CrossOver Office 2.0 jeb Photoshop uz Linux

Tā izskatās, ka ledus beidzot ir sakustējies. Desktoplinux.com lapā ir atrodams Linux komercprodukta CrossOver Office 2.0 apskats.

Ievērības cienīgs šis apskats ir tāpēc, ka tajā ir minētas pāris ļoti būtiskas CrossOver Office iespējas.

Cik man zināms, tad līdz šim vēl nevienam nav izdevies daudz maz pilnvērtīgi un bez problēmām palaist Adobe Photoshop pēdējās versijas Linux vidē.

CrossOver Office šo iespēju piedāvā. Jāatzīmē, ka ir nelieli ierobežojumi – nav iespējams mainīt izmērus rīku paneļiem, lai gan tas nebūtu tik būtiski, ja visas funkcijas pilnvērtīgi strādā. Kā pierādījums tiek piedāvātas divas bildes – Photoshop uz Linux #1 un Photoshop uz Linux #2.

Programmu saraksts kuras atbalsta CrossOver Office.

CrossOver Office ir komercprodukts, kas ir balstīts uz atvērtā koda projekta Wine bāzes, ko pilnveido codeweavers.com kopš 1999.gada.

Diemžēl lielā pieprasījuma dēļ lejupielāde ir izņemta no izstrādātāju lapas. Labprāt patestētu šo brīnumu…

19 komentāri par “CrossOver Office 2.0 jeb Photoshop uz Linux

  1. dominion

    pilniigi piekriitu hmcis..
    kaa darbstaciju linuxu lieto (vismaz es) tapeec, ka tas ir par briivu nevis taapeec, ka ar kaut kaadu maksas moduli ir iespeejams darbinaat maksas windows programmas
    P.S par windows programmaam taa pat kaa ~90% citi shii saita apmekleetaaji nekad neesmu maksaajis, bet tas jau ir cits staasts 😉

    Atbildēt
  2. MZM

    Iesaku visiem nosaktiities filmu “Code Linux”. Tur viens no atveertaa koda un briivaas programmatuuras guru saka: “Kad juus dzirdat ‘free software’, tas jaauztver kaa runas briiviiba nevis alus par velti” (aptuvens MZM atstaasts 🙂
    Protams, ka darbinot zem linux maksas produkti nekljuust bezmaksas 🙁

    Atbildēt
  3. Pecis

    Grrr: Tavai zinashanai Linux ir tieshi taapeec taads, ka nav nekaadu standartu. Ir pusliidz pamati, bet nekas vairaak – taalaak veido kaa veelies. Vai tas tevi biedee?
    Vai tevi biedee izveeles briiviiba? 🙂
    Pecis.

    Atbildēt
  4. MZM

    Ko vispaariibaa nozimee “nestandarta lietotaaju intergjiimis”? Ja tu zini, ka jaaspiezh windowsos X progas otrajaa logaa treshaa poga no malas, tad Linux NEKAD nebuus ar user frendly intergjiimi.

    Atbildēt
  5. docent

    Pecis, es piemēram, ar izvēles brīvību (Linux kontekstā) saprotu kaut vai to pašu iespēju izvēlēties starp Gnome, KDE, WindowMaker etc taču, runājot par lietojumprogrammām katrai no vidēm (KDE vai GNOME) vai dažādo API izmantošanu (Qt vai GTK) zināma standartizācija par sliktu nenāktu. Tas tikai un vienīgi uzlabotu darba ērtumu un kvalitāti attiecigajā vidē.
    KDE uz sho brīdi jau ir veikuši ļoti lielu darbu šajā jomā, GNOME gan velkās diezgan tālu nopakaļus.
    Runājot par Crossover, man nepatīk šī pieeja. Tas nav risinājums. Protams, ka Microsoft pielauzt izlaist Office prieks Linux ir iespējams labākajā gadījumā tiesas ceļā (un tad arī stipri šaubos), taču, domāju, ka citu softu portēšana nav nemaz tik nereāla, kaut vai šādā pašā čerez ž… veidā, emulējot ar Wine Windows API, taču tas būtu pavisam citā kvalitātē, ja ar to nodarbotos attiecīgā softa ražotājs pa tiešo.

    Atbildēt
  6. Pecis

    docent: Pirmkārt, standartizācija savā ziņā jau ir veikta, abas komandas strādā pie kopējiem doķiem par lietojamību. Protams, viss nav ideāli un vienādi un nekad arī nebūs, bet virzība šajā virzienā notiek.
    Piedod, man GNOME liekas ērtāks. Un ļoti daudziem arī. Tā kā tā tomēr būs diezgan spēcīga gaumes lieta.
    Par Crossover – nu pamēģini viņu palietot. Daudzi lieto un nesūdzās. Es piemēram atzīstu, ja gribam spēlīti palaist, ja gribam palaist programmu, kurai nav ekvivalenta Linux, neko darīt – ir jālaiž emulators. Taču redzot, ar kādu vieglumu pat tas pats vienkāršākais wine to dara uz doto brīdi, es domāju, ka tam nav tik trakas nozīmes. Jā, būtu vēlams, ka nodarbotos ražotājs pa tiešo, a ražotājs to darīs, ka marketshare Linuxim būs pie 30%, kas būs pēc trim, četriem gadiem. Tā kā tas vēl ir priekšā.

