kaukaadus tur chiipos pieslegumus piedava vairumaa tikai visados tiinju/cs-istu parsatinatos purchikos un zoljikos, kur ir reala iespeja nosmelt to pikji. a laukos… da kam tas “vaidziigs”.. skumji 🙁
Peec raxtaa izlasiitaa pashaa saakumaa (zaljiem burtiem Amd, Crash…) gribeetu oponeet, Trafika uzskaite ir, tik savaadaak nekaa Juus domaajat. Viss notiek nevis kaa pierasts Kb vai MB, bet Kw, jo redziet uz liinijaam rodas slodze un taa kaa sheit nav habu, switchu, ruteru, tad trafika uzskaitei tiek izmantots tas pats vecais skaitiitaajs, jaa jaa vecais skaitiitajs. Jo vairaak lietosiet internetu, jo lielaaks buus elektriibas rekjins. Trafiks…
pixis: 4net
tam ir lapa www.4nets.lv
pagaidaam man tie veel tikai taisaas vilkt inetu … so nevaru pateikt kaa buus
bet nu es labpraat atbalstiitu mazo provaideru reklameeshanas pasaakumus … jo pati galvenaa probleema jau ir taa, ka potenciaalie juzeri nezin pa tiem
nu, a labaakais ir tas, ka shogad plaanots mazajiem provaideriem, tipa 4nets, piegriezt skaabekli. “info no droshiem avotiem”, ceru, tik aatri nepiepildiisies…
kekss: mosh vari izstaastiit, kas ir tas, kas ljauj mazajiem provaideriem piegriezt skaabekli?
to Djuke: .. a mazie arii bez skabeklja labi iztiek un taapatas par 10.- ls neviena cita labveelja nav, kas tautas gribu apmierinaatu (ar skaabekli un valsts nodevaam sanaak jau x2 vairaak ls par to pashu service:)))
..a elektriibas vados ne taadi vien briinumi ir “nosmakushi”, taam pasakaam tic tikai pavisam jokainie..
Sorry bet varu visus apbeedinaat. Signaals nevar iet cauri skaitiitaajam jo tas ir induktiivs. Tobish paaraak liela pretestiiba. Taaka pat pie vislabaakaas gribas nekas vairaak kaa 4iks nesanaaks. Viena dziivoklja ietvaros OK bet taalaak nekaa ;).
Informacijai: modelis "RP-PL1014" parraida infu 4.3 – 20.9 Mhz frekvencee. (Te kkur gaja runa par traucejumiem del svarstibam 40-60hz) Tam ir 56bit DES sifreshana.
Vai tas buutu iespeejams ka tadas frekvences moduleta strava ejot cauri transformatoram ari otraja spole izraisa svarstibas tadejadi padodot informaciju talak aiz transformatora esoshaja linija. Vai tas butu iespejams? Tjipa mainjstrava tacu ari caur transformatoru iziet /nesachakareeta/ un tad vinju tur censhas izliidzinaat lietojot kkadus diozhu tiltus. Tikai luudzu neatgadiniet man ka nezinu fiziku… pac zinu ka neko daudz no vinjas nezinu.