    Atbildēt
  7. neque

    par crossover 2.0.0+slack9, Viss straadaa daudzmaz korekti, vismaz ar office2000(IE arii daudzmaz). Photoshops 7 pamatiigi bremzee, pastraadaat ir diezgan gruuti, konkreeti PS zem vmwares straadaaja aatraak, ko nevar teikt par office.

    Atbildēt
  8. ZBH

    Grrr – nestandart interfeiss? Da apsties, no kaadiem standartiem Windiem interfeiss ticis fendereets! win3 – nu naturaalaakie komercunixu iksi. win95 – vaajs MacOS nospikojums, tikai nedaudz paartaisiits, lai nepiesienaas.

    Atbildēt
  9. Grrr

    klarificēju:
    1. Par nestandarta interfeisu es runāju tai ziņā, ka starp programmām nebija piemēram kopīgas vienošanās: Ctrl+F4 = Close, Ctrl+O = Open utt.
    Piekrīti, ka ir dumji ja tev ir 5 progzas no kurām katra grib lai tu faila atvēršanai lieto citu shortcutu? Un ja tādas ir 10? 15? Jo stulbāk.
    2. Par izvēles brīvību. Nevajag jaukt izvēles brīvību ar sloppy design (nespēju pārtulkot, varbūt kāds var?). Izvēles brīvība ir tad, kad tu programmā pašā (vai vēl labāk – sistēmas ietvaros uzreiz kopīgi visām programmām!) vari piemēram izvēlēties savus kbd shortcutus. Sloppy design ir, ja katrai programmai ir [u]savs[/u] shortcutu komplekts, ko tu nevari mainīt.
    Esmu pārliecināts, ka pieeju analoģisku kbd shortcutu dažādībai varēsiet paši atcerēties arī citos lietojumprogrammu aspektos. Un tā savulaik bija reāla sāpe.
    Labi – es kā fanāts varu visu – varu atcerēties 100 shortcutus/nosaukumus, varu rakāties pa properties vai rekompilēt progzu, lai tā izmanto manus settingus.
    Bet normālam lietotājam tas ir mežonīgs mīnuss.
    Kurš patlaban mazinās interfeisu standartizācijas dēļ. Par ko gods un slava Gnome, KDE un citiem censoņiem. Interfeisam ir jābūt -tevis- izvēlētam, bet šais ietvaros viņam ir jābūt -vienotam-.

    Atbildēt
  10. ZBH

    Grrr – it kaa DOS/Win videe buut baigaa viendabiib ar shortcutiem… Borland, cik nu aceros, biij galiig atsevisk republik. un pat kaa nu kuraa produktaa 🙂 mozj tagad kas mainiijies. FAR vs WindowsCommander ar.
    btw, galiigie juuzer, kas klavier izmanto tikai tekst ievadiisanai, shortcuts praktisk neizmanto. peljo.

    Atbildēt
  11. Grrr

    ZBH – windowsiem bija speciāla UI standartizācijas fiška savulaik no M$ puses – aprakstīts kādus shortcutus vēlams izmantot kādām _standart_operācijām. Savulaik uzdūros tam dokumentam, vēl kad bija Win3.1.
    Dabīgi, ka ir softs kura ražotāji pie tiem nepieturās ne uz vienas platformas, bet uz Winiem tomēr to ir paldies dievam mazāk. Taču tas ir softa ražotāju gļuks, ka viņi nedomā par usera ērtībām.
    Un piekrīti, ka Ctrl+C/V Ctrl/Shift+Ins nu tomēr strāda praktiski visos softos, kur ir copy/paste.
    A kas attiecas uz peljoshanu… dažādie shortcuti jau nav probza tiem, kas bez peles nemāk, bet tiem, kas var bez. Anyway, ne jau tikai par shortcutiem ir runa.
    Atceramies vien File Open dialogus atkarībā no UI zem kura progza ir kompilēta…

    Atbildēt
  12. Djuke

    …runaajot par linuxu, parasti tiek mineeti “tiek straadaats”, “gatavojas izlaist” utt. bet ar to nepietiek… lietotaajam vajag gatavu produktu, pilniibaa vienotu sisteemu un tagad, nevis peec kautkaada laika.
    linux veel nav pilniibaa gatavs lietoshanai… diemzheel… 🙁

    Atbildēt
  13. Grrr

    Djuke: taa nu nesaki. Zinu vietu Riga, kur cilvekiem uzlikts Linux visaa ofisaa un vini mierigi tikai ar to ari strada — open office un latvieshu burti.. Viss notiekaas.

    Atbildēt
  14. UnicoX

    Nu Djuke, laikam zinu to ofisu -> Mans paziņa strādā tādā, vienkārši šefam bija žēl pirkt licenses, tāpēc uzlika Linux.
    Bet, cik zinu, parastajiem useriem no wind uz linux pāriet nebija diezko viegli

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.